Jūrmalas mērs izrādījis ekskluzīvu labvēlību SIA BL ±pašumi, grozot zemes nomas līguma nosacījumus un atbrīvojot firmu no neizpildītajām saistībām.
Mazpazīstamās firmas BL Īpašumi līgums par zemes gabala Dārzkopības 19 nomu uz tuvākajiem 99 gadiem ir viens no jau apcietinātā Jūrmalas eksmēra Jura Hlevicka mantojuma līgumiem. Gan šis, gan līgums ar SIA Martium noslēgti 2004. gadā. Pirms trim gadiem slēdzot zemes nomas līgumu, tajā paredzēts nosacījums: "Viena gada laikā no Līguma noslēgšanas dienas izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai domē viesnīcas, tirdzniecības centra un atpūtas kompleksa projektu", taču, tā kā uzņēmums to neizpildīja, R. Munkevics dažas nedēļas pēc stāšanās amatā vienpersoniski, bez domes balsojuma, šo punktu grozīja, nosakot, ka BL Īpašumi projektu var iesniegt līdz šī gada 1. novembrim.
R. Munkevics, jautāts, kāpēc izrādījis šādu pretimnākšanu firmai, norāda, ka šādi labojis iepriekšējās domes vadības neizdarību, kas neesot reaģējusi uz investora iesniegumiem. Tiesa gan, Jūrmalas domes juridiskās pārvaldes sniegtā informācija neuzrāda, ka BL Īpašumi, redzot, ka gada laikā nepaspēs izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai dokumentus, būtu nākuši klajā ar iniciatīvu pagarināt termiņu. ·āds iesniegums seko tikai 2006. gada aprīlī, kad nokavēts jau vairāk nekā gads.
Nebeidz izdabāt
To, ka šis "investors" nemaz necentās radīt līgumā solīto atpūtas un tirdzniecības centru, liecina fakts, ka pirms vairāk nekā gada nekustamo īpašumu tirgū šis zemes gabals piedāvāts iegādei. Db rīcībā ir arī dokumenti, kas apliecina, ka BL ±pašumi jau dažus mēnešus pēc nomas līguma parakstīšanas 2005. gada janvārī nolīgst firmu, kas apņemas realizēt šo īpašumu. Taču R. Munkevics tomēr par vienu no saviem pirmajiem darbiem mēra amatā izvēlas šai firmai dot labvēlīgākus nosacījumus un šī gada februārī vēlreiz izpalīdz firmai, nu jau pieslīpējot līguma nosacījumus tam, ko reāli tur vēlas būvēt vieglas peļņas tīkotāji. Tā līgumā jēdziens "viesnīcas, tirdzniecības centra un atpūtas kompleksa projekts" tiek aizstāts ar "daudzfunkcionāla viesnīcu un biroju ēku kompleksa projektu". Kā Db iepriekš atzina projekta arhitekti, uzsvars sešstāvu projektā tiks likts uz "apartamentiem", kas Jūrmalas gadījumā nozīmē dzīvokļus, kuri tiek iegādāti kā viesnīcas domājamā daļa.
Jūrmalas mērs pats šo shēmu detalizēti izskaidroja arī intervijā Latvijas radio, norādot uz bezspēcību likuma robu priekšā, taču tajā pašā laikā divreiz groza līguma nosacījumus ar uzņēmumu.
Būtiski, ka gan BL Īpašumi, gan SIA Martium nomātie zemes gabali atrodas teritorijā, kur dzīvojamā apbūve nav paredzēta. Šobrīd jau no kokiem atbrīvotajās platībās netālu no Līvu Akvaparka saskaņā ar attīstības plānu būtu jābūt darījumu apbūvei. BL Īpašumi vairākkārt vērsušies ar lūgumu mainīt zonējumu šim zemes gabalam, padarot to par jauktu dzīvojamo teritoriju, taču saņēma attīstības plāna grozījumu izstrādes darba grupas atteikumu. Taču praksē tas netraucē skaņot projektu, kas šajā zonā nav atļauts.
