No 2.decembra ar Liepājas un Kurzemes pieteikumu titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 būs iespēja iepazīties mājaslapā www.liepaja2014.lv.

liepaja2014.lv ir Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes izveidodota mājaslapa. liepaja2014.lv galvenais mērķis ir sniegt informāciju par Liepājas pieteikumu titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Jaunā mājaslapa ļauj arī aktīvi līdzdarboties EKG projekta turpmākajā attīstība, izsakot savu atbalstu, kritiku un ieteikumus. liepaja2014.lv piedāvās noklausīties arī īpašu skaņdarbu Liepāja 2014 un lejupielādēt Liepāja 2014 oficiālo simboliku vektorfailos.

Mājaslapai pakāpeniski attīstoties, paredzēts, ka tā nodrošinās arī informāciju par pašvaldības kultūrpolitiku, kultūras iestādēm, kultūras projektiem un aktuālajiem kultūras notikumiem.

liepaja2014.lv 2009. gadā piedāvās arī jaunumu nosūtīšanu uz e-pastu un liepaja 2014 blogu. Pagaidām informācija mājaslapā publicēta latviešu valodā, bet turpmāk būs pieejama arī angļu valodā.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas internetā, noteikti nav svešs trīs burtu salikums SEO jeb Search Engine Optimization – tam, vai uzņēmums būs atrodams Google vai kādas citas meklētājprogrammas pirmajā lapā, ļoti bieži ir izšķiroša nozīme. Šoreiz apskatīsim, kādēļ SEO optimizācija nepieciešama arī mazajiem uzņēmumiem!

1. iemesls: SEO ļauj zīmolam kļūt atpazīstamam

Atrodoties meklētājprogrammu augšgalā, cilvēki arvien biežāk redzēs Tavu zīmolu, jo SEO optimizācija ir arī zīmola atpazīstamības veicināšana, veidojot kvalitatīvu, interesantu un lietotājiem noderīgu saturu gan mājaslapā, gan ārpus tās. Un nākamreiz meklējot produktu vai pakalpojumu, pastāvēs daudz lielāka iespējamība, ka potenciālais klients to iegādāsies tieši no Tevis. Tas ir īpaši svarīgs aspekts mazajiem uzņēmumiem – SEO optimizācija ir ļoti labs veids, kā ar salīdzinoši nelielām izmaksām apsteigt konkurentus – “lielās zivis”.

2. iemesls: SEO optimizācija sniedz ilgtermiņa rezultātu

Latvijā radītā interneta mājaslapu veidošanas rīka Mozello izveidē investēti ap 100 000 eiro, stāsta SIA Blumentals Solutions īpašnieks Kārlis Blūmentāls.

Viņš atzīmē, ka darbs pie Mozello - mozello.lv - radīšanas sākās 2012.gadā, bet publiski izmēģinājuma režīmā Mozello mājaslapu serviss tika palaists pērn oktobrī.

«Lai gan ideja par šāda veida servisu radusies 2009.gadā, tomēr toreiz tā tika atlikta citu projektu dēļ, un reāls darbs pie Mozello izstrādes sākās tikai 2012.gadā. Darbs bija un joprojām ir ļoti intensīvs,» norāda Blūmentāls.

Jautāts par ieguldīto investīciju apjomu, Blūmentāls atklāj, ka, ļoti rupji rēķinot, Mozello radīšana un attīstīšana naudas izteiksmē līdz šim brīdim ir izmaksājusi ap 100 000 eiro. Viņš arī uzsver, ka bez vajadzīgās pieredzes, entuziasma un spējas sastrādāties tas ir tikai sauss skaitlis.

Latvijā radītajam mājaslapu dizaina rīkam Froont reģistrējušies 37 tūkstoši lietotāju un līdz šim ir radīti 60 tūkstoši projektu

Visi projekti ir gatavas mājaslapas – liela daļa ir iesākti projekti, stāsta Anna Andersone, viena no Froont dibinātājām. DB jau ziņoja (01.07.), ka šis rīks palīdza web dizaineriem izveidot mājas lapas dizainu, taču tās izstrādes procesā nav vajadzīgs programmētājs. Rādējādi tiek samazināts dizaina izstrādei nepieciešamais laiks un arī izmaksas. Turklāt rīks nodrošina, ka mājaslapa ir responsīva, proti, pati zina, kas jādara – saprot, no kādas ierīces to skatās, un attiecīgi pielāgojas, Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 Froont pieteikts kategorijā Inovatīvākais produkts.

