Šodien stājas spēkā jaunie Īrijas aviokompānijas «Ryanair» un Ungārijas aviokompānijas «Wizz Air» bagāžas nosacījumi, kas paredz, ka pasažieriem par brīvu salonā atļauts ņemt tikai vienu mazu rokas bagāžas somu.

«Wizz Air» sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Agnija Jankovska aģentūru LETA informēja, ka aviokompānija atļaus katram pasažierim par brīvu ņemt salonā vienu rokas bagāžas somu, kuras izmērs nepārsniedz 40 x 30 x 20 centimetrus, savukārt pasažieriem, kuri iegādājušies pakalpojumu «Wizz Priority», būs atļauts ņemt līdzi arī ratiņsomu, kuras izmērs nepārsniedz 55 x 40 x 23 centimetrus. «Wizz Air» ir ieviesusi 10 kilogramu reģistrējamo somu, par kuras reģistrēšanu būs jāmaksā septiņi eiro.

Lidsabiedrībā norādīja, ka bagāžas politikas maiņas mērķis ir atvieglot iekāpšanu pasažieriem un samazināt ar bagāžu saistīto kavēšanos visos «Wizz Air» lidojumos. Jaunā bagāžas politika ļaus pasažieriem izvēlēties no vairāk nekā 50 rokas un reģistrējamās bagāžas pārvadāšanas variantiem.

Starptautiskā lidosta «Rīga» 2018. gada 1. ceturksni ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 15%, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 3 mēnešu periodu līdz 2018. gada 31. martam.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu, lidostas neto apgrozījums ir palielinājies par 15% jeb 1,7 miljoniem eiro, sasniedzot 13 miljonus eiro. Pirmo ceturksni 2018. gadā lidosta ir noslēgusi ar 2,2 miljonu eiro lielu peļņu.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 8 miljoni eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie ir palielinājušies par 1,5%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no pakalpojumiem, kuru maksas nosaka normatīvie akti par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu un lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu.

Ienākumi no ne-aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 5,1 miljons eiro, un tie ir palielinājušies par 2% attiecībā pret 2017. gada attiecīgo periodu. Galvenie lidostas ne-aviācijas pakalpojumu virzieni ir telpu un zemes iznomāšana un citi pakalpojumi.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Bordo lidostu Francijā.

«Bordo ir airBaltic astotais šā gada jaunais vasaras galamērķis no Rīgas,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents.

airBaltic lido no Rīgas uz Bordo divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas un 30 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Bordo ir no 79 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft nesen paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

Pasaulē eksistē pasažieru regulārie avioreisi, kas garuma un ilguma ziņā ir patiešām iespaidīgi. Tiem, kas dodas šādos ceļojumos, ir jābūt īpaši izturīgiem, raksta n24.de.

Astoņas stundas ilgs lidojums - jau tas daudziem šķiet īstas mocības. Taču ir pat divreiz ilgāki avioreisi.

Regulārā avioreisa bez apstāšanās rekords ar garumu 14 178 km pieder lidsabiedrībai Emirates, kas nodrošina lidojumu no Oklendas Jaunzēlandē uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc starptautiskās lidojumu aģentūras (IATA) datiem, šis lidojums pēc plāna ilgst 17 stundas un 20 minūtes – ilgāks un tālāks nav neviens cits regulārais avioreiss pasaulē (dati uz 2016.gada septembri).

Tam ar lidojuma ilgumu 17 stundas un 5 minūtes, kā arī 13 293 km seko lidsabiedrības Saudia reiss no Losandželosas uz Rijādu, t.i. no Arābu pussalas uz ASV rietumkrastu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 21. maijā uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Splitas lidostu Horvātijā.

Maršruts piedāvā jaunu vasaras brīvdienu galamērķi ceļotājiem no Baltijas, kā arī ceļošanas iespējas no Horvātijas uz Rīgu un tālākiem galamērķiem Skandināvijā, Baltijā un NVS.

«Mēs esam priecīgi airBaltic 2018. gada vasaras maršrutu kartei pievienot jau septīto jauno galamērķi no Rīgas. Splitas pilsētai ir vairāk nekā 2000 gadus sena vēsture – tā ir ne tikai pievilcīgs galamērķis, bet, pateicoties atrašanās vietai Dalmācijas centrā, tā ir arī ideāls sākuma punkts, no kura apceļot tādas Horvātijas salas kā Hvaru vai Braču,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents.

airBaltic lidos no Rīgas uz Splitu divas reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir divas stundas un 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Splitu ir no 75 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

ASV Transporta ministrija ir apsūdzējusi Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" ebreju pasažieru diskriminācijā un piespriedusi tai 4 miljonu ASV dolāru naudassodu - lielāko, kādu šī ministrija jebkad piespriedusi, teikts otrdien publicētā paziņojumā.

