Digitālās drukas aprīkojuma ražotājs Xerox ir pieņēmis lēmumu atvērt vēl vienu pārstāvniecību Baltijas valstīs - Viļņā, kas darbosies papildus jau esošajai pārstāvniecībai Rīgā, informē Dienas bizness.

"Ņemot vērā, ka pašlaik Xerox apgrozījums Lietuvā veido vien nedaudz vairāk par 30% no kopējā kompānijas apgrozījuma Baltijas valstīs, Xerox pārstāvniecības izveide Lietuvā ir vērtējam kā likumsakarīga izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanai. Pārstāvniecībai atrodoties tikai Rīgā, visticamāk, Lietuvas tirgus potenciālu neizdotos izmantot pilnībā," akcentē I. Stepaņenko.

Xerox pārstāvniecību Viļņā šobrīd tiek plānots reģistrēt un atvērt 2009.gada pirmajā pusē. Turklāt pieļaujams, ka sākotnēji, darbības sākumā darbinieku skaits tajā būs neliels. Savukārt kādas pārmaiņas personālā būs Latvijas birojā, pēc pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pašlaik vēl nav zināms.

Viens no ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja «Xerox Corp.» lielākajiem akcionāriem tiesā iesniedzis sūdzību, lai apstrīdētu Japānas fotopreču ražošanas uzņēmuma «Fujifilm Holdings Corp.» plānoto kompānijas pārņemšanu.

Sūdzību tiesā iesniedzis Dārvins Dīsons, kurš kopā ar Karlu Ikanu kopā kontrolē 15,2% «Xerox» akciju, liecina ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) iesniegtie dokumenti.

Dīsons «Xerox» un «Fujifilm» iesūdzējis Ņujorkas štata tiesā, apsūdzot kompānijas krāpniecībā.

Plānotais darījums paredz, ka «Xerox» pārņems jau esošs kopuzņēmums «Fuji Xerox» un tas nonāks «Fujifilm» kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas «Fujifilm» piederēs 50,1% «Fuji Xerox» akciju, salīdzinot ar 49,9% pašreizējiem «Xerox» akcionāriem, kuri saņems arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

«Xerox» padome šo darījumu atbalstījusi, neskatoties uz to, ka Dīsons norādījis, ka tas nav uzņēmuma un akcionāru interesēs.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs « Xerox Corp.» atsaucis apvienošanos ar Japānas fotopreču ražošanas uzņēmumu «Fujifilm Holdings Corp.», noslēdzot mierizlīgumu ar diviem akcionāriem, kas plānoto apvienošanos bija apstrīdējuši tiesā.

Sūdzību tiesā bija iesnieguši Dārvins Dīsons un Karls Aikāns, kuri kopā kontrolē 15,2% « Xerox» akciju. Viņi uzskata, ka par «Xerox» akcijām tiktu maksāta pārāk zema cena.

Pēc «Xerox» lēmuma atsaukt darījumu «Fujifilm» paziņojis, ka sūdzēs tiesā «Xerox», lai panāktu darījuma īstenošanu.

Plānotais darījums paredzēja, ka « Xerox» pārņems jau esošais kopuzņēmums «Fuji Xerox» un tas nonāks «Fujifilm» kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas «Fujifilm» piederētu 50,1% «Fuji Xerox» akciju, bet 49,9% akciju piederētu pašreizējiem «Xerox» akcionāriem, kuri saņemtu arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

Japānas fotopreču ražošanas uzņēmums Fujifilm Holdings Corp. otrdien paziņoja, ka tiesā iesūdzējis ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāju Xerox Corp., cenšoties no tā piedzīt vairāk nekā viena miljarda dolāru zaudējumus pēc apvienošanās atcelšanas pagājušajā mēnesī.

Fujifilm kritizē «vienpusēju lēmumu bez jebkāda pamatota iemesla atcelt» plānoto apvienošanos, par kuru tika paziņots janvārī.

Apvienošanās tika atcelta pēc sūdzības, ko tiesā bija iesnieguši akcionāri Dārvins Dīsons un Karls Aikāns, kuri kopā kontrolē 15,2% Xerox akciju un bija izrādījuši pretestību šim darījumam.

Plānotais darījums paredzēja, ka Xerox pārņems jau esošais kopuzņēmums Fuji Xerox un tas nonāks Fujifilm kontrolē, kam līdz šim piederēja 75% kopuzņēmuma akciju.

Pēc darījuma pabeigšanas Fujifilm piederētu 50,1% Fuji Xerox akciju, bet 49,9% akciju piederētu pašreizējiem Xerox akcionāriem, kuri saņemtu arī īpašas dividendes 2,5 miljardu dolāru apmērā.

