Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic sākusi sniegt pakalpojumu airBaltic SeatBuddy, kas ļauj pasažieriem piemeklēt līdzsēdētājus ar līdzīgām interesēm vai ceļojuma noskaņojumu.

Lai tiktu piemeklēts visatbilstošākais blakussēdētājs, izmantojot jauno lidsabiedrības pakalpojumu, pasažieriem jānorāda vēlamais «lidojuma noskaņojumus», kā arī hobiji, intereses vai aktivitātes, kas norādītas sociālajos tīklos, informē aviokompānija.

Tā, piemēram, pasažieri, kuri vēlas koncentrēties uz darbu, var izvēlēties lidojuma noskaņojumu «darbs», bet tie, kuri vēlas atrast jaunus darījumu partnerus, var izvēlēties — «darījumu sarunas». Savukārt pasažieri, kuri dod priekšroku klusumam un nevēlas lidojuma laikā tikt traucēti, var izvēlēties lidojuma noskaņojumu «atpūta».

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) nākusi klajā ar jaunākajiem norādījumiem par pārnēsājamu elektronisko ierīču — viedtālruņu, planšetdatoru, e grāmatu lasīšanas ierīču u. c. — lietošanu lidmašīnās. Tā apstiprina, ka šīs ierīces reisa (arī manevrēšanas, pacelšanās un nolaišanās) laikā varēs lietot t.s. lidojuma režīmā — bez datu pārraides.

Tas neapdraudēs drošību.

«Šis ir pirmais solis uz elektronisko ierīču drošu lietošanu lidojuma laikā: manevrējot, paceļoties un nolaižoties. Tad pievērsīsimies tam, kā pieslēgties tīklam lidojuma laikā. Šāds pārskats prasīs laiku, un tas jāsagatavo, balstoties uz apstiprinātiem faktiem. Nākamā gada laikā ir gaidāmi jauni ES norādījumi par datus pārraidošo ierīču lietošanu ES gaisa kuģos,» sacījis ES transporta komisārs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass.

Šodien publicētajos atjauninātajos norādījumos par drošību runa ir par pārnēsājamu elektronisko ierīču lietošanu lidojuma režīmā (bez datu pārraides). Pirmo reizi atļauts lietot personiskās elektroniskās ierīces visos lidojuma posmos.

Baltijas jūras dzelmē atrastā «NLO tipa» kuģa atlūzas pēc nirēju apskates radījušas vēl lielāku mistēriju, raksta thelocal.se.

«Es nevaru izskaidrot, ko mēs tur redzējām. Es devos jūras dzelmē, lai rastu atbildes, bet man tikai radās papildu jautājumi,» oficiālā paziņojumā par nirēju izpētes rezultātiem norāda Ocean X Team nirējs Stefans Hogeborns (Stefan Hogeborn).

Jau vēstīts, ka pērnā gada jūnijā zviedru okeānu pētnieku grupa Baltijas jūras dzelmē atklājusi «NLO tipa» objektu. Pētnieku grupas Ocean Explorer pārstāvji šā gada ziemā pauda, ka, nomierinoties jūras ūdeņiem, viņi pie pētījumiem atgriezīsies pavasarī. Apaļais objekts atrasts 300 pēdu (apmēram 90 metru) dziļumā Botnijas līcī starp Somiju un Zviedriju. Iepriekš vēstīts, ka pētnieku uzņemtajās fotogrāfijās redzams, ka objekts ir ieskrāpēts. Tas radījis versiju par to, ka pēc tam, kad objekts avarēja, tas vēl pārvietojās pa ūdenstilpnes apakšu. 200 metru attālumā atrasts vēl viens diskveida objekts.

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic nesen ieviesusi jaunu ilgtspējas projektu, aizstājot pilotu instruktāžas dokumentāciju ar elektroniskiem lidojumu plāniem, kuriem airBaltic piloti spēs piekļūt savos planšetdatoros.

“Mēs pilotu darbā iPad planšetdatorus ieviesām jau 2014. gadā, katru gadu ietaupot milzīgu daudzumu papīra un nodrošinot papildu darbības efektivitāti. Tagad mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli elektroniskās lidojumu somas projektā, ar digitālu risinājumu aizstājot vienu no pēdējiem materiāliem, ko pilotiem bija nepieciešams izdrukāt pirms katra lidojuma,” skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pilotu instruktāžas dokumentācija satur lidojuma informāciju, laikapstākļu prognozes un informāciju par konkrētām lidostām, kā arī daudz ko citu. Lidojuma laikā pilotiem šīs veidlapas jāaizpilda ar roku un jāiesniedz tās apstrādei pēc lidojuma. Tagad viss šis process nodrošināts ar planšetdatoriem.

