Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.
Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.
Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.
Tomēr abu pretējo pušu analītiķiem bija vienots skats uz ilgtermiņa perspektīvu, prognozējot ilgu stagnācijas periodu. Ko lai saka – no 2019.gada aspekta skatoties, varam teikt, ka nav pirmā reize, kad analītiķi kļūdījās. 10.martā Citibank paziņoja par to, ka 2009.gada pirmajos divos mēnešos tai izdevies strādāt ar peļņu, un banka ar optimismu skatās uz tālāko kapitāla pieaugumu. Ņemot vērā, ka tirgus nopietni baidījās, ka viena no lielākajām ASV bankām varētu nonākt bankrota priekšā, šī informācija tika uztverta ļoti pozitīvi. Vēl vairāk noskaņojumu uzlaboja ziņas, ka ASV finanšu regulatori nolēmuši ieviest ierobežojumus short selling jeb tirdzniecībai ar vērtspapīru cenu kritumu.
Ņemot vērā daudzās svarīgās negatīvās ziņas par ekonomikas stāvokli, šie divi paziņojumi, protams, nepalika nepamanīti. Taču sagadījās tā, ka tieši tie kļuva par iemeslu pasaules tirgus virziena maiņai. 2009.gada 10.martā Citibank akcijas cena pieauga par 38%, bet S&P 500 indeksa vērtība palielinājās par 6,4%. Tomēr nākotnē mūs sagaida oficiāls paziņojums par ASV ekonomikas recesiju un daudzu gadu laikā pirmais pasaules IKP kritums 2009.gadā, taču ASV indeksi vairs nesaruks līdz 2009.gada 9.martā sasniegtajam zemākajam punktam.
Kopš tās dienas sākās ilgtermiņa tirgus izaugsme, tāpēc 2019.gada 10.martā brokeri un investori atzīmēja 10 gadu nepārtrauktu ASV akciju tirgus pieauguma tendenci. Šīs izaugsmes rezultāti ir iespaidīgi. S&P 500 indekss ir pieaudzis vairāk nekā 4 reizes. NASDAQ izaugsme bija vēl spēcīgāka, jau sen pārspējot 2000.gadā sasniegto rekordu. Ja ticam akciju tirgum, tad krīzes sekas jau sen ir pārvarētas.
Tomēr arvien vairāk ekonomistu un analītiķu domā par neatbilstību starp nepārtrauktu tirgus optimismu un reālo situāciju, kas valda pasaules ekonomikā. Vai FRS, kas ir daudz darījusi, lai izkļūtu no krīzes, spēs pieņemt pareizos lēmumus, ja plānotā izaugsme sāks bremzēties? Vai ASV ekonomikas izaugsme ir pietiekama (aptuveni 3% gadā), lai spētu «izvilkt» lēnāk augošo Eiropas ekonomiku? Vai jaunie akciju tirgus milži, piemēram, Facebook vai Twitter, nekļūs par jauniem burbuļiem? Kā tirdzniecības kari ietekmēs pasaules ekonomiku un akciju tirgus? Vai nepienāks diena, kad valsts parāds nekļūs nesamērīgi liels attiecībā uz pasaules ekonomiku (galu galā ASV valsts parāds kopš 2008.gada ir audzis vairāk nekā 2 reizes)?
Pārdomām par šiem tematiem būs atvēlēts vairāk vietas nekā manai nelielajai ikmēneša atskaitei, taču visiem investoriem un akciju tirgus dalībniekiem es sniegšu padomu: esiet uzmanīgi! Nodrošinieties pret risku, neiesaistieties pārāk riskantās investīcijās. Es pievienojos tiem, kuri uzskata, ka 2008.gada krīzes pamata cēloņi nav vēl novērsti, un pasaules ekonomikas un finanšu stāvoklis ir tālu no laba. Tāpēc, atzīmējot augošā tirgus desmitgadi, neaizmirsīsim par tirgus nestabilitāti. Trešdaļu sava raksta esmu veltījis šai vēsturiskajai atkāpei, taču tas nav tikai tādēļ, lai aizpildītu vietu. Pastāv tiešas paralēles starp dažiem 2007.-2008.gada notikumiem un mūsdienu situāciju. Un tos saista atbildīgo institūciju bezatbildība. 2007.gadā tās bija ASV finanšu iestādes, kuras, zinādamas par augošajām hipotekāro kredītu tirgus problēmām, cerēja, ka situācija atrisināsies pati. Pašlaik bezatbildīgi ir britu politiķi. Nezinu, kā jūs, cienījamie lasītāji, taču es personīgi uz notikumu gaitu skatos ar pieaugošu sarūgtinājumu un neizpratni. Ja kāds nesaprata, tad es runāju par Breksitu.