Par digitālās drukas aprīkojuma ražotāja Xerox jauno pārstāvniecības vadītāju Baltijā kļuvis Boris Dubovs, kurš līdz šim korporācijā Xerox vadījis sadarbību ar partneriem Eirāzijas reģionā.

Uzsākot darbu Baltijā, jaunais vadītājs izvirzījis vairākas prioritātes: stiprināt un paplašināt sadarbības partneru tīklu un ekonomiski sarežģītajos apstākļos palīdzēt klientiem optimizēt administratīvās izmaksas, informē kompānija.

B. Dubovs uzsver, ka pārmaiņas krīzes apstākļos vienmēr ir saistītas ar papildus risku un – izaicinājumiem, jo tirgus pats par sevi ir ārkārtīgi jūtīgs. Iepazīstoties ar kompānijas darbu, viņš atzinīgi novērtē Xerox izaugsmi Latvijas tirgū, un vienlaikus redzu jomas, kur kompānija vēl var augt. Līdz ar pārmaiņām kompānijas menedžmentā uzņēmums plāno veikt arī strukturālas izmaiņas Baltijas pārstāvniecībā, papildus Latvijas birojam, 2009. gadā atverot arī pārstāvniecību Lietuvā.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs "Xerox Corp." paziņojis, ka paaugstina datoru un printeru ražotājam "HP Inc." izteiktu pārņemšanas piedāvājumu līdz aptuveni 36 miljardiem dolāru (32,8 miljardiem eiro).

Jaunais piedāvājums ir par aptuveni 10% lielāks par to, kas tika izteikts pērn un ko iepriekš "HP" direktoru padome bija noraidījusi.

"HP" iepriekš "Xerox" piedāvājumu nodēvēja par pārāk zemu un pagājušajā mēnesī apgalvoja, ka pārņemšanas centienus vada investors Karls Ikans, kuram pieder kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja akcijas.

"Ņemot vērā Ikanam piederošo akciju daļu, viņš būtu ieguvējs, ja "Xerox" iegādātos "HP" par cenu, kas "HP" novērtē par zemu," janvārī norādīja HP.

Kā ziņots, "HP Inc." izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis "Hewlett-Packard" tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā "Hewlett-Packard Enterprise" un personālo datoru un printeru kompānijā "HP Inc.".

Informācijas loģistikas kompānija Itella Information ir noslēgusi vairāk nekā 0,5 milj. eiro vērtu līgumu ar digitālās drukas iekārtu ražotāju Xerox Ltd. par trīs drukas iekārtu iegādi, liecina kompāniju sniegtā informācija.

Tādējādi Itella Information drukāšanas jaudu ir palielinājusi par aptuveni 30%.

«Jaunā tehnika iegādāta, galvenokārt, lai aizstātu vecās, nolietotās iekārtas. Ņemot vērā, ka katrs iegādātais printeris ir jaudīgāks par līdz šim izmantotajiem, iepriekšējo četru printeru vietā izmantosim vien trīs, vienlaicīgi nodrošinot arī drukas jaudas pieaugumu par aptuveni 30%.

Papildus iespējai palielināt jaudu, vienlīdz būtiskas printeru īpašības, kas nepieciešamas Itella darba specifikai, ir arī stabilitāte, ilgmūžība un iespēja drukāt papildkrāsu (highlight color), kā arī, protams, iespēja samazināt ekspluatācijas izmaksas. Prognozējams, ka līdz ar jauno iekārtu iegādi ekspluatācijas izmaksas varētu samazināties par aptuveni 15%,” drukas iekārtu iegādi komentē Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kompānija Xerox laidusi klajā krāsu printeri ColorQube 9200, kas krāsu drukas izmaksas samazina līdz pat 62%, savukārt saražoto atkritumu apjoms, izmantojot šo iekārtu samazinās līdz pat 90%.

Xerox sola, ka izmaksas nelielu krāsu dokumentu drukāšanai, piemēram, uzņēmuma logo, ar jauno printeri būs vienādas ar izmaksām, kas veidojas, izmantojot melnbalto printeri, bet vidēja apjoma krāsu dokumentu druka maksās uz pusi lētāk, salīdzinot ar krāsu lāzerprinteriem.

ColorQube 9200 krāsu printeri izmantoto īpašu tehnoloģiju, kas balstās uz cieto tinti, kas spēj darboties ar lielu drukāšanas ātrumu (85 lpp/min).

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Sabiedrisko attiecību aģentūras Reputé (iepriekš Eksodus Integrētās komunikācijas) apgrozījums 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis par 20%, sasniedzot 544 826 latus. Savukārt peļņa palielinājusies līdz 27 tūkstošiem latu, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pērnais gads bijis labākais gads Reputé vēsturē,» norāda valdes locekle Iveta Antonišķe.

