Igaunijas investīciju kompānija "Estmak Capital" Rīgā, Ulbrokas ielā, ir sākusi jaunā biznesa centra "Versum" izbūves otro kārtu, informē uzņēmumā.

Otrajā kārtā nākamā gada pirmajā ceturksnī plānots pabeigt trešo kompleksa ēku 3735 kvadrātmetru platībā.

Kopumā "Versum" biznesa centra izveidē plānots investēt 12 miljonus eiro.

Ekspluatācijā nodod Versum biznesa centra pirmās divas ēkas 

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital ir pabeigusi jaunā biznesa centra Versum...

Biznesa centra "Versum" pirmajā kārtā Ulbrokas ielā šovasar tika pabeigtas divas ēkas gandrīz 8000 kvadrātmetru platībā, kurās ir sākuši darbu tādi uzņēmumi kā SIA "Eden Springs Latvia", SIA "Poly Systems", SIA "Condair" un SIA "Hydrox".

"Versum" biznesa centrs atbilst A klases enerģijas standartiem. Tā izbūvē tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, modernas siltuma rekuperācijas ventilācijas sistēmas, jumta saules paneļi, elektromobiļu uzlādes stacijas un citas. Telpu izbūvē tiek izmantota koncepcija "trīs vienā" - veikals, birojs un noliktava zem viena jumta.

Līdz ar trešās ēkas pabeigšanu starp "Versum" biznesa centra ēkām tiks izveidots apzaļumots iekšpagalms ar parka soliņiem, velosipēdu novietnēm un elektromobiļu uzlādes punktiem.

Projekta vadību un kvalitātes kontroli nodrošina būvuzraudzības uzņēmums "BLV Advisory Group".

Investīciju kompānija "Estmak Capital" ir dibināta Igaunijā 2008.gadā. Uzņēmums fokusējas uz dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu projektu attīstību Baltijas valstīs. "Estmak Capital" galvenais darbības virziens ir "zaļā būvniecība".

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital Rīgā, Ulbrokas ielā atzīmējusi biznesa centra Versum trešās ēkas spāru svētkus.

Būvdarbi norit saskaņā ar grafiku, un sagaidāms, ka īrnieki jaunajā biznesa centrā varēs ievākties 2025. gada pirmajā ceturksnī.

Pirmās divas biznesa centra Versum ēkas gandrīz 8000 kvadrātmetru platībā ekspluatācijā tika nodotas šovasar. Savukārt otrās kārtas ietvaros topošās biznesa centra trešās ēkas būvniecību plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, un tās biroju telpu un noliktavu kopējā platība būs 3700 kvadrātmetri.

Versum pretendē uz “BREL Awards” balvu kategorijā “Gada projekts”.

BLV Advisory Group dibinātājs un vadītājs Sergejs Frolovs: “Šī Estmak Capital projekta koncepcija Latvijas tirgum ir jauna, taču, lai tā būtu veiksmīga, ir ļoti svarīgi ļaut klientam pilnībā koncentrēties uz saviem biznesa mērķiem, kamēr tehnisko jautājumu risināšanu uzņemamies mēs. Versum projektā mūsu komanda veica pilnu tehnisko uzraudzību, aiztaupot klientam nepieciešamību iedziļināties sarežģītos būvniecības procesos - pateicoties mūsu pieejai un komandas darbam, projekts ir pabeigts laikā, dodot iespēju arī biznesa centra nomniekiem turpināt attīstīt savu biznesu bez kavēšanās.”

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital ir pabeigusi jaunā biznesa centra Versum izbūves pirmo posmu, ekspluatācijā nododot pirmās divas kompleksa ēkas, kurās darbu jau ir uzsākuši pirmie nomnieki.

Versum biznesa centru pārvalda Estmak Capital sadarbībā ar VVV Architecture un SIA Aimasa. Pirmā posma ietvaros Ulbrokas ielā ir izbūvētas ēkas gandrīz 8000 kvadrātmetru platībā.

Projektam ir BREEAM sertifikāts, kas apliecina, ka jaunā biznesa centra ēku būvniecībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un videi draudzīgi materiāli, tostarp jumta saules paneļi, siltuma rekuperācijas ventilācija u. c. Pateicoties ēku mūsdienīgajiem energoefektīvajiem risinājumiem, tām ir zemas komunālo pakalpojumu izmaksas un profesionāla darba vide.

Versum biznesa centrā telpas var pielāgot atbilstoši katra nomnieka vajadzībām. Savukārt biznesa centra telpu izbūvē izmantotā koncepcija "trīs vienā" – veikals, birojs un noliktava zem viena jumta – piedāvā uzņēmumiem jaunas iespējas samazināt izmaksas un uzlabot darba efektivitāti.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Foto: vde.lv

Lai mazinātu mūsu pēdas nospiedumu uz planētu, katram ir iespēja savā ikdienā ieviest ilgtspējīgākas izvēles, piemēram, veicot pārdomātu pārtikas un sadzīves preču iegādi, šķirojot atkritumus un lietojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Taču vienlīdz būtiski ir apzināties arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj iegādātā sadzīves tehnika un elektroierīces. Iepērkoties atbildīgi, mēs varam būtiski veicināt ilgtspējīgāku patēriņu un sniegt savu ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Tieši tāpēc sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības uzņēmums ar 30 gadu pieredzi Verners DE popularizē un atbalsta ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, pircējiem piedāvājot jaunu preču kategoriju – “Zaļa izvēle” sadzīves tehniku. Par “Zaļa izvēle” precēm, kampaņas mērķi un to, kā ikviens no mums savā ikdienā var veikt videi draudzīgākas izvēles, stāsta VDE valdes loceklis Verners Survilo.