Nozīmīgāko lēmumu valstij un visai Eiropai pieņem cilvēki, kuri nespēj loģiski pamatot savu nostāju, argumentēt to un atrast kompromisus. Piemēram, tuvāko pāris dienu laikā tiks pieņemti vairāki lēmumi, no kuriem pirmais liegs realizēt izstāšanās plānu, otrais – aizliegs izstāties bez plāna, bet trešais liegs palikt ES. Variantu vairāk nav, viss. Visnepatīkamākais fakts ir tāds, ka tas viss notiek vienā no senākajām demokrātiskās pārvaldes sistēmām, taču skaidrā un acīmredzamā veidā tā tiek diskreditēta. Vai šāda situācija būtu iespējama, piemēram, Ķīnā? Tas ir retorisks jautājums. Kopumā situācija ar Breksitu ir bēdīga. Un, atgriežoties pie mūsu tēmas, šī situācija kļūst par galveno finanšu tirgus risku aprīlī.
Un politiķu bezatbildība kopumā būs viens no galvenajiem riskiem tuvāko gadu laikā. Pēc finanšu tirgus galvenās tēmas apspriešanas es pievērsīšos marta rezultātu analīzei un prognozēm par aprīli. Sporta sacensības, ar kurām es iepriekšējā mēneša pārskatā salīdzināju finanšu tirgus, nekad nebeidzas. Ne Breksits, ne tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, ne Trampa un Kongresa diskusijas vēl nav beigušās, tādēļ martu tirgi pavadīja, ķerot katru ziņu un mēģinot paredzēt situācijas attīstību. Pat FRS sanāksme neizraisīja liela mēroga kustības.
Svārstības dienas laikā reizēm bija diezgan lielas, īpaši valūtu pāros: mārciņa-dolārs un eiro-dolārs, kā arī Lielbritānijas akciju tirgus indeksam FTSE 100. Taču šīs kustības neguva atbalstu un tirgi atgriezās tuvāk mēneša sākuma līmenim. Eiro ir raksturīga nevēlēšanās virzīties uz priekšu pirms jaunumu saņemšanas saistībā ar galvenajiem politiskajiem tematiem. 7. martā eiro vērtība saruka zem 1,12 dolāru līmeņa, nokrītot līdz pusotra gada zemākajam līmenim. Saskaņā ar visiem tirgus uzvedības principiem tam vajadzētu izraisīt strauju eiro vērtības kritumu, taču tas nenotika, un jau nākamajā dienā kurss atgriezās iepriekšējā diapazonā – 1,12-1,16 dolāriem. Tādējādi kopumā vērtējot, visi gaida jaunumus.
Īsumā – mēneša skaitliskie rezultāti ir sekojoši: valūtas pāri svārstījās dažu procentu robežās un mēneša laikā gandrīz nemainījās, un tas pats attiecas arī uz akciju indeksiem (nelielas svārstības un pieaugums dažādiem indeksiem mēneša laikā bija 1-3% robežās) un preču tirdzniecību (ieskaitot naftu un zeltu). Izņēmums (kā tas jau bijis vairākas reizes) bija pallādijs. Atšķirība ir tā, ka iepriekšējos mēnešos tā cena strauji pieauga salīdzinājumā ar citiem metāliem, bet šoreiz tā tikpat strauji samazinājās. Kritums mēneša laikā bija 10%. Iemesls kritumam ir tehnisks, tirgus pēc vairāku mēnešu pieauguma bija krietni pārpārdots, tādēļ bija gaidāma korekcija. Pašlaik ir pāragri runāt par pallādija cenas virziena tendences maiņu (galu galā, pat pēc 10% krituma cena atguvās un turējās augstāk nekā visu pērno gadu).
Taču, uz pārējo stagnējošo tirgu fona, pallādijam var pievērst uzmanību ikviens, kuru interesē agresīvas tirdzniecības stratēģijas. Tādējādi var teikt, ka 2019.gada martā tirgus bija pārpildīts ar gaidām, taču ne rīcību. Tagad, kad esam atzīmējuši desmit gadus ilgušo pieaugumu ASV akciju tirgū, mēs atliekam visus jautājumus uz aprīli.
Divi galvenie temati ir līdzšinējie – Breksits un ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Kas notiks? Redzēsim...Es aizvien ceru, ka ES un Lielbritānija spēs vienoties par civilizētu šķiršanos, un arī ASV un Ķīna spēs par kaut ko vienoties. Bet pagaidām ir vērts atcerēties 2008.gada notikumus, un noskatīties mākslas filmu «The big short» («Gadsimta likme», 2015.gads) vai dokumentālo filmu «Inside Job» (2010.gads).
Veiksmi tirdzniecībā.