Austrālijas aviokompānija Qantas ceturtdien uzsākusi vienreizēju izmēģinājuma lidojumu, kas ir līdz šim ilgākais pasažieru komerciālais lidojums bez nosēšanās, raksta CNN Travel.

Kopējais lidojuma ilgums sasniedz 19 stundas, veicot 17 800 kilometrus. Izmēģinājuma lidojumā piedalās 50 cilvēki.

Lidmašīna no Londonas Hītrovas lidostas pacēlās plkst.6 pēc vietējā laika.

Šis izmēģinājums ir daļa no Qantas «Project Sunrise», kura mērķis ir līdz 2022.gadam ieviest tiešus reisus Sidneja-Londona un Sidneja-Ņujorka reisus.

Šis ir otrais izmēģinājuma lidojums no trim plānotajiem. Pirmais notika oktobrī, kad tika veikts lidojums no Ņujorkas uz Sidneju. Šis lidojums ilga aptuveni 19 stundas, mērojot 16 000 kilometru.

Londonas maršruts, neskatoties uz to, ka attālums ir tālāks nekā Ņujorkai, būs mērojams ātrāk, pateicoties dominējošajam vēja virzienam un optimizētajam maršrutam, kas šķērso Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas gaisa telpas. Lidojumā izmantots Boeing 787-9 Dreamliner. Kaut arī potenciāli lidmašīna var uzņemt 300 pasažieru, šajā lidojumā devās 50 pasažieri, ieskaitot 4 pilotus. Kā norāda Qantas, lidmašīna netika piekrauta, lai gūtu pārliecību, ka ar iepildīto degvielu tā spēs mērot visu maršrutu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic jaunais pakalpojums airBaltic SeatBuddy izraisījis rezonansi starptautiskos medijos.

Par airBaltic kā pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas piedāvās iespēju pasažierim izvēlēties blakussēdētāju atkarībā no sava noskaņojuma, līdz šim rakstījuši tādi mediji kā CNN, News.com.au, Die Welt, Spiegel, Bild, Fox News un, pēc aviokompānijas teiktā, «vairāki simti citu izdevumu un kanālu».

«Nespēja ieslīgt miegā pļāpīga blakussēdētāja dēļ drīz varētu kļūt par pagātni, lidsabiedrībām sākot nodrošināt to, ka blakussēdētājs tiek izvēlēts saskaņā ar pasažiera noskaņojumu,» tā News.com.au.

«Tas ir vēl viens solis kā padarīt dzīvi paredzamāku,» par airBaltic SeatBuddy pakalpojumu raksta CNNGo.

Vācijas zemo cenu aviosabiedrības Germanwings lidmašīnas otrais pilots, kurš tiek turēts aizdomās par tīšu lidmašīnas nogāšanu Francijas Alpos, nogalinot 150 cilvēkus, iepriekšējā lidojumā «kritienu» izmēģinājis, otrdien pavēstījis laikraksts Bild.

Prokurori uzskata, ka 27 gadus vecais otrais pilots Andreass Lubics 24.marta lidojuma laikā no Barselonas uz Diseldorfu aizslēdza pilotu kabīnes durvis, liedzot tajā iekļūt kapteinim, un tīši nogāza lidmašīnu.

Laikraksts Bild, citējot Frakcijas katastrofu izmeklētājiem tuvu stāvošu avotu, vēsta, ka izmeklētāju ziņojumā, kuru plānots publiskot trešdien, atklāts, ka Lubics tajā pašā dienā lidojumā no Diseldorfas uz Barselonu izmēģinājis lidojuma augstuma samazināšanu.

Dokumentā atzīts, ka veikta «kontrolēta augstuma samazināšana, kas ilga minūtes un kurai nebija aeronautiska attaisnojuma».

Pēdējo mēnešu laikā If Apdrošināšanā vērsušies vairāki klienti, kuriem nācies atlikt ceļojumu, jo viņi nav uzņemti lidmašīnā. Biļete iegādāta, rezervācija apstiprināta, tomēr pie reģistrācijas iekāpšanai pasažierim tiek paziņots, ka lidmašīna ir pilna un uzņemt viņu lidmašīnā nebūs iespējams, vēsta apdrošinātājs.

