ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs « Xerox Corp.» atsaucis apvienošanos ar Japānas fotopreču ražošanas uzņēmumu «Fujifilm Holdings Corp.», noslēdzot mierizlīgumu ar diviem akcionāriem, kas plānoto apvienošanos bija apstrīdējuši tiesā.

Sūdzību tiesā bija iesnieguši Dārvins Dīsons un Karls Aikāns, kuri kopā kontrolē 15,2% « Xerox» akciju. Viņi uzskata, ka par «Xerox» akcijām tiktu maksāta pārāk zema cena.

Pēc «Xerox» lēmuma atsaukt darījumu «Fujifilm» paziņojis, ka sūdzēs tiesā «Xerox», lai panāktu darījuma īstenošanu.

Plānotais darījums paredzēja, ka « Xerox» pārņems jau esošais kopuzņēmums «Fuji Xerox» un tas nonāks «Fujifilm» kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas «Fujifilm» piederētu 50,1% «Fuji Xerox» akciju, bet 49,9% akciju piederētu pašreizējiem «Xerox» akcionāriem, kuri saņemtu arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

Japānas fotopreču ražošanas uzņēmums Fujifilm Holdings Corp. otrdien paziņoja, ka tiesā iesūdzējis ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāju Xerox Corp., cenšoties no tā piedzīt vairāk nekā viena miljarda dolāru zaudējumus pēc apvienošanās atcelšanas pagājušajā mēnesī.

Fujifilm kritizē «vienpusēju lēmumu bez jebkāda pamatota iemesla atcelt» plānoto apvienošanos, par kuru tika paziņots janvārī.

Apvienošanās tika atcelta pēc sūdzības, ko tiesā bija iesnieguši akcionāri Dārvins Dīsons un Karls Aikāns, kuri kopā kontrolē 15,2% Xerox akciju un bija izrādījuši pretestību šim darījumam.

Plānotais darījums paredzēja, ka Xerox pārņems jau esošais kopuzņēmums Fuji Xerox un tas nonāks Fujifilm kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas Fujifilm piederētu 50,1% Fuji Xerox akciju, bet 49,9% akciju piederētu pašreizējiem Xerox akcionāriem, kuri saņemtu arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs "Xerox Corp." paziņojis, ka paaugstina datoru un printeru ražotājam "HP Inc." izteiktu pārņemšanas piedāvājumu līdz aptuveni 36 miljardiem dolāru (32,8 miljardiem eiro).

Jaunais piedāvājums ir par aptuveni 10% lielāks par to, kas tika izteikts pērn un ko iepriekš "HP" direktoru padome bija noraidījusi.

"HP" iepriekš "Xerox" piedāvājumu nodēvēja par pārāk zemu un pagājušajā mēnesī apgalvoja, ka pārņemšanas centienus vada investors Karls Ikans, kuram pieder kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja akcijas.

"Ņemot vērā Ikanam piederošo akciju daļu, viņš būtu ieguvējs, ja "Xerox" iegādātos "HP" par cenu, kas "HP" novērtē par zemu," janvārī norādīja HP.

Kā ziņots, "HP Inc." izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis "Hewlett-Packard" tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā "Hewlett-Packard Enterprise" un personālo datoru un printeru kompānijā "HP Inc.".

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Pagājušais 2020.gads neapšaubāmi paliks atmiņā, kā gads, kurā Covid-19 pandēmija rādīja patērētājiem vēl neredzētus izaicinājumus - ceļojumu un pasākumu masveida atcelšana, ienākumu samazināšanās, būtiski ierobežojumi tirdzniecībai tradicionālajos veikalos - tie ir tikai daži šādu izaicinājumu piemēri, norāda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Šie apstākļi ievērojami ietekmēja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) saņemto sūdzību struktūru, lai arī kopumā saņemto sūdzību skaits palika nemainīgs.

LPIAA 2020.gadā kopumā saņēma 823 sūdzības un jautājumus.

Visvairāk sūdzību tika saņemtas par patēriņa precēm (437 jeb 53,10%), vispārējiem pakalpojumiem (94 jeb 11,42%), pasta un elektronisko komunikāciju pakalpojumiem (90 jeb 10,94%) un atpūtas pakalpojumiem (42 jeb 5,10%).

Tādējādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami pieauga sūdzību skaits pasta un elektronisko pakalpojumu jomā - 2019.gadā tika saņemtas 50 šādas sūdzības, bet 2020.gadā jau 90 sūdzības.

Lielākais pieaugums procentu izteiksmē tika novērots atpūtas pakalpojumu (t.sk. tūrisms, koncerti, izrādes u.c.) jomā, kurā saņemtas 42 sūdzības, iekams 2019.gadā saņemtas tikai 8. Turpretī, jomās, kurās LPIAA tradicionāli saņem daudz sūdzību - patēriņa preces un vispārējie pakalpojumi - sūdzību skaits ir samazinājies. Piemēram, attiecībā uz patēriņa precēm 2019.gadā tika saņemtas 450 sūdzības, bet 2020.gadā tādas bija 437. Savukārt, attiecībā uz vispārējiem pakalpojumiem 2019.gadā saņemtas 143 sūdzības, bet 2020.gada - tikai 94.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Autotransporta direkcija nolēmusi anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja "Yandex Taxi" reģistrāciju, kā arī bloķēt mobilās lietotnes "Yandex Go" darbību, informē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, konstatējot, ka tā nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā.

Tādējādi visiem elektronisko sakaru komersantiem tiks nosūtīts pieprasījums bloķēt mobilo lietotni un tīmekļvietni "Yandex Go".