Naudassods ir pamatots ar civiltiesību sūdzību, ko Transporta ministrija iesniegusi pret šo aviosabiedrību.

Lieta saistīta ar lidojumu no Frankfurtes uz Budapeštu 2022.gada maijā, kad 128 pasažieriem no Ņujorkas, kas valkāja ortodoksālajiem ebreju vīriešiem raksturīgu apģērbu, Vācijā tika aizliegts iekāpt lidmašīnā dažu pasažieru "sliktas uzvedības" dēļ.

Lidojumā no Ņujorkas uz Frankfurti daži no šiem 128 pasažieriem nepakļāvās rīkojumam nēsāt sejas maskas un nepulcēties ejās, tomēr aviosabiedrība neidentificēja konkrētus pasažierus.

"Lai gan daudzi no šiem pasažieriem nepazina cits citu un neceļoja kopā, Transporta ministrijas izmeklētāju iztaujātie pasažieri paziņoja, ka "Lufthansa" izturējusies pret viņiem kā pret vienu grupu un liegusi iekāpšanu dažu pasažieru sliktas uzvedības dēļ," teikts ministrijas paziņojumā.

Taksometru izsaukšanas mobilā platforma Taxify no otrdienas ieviesusi minimālo maksu par braucienu 2,5 eiro apmērā, liecina Taxify paziņojums klientiem.

No šodienas visas Taxify platformā pieejamās mašīnas tiks iedalītas divās kategorijās - Taxify un Premium. Taxify kategorijas tarifs ir 0,71 eiro par iekāpšanu/36 centi par kilometru/13 centi par minūti, savukārt Premium tarifs ir 1,95 eiro par iekāpšanu/49centi par kilometru/14 centi par minūti.

«Izvēloties Taxify auto kategoriju, varēsi rēķināties ar zemāku tarifu un izdevīgāku brauciena maksu. Turpretī, ja vēlies ekskluzīvāku auto, tad vari izvēlēties Premium kategoriju, kurā būs pieejami jaunāki un komfortablāki auto modeļi,» skaidro Taxify.

Pēc kategorijas izvēlēšanās un galamērķa adreses ievadīšanas lietotnē uzrādīsies aptuvenā cena par braucienu. Kad pasūtījums tiks apstiprināts, automašīna tiks izvēlēta automātiski, pie klienta braucot tuvākajam šoferim.

Īrijas aviokompānija Ryanair paziņojusi, ka pasažieriem turpmāk neļaus salonā bez maksas ņemt rokas bagāžu, kura sasniegs 10 kilogramus.

Ryanair otro reizi šogad maina bagāžas noteikumus. Gada sākumā aviokompānija paziņoja, ka lidmašīnas salonā varēs ienest tikai vienu somu, kamēr koferi, kuri sasniedz 10 kilogramus, būs jānodod kā reģistrētā bagāža, bez maksas. Bagāžu nodošanai lidsabiedrības darbinieki paņem pie iekāpšanas vārtiem - tā nav jānodod reģistrācijas zonā. Pasažieriem, kuri lidojumu iegādājušies ar Priority Boarding privilēģijām, vēl arvien tiks ļauts bagāžu lidmašīnas kabīnē ienest kā līdz šim - vienu lielo un vienu mazo somu.

Sākot no šā gada 1.novembra Ryanair pasažieri lidmašīnas salonā bez maksas drīkstēs ienest nelielu rokassomu vai mugursomu (42cm x 20cm x 30cm), kuru varēs novietot sev zem sēdekļa. Par lielāku bagāžu, kuras sasniedz 10 kilogramus (55cm x 40cm x 20cm) būs jāmaksā 8 līdz 10 eiro. Priority Boarding klientiem gan nekas nebūs mainījies.