Latvijas uzņēmums SIA PurpleGreen Energy C (PurpleGreen), kas attīsta zaļā amonjaka rūpnīcas projektu Ventspils brīvostas teritorijā, un Vācijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums S.E.T. Selected Energy GmbH kopā ar tā meitasuzņēmumu Select New Energies GmbH (SET), šā gada 24. oktobrī, Vācijas pilsētā Hamburgā, parakstīja saprašanās memorandu par 550 tūkstošu tonnu zaļā amonjaka realizāciju gadā uz divdesmit gadu periodu.

Noslēgtais memorands apliecina pušu apņemšanos uzsākt ilgtermiņa sadarbību par Ventspilī saražotā zaļā amonjaka eksportu, kas pēc sākotnējām projekta aplēsēm būs aptuveni 550,000 tonnas gadā. Zaļais amonjaks atbildīs nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) prasībām un ražošanu plānots uzsākt 2029. gada janvārī. Zaļā amonjaka ražošanai tiks izmantota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem (AER), tādejādi šīs ir labas ziņas arī AER projektu attīstītājiem Latvijā. Saskaņā ar noslēgto memorandu, SET apņemas ne tikai iepirkt un realizēt zaļo amonjaku, bet arī nodrošināt loģistiku, finansējumu, risku vadību un citus saistītos pakalpojumus.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Igaunijā bāzētais investīciju uzņēmums “Summus Capital” turpina darbības izvēršanu Polijā, iegādājoties biroju ēku “Lakeside” Varšavā.

Šī ēka iegādāta no nekustamo īpašumu attīstītāja “Atenor” un darījuma vērtība ir 61,9 miljoni eiro.

Biroju ēkas “Lakeside” iegāde seko “Summus Capital” ieiešanai Polijas tirgū. Iepriekš šogad tika paziņots par vienošanos iegādāties biroju ēku “React” Lodzā. Šis jaunākais darījums apliecina “Summus Capital” apņemšanos veidot diversificētu un augstas kvalitātes komerciālo nekustamo īpašumu portfeli Centrālajā un Austrumeiropā.

“Lakeside” ir pilnīgi jauna A klases biroju ēka, kas nodrošina augstas klases darba telpas 23 834 kvadrātmetru platībā. Ēka ir projektēta atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, un tā novērtēta ar “BREEAM Outstanding” līmeņa sertifikātu un saņēmusi “WELL Gold” novērtējumu, kas atspoguļo apņemšanos nodrošināt ilgtspējību, energoefektivitāti un īrnieku labklājību.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

“Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Uzņēmums EfTEN Real Estate Fund 5, ko pārvalda EfTEN Capital, iegādājies jaunuzbūvēto mazumtirdzniecības parku UNA Viļņā, un šis ir šogad lielākais mazumtirdzniecības aktīvu darījums Baltijas valstīs.

16 000 kvadrātmetru plašā tirdzniecības parka galvenie nomnieki ir Kesko Senukai un Rimi. Darījumu finansēja SEB banka. EfTEN pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā.

Darījuma summa netiek atklāta.

Latvijā dažādu EfTEN Capital pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs Domina Shopping, biroju komplekss Jaunā Teika, loģistikas centrs EfTEN Logistics Berģi, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"Šis ir EfTEN pēdējo gadu lielākais nekustamo īpašumu darījums. Procentu likmēm pieaugot, nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumā līdz šim nebija projektu, kas atbilstu EfTEN investīciju principiem. Tagad, kad EURIBOR likmes atkal krītas, arī mēs kļūstam aktīvāki nekustamo īpašumu tirgū. Pēdējos gados pieaug tendence strādāt nepilnu darba laiku un no mājām, kas ir veicinājusi mazumtirdzniecības centru pārvietošanos ārpus pilsētas centra. EfTEN fondu portfeļos iekļautie tirdzniecības centri, kas atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, šajā laikā ir uzrādījuši īpaši labus rezultātus,” noslēgto darījumu komentēja EfTEN Capital Latvia vadītājs Viktors Savins.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” sadarbībā ar “finmid”, Berlīnē bāzētu finanšu uzņēmumu, turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – “Wolt Capital”, kas komersantiem Latvijā nodrošinās ātru un vienkāršu piekļuvi papildu finansējumam.