Ieviesīs maksas versiju

Desmit traku vai pat muļķīgu biznesa ideju veiksmes stāsti rāda, ka interneta biznesā iespējams nopelnīt miljonus netradicionālā veidā – galvenais, lai ir oriģināla ideja. Pie miljoniem tikuši viltotu vistu kaulu ražotāji, mūki – kārtridžu uzpildītāji, viltus Santa Klausi un pat suņu briļļu ražotāji.

21 gadu vecais amerikānis Alekss Tjū kļuvis par miljonāru, īstenojis, iespējams, muļķīgāko ideju interneta biznesā. Viņš izveidojis mājaslapu Milliondollarhomepage.com, kur katram mājaslapas apmeklētājam bijis jāsamaksā viens dolārs par pikseli, pie tam vienlaikus pērkot ne mazāk kā 100 pikseļus. Pircējam dota iespēja mājaslapā ievietot kādu attēlu vai ierakstu, kas atbilst nopirktajam apjomam.

Bairons Rīzss kopš 2001. gada nopelnījis aptuveni divus miljonus dolāru, sūtot vēstules Santa Klausa vārdā no kādas ASV Aļaskas štata adreses, kas atrodas Ziemeļpolā. No vecākiem, kuri vēlas, lai viņu bērns Ziemassvētkos saņem vēstuli no paša Santa Klausa, B. Rīzss caur savu mājaslapu SantaMail.com iekasē 10 dolārus.

Ja Jūs esat uzņēmējs, tad noteikti zināt, ka aktīvākā pārdošanas sezona praktiski ir klāt - jau septembrī pie konferenču galda tiks apspriestas Ziemassvētku mārketinga aktivitātes. Lai šī gada ieņēmumi ātri vien pārsniegtu pērnā gada ieņēmumus, pirms mārketinga stratēģijas izveides ir vērts ieskatīties šajā rakstā. Kāpēc? Tāpēc, ka ar pāris lieliskiem SEO speciālistu ieteikumiem, kuri balstīti uz apskatu «E-komercijas patērētāju uzvedības modelis Latvijā 2014», būs iespējams sagatavoties mārketinga aktivitātēm daudz labāk! 5 faktori, kas jāņem vērā SEO stratēģijā!

Responsīvs mājaslapas dizains

2014. gadā dubultojies viedtālruņu lietošanas īpatsvars starp visām ierīcēm, no kurām ir apmeklētas e-komercijas mājaslapas. Mājaslapu apmeklējums no planšetdatoriem ievērojami pieaug vakaros. Jo vēlākas diennakts stundas, jo vairāk cilvēku izmanto mobilās ierīces – viedtālruņus un planšetdatorus.

Ko ņemt vērā?

Latvieši Lietuvas start-up akseleratorā izstrādā mājaslapu statistikas un analīzes rīku Amerikas uzņēmumiem

Relead ir mājaslapu statistikas rīks, ar ko klienti var noteikt, kas konkrēti apmeklē viņu mājaslapu. Tas ir produkts specifiskai auditorijai – biznesa klientiem (business to business, B2B) un domāts Amerikas tirgum, stāsta Roberts Zvingulis, Relead vadītājs. Relead piedalījies Lietuvas tehnoloģiju iesācējuzņēmumu atbalsta programmā jeb akseleratorā StartupHighway. Tāpēc arī uzņēmums ir dibināts Lietuvā, taču R. Zvingulis saka, ka šis tik un tā ir Latvijas uzņēmums: «Programmētāji taču ir vietējie.» Lai arī akseleratora atbalsts ir iemainīts pret uzņēmuma kapitāldaļām, par finansējumu svarīgāki bijuši mentori un viņu sniegtie kontakti un ieteikumi.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko atbildību jeb OCTA, paredzot, ka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nedrīkst sniegt apdrošināšanas pakalpojumus un nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību.

Jau iepriekš LTAB informēja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) prasa pārtraukt tās tīmekļa vietnē piedāvāt iespēju autoīpašniekiem salīdzināt OCTA cenas.

FKTK savu lēmumu pamatoja ar divām Eiropas Komisijas direktīvām par apdrošināšanas izplatīšanu un apdrošināšanas starpniecību prasībām.

FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte sacīja, ka Latvijā darbojas vairākas salīdzinošās mājaslapas, kuras piedāvā iespēju personām, ievadot atlases kritērijus, salīdzināt OCTA piedāvājumus un procesa beigās tiek dota iespēja noslēgt apdrošināšanas līgumu. Lielākā daļa no šādām salīdzinošajām mājaslapām pieder apdrošināšanas brokeriem, kuri izmanto šīs mājaslapas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanai. Taču ir arī tādi salīdzinošo mājaslapu uzturētāji, kuri šobrīd nav reģistrējušies kā apdrošināšanas starpnieki.

«Es nepiekrītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) filozofijai, ka patērētājs ir pilnīgi glups un nesaprot neko. Viņš var aizlidot kaut kur, viņš var nopirkt biļeti, bet viņš neko nesaprot no tā, kā viņš pērk to biļeti,» intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja airBaltic vadītājs Bertolds Fliks.

Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu: «PTAC saņem sūdzības, ka internetā norādītās airBaltic biļešu cenas neatbilst gala summai, kāds ir Jūsu skaidrojums šai neatbilstībai?», B. Fliks stāstīja:

Uz jautājumu: «Bet vai Jūsu izpratnē tā nav vienkārši pasažieru krāpšana?» , B. Fliks atbildēja:

«Nē, viennozīmīgi, ka nav. Es domāju, ka mēs arī nevaram cilvēku inteliģenci pārāk zemu vērtēt. Protams, jūs redzat gala cenu, tad, kad jūs ieejat mūsu mājaslapā un izvēlaties lidojumu. Jautājums ir par to, kādus papildpakalpojumus jūs gribat nopirkt vai nenopirkt. Mums lēnām parādās ļoti daudz - vai tā ir viesnīcu rezervācija, vai ceļojumu apdrošināšana, vai veselības apdrošināšana, lietas, ko vienkārši agrāk pie biļešu pirkšanas nenopirka. Es domāju, ka mēs neesam attīstības galā. Es vienkārši nepiekrītu PTAC filozofijai, ka patērētājs ir pilnīgi glupjš un nesaprot neko. Viņš var gan aizlidot kaut kur, viņš var nopirkt biļeti, bet viņš neko nesaprot no tā, kā viņš pērk to biļeti. Es tam nepiekrītu. Es domāju, ka patērētājs ir daudz gudrāks. Un cik es saprotu, mūsu klienti ļoti labi saprot, kā caur mūsu mājaslapu nopirkt biļetes.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) skaidro, kādēļ tā prasa liegt iespēju autoīpašniekiem salīdzināt OCTA cenas bez starpnieku līdzdalības.

Kā vēstīts, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) saņēmis FKTK prasību pārtraukt piedāvāt autoīpašniekiem iespēju salīdzināt OCTA cenas tīmekļa vietnē ltab.lv izvietotajā OCTA kalkulatorā (agregatorā) un mobilajā lietotnē LTAB OCTA.

FKTK sniegtais komentārs biznesa portālam db.lv:

«Latvijā darbojas vairākas salīdzinošās mājaslapas, kuras piedāvā iespēju personām, ievadot atlases kritērijus, salīdzināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) piedāvājumus (apdrošināšanas prēmijas apmērus) un procesa beigās tiek dota iespēja noslēgt apdrošināšanas līgumu. Lielākā daļa no šādām salīdzinošajām mājaslapām pieder apdrošināšanas brokeriem, kuri izmanto šīs mājaslapas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanai. Taču ir arī tādi salīdzinošo mājaslapas uzturētāji, kuri šobrīd nav reģistrējušies kā apdrošināšanas starpnieki.

Pateicoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Komisijas īstenotajām aktivitātēm, 116 mājaslapas visā ES, kurās tiek pārdotas digitālās spēles, grāmatas, video un mūzika, ir uzlabotas saskaņā ar ES patērētāju aizsardzības normatīvajiem aktiem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Interneta Sweep pārbaužu ietvaros PTAC veicis 10 interneta vietņu pārbaudi, panākot uzlabojumus visās pārbaudītajās interneta vietnēs.

Mājaslapu, kas tirgo digitālā satura produktus, apsekošana tika uzsākta 2012.gada vasarā. ES nacionālās uzraudzības iestādes kopumā pārbaudīja 330 mājaslapas, aptverot lielu tirgus daļu. Nacionālo uzraudzības iestāžu veiktajās pārbaudēs tika atklātas 172 mājaslapas, kas darbojas neatbilstoši ES patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem. Uzraudzības iestādes sazinājās ar komersantiem, lai novērstu neatbilstības. Līdz šim 116 mājaslapās ir veiktas korekcijas.