Viņa uzskata, ka veiksmes pamatā ir sadarbība ar privātā sektora klientiem, nepaļaujoties uz valsts pasūtījumiem. «Šī pieeja ir sevi attaisnojusi, jo valsts un pašvaldību sektora tirgus ir faktiski apstājies nulles punktā,» viņa skaidro, norādot arī uz to, ka pēdējo gadu laikā klientu pieprasītāko pakalpojumu vidū ir integrētās mārketinga komunikācijas projekti.

Raugoties nākotnē, Antonišķe atzīmē: «Arī prognozes 2011. gadam ir optimistiskas. Šobrīd sabiedrisko attiecību aģentūru pakalpojumus izmanto uzņēmumi, kas agrāk to nav darījuši.»

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas kompānijas ERGO parakstīto prēmiju apjoms Baltijā nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas tirgū sasniedz 66 miljonus eiro (ap 46,2 milj. Ls), kas ir par 3% vairāk nekā pērn šajā laikā.

ERGO informēja Db.lv, ka atlīdzībās Baltijā pusgadā izmaksāti virs 42 miljoniem eiro (ap 29,4 milj. Ls). Tajā skaitā lielākais ERGO atlīdzību pieteikumu skaits saņemts Igaunijā, kur apdrošināšanas atlīdzībās klientiem izmaksāti 16 miljoni eiro. ERGO apdrošinātāju grupā Baltijā lielākā izmaksātā atlīdzība sasniedz gandrīz miljonu eiro, kas tika izmaksāta Lietuvā pēc sprādziena piena kombinātā. Savukārt Latvijā lielākā izmaksātā atlīdzība bija par nozagto kravu un tā veidoja vairāk nekā 92 tūkstošus eiro.

Šogad pusgadā ERGO dzīvības apdrošināšanas bizness Baltijā uzrādījis 2,48 miljonu eiro (ap1,7 milj. Ls) peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Baltijas nedzīvības apdrošināšanas biznesā ERGO šā gada sešu mēnešu rezultātu neatklāj, vien norāda, ka Latvijā kompānijai bijusi 195,6 tūkstošu eiro (ap 136,9 tūkst. Ls) peļņa. ERGO arī skaidro, ka pērn ziemas sezonā lielais izmaksāto atlīdzību apjoms bijis galvenais faktors, kas samazināja ERGO nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībās gūto peļņu Baltijā. ERGO nedzīvības apdrošināšanā Baltijā klientiem izmaksāja atlīdzības 33,4 miljonu eiro (ap 23,4 milj. Ls) apjomā, kas ir par 6,7% vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Auto nomas pakalpojumu sniedzēja Sixt Latvija apgrozījums 2014. gadā sasniedza 10,17 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Savukārt, Sixt konsolidētais apgrozījums Baltijā ir 12,5 miljoni eiro, uzrādot 29% pieaugumu. Grupas uzņēmumu konsolidētā peļņa ir 402 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Esam būtiski paplašinājuši Sixt sniegto pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, kā arī atvēruši jaunus auto nomas birojus Baltijā. Aizvadītā gada nogalē kļuvām par pirmo starptautisko auto nomu Latvijā, kas piedāvāja nomāt elektroauto, piedāvājot VW e-UP un BMW i3 elektroauto. Pavisam nesen esam uzsākuši sadarbību arī ar mazumtirdzniecības tīklu Narvesen, piedāvājot velo cienītājiem papildu iespējas Sixt velosipēdu nomāšanai,» stāsta Sixt vadītājs Baltijas valstīsArnis Jaudzems.

Pērn Sixt īstermiņa auto nomas apgrozījums Latvijā ir pieaudzis par 47%, sasniedzot 1,43 miljonus eiro. Sixt Latvijā mēnesī vidēji iznomā vairāk kā 500 automašīnas. Visbiežāk automašīnas nomā klienti no Vācijas, Krievijas, ASV, Lielbritānijas, Skandināvijas, kā arī lielu īpatsvaru sastāda vietējie klienti. Aktīvāko auto nomas klientu vidējais vecums ir 35 gadi, un biežākais auto nomas mērķis ir ceļošana vai biznesa vajadzības. Atkārtoti auto nomas pakalpojumus izvēlas veikt 65% klientu. Savukārt, par biežākajiem ārzemju galamērķiem klienti izvēlas Vāciju, Itāliju un Spāniju. Visbiežāk klienti auto nomas pakalpojumus izvēlas pieteikt ar interneta starpniecību.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 2,4%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,4%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ir samazinājies par 6,5%. Gadu iepriekš – 2012. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums samazinājās par 6,2%.

2013. gada novembrī salīdzinājumā ar 2012. gada novembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 5%.

Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 7,2%, bet nepārtikas preču grupā – par 3,7%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums saglabājies nemainīgs. Straujākais apgrozījuma pieaugums novembrī bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 41,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 22,5%, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 17,9%, kā arī tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 11,3%.