«Piecu cilvēku ģimenei nesen nācās mainīt savus atvaļinājuma plānus Taizemē, jo viņiem Rīgā tika atteikta iekāpšana Aeroflot lidmašīnā, par iemeslu minot faktu, ka viņi nebija laikus ieradušies lidostā uz lidojuma reģistrāciju. Reisā bija atlikušas vien trīs vietas, arī turpmākajos reisos nebija brīvu vietu, un ceļojumu nācās atcelt. Līdzīgā situācijā janvāra sākumā nokļuva arī ģimene ar vairākiem maziem bērniem, kurai tāda paša iemesla dēļ tika atteikta iekāpšana avioreisā Londona–Rīga,» stāsta If Apdrošināšana Personu atlīdzību grupas vadītāja Ilma Svekre.

Šādas situācijas rodas tāpēc, ka aviokompānijas uz reisu mēdz pārdot vairāk biļešu nekā lidmašīnā ir vietas. Ja pasažieri ierodas pēdējā brīdī, aviokompānijas atsaka iekāpšanu, to pamatojot ar novēloto ierašanos reģistrācijai.

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.

Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reiss Rīga-Helsinki (BT301) tehnisku problēmu dēļ šodien atgriezās Rīgas lidostā, apstiprināja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāve Laura Karnīte.

Lidosta saņēmusi informāciju, ka lidmašīnai ir tehniskas problēmas, un tā atbilstoši drošības prasībām sagaidīta paaugstinātas drošības apstākļos.

Lidmašīna no lidostas "Rīga" izlidoja plkst.14.55.

Informācija mājaslapā "Flightradar" liecina, ka lidmašīna mazāk nekā pusstundu pēc pacelšanās virs Igaunijas teritorijas strauji samazināja lidojuma augstumu un pagriezās atpakaļceļam uz Rīgu.

airBaltic apstiprina, ka tās 18. februāra lidojums BT305 no Rīgas uz Helsinkiem, kurš tika izpildīts ar Bombardier Q400 NextGen tipa lidmašīna, tehnisku iemeslu dēļ atgriezās Rīgā.

Drošība ir airBaltic nozīmīgākā prioritāte. Lidojuma laikā apkalpe ziņoja par nepietiekama spiediena indikāciju, un lidojuma kapteinis atbilstoši visām standarta procedūrām lēma atgriezties Rīgā drošā lidojuma augstumā, skaidro lidsabiedrībā.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko otrdien nominēta prestižajai «Laureus» sporta balvai kategorijā 2017.gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

«Laureus» balvas tiek pasniegtas kopš 2000.gada. Tās piešķir par izciliem sasniegumiem sportā, sportiskā gara un godīgu sacensību principu ievērošanu cilvēkiem, kuri kalpo par piemēru citiem un uzlabo sava sporta veida tēlu.

Balvas piešķir organizācijas «Laureus World Sports Academy» žūrija, kurā strādā 50 izcili bijušie sportisti un sportistes.

Ostapenko pērn sensacionāli triumfēja Francijas atklātajā tenisa čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē.

Kopā ar viņu uz gada lielākā atklājuma balvu pretendē arī britu bokseris Entonijs Džošuā, jaunā franču futbola zvaigzne Kilians Mbapē, spāņu golferis Serhio Garsija, talantīgais grieķu basketbolists Jannis Adetokunbo, kā arī amerikāņu peldētājs Keilebs Dresels.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) sadarbībā ar citiem radioastronomijas institūtiem, veicis nozīmīgu, pasaules mēroga atklājumu - spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, ir novēroti atkārtoti Ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB).

Ātrie radio uzliesmojumi ir īsi starojuma zibšņi radio diapazonā, kas nāk no liela attāluma ārpus mūsu galaktikas un var atkārtoties. Līdz šim tikai četriem no simtiem novēroto Ātro radio uzliesmojumiem bija zināma precīza atrašanās vieta. Novērotais uzliesmojums ir zemei vistuvāk reģistrētais. Atklājums maina pētnieku pieņēmumus par šo noslēpumaino ārpusgalaktisko notikumu izcelsmi.

“Šis atklājums bija pirmais puzles gabaliņš ātro radio uzliesmojumu mīklai,” atzīst Benito Markote (Benito Marcote) no Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON), kas ir šī pētījuma galvenais autors.

