Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks amatpersonu deklarāciju tuvākajā laikā nerakstīs. Sagaidāms, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru B.Flikam uzdots Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt airBaltic valdē strādājošo valsts amatpersona sarakstu, viņš izpildīs formāli un pats savu vārdu neiekļaus, raksta Diena.

Tā ļauj secināt airBaltic preses pārstāvja Jāņa Vanaga otrdien atzītais, ka, tāpat kā līdz šim, arī šobrīd B.Fliks sevi par valsts amatpersonu neuzskata un amatpersonu deklarāciju VID neiesniegs. Amatpersonu sarakstu uz VID, kā to prasot tiesas spriedums, B.Fliks nosūtīšot.

Tikmēr VID noskaņots kareivīgi. Kā izriet no VID Komunikācijā daļā atzītā, ja B.Fliks sevi amatpersonu sarakstā nebūs iekļāvis, VID būs gatavs juridiskai cīņai, lai panāktu, ka B.Fliks pilda likumā par valsts amatpersonām noteikto. Galvenais arguments VID rokās ir tiesas sprieduma motīvu daļā secinātais, ka airBaltic valdes locekļi ir valsts amatpersonas. Ja sarakstā nebūšot B.Flika vārda, VID jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem lemšot, kā rīkoties, piesaistot juristus.

airBaltic vadītājs un viens no līdzīpašniekiem Bertolts Fliks šodien neieradīsies uz valdības sēdi, kurā viņam būtu dota iespēja skaidrot jautājumu par situāciju aviokompānijā.

B.Fliks ar advokātu starpniecību atsūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā prasa valdības garantijas, ka, ierodoties, netiks arestēts, Db.lv atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, gan piebilstot, ka teorētiski B.Fliks vēl var ierasties. Uz jautājumu, vai valdība dod un vai dotu šādas garantijas, M.Panke atzina, ka, saskaņā ar likumu, tiesībsargājošās iestādes darbojas neatkarīgi no valdības, valdības kompetencē nav iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbībā.

«Līdz ar to prasīt valdībai šādas garantijas ir absurdi,» tā viņš. BAS pārstāvis Juris Pētersons Db.lv atzina, ka BAS rīcībā nav informācijas, ka B.Fliks ieradīsies uz valdības sēdi, turklāt BAS šādu uzaicinājumu nav saņēmis.

Aviokompānijas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks gatavs apsvērt iespēju nopirkt visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas.

«Teiksim tā - jā, ja varēs šo nofinansēt, tad uz to var skatīties,» uz jautājumu par gatavību no valsts nopirkt tai piederošos 52,6% aviosabiedrības akciju teica Fliks. Viņam pieder lielākais privātais airBaltic akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tomēr viņš kā svarīgāko patlaban izvirza uzņēmuma stratēģijas definēšanu kopā ar valsti turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusija, kas izraisījās pagājušajā nedēļā par BAS plāniem veidot aviosabiedrību Lietuvā, aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams runāt par airBaltic kā stratēģiski nozīmīga uzņēmuma lomu arī Latvijas valsts attīstībā.

«Ja Rīgas mārketinga kampaņu, kurā uzsvars ir likts uz Rīgu kā daudzveidīgu un pievilcīgu galamērķi, ietu caur Rīgas tūrisma attīstības biroju, tad labākajā gadījumā tā varētu sākties tikai nākamajā gadā ap jāņiem,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Viņš norādīja, ka Rīgas dome maksā tikai par reklāmas izvietošanu, viss, kas tika darīts līdz šim - zīmola izstrāde, reklāmas dizains un mājas lapa tika veikta airBaltic mārketinga departamentā, par ko maksāja airBaltic.

«Tikai privāts uzņēmums ir spējīgs tik ātri izstrādāt šādu kampaņu,» nobeigumā norādīja B. Fliks.

Rīgas reklamēšanas kampaņa LIVE Rīga vakar tika uzsākta septiņās valstīs. Kā ziņots kampaņas veidošanai ārvalstīs, tūrisma produktu izstrādei un korporatīvā tūrisma veicināšanai šogad tiks izlietots miljons latu.

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

«Rīgā esmu airBaltic prezidents, taču Lietuvā neieņemu nekādu amatu un tur nav nekāda interešu konflikta. Tā palikusi par modi – aprunāt mani un aprunāt airBaltic.»

Tā pēdējo dienu ažiotāžu ap plāniem izveidot konkurējošu aviosabiedrību Lietuvā, raidījumā 900 sekundes skaidro airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka Fliks, veidodams jaunu privātu aviokompāniju, nokļuvis interešu konfliktā, taču pats B. Fliks to kategoriski noraida: «Kompānija Lietuvā ļoti maz ietekmēs airBaltic darbību šeit, Latvijā.»

