Viens no ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja «Xerox Corp.» lielākajiem akcionāriem tiesā iesniedzis sūdzību, lai apstrīdētu Japānas fotopreču ražošanas uzņēmuma «Fujifilm Holdings Corp.» plānoto kompānijas pārņemšanu.

Sūdzību tiesā iesniedzis Dārvins Dīsons, kurš kopā ar Karlu Ikanu kopā kontrolē 15,2% «Xerox» akciju, liecina ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) iesniegtie dokumenti.

Dīsons «Xerox» un «Fujifilm» iesūdzējis Ņujorkas štata tiesā, apsūdzot kompānijas krāpniecībā.

Plānotais darījums paredz, ka «Xerox» pārņems jau esošs kopuzņēmums «Fuji Xerox» un tas nonāks «Fujifilm» kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas «Fujifilm» piederēs 50,1% «Fuji Xerox» akciju, salīdzinot ar 49,9% pašreizējiem «Xerox» akcionāriem, kuri saņems arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

«Xerox» padome šo darījumu atbalstījusi, neskatoties uz to, ka Dīsons norādījis, ka tas nav uzņēmuma un akcionāru interesēs.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs « Xerox Corp.» atsaucis apvienošanos ar Japānas fotopreču ražošanas uzņēmumu «Fujifilm Holdings Corp.», noslēdzot mierizlīgumu ar diviem akcionāriem, kas plānoto apvienošanos bija apstrīdējuši tiesā.

Sūdzību tiesā bija iesnieguši Dārvins Dīsons un Karls Aikāns, kuri kopā kontrolē 15,2% « Xerox» akciju. Viņi uzskata, ka par «Xerox» akcijām tiktu maksāta pārāk zema cena.

Pēc «Xerox» lēmuma atsaukt darījumu «Fujifilm» paziņojis, ka sūdzēs tiesā «Xerox», lai panāktu darījuma īstenošanu.

Plānotais darījums paredzēja, ka « Xerox» pārņems jau esošais kopuzņēmums «Fuji Xerox» un tas nonāks «Fujifilm» kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas «Fujifilm» piederētu 50,1% «Fuji Xerox» akciju, bet 49,9% akciju piederētu pašreizējiem «Xerox» akcionāriem, kuri saņemtu arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

Digitālās drukas aprīkojuma ražotāja Xerox Ltd. apgrozījums Baltijas valstu tirgū pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pārsniedzis 4.7 milj. eiro (3.3 milj. Ls), kas ir par 31 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, liecina kompānijas sniegtais paziņojums.

Xerox pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītāja Irina Stepaņenko Db informēja, ka 2008.gada pirmo deviņu mēnešu laikā Baltijas valstīs ir realizētas vairāk nekā 3 000 digitālās drukas iekārtas, un pārdošanas apjomu pieaugums pret 2007.gada rādītājiem attiecīgajā laika posmā ir aptuveni 31%.

Kompānijas Xerox pārstāvji atzīst, ka kopumā Baltijas tirgū ir palielinājies pieprasījums pēc melnbaltajām un krāsainajām biroja daudzfunkcionālajām iekārtām.

Turklāt ir pieaudzis pieprasījums pēc daudzfunkcionālām iekārtām, kas apvieno gan pamatfunkcijas – kopēt, skenēt, drukāt un nosūtīt pa faksu, gan arī dažādas papildus funkcijas.

«Kopumā arvien vairāk jūtama klientu interese par iekārtām un risinājumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku līdzekļu optimizāciju. Tādēļ ir izskaidrojams lielais pieprasījums pēc jaunākajām tehnoloģijām, kurās iespējams uzstādīt dažādus ierobežojumus iekārtas lietotājiem vai arī lietotāju rīcību var kontrolēt ar magnētiskajām kartēm u.tml. Īpaši uzteicami ir patērētāji Igaunijā, kuri uzņēmēji ir gatavi investēt inovācijās un modernās tehnoloģijās, lai ievērojami samazinātu izmaksas nākotnē,» vērš uzmanību I. Stepaņenko.

Japānas fotopreču ražošanas uzņēmums Fujifilm Holdings Corp. otrdien paziņoja, ka tiesā iesūdzējis ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāju Xerox Corp., cenšoties no tā piedzīt vairāk nekā viena miljarda dolāru zaudējumus pēc apvienošanās atcelšanas pagājušajā mēnesī.

Fujifilm kritizē «vienpusēju lēmumu bez jebkāda pamatota iemesla atcelt» plānoto apvienošanos, par kuru tika paziņots janvārī.

Apvienošanās tika atcelta pēc sūdzības, ko tiesā bija iesnieguši akcionāri Dārvins Dīsons un Karls Aikāns, kuri kopā kontrolē 15,2% Xerox akciju un bija izrādījuši pretestību šim darījumam.