Lielākais risks neiekļūt autobusos jauno ietilpības prasību dēļ ir pasažieriem Pierīgā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

"Lielākoties risks ar neiekļūšanu autobusā varētu būt tikai un vienīgi Pierīgā rīta un vakara stundās, kad ir lielāks pasažieru skaits, kas dodas uz darbu vai no darba," teica Godiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Autotransporta direkcija ir lūgusi pārvadātājus, kur tas ir iespējams, nodrošināt lielākas ietilpības autobusus, ja ir saredzams risks, ka pasažieru skaits varētu pārsniegt atļautos 50% no ietilpības, vai arī nodrošināt papildu reisus, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat Godiņš atzina, ka pilsētas satiksmē sabiedriskā transporta pasažieru skaitu izkontrolēt ir grūtāk, jo pasažieri transportlīdzeklī iekāpj pa visām durvīm, tādējādi, piemēram, "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļos sēdvietas tiks marķētas, bet vilcienos konduktori centīsies pasažierus novirzīt uz vagoniem, kuros cilvēku ir mazāk.

Singapūras nacionālā aviokompānija «Singapore Airlines» ceturtdien sāka veikt pasaules ilgākos avioreisus.

Lidojums 16 700 kilometru garajā maršrutā no Singapūras uz Ņujorkas Ņuarkas lidostu ilgst 18 stundas 45 minūtes.

Līdz ar to «Singapore Airlines» pārspējusi pasaules ilgākā avioreisa rekordu, kas līdz šim piederēja Kataras nacionālajai lidsabiedrībai «Qatar Airways». Tās reiss no Kataras galvaspilsētas Dohas līdz Oklendai, Jaunzēlandē, ilgst 17 stundas 40 minūtes.

Lidojumam no Singapūras uz Ņuarku «Singapore Airlines» izmanto laineri «Airbus A350-900ULR», kura salons ir konfigurēts tā, lai katram pasažierim ir vairāk vietas. Salonā ir vietas tikai 161 pasažierim - 67 pasažieriem biznesa klasē un 94 pasažieriem «premium» ekonomiskajā klasē. Biznesa klasē krēslu atzveltnes iespējams nolaist horizontāli, lai varētu gulēt.

Vidējā zaudējumu atlīdzība, ko apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāle izmaksājusi par gadījumiem ceļojumu apdrošināšanā laikā posmā no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada aprīlim, ir aptuveni 700 eiro. Savukārt lielākā atlīdzība, kas izmaksāta šajā laikā posmā, sasniedza gandrīz 95 000 eiro, informē Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pārstāvis Ivars Lubāns.

Naudas izteiksmē lielākās apdrošināšanas atlīdzības parasti tiek izmaksātas par negadījumiem tālākās zemēs – ASV un Kanādā, kā arī eksotiskajās zemēs. Šajā gadā vislielāko zaudējumu atlīdzību ceļojumu apdrošināšanā – gandrīz 95 000 eiro – Seesam izmaksāja par medicīnisko palīdzību, transporta pakalpojumiem un cita veida atbalstu, kas tika sniegts kādam vīrietim pēc negadījuma Taizemē, stāsta Seesam Insurance AS Latvijas filiāles Atlīdzību departamenta ceļojumu apdrošināšanas izmaksu speciāliste Kristīne Doze.

17. martā vīrietis ļoti smagā stāvoklī tika nogādāts kādā no Taizemes slimnīcām. Mediķi secināja, ka nopietnās veselības problēmas, visticamāk, radījusi pirms dažām dienām gūta it kā neliela galvas trauma, kas bija izprovocējusi ļoti būtiskus un dzīvībai bīstamus veselības traucējumus. Papildu problēmas radīja ar cietušā ļoti cienījamais vecums. Sākotnēji pacienta pārvešana uz Latviju tika plānota pēc Taizemes slimnīcā pavadītām pāris nedēļām. Taču veselības stāvokļa tālākas pasliktināšanās dēļ nācās veikt operāciju un pacientu turpināt uzturēt komas stāvoklī. Kopumā viņš Taizemes slimnīcā pavadīja vairāk nekā mēnesi. Cietušā pārvešanu uz mājām sarežģīja ne tikai tas, ka no Taizemes nav tieša avioreisa uz Latviju, bet arī viņa smagais veselības stāvoklis – vīrietim visu laiku bija jāatrodas pieslēgtam pie dzīvības uzturēšanas sistēmām Tāpēc lidojumā no Taizemes uz Vāciju viņu līdzi devās divi mediķi. Pēc tam no lidostas Vācijā līdz slimnīcai Latvijā pacients tika pārvests ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu. Cietušā repatriācijas kopējie izdevumi šajā gadījumā bija 50 000 eiro – vairāk nekā puse no Seesam izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, stāsta K. Doze.