Skaidrodams, kāpēc nav realizēts scenārijs, kad Lietuvas tirgu apgūtu airBaltic, B.Fliks uzskata, ka ja airBaltic attīstītos Lietuvā vēl straujāk, tad saņemtu aizrādījumus, ka airBaltic bizness tiek pārcelts uz Lietuvu. Šādus mājienus no premjera viņš jau esot saņēmis.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic varētu dibināt aviokompāniju citā valstī, pieļauj kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Domāju, ka airBaltic noteikti varētu dibināt aviokompāniju citā valstī,» teica Fliks, taču no plašākiem komentāriem atturējās un tikai norādīja, ka lidsabiedrībai ir kas padomā.

Šogad gan šie plāni nerealizēsies.

Turpretī airBaltic līdzīpašnieks SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Flikam un kas pagājušajā nedēļā paziņoja par nodomu veidot aviokompāniju Lietuvā, pēc viņa teiktā, gan pašlaik neveidos jaunas lidsabiedrības citur.

Runājot par BAS plāniem Lietuvā, viņš norādīja, ka airBaltic ar pašreizējo biznesa modeli nespēj rentablā veidā šādu projektu īstenot.

No provizoriskiem audita rezultātiem, kas pirms dažām dienām tika skatīti valdībā, vēl nevar secināt, vai airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma vai mazākuma akcionāru interesēs. «To nevar izdarīt kaut vai tāpēc, ka šis audits neaptver darījumus ar trešajām pusēm,» Db.lv atzina Ministru prezidentam Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka audits nepieciešams, lai detalizēti veiktu analīzi par šo trešo pušu darījumiem, tajā skaitā ar meitas uzņēmumiem, saistītiem uzņēmumiem, kas nav darīts jūnijā veiktajā auditā.

Šī informācija savukārt ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministra Ulda Auguļa teikto, ka audits neesot apstiprinājis politiķu pieņēmumus, ka airBaltic līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš izteicās, ka airBaltic lielie zaudējumi šogad radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

Viļņas lidosta nākotnē strauji attīstīsies, jo ir pieņēmusi lēmumu samazināt pasažieru nodevu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Viļņas lidosta iepriekš bija viena no dārgākajām Eiropā un dārgākā Baltijā, turpmāk situācija būtiski mainīsies,» uzsvēra B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka apstākļi Rīgas lidostā nav kļuvuši sliktāki, bet Viļņas lidosta kļuvusi pievilcīgāka un gaidāms, ka tā turpmākajos gados strauji attīstīsies.

Db.lv jau ziņoja, ka Viļņas lidosta būtiski samazinājusi izmaksas, cerot atdzīvināt avionozari.

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

«Cienījamais pasažieri, kad Jūs lasīsiet šo, visticamāk, es jau vairs nebūšu šīs kompānijas [airBaltic] vadītājs,» savā slejā nacionālās lidsabiedrības airBaltic žurnāla Baltic Outlook oktobra numurā raksta Bertolts Fliks, norādot, ka kompānijas dēļ viņš ir piekritis pamest savu amatu, ja īpašnieku savstarpējā vienošanās to prasa.

Savā rakstā Baltic Outlook Fliks vērš uzmanību uz to, ka aviokompānijā ir darbojies jau kopš tās pirmsākumiem. «Esmu devis padomus Latvijas valdībai aviokompānijas izveides procesā, kam sekoja vairāki trauksmaini gadi kompānijas valdē, kuru es vadīju līdz 2002. gadam,» raksta Fliks, turpinot, ka kopš 2002. gada, kad viņš kļuva par airBaltic izpilddirektoru, viņš spējis izveidot, viņaprāt, izcilu kompānijas vadību.

Ministru kabinets slēgtajā sēdē šodien apstiprinājis vienošanos ar nacionālās aviokompānijas mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem par turpmāko uzņēma finansēšanu un pārvaldību, tostarp, akcionāru līguma laušanu, paziņoja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks oktobrī nopelnījis 49 tūkstošus latu pirms nodokļu nomaksas, vēstīja LTV raidījums De facto.

B. Flika ienākumi šobrīd zināmi visai aptuveni. Viņa mēneša atalgojums šobrīd pirms nodokļiem ir nepilni 22 tūkstoši latu, kas nozīmē, ka uz rokas viņš ik mēnesi saņem apmēram 14 tūkstošus latu. Pēc De facto rīcībā esošās informācijas oktobrī viņa ienākumi stipri pieauguši – pirms nodokļiem tie bija 49 tūkstoši latu. Uz rokas tas varētu būt apmēram 34 tūkstoši latu.

B. Fliks raidījuma veidotājiem akcentējis, ka airBaltic ir privāts uzņēmums, kas strādā konkurences apstākļos. «Es negribu ne noliegt, ne apstiprināt, es vienkārši negribu komentēt nekādas tādas komercinformācijas,» viņš sacījis.