Plānotais darījums paredzēja, ka Xerox pārņems jau esošais kopuzņēmums Fuji Xerox un tas nonāks Fujifilm kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas Fujifilm piederētu 50,1% Fuji Xerox akciju, bet 49,9% akciju piederētu pašreizējiem Xerox akcionāriem, kuri saņemtu arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

Par digitālās drukas aprīkojuma ražotāja Xerox jauno pārstāvniecības vadītāju Baltijā kļuvis Boris Dubovs, kurš līdz šim korporācijā Xerox vadījis sadarbību ar partneriem Eirāzijas reģionā.

Uzsākot darbu Baltijā, jaunais vadītājs izvirzījis vairākas prioritātes: stiprināt un paplašināt sadarbības partneru tīklu un ekonomiski sarežģītajos apstākļos palīdzēt klientiem optimizēt administratīvās izmaksas, informē kompānija.

B. Dubovs uzsver, ka pārmaiņas krīzes apstākļos vienmēr ir saistītas ar papildus risku un – izaicinājumiem, jo tirgus pats par sevi ir ārkārtīgi jūtīgs. Iepazīstoties ar kompānijas darbu, viņš atzinīgi novērtē Xerox izaugsmi Latvijas tirgū, un vienlaikus redzu jomas, kur kompānija vēl var augt. Līdz ar pārmaiņām kompānijas menedžmentā uzņēmums plāno veikt arī strukturālas izmaiņas Baltijas pārstāvniecībā, papildus Latvijas birojam, 2009. gadā atverot arī pārstāvniecību Lietuvā.

Informācijas loģistikas kompānija Itella Information ir noslēgusi vairāk nekā 0,5 milj. eiro vērtu līgumu ar digitālās drukas iekārtu ražotāju Xerox Ltd. par trīs drukas iekārtu iegādi, liecina kompāniju sniegtā informācija.

Tādējādi Itella Information drukāšanas jaudu ir palielinājusi par aptuveni 30%.

«Jaunā tehnika iegādāta, galvenokārt, lai aizstātu vecās, nolietotās iekārtas. Ņemot vērā, ka katrs iegādātais printeris ir jaudīgāks par līdz šim izmantotajiem, iepriekšējo četru printeru vietā izmantosim vien trīs, vienlaicīgi nodrošinot arī drukas jaudas pieaugumu par aptuveni 30%.

Papildus iespējai palielināt jaudu, vienlīdz būtiskas printeru īpašības, kas nepieciešamas Itella darba specifikai, ir arī stabilitāte, ilgmūžība un iespēja drukāt papildkrāsu (highlight color), kā arī, protams, iespēja samazināt ekspluatācijas izmaksas. Prognozējams, ka līdz ar jauno iekārtu iegādi ekspluatācijas izmaksas varētu samazināties par aptuveni 15%,” drukas iekārtu iegādi komentē Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs "Xerox Corp." paziņojis, ka paaugstina datoru un printeru ražotājam "HP Inc." izteiktu pārņemšanas piedāvājumu līdz aptuveni 36 miljardiem dolāru (32,8 miljardiem eiro).

Jaunais piedāvājums ir par aptuveni 10% lielāks par to, kas tika izteikts pērn un ko iepriekš "HP" direktoru padome bija noraidījusi.

"HP" iepriekš "Xerox" piedāvājumu nodēvēja par pārāk zemu un pagājušajā mēnesī apgalvoja, ka pārņemšanas centienus vada investors Karls Ikans, kuram pieder kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja akcijas.

"Ņemot vērā Ikanam piederošo akciju daļu, viņš būtu ieguvējs, ja "Xerox" iegādātos "HP" par cenu, kas "HP" novērtē par zemu," janvārī norādīja HP.

Kā ziņots, "HP Inc." izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis "Hewlett-Packard" tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā "Hewlett-Packard Enterprise" un personālo datoru un printeru kompānijā "HP Inc.".

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā un Polijā uzturēšanai nedrīkstēs izmantot valsts īpašumu privatizācijā gūtos līdzekļus, kas savulaik tika paredzēti šo pārstāvniecību atvēršanai.

Proti, valdība otrdien noraidījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai piešķirt 219 tūkst. Ls.

2007. gadā ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai Japānā un Polijā tika piešķirts 391 tūkst. Ls, taču, lai arī pārstāvniecības jau 2008. gadā sāka darbu, visa to atvēršanai paredzētā summa netika iztērēta, tādēļ EM vēlējās atlikušos līdzekļus – aptuveni 219 tūkst. Ls – novirzīt šo pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2009. gadā.

EM sniegtā informācija liecina, ka lielāko daļu naudas – gandrīz 82 tūkst. Ls būtu jātērē ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku algām. Vēl 74.2 tūkst. Ls esot nepieciešami, lai iegādātos preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai pārstāvniecības Japānā un Polijā varētu strādāt.

Kompānija Xerox laidusi klajā krāsu printeri ColorQube 9200, kas krāsu drukas izmaksas samazina līdz pat 62%, savukārt saražoto atkritumu apjoms, izmantojot šo iekārtu samazinās līdz pat 90%.