Otrdien, 16. jūnijā, 51. Parīzes aviošova ietvaros satiksmes ministrs Anrijs Matīss tikās ar Ķīnas avioražotāja COMAC (Commercial Aircraft Corporation of China) vadību, kuras laikā pārrunāja iespējamo sadarbību aviācijas jomā, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Sarunas ietvaros tika pārrunāti iespējamie sadarbības virzieni - tiešā avioreisa Rīga – Čendu atvēršana, sadarbojoties Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic un Chengdu Airlines Čendu lidosta ir viena no pasaulē visstraujāk augošajām, 2014. gadā sasniedzot 37,5 miljonu pasažieru apgrozījumu.

Tāpat sarunu laikā satiksmes ministrs A. Matīss uzsvēra investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Kā norādīja A. Matīss, starp Latviju un Ķīnu pastāv nozīmīgs sadarbības potenciāls gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā. Latvijai ir visas priekšrocības, lai kalpotu kā nozīmīgai Ķīnas aviopasažieru platformai Eiropā, īpaši, apkalpojot strauji augošās pasažieru plūsmas no Ķīnas centrālās un rietumdaļas provincēm.

«Tas jau ir nākamais līmenis. AirBaltic pārpildīta reisa dēļ iesēdina pasažieri pilota kabīnē. Ryanair atpūšas. AirBaltic soli priekšā industrijai. Vēl varētu vistas un cūkas ļaut grozos pārvadāt. Man liekas, ka dzīšanās pēc katra EUR neattaisno drošības noteikumu pārkāpumus,» par piedzīvoto lidmašīnā savā Facebook lapā raksta uzņēmējs Aleksandrs Tralmaks.

Viņš šādu situāciju piedzīvojis ceturtdien, 18.jūnijā avioreisā Rīga – Helsinki. «Stjuarte pienāca pie puiša, kurš sēdēja man priekšā un piedāvāja pārsēsties pilotu kabīnē. Lidmašīna, manuprāt, bija pilna. Nepārskaitīju. Helsinkos puisis izkāpa un tas arī viss. Lidoju bieži un visas šādas neordināras situācijas rada diskomfortu,» sašutis par piedzīvoto ir Aleksandrs.

Jautāts par notikušā apstākļiem, airbaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags Db.lv norādīja, ka situācija tiek rūpīgi analizēta un atbilde tikšot sniegta.

airBaltic reisā Rīga – Helsinki, BT301 18.jūnijā, kuru izpildīja Bombardier Q400 NextGen lidmašīna, uz pilotu kabīni uzaicinātā persona bija aviokompānijas darbinieks, kura uzaicināšana tika atbilstoši saskaņota, Db.lv informēja aviosabiedrības Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

«Turklāt darbinieks ir iesaistīts airBaltic Training apmācības programmā.Pateicamies par pasažieru izpratni par aviokompānijas īstenotājām apmācības programmām, ko nodrošina airBaltic Training,» teikts situācijas skaidrojumā.

Db.lv ceturtdien vēstīja par gadījumu avioreisā Rīga – Helsinki, kad stjuarte kādu cilvēku bija uzaicinājusi pārsēsties pilota kabīnē. «Stjuarte pienāca pie puiša, kurš sēdēja man priekšā un piedāvāja pārsēsties pilotu kabīnē. Lidmašīna, manuprāt, bija pilna. Nepārskaitīju. Helsinkos puisis izkāpa un tas arī viss. Lidoju bieži un visas šādas neordināras situācijas rada diskomfortu,» sašutis par piedzīvoto ir Aleksandrs

Valsts amatpersonām, dodoties darba vizītēs, pamatā ir jāizmanto komerciālie, nevis privātie avioreisi, šādu nostāju intervijā TV3 pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot skandālu par sava priekšgājēja Krišjāņa Kariņa (JV) praksi izmantot darba braucieniem arī privātos aviolidojumus.

Vienlaikus Siliņa pauda, ka situācijas varot būt dažādas, tostarp var būt ārkārtas situācijas, kad nepieciešams izmantot privātos lidojumus, attiecīgi arī viņa nevarot apsolīt, ka nekad šādus lidojumus neizmantos.

Pēc viņas vārdiem, Kariņam būtu nepieciešams vairāk izskaidrot situācijas, kāpēc konkrētajos gadījumos bija nepieciešams izmantot privātos lidojumus, jo pamatojums tam esot.

Premjere uzsvēra, ka valdība pašlaik neapsver lidmašīnas iegādi savām vajadzībām, un tā vietā viņa mudina amatpersonas darba braucieniem izmantot valstij pamatā piederošo aviokompāniju "airBaltic".