«Ir pilnīgi absurdi, ka uzņēmums, kas strādā konkurences apstākļos kaut vienu saimniecisku līgumu publiskos. Ja mēs to darītu, tad mēs varētu uzreiz taisīt uzņēmumu ciet. Tas ir pilnīgi neiespējami, ka komercuzņēmums, kas strādā konkurences apstākļos, publisko savus saimnieciskos līgumus, vai tas attiecās uz atalgojumu, vai tas attiecas uz citiem līgumiem, tam pilnīgi nav nekādas nozīmes,» sacījis B. Fliks.

Rudenī, iegādājoties trīs jaunas lidmašīnas, airBaltic sāks flotes atjaunošanu, kopumā trīs gadu laikā flotes atjaunošanā plānots ieguldīt aptuveni miljardu eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs gribam visu savu floti atjaunot ar jaunām lidmašīnām,» sacīja B. Fliks. Tādējādi airBaltic cer uzlabot kompānijas izmaksu struktūru un strādāt efektīvāk.

Viņš paskaidroja, ka jaunās lidmašīnas patērēs daudz mazāk degvielu, būs mazākas tehniskās apkopes izmaksas un ar tām varēs sasniegt tālākus attālumus. Tas savukārt airBaltic ļaus kļūt agresīvākiem ar biļešu cenām.

Tādējādi šā brīža airBaltic floti, kuru veido 31 lidmašīnas, līdz gada beigām paredzēts palielināt līdz 34 lidmašīnām.

Tāpat B. Fliks uzsvēra, ka ir jārūpējas par lidostas tālāku attīstību. «Manuprāt nevienam nav šaubas, ka lidostas kapacitāte ir izsmelta. Mums jāpanāk vienošanās ar lidostu, ka sāksim jaunu termināla būvniecību, jo citādi mums būs jāpiebremzē attīstība Rīgas lidostā,» stāstīja B. Fliks.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks šodien, gada pēdējā darba dienā negaidīti Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzis amatpersonas deklarāciju, kas viņam saskaņā ar likumu jāizdara, beidzot pildīt airBaltic valdes locekļa amata pienākumus.

VID Komunikācijas daļā šo notikumu raksturo, sakot: «Ir noticis Jaungada brīnums!», raksta diena.lv.

Par ieņēmumu deklarēšanu VID ar B.Fliku cīnās kopš 2006.gada pavasara. airBaltic valdes locekļi, viņu vidū valdes priekšsēdis Bertolts Fliks, šonedēļ paziņoja par amatu atstāšanu, līdz ar to vairs nebūs valsts amatpersonas.

airBaltic vadībā B.Fliks strādā kopš 2002.gada - viņa atalgojumu, prēmijas un papildus finanšu labumus nosaka ar airBaltic īpašniekiem slēgtais darba līgums, kurš ir slepens. Par saviem ienākumiem un atalgojumu B.Fliks atsakās runāt. Zināms, ka viņam noteiktā alga ir ap 14 000 latu mēnesī (uz rokas).

Bertolda Flika alga pērn līdz 23. decembrim, kad viņš atstāja valdes locekļa amatu nacionālajā aviokompānijā airBaltic, bija 240 tūkst. Ls. Tie nav vienīgie no šī uzņēma gūtie ienākumi, jo kompensācijā par dzīvokli, ko B. Fliks īrē Rīgā, airBaltic samaksājis 21.6 tūkst. Ls. Tāpat B. Fliks saņēmis 30 tūkst. Ls, kas deklarēta kā apdrošināšana. Savukārt par darbu SIA Baltic Airlines viņš saņēmis 2.2 tūkst. Ls.

Viņš deklarējis arī pērn veiktos darījumus, starp tiem komercķīlu 28.2 milj. Ls apmērā un aizņēmumu 14 milj. Ls apmērā un pirkumu par tikpat lielu summu. 14 milj. Ls veido arī viņa vienīgās parādsaistības.

Db.lv jau vairākkārt ziņojis, ka pērn;ā gada sākumā B. Flikam piederoša kompānija Baltijas Aviācijas sistēmas iegādājās 47.2 % airBaltic kapitāldaļu, sniedzot 28.2 milj. Ls vērtu ķīlu Latvijas Krājbankā.

Jāpiebilst, ka Baltijas Aviācijas sistēmas ir vienīgais B. Flikam piederošais uzņēmums, izriet no deklarācijas. Viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumā 19.3 milj. Ls vērtībā. Kā savu vienīgo nekustamo īpašumu B. Fliks uzrādījis dzīvokli Berlīnē. Viņam pieder arī 2007. gada izlaiduma automašīna Audi A6.