49 mājaslapās tiks turpināta izmeklēšana, 5 gadījumos pārkāpumi bija nelieli un tos nebija veikusi, kāda no dalībvalstīm un divas mājaslapas vairs neeksistē. Pēc ES dalībvalstu uzraudzības iestāžu aktivitāšu veikšanas 80% no 330 mājaslapām tagad darbojas saskaņā ar ES patērētāju tiesību normatīvajiem aktiem.

Latvieši ar Somijas investoru atbalstu radījuši rīku mājaslapu dizaineriem, lai tās visās ierīcēs izskatītos līdzvērtīgi

«Mēs katru dienu lietojam vairākas ierīces – datoru, telefonu, planšetdatoru – un tajās visās izmantojam internetu. Tāpēc ir svarīgi, lai mājaslapa pielāgotos tam, no kuras ierīces to aplūko. Froont ir rīks dizaineriem, kas ir veidots, lai būtu viegli vizuālā veidā izveidot responsīvu mājaslapu. Tā ir tāda mājaslapa, kura pati zina, kas jādara – saprot, no kādas ierīces to skatās, un attiecīgi pielāgojas,» stāsta Anna Andersone, viena no Froont dibinātājiem.

2011. gadā pirmo reizi pasaulē tika lietots apzīmējums «responsīvais dizains», un pagājušā gada sākumā tā tika minēta kā galvenā tuvākās nākotnes web dizaina tendence. «Nākotnē visām mājaslapām būs jābūt responsīvām. Tāpēc izdomājām, ka jāizveido rīks, kas ļautu mājaslapas dizainam tādām būt,» saka A. Andersone. Froont ir domāts tieši web dizaineriem un dizaina procesam. Gatavo dizainu programmētājs pēc tam var viegli pārnest un savienot ar jebkuru gatavu sistēmu, datubāzi.

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Ielīmētas lapas veikalu durvju stiklos, paziņojumi pie kasēm, plakāti, izdalāmas lapiņas un mājaslapu sadaļas internetā - veidi, kādos veikali cenšas piesaistīt trūkstošos darbiniekus, ir daudzveidīgi, tomēr vakanču skaits joprojām ir iespaidīgs, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pilsētās un novados pārdevēju nepietiek, par to liecina gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, gan pašu veikalu informācija mājaslapu vakanču sadaļā. Ir veikali, kuros no 16 kasēm strādā trīs, bet neapmierinātajiem rindās stāvētājiem bieži tiek paskaidrots, ka darbinieku trūkst.

Veikalu Maxima tīklā trūkst aptuveni 500 darbinieku, un līdzīga situācija bijusi arī pērn - šogad ir par 20 vakancēm mazāk. "Rudenī darbaspēku atrast ir vieglāk, jo cilvēki, kas dodas vasaras peļņā, atgriežas," skaidro SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Visvairāk darbinieku vajag Rīgā, kur cilvēkiem ir plašākas iespējas atrast citu darbu. Līdzīgi situāciju raksturo Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece, kura Dienai stāsta, ka patlaban veikalos aktuālas ir apmēram 300 vakances, no tām 80% ir Rīgā. "Īpaši sarežģīta situācija ir dažos Rīgas veikalos, kur trūkst pat 10% no darbiniekiem. Ja pēta pēdējo triju gadu statistiku, vakanču skaits pašreiz ir apmēram tāds pats kā 2013. un 2014. gadā. Kopumā mums trūkst 6% no kopējā darbaspēka," skaidro Stabulniece. Augusts un septembris, kā arī maijs un jūnijs regulāri ir laiks, kad vakanču skaits ik gadu pieaug, attiecīgi ziemas mēnešos tiek prognozēta brīvo vietu samazināšanās. Neliels vakanču skaita pieaugums parasti ir vērojams arī decembrī, kas veikaliem ir īpaši darbīgs laiks svētku dēļ.

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Digitālās drukas aprīkojuma ražotājs Xerox ir pieņēmis lēmumu atvērt vēl vienu pārstāvniecību Baltijas valstīs - Viļņā, kas darbosies papildus jau esošajai pārstāvniecībai Rīgā, informē Dienas bizness.

