Interneta platforma E-takeaway apvieno dažādu restorānu un kafejnīcu piedāvājumu, ļauj pasūtīt ēdienu tiešsaistē no dažādām vietām .
Pakalpojums pieejams trīs mēnešus, bet darbs pie projekta sākts pirms gada. «Mums šobrīd ir vidēji desmit pasūtījumi dienā, to skaits palielinās ar katru mēnesi,» stāsta Juris Krūmiņš, SIA E-takeaway līdzīpašnieks. Uzņēmums sadarbojas gan ar restorāniem, kam ir savs piegādes dienests, gan ar tiem, kam tāda nav. Uzņēmums vēlētos dienas pasūtījumu skaitu palielināt līdz simts.
Grib plašāku izvēli
Ideja par ēdienu piegādes pakalpojumu Jurim radās, pašam saskaroties ar vairākām problēmām: pirmkārt, joprojām daudzi restorāni nenodrošina ēdienu piegādi, tāpēc ir diezgan ierobežotas iespējas pasūtīt ēdienu uz mājām un visdrīzāk izvēle būs starp picu, suši vai kebabu. Otrkārt, daudziem restorāniem nav savas iepirkumu sistēmas mājaslapā, caur kuru pasūtīt ēdienu tiešsaistē. Ja ir, tās bieži vien netiek uzturētas un, kad ēdiens ir pasūtīts, izrādās, tas vairs nav ēdienkartē. «Man likās interesanti šīs problēmas atrisināt vienā mājaslapā,» saka Juris.
Platforma izveidota, sadarbojoties ar partneriem Dānijā, kas nodrošina gan mājaslapu, gan mobilā telefona aplikāciju un pārējo tehniku, kāda nepieciešama veiksmīgai biznesa attīstībai Latvijā. «Sākumā meklēju partnerus Igaunijā, kas veidoja šāda veida platformu Foodexpress. Taču viņiem pietrūka naudas, un viņi neizstrādāja šo platformu līdz galam. Viņi iedeva kontaktus lietuviešiem, kas mani iepazīstināja ar dāņiem,» saka Juris.
Vaicāts, kāpēc uzņēmums pats neizstrādāja savu interneta vietni, Juris teic, ka tās esot pārāk lielas izmaksas un viņš neesot varējis iegūt pietiekami lielu finansējumu, lai pats ko tādu izveidotu, turklāt viņam nav bijis tik lielas pieredzes IT. Sākumā Juris mēģināja iegūt kredītu Hipotēku bankas (tagad – Altum) programmā, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, bet tas viņam neizdevās. Ja viņš būtu ieguvis kredītu, šobrīd dāņu kompānijai Latvijas uzņēmumā būtu mazāks kapitāldaļu īpatsvars.
Prasa komisiju
Juris stāsta, ka restorāniem ēdienu piegādes pakalpojuma nodrošināšana veido diezgan lielas izmaksas – nepieciešamas mašīnas, pasūtījumi galvenokārt ir «pīķa» stundās, tad to ir daudz un ir liels risks nepaspēt izvadāt laikā, savukārt darbiniekiem ir jāmaksā arī tad, kad viņi sēž bez darba, jo nav pasūtījumu. Uzņēmums prasa komisijas maksu par katru pasūtījumu un, pēc Jura domām, restorāniem šāds modelis varētu būt izdevīgāks nekā pašiem uzturēt piegādes dienestu, jo īpaši, ja apjoms nav liels. Ja uzņēmumam līdz šim nav bijusi attīstīta piegāde, palielinās apgrozījums, viņš lēš. Komisijas maksa ir 10–20% atkarībā no tā, kas veic piegādi – pats restorāns vai SIA E-takeaway.
Pēc Jura rīcībā esošās informācijas, Latvijā ēdienu piegādes tirgus esot ap četriem miljoniem eiro gadā un to galvenokārt veidojot Čili pica, Gan Bei un Pica Lulū. «Tie ir mūsu netiešie konkurenti,» saka Juris. Viņš norāda, ka būtu interesanti sadarboties arī ar šiem uzņēmumiem un veikt piegādes viņu klientiem.