Xerox sola, ka izmaksas nelielu krāsu dokumentu drukāšanai, piemēram, uzņēmuma logo, ar jauno printeri būs vienādas ar izmaksām, kas veidojas, izmantojot melnbalto printeri, bet vidēja apjoma krāsu dokumentu druka maksās uz pusi lētāk, salīdzinot ar krāsu lāzerprinteriem.

ColorQube 9200 krāsu printeri izmantoto īpašu tehnoloģiju, kas balstās uz cieto tinti, kas spēj darboties ar lielu drukāšanas ātrumu (85 lpp/min).

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Spiedīgā budžeta dēļ Ekonomikas ministrija uzsākusi procesu, kura rezultātā varētu tikt slēgta virkne Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību. Iespējams, ka pirmā varētu tikt slēgta pārstāvniecība ASV.

Par iespējamajām pārmaiņām Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā liecina Db rīcībā nonākusī neoficiāla informācija. LIAA Mārketinga un Komunikāciju departamenta direktore Vineta Vilistere Db atzina, ka šobrīd uzsākts pārstāvniecību audits. Pārbaudē tikšot izvērtēts vai pārstāvniecībā ieguldītie līdzekļi nes iecerētos augļus un vai ir ekonomisks pamats pārstāvniecību uzturēt arī nākamajā gadā.

Sīkākas detaļas par iespējamajām izmaiņām V. Vilistere nevarēja atklāt, jo lēmumus par jaunu LIAA pārstāvniecību atklāšanu vai slēgšanu pieņemot Ekonomikas ministrijā.

Saskaņā ar LIAA sniegto informāciju, aģentūras pārstāvniecības tika izveidotas, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu pieejamību ikvienam uzņēmējam un veidotu Latvijas ekonomikai svarīgāko ārvalstu uzņēmēju attiecības ar Latvijas uzņēmējiem.

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Taivāna drīzumā izveidos vienu miljardu ASV dolāru (884 miljoni eiro) vērtu aizdevumu fondu Lietuvas un Taivānas kopīgo uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, otrdien paziņoja Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija.

Par ieceri attālinātās tikšanās laikā otrdien Taivānas nacionālās attīstības ministrs Guns Minsjiņs informējis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti.

Pagājušajā nedēļā Taivāna paziņoja par plānu izveidot 200 miljonu ASV dolāru (176 miljoni eiro) vērtu investīciju fondu Lietuvas rūpniecības attīstībai.

Armonaite sagaida, ka abi fondi piedāvās labvēlīgus nosacījumus kopprojektu īstenošanai un Taivānas investīcijas Lietuvā nonāks pēc iespējas drīz, informēja ministrijā.

Ministre pauda, ka Lietuva gaida Taivānas lēmumu par konkrētiem projektiem, piebilstot, ka valsti visvairāk interesē iespējamās investīcijas pusvadītāju, lāzeru un biotehnoloģiju sektoros.

Latvijā savu pārstāvniecību atvērusi Šveices viena no lielākajām privātām bankām, kas pamatā darbojas Private Banking tirgū - Clariden Leu.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija par ārvalstu banku pārstāvniecībām Latvijā.

Šī būs jau otra Šveices bankas pārstāvniecība Latvijā – pirms tam pārstāvniecību atvērusi Anlage & Privatbank, kas šobrīd vēl pieder Parex bankai. Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons zināja par atvērto pārstāvniecību un lēsa, ka tādējādi Šveices banka Latvijā vēlas piesaistīt jaunus klientus. Ar Šveices bankas Clariden Leu pārstāvniecību Latvijā Db pagaidām neizdevās sazināties.

Savā mājas lapā Clariden Leu banka informē, ka tai kopumā pasaulē ir atvērtas 18 pārstāvniecības, tostarp Maskavā, Dubaijā, Singapūrā, Honkongā, Lielbritānijā.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

IHG (InterContinental Hotels Group) atvērs pirmo viesnīcu Latvijā.

Tiek plānots, ka Rīgā, bijušajā Preses nama ēkā 2022. gada septembrī tiks atvērta IHG^{grupas zīmola Holiday Inn viesnīca. Holiday Inn ir lielākais viesnīcu zīmols pasaulē. Projekts tiek īstenots kopā ar Lords LB Asset Management.}

Jaunajā Holiday Inn Riga būs 280 numuri. Viesnīcā Holiday Inn Riga darbosies viens restorāns, un tā tiks veidota pēc Holiday Inn atvērtā tipa koncepcijas. Tās dizains, kas apvieno reģistrācijas vietu, plašu foajē, restorānu, bāru, atpūtas zonu un biznesa centru, sniedz viesiem iespējas ieturēt maltīti, atpūsties, strādāt un izklaidēties vienā integrētā telpā.

Viesnīcā paredzēts ierīkot arī konferenču/banketu zāli, kas varēs uzņemt līdz 400 personām, sešas sanāksmju telpas, autostāvvietu, fitnesa centru. .