Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

«Lai arī nesenais skandāls saistībā ar Facebook lietotāju privāto datu izmantošanu raisīja investoros bažas un samazināja tehnoloģiju nozares akciju cenas, investīcijas sektora fondu virzienā turpina augt,» skaidro Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs.

«Turklāt fakts, ka kopš gada sākuma šajos fondos kopējās iemaksas sasniegušas 9,2 miljardu ASV dolāru apmēru, parāda ieguldītāju pārliecību par nozari, kurā joprojām prognozē augstu uzņēmumu peļņas pieaugumu.»

Investoru bažas Facebook gadījuma kontekstā galvenokārt bija saistītas ar to, ka nozarē varētu tikt ieviesti jauni regulējumi, kas rezultātā aizvadītajā mēnesī samazināja visas tehnoloģiju nozares akciju cenu līmeni. Tā kā tehnoloģiju nozare iepriekš bija lielākais cenu kāpuma virzītājspēks, šī cenu lejupslīde pastiprināja korekciju vispārējā tirgū. Taču kopumā līdzekļu plūsma tehnoloģiju sektora fondu virzienā saglabājās. Saskaņā ar Thompson Reuters datiem marta beigās, kad vidējā tehnoloģiju fondu vērtība samazinājās par 6%, ieguldītāji investēja 101 miljonu ASV dolāru tehnoloģiju nozares fondos.

Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz, aģentūrai LETA sacīja banku analītiķi, vienlaikus gan arī atzīstot, ka pēdējo dienu akciju cenu kritums pasaulē ir atsaucies arī uz situāciju biržā «Nasdaq Riga».

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nervozitāte akciju tirgos sākās pagājušajā nedēļā, sekojot ziņām, ka ASV algu kāpums ir paātrinājies, kas signalizē par inflācijas paātrināšanos un attiecīgi arī par procentu likmju pieaugumu. «Pretēji piektdienai [2.februārim], vakar [5.februārī] izpārdošanas uzvedībā bija vērojamas panikas pazīmes. Process ir pārnesies arī uz citiem tirgiem un, visticamāk, šodien turpināsies. Cik ilgi tas vilksies un vai radīs kādas sekas, to šobrīd pāragri prognozēt,» viņš sacīja.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka akciju tirgi ir sasnieguši nebijušus augstumus, un virzība bijusi bez aizķeršanās. Tādēļ bija jautājums par to, kad notiks korekcija. Turklāt tas, ka tā ir tik dziļa ataino arī līdz šim ilgstošo kāpumu.

Gada beigas akciju tirgos var būt ar plusa zīmi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembris pasaules lielākajos akciju tirgos iesācies bez izteiktas cenu virzības tendences. Tirgus dalībnieki mēģina izzīlēt, vai augusta beigu akciju izpārdošana aizsākusi kaut ko nopietnāku vai arī tā bijusi vien korekcija, kas sagatavojusi labus pamatus tālākai cenu izaugsmei.

Eksperti norāda, ka šobrīd lielākā daļa investoru ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas. «Pasaules akciju tirgos valda pesimisms, kuram ir pakļautas lielas investoru masas. Izplatītākā investoru pozicionēšanās – viss būs slikti. Un viennozīmīgas atbildes uz seno jautājumu: «kurp virzīsies tirgi?» diemžēl nav. Gan akciju tirgi, gan valstu ekonomikas ir kļuvuši vēl vairāk savstarpēji saistīti. Citiem vārdiem runājot, mēs redzam, ka Ķīnas ekonomika un akciju tirgus ietekmē ASV un Eiropas ekonomikas un akciju tirgus. Notikumi izejvielu tirgos kļūst par izmaiņu faktoru attīstības valstu ekonomikās un tirgos un tā tālāk,» pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Eksperts gan piebilst, ka tendenču dziļums vai stiprums, kuras ir vērojamas atsevišķos tirgos, tomēr var atšķirties.

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku

Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

#Atgādinājums, ka akciju tirgū aktuālā cenu aina var mainīties ļoti strauji.

Pašas janvāra beigas un februāra sākums pasaules finanšu tirgos visai pēkšņi atnesis mierīgo laiku beigas, kas pēc ilgāka pārtraukuma «beidzot» atgādinājis, ka tajos situācija var mainīties visai ātri.

Lielākie akciju tirgi jau gandrīz divus gadus bija iztikuši bez straujākas volatilitātes uzplūdiem, un varēja runāt par svārstību ziņā ļoti netipiski klusu periodu - akciju vērtības pakāpeniski gandrīz tikai ceļoja augstāk. Savukārt nu, piemēram, pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus cenu raksturojošais Standard&Poor’s 500 indekss saruka vairāk nekā par 2%, un visai strauji zemāk ceļoja arī daudzu citu pasaules svarīgāko akciju indeksu vērtības. Kopš savām 26. janvāra virsotnēm līdz šai pirmdienai S&P 500 indeksa vērtība bija sarukusi jau par 4%. Jānorāda, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība jau vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas no savām iepriekšējām augstienēm nav piedzīvojusi atkāpšanos par 5%, kas ir ilgākais šāds periods vēsturē. Par 5,3% tā atkāpās dažu tirdzniecības sesiju laikā 2016. gadā pēc britu Brexit balsojuma. Faktiski uzreiz pēc tam gan aizsākās straujš akciju cenu pieaugums, kur šie zaudējumi tika ātri ar uzviju atgūti. Tikmēr, piemēram, Ķīnas Shenzhen Composite vērtība kopš savām nesenajām augstienēm ir sarukusi gandrīz par 8%, Japānas Nikkei 225 – par 6% un vecā kontinenta akciju Stoxx Europe 600 – par 3,7%.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

#Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū.

Pasauli šīs nedēļas laikā pārņēmuši spriedumi par akciju tirgu nākotni, kur pēc ilgāka pārtraukuma bija vērojams spējāks cenu kritums. Šādos brīžos pieaug neskaidrība un notiek zināmas panikas kulšana. Mēdz teikt, ka tendences akciju tirgū ir labs pareģis nākotnes recesijām un pirms katras ASV recesijas kopš Otrā pasaules kara ir bijusi aktuāla krasa šīs valsts akciju vērtību samazināšanās.

Tādējādi ir ekonomisti, kas norāda – akciju cenu virzības cikls prognozē arī ekonomikas ciklu. Doma iet aptuveni tā – akciju cenu kritums samazina kopējo bagātību un negatīvi ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu pārliecību par nākotni. Tas savukārt liek tiem samazināt patēriņu un apcirpt investīcijas. Visi kļūst pesimistiskāki un galu galā – bailes no krīzes nozīmē to, ka krīze ir neizbēgama.