Uzņēmumi “Wolt Capital” finansējumu varēs piesaistīt tādām vajadzībām kā aprīkojumu iegādei, īpašumu nomai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai izlīdzinātu sezonalitātes svārstības un citiem uz attīstību vērstiem mērķiem. Tirgotāji un ēdināšanas uzņēmumi finansējumu varēs saņemt vienu līdz divu dienu laikā.

“Uzklausot mūsu sadarbības partneru vajadzības vairākās valstīs, tostarp Latvijā, izkristalizējās vajadzība uzņēmumiem, īpaši ēdināšanas biznesā, sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu to attīstību. Bieži vien uzņēmumiem ir pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu ikdienas darbības nodrošināšanai, taču ir ierobežotas iespējas lielāku projektu realizācijai. Piemēram, vasaras sezonā, kad ir nepieciešamas papildu investīcijas terases sezonas uzsākšanai, vai Ziemassvētku laikā, kad pie restorāniem iespējams piedāvāt karstos dzērienus garāmgājējiem, nereti uzņēmumiem tam vienkārši trūkst līdzekļu. Taču mums, kā šo uzņēmumu sadarbības partnerim, ir redzams, ka šādas papildu investīcijas varētu atmaksāties. Tāpēc arī kopā ar vācu uzņēmumu esam izstrādājuši vienkāršu un caurspīdīgu piedāvājumu papildu finansējuma saņemšanai,” norāda Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Baltijas nekustamā īpašuma līderi balso par labākajiem projektiem, attīstītājiem un zaļajām iniciatīvām publiskā balsojumā un profesionālas žūrijas balsojumā.

Vairāk nekā 2000 ekspertu publiskajā balsojumā un profesionāla žūrija vērtēja Latvijas nekustamā īpašuma projektus: šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās.

Šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās:

1. Gada attīstītājs

2. Gada projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

4. Labākā zaļā iniciatīva

BREL Forum Awards 2024 gada balvu ieguvēju saraksts:

1. Gada attīstītājs

Žūrijas balsojums

Pillar

Publiskais balsojums

Novira Capital

2. Gada projekts

Žūrijas balsojums

Novira Plaza, Novira Capital projekts

Publiskais balsojums

Verde II, Capitalica Asset

Management projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

Žūrijas balsojums

Raiņa nams, One Development projekts

Baltijā operējošais nekutamo īpašumu investīciju un attīstīšanas uzņēmums Capital Mill ir noslēdzis vērienīgu darījumu, pārdodot investīciju uzņēmumam SIA Proks Capital industriālo īpašumu Rīgā, Granīta ielā.

Šis ir viens no 2023. gada vērtīgākajiem industriālo īpašumu investīciju darījumiem Latvijā.

Granīta ielas zemes gabals aptver 3.3 hektārus, un ēkas platība ir 10’567 kvadrātmetri. Īpašums ir pilnībā iznomāts papīra, iepakojumu un vizuālās komunikācijas produktu un risinājumu vairumtirgotājam AS Antalis, kas ir meitas uzņēmums Japānas uzņēmumu grupai Kokusai Pulp & Paper.

Capital Mill šo īpašumu 2017. gadā iegādājās ar mērķi attīstīt, veikt papildus noliktavu platību izbūvi un uzlabot ēkas kvalitāti. Līdz ar šī cikla noslēgšanu un saskaņā ar Capital Mill stratēģiju, īpašums tika pārdots.

Darījuma cena netiek atklāta. Pārdevēju darījumā pārstāvēja un darījumu vadīja nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate. Juridisko atbalstu darījuma sagatavošanā un noslēgšanā pārdevējam sniedza advokātu birojs Cobalt. Darījums tika finansēts ar bankas Citadele atbalstu.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Viena no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Lietuvā “Realco” afilētais uzņēmums “Sostinės bokštai” emitējis obligācijas 6 miljonu eiro apmērā. Investori Lietuvā, Latvijā un Igaunijā var iegādāties parāda vērtspapīrus uz laiku līdz diviem gadiem, kā saistību izpildes nodrošinājumu ieķīlājot zemi un ēkas.

Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro.“Sostinės bokštai” piedāvāto obligāciju parakstīšanas termiņš ir līdz 14. maijam, un tās tiks emitētas 20. maijā.

No obligācijām iegūtie līdzekļi paredzēti vērienīgā biznesa centra “Hero” attīstīšanai Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Investori novērtējuši “Hero” potenciāluPubliski tirgoto obligāciju emisiju pircējiem tiks maksāta pusgada procentu likme pēc 6 mēnešu EURIBOR + 6% gada procentu likmes. 6 mēnešu EURIBOR likme šobrīd ir aptuveni 3,85%. Publisko obligāciju emisiju izvieto Igaunijas investīciju banku uzņēmums “Redgate Capital” un Lietuvā strādājošā “Šiaulių Bankas”, un uz to attiecas 2024. gada 12. marta parakstītā vienošanās. Lietuvas Banka prospekta noteikumus apstiprināja 2012. gada 12. martā. Savukārt obligācijas tiks tirgotas “First North” un “NASDAQ Vilnius” alternatīvajā vērtspapīru tirgū.