Pētījumā tika izmantoti 8 radioteleskopi no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops RT-32. Kopīgā novērojumu sesijā piecu stundu laikā konstatēja četrus atkārtotus uzliesmojumus. Tieši šī interferometrijas metode ļāva precīzi noteikt astronomiskā signāla atrašanās vietu debesīs. Sekojoši novērojumi ar Gemini redzamās gaismas teleskopu Havaju salās atklāja, ka uzliesmojums nāk no zvaigžņu veidošanās rajona Piena Ceļa tipa spirālveida galaktikā pusmiljarda gaismas gadu attālumā.

Iedomājoties situāciju, kad ēkā ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēkus visbiežāk pārņem panika. Pat ja tas ir apsargs ar vairāku gadu desmitu darba pieredzes bagāžu. Pat ja tas ir pieredzējis profesionālis cilvēku drošības jautājumos. Jo nav divu vienādu situāciju, nav divu vienādu risinājumu. Katrs avārijas situācijas gadījums ir skatāms individuāli un to ietekmē dažādi faktori, sākot no cilvēciskām kļūdām, beidzot ar nepareizu avārijas situācijas novērtēšanu.

Atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ir obligātas publiska rakstura ēkās un būvēs. Ikdienas dodoties savās gaitās - ejot iepirkties, apmeklējot kinoteātri vai ieejot biroja ēkā - redzam vai jūtam, ka mūs vēro - lielākajā daļā publisko ēku nu jau ir uzstādīta arī videonovērošana un mūsu gaitām seko videokameras. Tas ir tikai loģiski, jo apsargs ir viens, labi – varbūt divi, pieci un desmit, tomēr viņi nevar vienlaikus atrasties piecdesmit vietās. Runājot līdzībās var teikt, ka videokameras ir apsargu acis.

Tajā pašā laikā videonovērošana, lai arī ir būtisks cilvēku drošības atbalsta instruments, nav atrisinājums visām problēmām. Ja ēkā ir uzstādīta ugunsgrēka atklāšanas signalizācija, kura tiek teksta veidā parādīta uz paneļa ar norādītu telpas numuru, bet nav grafiskā veidā attēlota datorā, kas atvieglotu tās pārraudzīšanu, un ēkā ir ierīkota arī videonovērošanas sistēma, kura ir ar vienu monitoru, tad problēmu saasina tas, ka objektā ir ap piecdesmit videokameru. Jo gadījumā, ja kādā no telpām iedarbojas ugunsgrēka trauksme, sargs nevar operatīvi novērtēt situāciju ar videonovērošanas sistēmu. Viņš šajā laikā ir aizņemts ar ugunsdzēsēju izsaukšanu un cilvēku evakuācijas organizēšanu. Dzīvē tas izskatītos aptuveni šādi. Ēkā ir nostrādājusi signalizācija, uz sienas ir panelis, kurā apsargs skatās, kas tā ir par telpu – aha, 3. stāvs, 309. telpa. Pēc tam ar pirkstu velk līdzi – hmm, uz šo telpu attiecas 40. kamera. Atrod 40. kameru un tikai tad redz telpu, kurā ir nostrādājusi signalizācija. Apsargs nevar kvalitatīvi darīt vairākas lietas vienlaikus – zvanīt ugunsdzēsējiem, evakuēt cilvēkus un skatīties, kas notiek telpā. Bet – šādos gadījumos ļoti svarīgs ir tieši ātrums. Šajā scenārijā ir viss – divas drošības sistēmas, profesionāls apsargs. Jā, arī cilvēciskais faktors. Bet nav ļoti svarīgā aspekta drošības jautājumos – ātruma.

Profesionāls sērfotājs no Lielbritānijas bija pārliecināts, ka atrodas lidojumā uz Franciju, un bija pārsteigts, kad pusceļā atklājies, ka lidmašīna dodas Zviedrijas virzienā, vēsta thelocal.se.

Deviņpadsmit gadus vecajam Tobijam Donačī (Toby Donachie) vajadzējis doties uz Biaricu Francijas dienvidos, kur tika rīkota treniņnometne. Tomēr Lielbritānijas lidostā viņš devies uz nepareizo izeju, arī lidostas un aviokompānijas darbinieki neievēroja, ka viņa biļetē norādītais lidojuma galamērķis neatbilst pilsētai, uz kuru dodas Ryanair lidmašīna.

«Kad lidmašīnas personāls paziņoja, ka mēs lidojam pāri Dānijai, es sapratu, ka dodos nepareizā virzienā,» stāsta sportists.

Ierodoties Zviedrijā, situācija jau bijusi atrisināta – zemo cenu aviokompānija nosūtīja sērfotāju atpakaļ uz Londonu, kur viņam tika nodrošināta viesnīca un pēc tam viņš devās uz Biaricu.