Pazeminot Viļņas lidostas izmaksas, tās kļūs pat septiņas reizes zemākas nekā Rīgā, norāda airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

«Aviācijai labvēlīgā politika Lietuvā diemžēl krasi atšķiras no situācijas Latvijā - Rīgā lidostas tarifi kļuvuši trīs reizes augstāki nekā Viļņā un tiek plānots ieviest jauairBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņānus tarifus par drošības pakalpojumiem. Līdz ar to aviokompāniju izmaksas Rīgas lidostā kļūs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā,» tā B. Fliks.

«Latvijā aviāciju apdraud arī valsts pašreizējā politika. Finanšu ministrija vakar pauda ieceri atlikt satiksmes nozares Eiropas Savienības (ES) lielo infrastruktūras projektu īstenošanu un struktūrfondu līdzekļus neizmantot Rīgas lidostā. Tas norāda uz klaju neizpratni par aviācijas nozari valstī. Pat ja airBaltic uzņemtos būvēt jaunu termināli lidostā, saistītās aviācijas infrastruktūras attīstība būtu apdraudēta,» paziņojumā raksta airBaltic.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, lai ekonomētu līdzekļus, plāno atlaist vairāk nekā 200 darbinieku, teikts airBaltic prezidenta un izpilddirektora Bertolta Flika paziņojumā medijiem.

Fliks sacīja, ka augošās izmaksas, kā arī augstās degvielas cenas liek kompānijai veikt turpmākus uzlabojumus efektivitātes palielināšanā.

«Mēs to esam iecerējuši paveikt, modernizējot airBaltic floti, – atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bijām plānojuši iepriekš. Aizvadītajos 12 gados Fokker 50 lidmašīnas godam ir kalpojušas airBaltic pasažieru pārvadāšanai. Tie ir bijuši mūsu galvenie darba zirgi reģionālajiem lidojumiem, kas tranzīta pasažierus nogādā ziemeļu tranzītmezglā Rīgā turpmākajiem lidojumiem uz tādiem galamērķiem kā Parīze, Londona, Telaviva vai Kijeva. Fokker 50 ir lieliska lidmašīna. Tomēr pieaugošās degvielas cenas un uzturēšanas izmaksas lidmašīnām, kuras vairs neražo, liek mums rīkoties. Pērn mēs jau iepazīstinājām ar modernajām Bombardier Q400 jaunās paaudzes lidmašīnām, kas ir daļa no airBaltic flotes modernizācijas plāna. Mēs skaidri redzam šo lidmašīnu pozitīvo ietekmi uz aviokompānijas efektivitāti un operatīvajām izmaksām, kas ļauj mums turpināt piedāvāt pievilcīgas biļešu cenas,» klāstīja Fliks.

«Es nonācu kā jaunava pie bērna,» tā savu iesaistīšanos XL aviokompāniju vadībā echo- online ekonomikas ziņām skaidro bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Kā DB jau rakstīja, kopš šī gada sākuma viņš sāka vadīt Frankfurtē bāzēto čarterkompāniju XL- Airways Germany, bet tagad darbojas arī XL Francijas aviokompānijas padomē. Fliks gan skaidro, ka sākotnēji gribējis nodarboties tikai ar šo aviokompāniju konsultēšanu, bet nu jau pilnā apjomā iesaistījies šo kompāniju operatīvajā vadībā. XL Germany dibināta 2006. gadā, bet jau piedzīvojusi vairākas turbulences. Kopš 2011. gada abas XL aviokompānijas pieder Šveicē un ASV bāzētajam investīciju fondam Beachside Capital. Iepriekš XL piederēja Islandes investīciju bankai, kas pārņēma bankrotējušās britu ceļojumu kompānijas XL Leisure Group aktivitātes, taču pati pēc neilga laika nonāca grūtībās.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

airBaltic zīmola pārdošanas darījums SIA Baltijas aviācijas sistēmas ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) esot apspriests vismaz trīs reizes, raidījumā 900 sekundes norādīja Bertolds Fliks.

«Par šo darījumu es personīgi runāju ar K.Gerhardu valsts sekretāra klātbūtnē un K. Gerhards to atbalstīja,» stāstīja B.Fliks.

B.Fliks arī norādīja, ka vēl neprecīza informācija esot, ka satiksmes ministrs esot kaut kā panācis, ka zīmols tiek dots atpakaļ. Nekad neesot bijis plānots, ka zīmols pastāvīgi paliek ārpus airBaltic. airBaltic jebkurā brīdī esot iespējams saņemt zīmolu atpakaļ, ja darījuma rezultātā finanšu rādītāji airBaltic nepasliktināsies. Līdz ar to darījums vērtējams kā ļoti izdevīgs, jo zīmola pārdošanas mērķis esot bijis – uzlabot finanšu rādītājus.