Iedomājoties situāciju, kad ēkā ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēkus visbiežāk pārņem panika. Pat ja tas ir apsargs ar vairāku gadu desmitu darba pieredzes bagāžu. Pat ja tas ir pieredzējis profesionālis cilvēku drošības jautājumos. Jo nav divu vienādu situāciju, nav divu vienādu risinājumu. Katrs avārijas situācijas gadījums ir skatāms individuāli un to ietekmē dažādi faktori, sākot no cilvēciskām kļūdām, beidzot ar nepareizu avārijas situācijas novērtēšanu.
Atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ir obligātas publiska rakstura ēkās un būvēs. Ikdienas dodoties savās gaitās - ejot iepirkties, apmeklējot kinoteātri vai ieejot biroja ēkā - redzam vai jūtam, ka mūs vēro - lielākajā daļā publisko ēku nu jau ir uzstādīta arī videonovērošana un mūsu gaitām seko videokameras. Tas ir tikai loģiski, jo apsargs ir viens, labi – varbūt divi, pieci un desmit, tomēr viņi nevar vienlaikus atrasties piecdesmit vietās. Runājot līdzībās var teikt, ka videokameras ir apsargu acis.
Tajā pašā laikā videonovērošana, lai arī ir būtisks cilvēku drošības atbalsta instruments, nav atrisinājums visām problēmām. Ja ēkā ir uzstādīta ugunsgrēka atklāšanas signalizācija, kura tiek teksta veidā parādīta uz paneļa ar norādītu telpas numuru, bet nav grafiskā veidā attēlota datorā, kas atvieglotu tās pārraudzīšanu, un ēkā ir ierīkota arī videonovērošanas sistēma, kura ir ar vienu monitoru, tad problēmu saasina tas, ka objektā ir ap piecdesmit videokameru. Jo gadījumā, ja kādā no telpām iedarbojas ugunsgrēka trauksme, sargs nevar operatīvi novērtēt situāciju ar videonovērošanas sistēmu. Viņš šajā laikā ir aizņemts ar ugunsdzēsēju izsaukšanu un cilvēku evakuācijas organizēšanu. Dzīvē tas izskatītos aptuveni šādi. Ēkā ir nostrādājusi signalizācija, uz sienas ir panelis, kurā apsargs skatās, kas tā ir par telpu – aha, 3. stāvs, 309. telpa. Pēc tam ar pirkstu velk līdzi – hmm, uz šo telpu attiecas 40. kamera. Atrod 40. kameru un tikai tad redz telpu, kurā ir nostrādājusi signalizācija. Apsargs nevar kvalitatīvi darīt vairākas lietas vienlaikus – zvanīt ugunsdzēsējiem, evakuēt cilvēkus un skatīties, kas notiek telpā. Bet – šādos gadījumos ļoti svarīgs ir tieši ātrums. Šajā scenārijā ir viss – divas drošības sistēmas, profesionāls apsargs. Jā, arī cilvēciskais faktors. Bet nav ļoti svarīgā aspekta drošības jautājumos – ātruma.
Dzīvē nekas nestāv uz vietas. Ikviens atklājums cilvēces vēsturē ir bijis labākas un ērtākas dzīves meklēšana – darīt mazāk, ātrāk, ērtāk, nedarīt vispār. Mūsdienās, lai kur skatāmies, lai kur ejam, mēs redzam, ka mūsu dzīvi diriģē IT tehnoloģijas, kuras ir ienākušas mūsu dzīvē ar iPhoniem un citām viedajām ierīcēm un tehnoloģijām. Tās ļauj mums būt klāt tur, kur tīri fiziski nevaram būt, nodrošinot klātesamības efektu un ļaujot būt noteicējiem par savu dzīvi, īsāk sakot, nojaucot laika un vietas robežas. IT tehnoloģijas ir ienākušas arī inženiersistēmu jomā, palīdzot tās izmantot maksimāli lietderīgi. Drošības sistēmas, ēku vadības sistēmu un citas sistēmas iespējams apvienot integrētā drošības sistēmā, ļaujot ēkā notiekošo pārvaldīt no viena ekrāna. Ko šis atklājums ir devis? To, ko cilvēce ar saviem atklājumiem vienmēr ir meklējusi – ātrumu un ērtumu. Integrētā drošības sistēma automātiski uz ekrāna izvelk tieši to zonu, kurā ir konstatēta avārijas situācija, kas nozīmē, ka apsargs operatīvi spēj noteikt, vai tā nav viltus trauksme un precīzāk organizēt ēkā esošo cilvēku evakuāciju, kā arī sniegt papildinformāciju ugunsdzēsējiem. Drošības sistēmas katra par sevi atsevišķi atklāj ugunsgrēku vai meklē noziedzīgu rīcību. Integrētā drošības sistēma meklē jebkādus avārijas gadījumus un papildinformāciju, lai novērstu avārijas situāciju cēloņus maksimāli īsā laikā.