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Ir pārrunāta iespēja par speciāla avioreisa rīkošanu Latvijas valstspiederīgo evakuēšanai no Itālijas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, kura gan atzina, ka nezina, cik tālu šāds iespējams risinājums ir nonācis.

Vaicāta, vai varētu tikt rīkots speciāls reiss valstspiederīgo evakuācijai, vēstniece izteicās šādi: "Sapratu, ka ministrija rīkoja tikšanos ar atbildīgajiem dienestiem (..) Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ko nevaru apstiprināt, šāda iespēja tika izskatīta".

Kā pauda vēstniece, ja būs tāda nepieciešamība, reāli skaitļi vai fakti, tāda iespēja varētu tikt izskatīta, bet viņa nevar pateikt, cik tālu šāds iespējams risinājums nonācis.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Lūgta komentēt informāciju par to, ka gandrīz pēdējā brīdī pirms lidojumu atcelšanas uz Itāliju devusies slēpot Latvijas Arhitektu savienības slēpotāju grupa, vēstniece norādīja uz "bezatbildīgās" tūrfirmas atbildību, kas esot atļāvusi un pat ieteikusi šiem cilvēkiem braukt brīdī, kad bija zināms, ka vismaz Ziemeļitālija ir sarkanajā zonā. Viņa uzsvēra, ka tūrfirmai arī ir pienākums meklēt risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem atgriezties.

Ķīnas uzņēmēji no Čendu municipalitātes varētu pēc gada atvērt tiešo avioreisu starp Rīgu un šo provinci, bet tālākā sadarbība varētu izvērsties kā investīcijas aviosabiedrībā airBaltic, tā šorīt intervijā Latvijas Radio teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Pirmo tiešo aviopasažieru reisu starp Rīgu un Čendu Satiksmes ministrija sola pēc gada, iespējama sadarbība arī kravu pārvadājumos.

Plānots, ka starp Polijas pilsētu Lodzu un Čendu municipalitāti tiks izveidots dzelzceļa savienojums, kur kravas kursēs reizi nedēļā. Pēc tam kravu intensitāti plānots palielināt līdz vienam reisam dienā. Un visas kravas Polija viena pati apstrādāt nevarēs, sprieda Ozoliņš, tā būtu laba iespējama Latvijas uzņēmējiem.

SM valsts sekretārs Ozoliņš arī apgalvoja, ka Čendu municipalitātei pieder vairākas lidmašīnu ražotnes, viņi lieliski zinot airBaltic situāciju un ir gatavi investēt.

Jau rakstīts, ka Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs septembra vidū parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību transporta jomā ar Čendu municipalitāti. Memoranda pamatā ir vienošanās par aktīvu sadarbību iespējamā tiešā avioreisa starp Rīgu un Čendu atvēršanā, kas kalpotu kā nozīmīgs elements padziļinātai stratēģiskai sadarbībai starp Latviju un Ķīnu transporta un loģistikas, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs Ķīnas Zīda ceļa (tā saucamās One Belt One Road) iniciatīvas gaitā.

Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas sēdē parakstīta vienošanās par tiešā avioreisa Ašhabada – Rīga uzsākšanu. Vienlaikus ir panākta vienošanās, ka starpkontinentālais reiss Turkmenistāna – Latvija - Kanāda tiks atklāts 2015. gada pirmajā pusē, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Plānots, ka Turkmenistānas aviolīnijas uzsāks tiešo avioreisu maršrutā Ašhabada - Rīga no 2015.gada 13.februāra.

Vienošanos parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, kurš ir Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas vadītājs.

Starpvaldību komisijas Transporta grupas ietvaros ir saskaņots Latvijas – Turkmenistānas valdību līgumprojekts par starptautiskajiem autopārvadājumiem, kuru plānots parakstīt nākamā gada pirmajā pusē. Lai attīstītu kravu pārvadājums starp abām valstīm, puses vienojās par nepieciešamo atļauju skaitu 2015.gadam.

AS Brīvais vilnis pērn saražoja 14,1 miljonu kārbu dažāda (148) sortimenta zivju konservu, no tā 6 miljoni bija kārbu šprotes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārdeva 13,3 miljonus kārbu par 7,2 miljoniem, kas ir par 44% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrības realizācijas zemo pārdošanas apjomu ietekmēja noteiktais Krievijas ekonomiskais embargo, Krievijas rubļa vērtības kritums un Ukrainas grivnas devalvācija, it īpaši 2015.gada jūnijā Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas noteiktais embargo zivju konserviem ievešanai šajās valstīs.