Nekorekta rīcība
R. Munkevics arī uzskata, ka domes saistošie noteikumi viņam ļauj lēmumus par miljoniem latu vērtu zemes gabalu attīstību pieņemt vienpersoniski, šos jautājumus neizskatot domes sēdē. Tikmēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičuls Db norādīja, ka šāda rīcība ir nekorekta un pretrunā ar likumu par pašvaldībām. Viņš uzsver, ka gadījumā, kad nomnieks nav izpildījis savas saistības, bija jābūt atklātai diskusijai par to, vai līgums ir jālauž, kādas ir iespējas tiesāties: "Varbūt uz šī zemes gabala attīstīšanu pa šo laiku būtu radies vēl kāds cits pretendents."
50 tūkst. eiro - par šādu summu kukuļdevēji novērtē mēra posteni Jūrmalas pašvaldībā, jo tieši tik piedāvāja eksmēram Inesei Aizstrautai par iespēju palikt amatā.
Kā jau vēstīts, marta beigās prokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret Larisu Sviridovu, SIA Martium līdzīpašnieci, kas mēģinājusi piekukuļot I. Aizstrautu.
Šis fakts gan nebūtu neparasts, ja I. Aizstrauta jau iepriekš klaji nebūtu paudusi negatīvu attieksmi pret šo investoru plāniem, kuriem fundamentāli bija nepieciešama zemes gabalu apvienošanas atļauja, lai varētu realizēt tieši tik vērienīgu dzīvojamā nama projektu, kā iecerēts. I. Aizstrautas krēsls "stipri šūpojās" jau vismaz mēnesi pirms mēra oficiālās maiņas - pa šo laiku domē bija izveidojusies jauna "koalīcija" astoņu deputātu sastāvā, kuriem bija lēmumu pieņemšanas pārsvars domes 15 deputātu pulkā. Tādējādi, lai panāktu vēlamā lēmuma pieņemšanu, investoram būtu "jāvēršas" pie lielāka deputātu skaita, nekā bija nepieciešams I. Aizstrautai krēsla saglabāšanai.
Martium līdzīpašniece piedāvāja I. Aizstrautai 50 tūkst. eiro sadalīšanai ar vēl diviem deputātiem, kas par šo kompensāciju būtu gatavi saglabāt atbalstu I. Aizstrautai un attiecīgi attieksmes maiņu pret Martium būvniecības iecerēm Jūrmalā. Šeit gan stāsts par kukuļdošanas aizkulisēm Jūrmalas domē apraujas, līdz savu vārdu teiks prokuratūra, kas šobrīd veic izmeklēšanu par kukuļdošanu valsts amatpersonai, par ko var piemērot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Drīz pēc šiem notikumiem pametot mēra krēslu, I. Aizstrauta publiski uzsvēra, ka drīz būs redzams, cik veiksmīgi projekts Viestura ielā, par kuru dots kukulis, virzās uz priekšu. Db jau vēstīja, ka nesen dome arī deva zaļo gaismu abu zemes gabalu Viestura 15a un 15b apvienošanai - tādējādi Martium var realizēt iecerēto deviņstāvu apartamentu projektu bez izmaiņām projektā, kas būtu jāveic, ja zemes gabali netiktu apvienoti. Nu jau arī saņemts iesniegums Jūrmalas būvvaldē par projekta nulles cikla saskaņošanas uzsākšanu.
I. Aizstrautas pēctecis Raimonds Munkevics tālākajā plauktā noglabāja dienesta pārbaudes atzinumus, kas atklāja būtiskus pārkāpumus šī projekta saskaņošanā jau kopš pirmsākumiem. Vainīgās amatpersonas tā arī netika publiski nosauktas. R. Munkevics norādīja, ka saskaņā ar darba likumdošanu sodu būtu varējis piemērot tikai iepriekšējais pilsētas mērs (kurš atlaists dienā, kad pabeigta dienesta pārbaude), tāpēc vainīgie sodīti ar rājienu.
Galvenā arhitekta apstiprinātais ēkas augstums un stāvu skaits plānošanas uzdevumā nosvītrots un ar roku ierakstīti pavisam citi apbūves rādītāji.
Tāds izskatās dokuments, uz kā pamata Jūrmalā top nelikumīgs daudzdzīvokļu nams.