"Ņemot vērā, ka pašlaik Xerox apgrozījums Lietuvā veido vien nedaudz vairāk par 30% no kopējā kompānijas apgrozījuma Baltijas valstīs, Xerox pārstāvniecības izveide Lietuvā ir vērtējam kā likumsakarīga izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanai. Pārstāvniecībai atrodoties tikai Rīgā, visticamāk, Lietuvas tirgus potenciālu neizdotos izmantot pilnībā," akcentē I. Stepaņenko.

Xerox pārstāvniecību Viļņā šobrīd tiek plānots reģistrēt un atvērt 2009.gada pirmajā pusē. Turklāt pieļaujams, ka sākotnēji, darbības sākumā darbinieku skaits tajā būs neliels. Savukārt kādas pārmaiņas personālā būs Latvijas birojā, pēc pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pašlaik vēl nav zināms.

IHG (InterContinental Hotels Group) atvērs pirmo viesnīcu Latvijā.

Tiek plānots, ka Rīgā, bijušajā Preses nama ēkā 2022. gada septembrī tiks atvērta IHG^{grupas zīmola Holiday Inn viesnīca. Holiday Inn ir lielākais viesnīcu zīmols pasaulē. Projekts tiek īstenots kopā ar Lords LB Asset Management.}

Jaunajā Holiday Inn Riga būs 280 numuri. Viesnīcā Holiday Inn Riga darbosies viens restorāns, un tā tiks veidota pēc Holiday Inn atvērtā tipa koncepcijas. Tās dizains, kas apvieno reģistrācijas vietu, plašu foajē, restorānu, bāru, atpūtas zonu un biznesa centru, sniedz viesiem iespējas ieturēt maltīti, atpūsties, strādāt un izklaidēties vienā integrētā telpā.

Viesnīcā paredzēts ierīkot arī konferenču/banketu zāli, kas varēs uzņemt līdz 400 personām, sešas sanāksmju telpas, autostāvvietu, fitnesa centru. .

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Interneta platforma E-takeaway apvieno dažādu restorānu un kafejnīcu piedāvājumu, ļauj pasūtīt ēdienu tiešsaistē no dažādām vietām .

Pakalpojums pieejams trīs mēnešus, bet darbs pie projekta sākts pirms gada. «Mums šobrīd ir vidēji desmit pasūtījumi dienā, to skaits palielinās ar katru mēnesi,» stāsta Juris Krūmiņš, SIA E-takeaway līdzīpašnieks. Uzņēmums sadarbojas gan ar restorāniem, kam ir savs piegādes dienests, gan ar tiem, kam tāda nav. Uzņēmums vēlētos dienas pasūtījumu skaitu palielināt līdz simts.

Grib plašāku izvēli

Ideja par ēdienu piegādes pakalpojumu Jurim radās, pašam saskaroties ar vairākām problēmām: pirmkārt, joprojām daudzi restorāni nenodrošina ēdienu piegādi, tāpēc ir diezgan ierobežotas iespējas pasūtīt ēdienu uz mājām un visdrīzāk izvēle būs starp picu, suši vai kebabu. Otrkārt, daudziem restorāniem nav savas iepirkumu sistēmas mājaslapā, caur kuru pasūtīt ēdienu tiešsaistē. Ja ir, tās bieži vien netiek uzturētas un, kad ēdiens ir pasūtīts, izrādās, tas vairs nav ēdienkartē. «Man likās interesanti šīs problēmas atrisināt vienā mājaslapā,» saka Juris.

«Tavi ziedojumi palīdzēs veikt varoņdarbu! Esi varonis arī tu!» – biedrības Save Latvia mājaslapā aicina tās valdes loceklis tiesību students Matīss Bārtulis.

Janvārī kopā ar savu mammu, Valda Zālīša pamatskolas skolotāju, viņš esot nodibinājis biedrību, kuras mērķis ir vākt ziedojumus, lai izlietotu tos Latvijas valsts parāda Starptautiskajam valūtas fondam nomaksai, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Divās dienās, kopš M. Bārtulis izplatījis paziņojumu presei par savu mājaslapu, kurā var elektroniski ziedot naudu – gan anonīmi, gan reģistrējoties ar vārdu un uzvārdu, izdevies savākt jau vairāk par 700 eiro. Lielākā ziedotā summa bijusi 100 eiro. Mājaslapu esot apmeklējuši 10 000 cilvēki. Viņš gatavojas izsūtīt preses relīzes uz 72 valstīm. Puisis iecerējis šo ziedojumu vākšanas akciju turpināt līdz 2013. gada decembra beigām.