No trešdienas, 23.marta, pārvadātāji vairs nedrīkstēs izmantot mobilo lietotni "Yandex Go" un šis pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nodrošināt pakalpojumus Latvijas teritorijā, informēja Plone.

Viņa atzīmēja, ka atbilstoši Autopārvadājumu likumam autovadītājiem un pārvadātājiem, kuri turpinās izmantot "Yandex Go", var tikt piemērots sods par nereģistrētas tīmekļvietnes izmantošanu.

Autotransporta direkcija, veicot faktiskās situācijas novērtējumu attiecībā uz "Yandex Taxi" nodrošinātās mobilās lietotnes "Yandex Go" datu plūsmu, fiksēja IP adreses, uz kurām aplikācija "Yandex Go" nosūta un/vai saņem datus, un konstatēja, ka "Yandex Go" veic datu apmaiņu ar Krievijā esošiem serveriem, tādējādi secināts, ka dati par Latvijas teritorijā piedāvātajiem, pārvadātāja veiktajiem un atteiktajiem komercpārvadājumiem, autovadītājiem, transportlīdzekļiem, kā arī maksājumu karšu un veikto maksājumu dati tiek novirzīti iespējamai apstrādei un glabāšanai serveros, kas atrodas Krievijā.

Turpinot protestus pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku, Polijas lauksaimnieki plāno no svētdienas bloķēt galveno automaģistrāli, kas ved pāri Vācijas robežai.

Automaģistrāles A12 blokādi plānots sākts svētdien pie robežas aptuveni plkst.13 (plkst.14 pēc Latvijas laika) un turpināt līdz 20.martam. Paredzēt bloķēt visas joslas abos virzienos.

Portāls "Slubice24" ziņo, ka lauksaimnieki plāno bloķēt ceļu ar aptuveni 700 traktoriem un citu lauksaimniecības tehniku. Protesta akcijā plāno piedalīties līdz 1500 cilvēku.

Polijas lauksaimnieki protestē pret ES lauksaimniecības politiku un lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas.

Vācijas policija brīdinājusi, ka satiksme būs traucēta vairākas dienas, un autovadītājiem ir jārēķinās ar sastrēgumiem un būs jāizmanto apvedceļi.

Automaģistrāle A12 ir galvenais ceļš, kas savieno Berlīni un Poliju. Vācijas policija paziņojusi, ka apturēs satiksmi pie Frankfurtes pie Oderas, lai novērstu milzīgu sastrēgumu veidošanos. Policija arī norādījusi, ka kravas automašīnas vajadzētu novirzīt pa citiem ceļiem.

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču realitātē nelikumības pret mazākumakcionāriem joprojām ir ierasta lieta, turklāt tās atbalsta arī skandināvu bankas un starptautiskas auditoru kompānijas, laikrakstam Dienas Bizness norāda eksperti.

Uzņēmuma mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Nereti tiek runāts par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, taču tajā pašā laikā līdzšinējā pieredze nozarē liecina, ka mazo akcionāru intereses netiek ņemtas vērā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, taču pagaidām uzlabojumi ir pārāk lēni un pārkāpumi atkārtojas.

Nav izvēles

Latvijā mazākuma akcionāri jau izsenis ir bijuši pastarīša lomā, un šajā jautājumā, neskatoties uz dažām likumdošanas izmaiņām, pēdējo gadu laikā būtiskus uzlabojumus neredz. Laikraksts Dienas Bizness regulāri no uzņēmumu mazākuma akcionāriem saņem sūdzības par dažādiem tiesību pārkāpumiem, un ieguldījumu pārvaldes kompāniju pārstāvji atzīst, ka situācija neuzlabojas – vērojama virkne pārkāpumu. Kāds Latvijas kuģniecības mazākuma akcionārs laikrakstam Dienas Bizness pastāstīja, ka nesen bez brīdināšanas pārdotas viņam piederošās akcijas. Viņš nelielu skaitu uzņēmuma akciju iegādājies pirms daudziem gadiem par privatizācijas sertifikātiem. Akcijas glabājušās vērtspapīru kontā AS SEB banka, taču pirms aptuveni mēneša tās parādījušās interneta bankā izceltā veidā, taču nekāda sīkāka informācija nav bijusi, līdz ar to viņš domājis, ka mainījusies vieta interneta bankā, kur var aplūkot sev piederošās akcijas. Kādu dienu tālrunī pienākusi īsziņa, ka akcijas pārdotas. Viņš pauž neizpratni gan par to, ka iepriekš mazākuma akcionāriem personīgi netika sniegta ne informācija par to, ka notiks akcionāru sapulce, kur lems par akciju atpirkšanu, gan par to, ka akcijas pārdotas automātiski, ne informējot, ne prasot atļauju to īpašniekam.Šis gadījums liek apdomāt un negatīvi skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu akcijās nākotnē, pauda nu jau bijušais uzņēmuma mazākuma akcionārs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Ņemot vērā, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" joprojām nav reģistrēta, bet turpina sniegt pakalpojumus, Autotransporta direkcija pieņēmusi lēmumu tās bloķēt.

No šā gada 22. janvāra tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuras starpniecību var izsaukt un apmaksāt pārvadājumu pakalpojumus ar vieglo automobili, jābūt reģistrētiem Autotransporta direkcijā. Tie, kuri nav reģistrējušies, Latvijā savus pakalpojumus piedāvāt nedrīkst. Līdz šim reģistrējies ir tikai Igaunijas uzņēmums "BOLT TECHNOLOGY OÜ".

Autotransporta direkcija un kontrolējošās institūcijas ir fiksējušas, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" turpina sniegt pakalpojumus, neskatoties uz to, ka nav reģistrētas, tāpēc direkcija ir vērsusies pie visiem elektronisko sakaru komersantiem ar lūgumu tās bloķēt.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.