Kopumā ēdiena piegādes bizness palielinās. Juris teic, ka citās valstīs ir bijis tā, ka tad, kad parādās šāda veida platformas, pasūtījumu skaits palielinās. Viņš pieļauj, ka tas pats varētu notikt arī Latvijā.
Jāpiegādā ātri
Runājot par konkurenci, Juris teic, ka neilgi pirms viņa uzņēmuma darbības sākšanas viņš pamanījis, ka esot parādījusies vēl kāda kompānija, kam biznesa modelis esot līdzīgs, arī daļa sadarbības partneru dublējas, atšķiroties vien piegāde un reklāma. «Man liekas, ka visu noteiks piegādes kvalitāte un ātrums,» viņš spriež. Piegādes laiks svārstās no 40 minūtēm līdz stundai un 10 minūtēm. Ja pasūta ēdienu, piemēram, no restorāna Kilimanjaro, jārēķinās, ka restorāns gatavo ēdienu 40 minūtes un vēl nepieciešams laiks piegādei, savukārt wok ēdieni no City Wok tiks pagatavoti krietni ātrāk. Uzņēmums savus pakalpojumus sniedz Rīgā – no Mārupes līdz Mežaparkam. Ar laiku ir doma paplašināt savu darbību visā Rīgas teritorijā.
«Trīs līdz piecu gadu laikā plānojam ieņemt līdera pozīciju Latvijā, nodrošinot klientiem ērtu mājaslapu, kur var pasūtīt ēdienu no dažādiem restorāniem, kā arī nodrošināt ātru un kvalitatīvu piegādi,» ambīcijas atklāj Juris. Kas liek domāt, ka E-takeaway veiksies labāk nekā konkurentiem? «Mums ir sadarbība ar labu kurjeru kompāniju Messengers, kas ir nodarbojusies ar ēdienu piegādi. Pagaidām nav bijušas nekādas problēmas ar ēdienu piegādi, tas ir paveikts ātri un diezgan kvalitatīvi,» saka Juris, piebilstot, ka šāda pakalpojuma izpildei ir īpašas prasības – speciālas somas, kur ievieto ēdienu, un, lai atvestu pasūtījumu maksimāli ātri, kurjeri brauc gan ar velosipēdiem, gan mašīnām.
Ne visi piekrīt
Šobrīd E-takeaway ir sadarbība ar 20 restorāniem un uzņēmums. Pēc trīs mēnešu darba Jurim tas šķietot diezgan labs rādītājs. «Restorānu skaits turpina paplašināties, paredzams, ka līdz maija beigām to būs jau 25, bet līdz gada beigām – 30. Rīgā ir vairāk nekā simt restorānu tie visi ir potenciālie sadarbības partneri, vēl ir arī kafejnīcas,» spriež Juris. Viņš atzīst, ka sākumā nav bijis viegli vienoties par sadarbību ar restorāniem un aptuveni puse uzrunāto sadarbību ir atteikuši.
«Tas ir kas jauns un inovatīvs. Dažiem šķiet, ka komisijas maksa ir pārāk augsta, bet arī mums vajag nosegt savas izmaksas, kaut ko nopelnīt,» viņš norāda. Tagad, kad uzņēmums ir «ieskrējies», restorāni paši izrādot iniciatīvu iesaistīties šajā projektā.
Uzņēmums drīz domā piedāvāt arī ēdienu piegādi korporatīvajiem klientiem, izmantojot E-takeaway kredītkonta sistēmu, t.i., darbinieki var pasūtīt ēdienu uz biroju, neko nemaksājot, un pēc divām nedēļām uzņēmums nosūta rēķinu par visiem pasūtījumiem klienta uzņēmumam. Tas paredzēts gadījumiem, kad darba devējs nodrošina darbinieku ēdināšanu. «Daudziem cilvēkiem nav kur paēst un arī uzņēmuma vadītājam būtu izdevīgāk, ja darbinieki sēdētu birojā, nevis ietu ēst. Tāpat Latvijā bieži ir auksts un ziemā cilvēki nemaz negrib iet ārpus biroja pusdienot. Tāpat apnīk ēdnīcas, kas ir tuvumā,» spriež Juris.
#1/3
Juris Krūmiņš
#2/3