Valsts būvinspekcija konstatējusi, ka ar šādu rīcību ir pārkāpti plānošanas noteikumi, jo Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Staņislavs Skirmants rādītājus noteicis pretrunā ar Apbūves noteikumiem pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās. Apbūves noteikumi paredz maksimālo ēkas augstumu 12 m un stāvu skaitu 2 ar jumta izbūvi. Taču S. Skirmants šo prasību ignorējs un apbūves noteikumos, ar roku labojot, plānošanas uzdevumā noteicis 3 stāvu skaitu, nenorādot maksimālo augstumu. Vēlāk no domes saņemtajā skaidrojumā teikts, ka šī rīcība vērtējama kā "acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas", un būvniecība Mežotnes ielā 2 atbilst likuma prasībām.
Sekas redzamas šodien
Šie notikumi Jūrmalas būvvaldē risinājušies gandrīz pirms diviem gadiem, taču šīs brīvās noteikumu interpretācijas sekas top redzamas šodien, kad pasūtītāja SIA Nams IC objektā jau tapuši trīs stāvi un, pēc projekta spriežot, taps vēl ceturtais (kas gan tiks dēvēts par terasi, taču reāli plānots viena stāva augstumā un apjomā).
Pēc neauglīgām sūdzībām Jūrmalas domē un Būvvaldē apkārtējo māju iedzīvotāji vērsušies Valsts būvinspekcijā, kas pēc objekta apskates un iepazīšanās ar dokumentāciju darbus apturējuši, gaidot Jūrmalas domes lēmumu par iespēju darbus turpināt vai izmantojot Būvniecības likumā paredzēto, - šajā gadījumā nojaukt trešo stāvu, lai tas atbilstu "jumta izbūves" definīcijai - nepārsniedzot 66 % no pirmā stāva platības.
Vajadzētu nojaukt
Šobrīd Jūrmalas būvinspekcijai ir cits vadītājs - Vita Zvejniece, kura nevar iedomāties viņas pienākumu toreizējā izpildītāja S. Skirmanta motivāciju, šādi rīkojoties. Lietā sākts administratīvais process un tiek gaidīta atbilde no pasūtītāja - vai viņš ir ar mieru izdarīt izmaiņas projektā, apbūves rādītājus nosakot atbilstoši apbūves noteikumiem, savukārt, ja pasūtītājs nepiekrīt izmaiņām, apelējot pie tiesiskās paļāvības principa, tas var doties uz tiesu. Valsts būvinspekcija skaidro, ka neatkarīgi no stāvu skaita interpretācijas maksimālais ēku augstums 12 metri sasniegts jau šobrīd un tālāka celtniecība nav pieļaujama, gluži otrādi - vajadzētu samazināt arī trešā stāva būvapjomu.
Šībrīža likumdošana nosaka, ka lēmums par būvniecības atļaušanu vai apturēšanu jāpieņem Jūrmalas domei. Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļas sektora vadītāja Anda Kraukle skaidro, ka Valsts būvinspekcija ir tiesīga tikai vienreiz pieņemt lēmumu par darbu apturēšanu objektā. Tālākais ir atkarīgs no pašvaldības. Taču, ja tā ignorē pieļautos likuma pārkāpumus un pretrunu ar spēkā esošajiem Apbūves noteikumiem, Valsts būvinspekcijai nav nekādu tiesību šo lēmumu apturēt. Grozījumi likumdošanā gan esot rosināti, taču šo acīm redzamo likuma robu, kas ierobežotu pašvaldību patvaļu, Saeima neesot vēlējusies atbalstīt, saka A. Kraukle.
Valsts varētu cīnīties
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis min piemērus, kad valsts ir iejaukusies nelikumīgā būvniecībā un iesaistījusies tiesvedībā, taču tas tā notiek gadījumos, kad likumpārkāpumi ir ļoti nopietni - piemēram, patvaļīga būvniecība kāpu zonā vai citi liela apmēra bojājumi dabai.
Tomēr arī gadījumos, kad runa ir par pilsētas apbūves noteikumu neievērošanu, iespējams cīnīties ar likumu pārkāpējiem: I. Pilmanis skaidro, ka būvniecība objektā jāaptur, līdzko pašvaldībā saņemts iesniegums par iespējamo pārkāpumu. Taču, kā redzams no iedzīvotāju un institūciju sarakstes Mežotnes ielas objektā gadījumā, būvniecība netikvien netika apturēta, bet dome atbildi uz iedzīvotāju sūdzībām sniedza pēc vairāk nekā diviem mēnešiem. Un arī gadījumā, ja dome "nesaredz" savu institūciju pretlikumīgo rīcību.