Kompānijas 2015.gada saimnieciskās darbības rezultāts ir zaudējumi 760,6 tūkstošu eiro apmērā. Sabiedrības rezultātu ietekmēja taksācijas gadā norakstīto un šaubīgo debitoru uzkrājumu izveidošana 520 tūkstošu eiro apmērā.

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" augsto dabasgāzes cenu dēļ pirmdien apturēs ražošanu, kuru atsāka novembra sākumā.

Kompānija ceturtdien paziņoja, ka gāzes cenas atkal sasniedz līmeni, kāds bija rudenī, tādēļ no 19.decembra tā atkal apturēs amonjaka ražošanu. Amonija nitrāta un sveķu ražošana, kā arī tās pavadošās nodaļas darbu turpinās.

"Achema" ģenerāldirektors Ramūns Miļausks ziņu aģentūrai BNS pauda, ka amonija ražošanu plānots atsākt februārī.

Jonavā bāzētā "Achema" septembrī apturēja darbību, ko atsāka novembrī.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku.

Strauji pieaugot dabasgāzes cenai, kopš 2021.gada septembra "Achema" strādāja tikai ar trešdaļu jaudas. Kompānija spēj saražo,1,2 miljonus kubikmetru minerālmēslojumam nepieciešamā amonija gadā, kā arī 540 000 tonnu amonija nitrāta un 125 000 tonnu sveķu.

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" atsākusi ražošanu otrajā amonjaka cehā, kas tika apturēta pirms vairāk nekā gada, apstiprināja uzņēmumā.

"Achema" komunikācijas vadītāja Jolita Macelīte ziņu aģentūrai BNS teica, ka ražošana otrajā amonjaka centrā atsākta pagājušajā nedēļā. Ražošanu cehā apturēja 2022.gada augustā.

Kā viņa stāstīja, uzņēmums ar pilnu jaudu darbu atsāka, ņemot vērā izmaiņas mēslojuma tirgū. "”Achema” pastāvīgi uzrauga un izvērtē tendences mēslošanas līdzekļu tirgū un, reaģējot uz izmaiņām tirgū, attiecīgi koriģē ražošanas apjomus," piebilda uzņēmuma pārstāve.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku. Pēc otrā amonjaka ceha darbības atsākšanas darbinieki, kuri atradās dīkstāvē, ir atjaunoti darbā.

Lietuvas Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka "Achema" otrā ceha darbības atjaunošanas dēļ dabasgāzes patēriņš valstī pagājušajā nedēļā pieaudzis par 30,4%. "Achema" ir lielākais atsevišķais dabasgāzes patērētājs Lietuvā.

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.

Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.

Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.

Pašlaik automašīnu pārvadājumu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, teica automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Lai gan pandēmijas dēļ šajā nozarē bija problēmas ar pusvadītāju pieejamību, daudzas autobūves rūpnīcas uz laiku apstājās un rezultātā tirgū automašīnu sāka trūkt, Pikāns stāstīja, ka šobrīd situācija ir normalizējusies.

Kā skaidroja "Kurbads" vadītājs, sankciju dēļ pasaules autoražotājiem tika nogriezts Krievijas tirgus un līdz ar to tam paredzētās automašīnu kvotas varēja piešķirt valstīm, kurās automašīnu pirms tam trūka. "Tas savā ziņā tirgu un piegāžu ķēdes ir līdzsvarojis," teica Pikāns.

Viņš norādīja, ka vienlaikus arī lielie autoražošanas koncerni saprot, ka nav bez vainas. "Kad konveijeri atsāka ar pilnu jaudu strādāt un mašīnas atsāka atgriezties pie patērētāja, izveidojās situācija, ka viņi nespēja izvest no rūpnīcu teritorijām pat visu to, kas ir saražots. Kāpēc? Tāpēc, ka nav, kas ved. Kāpēc nav, kas ved? Tāpēc, ka milzīga masa ar transporta uzņēmumiem ir vienkārši bankrotējuši, jo lielie autoražotāji iepirkumos masveidā gadiem spieda pārvadāšanas cenas uz leju," skaidroja Pikāns, uzsverot, ka ne bez vainas ir arī paši transporta uzņēmēji, kuri piekrita šim spiedienam un iesaistījās dempinga cīņā, tādā veidā vienkārši "iešaujot sev kājā".

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.