Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Lai arī šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, kopumā par 2,2% sarucis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink pārvadāto pasažieru skaits, klientu skaits maršrutā Zviedrija-Latvija, ir pieaudzis, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX Baltic.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 5,4%. Tiesa gan, maršrutā Latvija-Zviedrija tiek pārvadāts vismazākais pasažieru skaits. Šā gada oktobrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju tika pārvadāti vairāk nekā 54 tūkst. pasažieri iepretim 374 tūkst. pasažieru maršrutā Somija-Igaunija, kas ir visvairāk noslogotais maršruts.

Tallink maršrutā Somija-Igaunija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pasažieru skaits audzis par 0,9%. Otrajā noslogotajā maršrutā Somija-Zviedrija minētajā periodā pārvadāti 256 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn oktobrī. Tāpat sarucis pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Igaunija – Zviedrija. Šajā maršrutā gada laikā vērojams pasažieru skaita samazinājums 2,4% apmērā līdz 67 tūkst. pasažieru.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Krīzēm mēdz būt pa spēkam koriģēt sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) steigušas pievienoties gan Zviedrija, gan Somija. Pagaidām tas izdevies vien Somijai, kur pret Zviedrijas dalību šajā organizācijā iebildumus ceļ Turcija. Šim procesam nepieciešama visu esošo NATO valstu piekrišana.

Lai nu kā - var novērot to, ka pēdējā laikā tajā pašā Zviedrijā, kura droši vien agrāk vai vēlāk tomēr būs NATO biedre, palēnām sākuši krist arī citi tabu. Zviedrija savu dzīvi vada ar tās vietējo valūtu – Zviedrijas kronu. Šajā jaunajā desmitgadē gan ir redzams tas, ka pakāpeniski mazinās pretestība idejai, ka arī šī valsts varētu kādā brīdī pāriet uz eiro. Pagaidām Zviedrijas sabiedrībā vairākums, šķiet, stāv un krīt par savu kronu. Tomēr šajā pašā laikā jāsecina, ka šāds atbalsts tur kļuvis mazāk nospiedošs. Tikmēr atbalsts Eiropas kopējai valūtai audzis.

Audzis atbalsts eiro un strauji

Bloomberg, izceļot Zviedrijas statistikas pārvaldes datus, nupat ziņoja, ka šajā Skandināvijas valstī atbalsts eiro ieviešanai palielinājies līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada. Proti, ja par šo jautājumu būtu jābalso 2023. gada maijā, 30,6% zviedru savu balsi atdotu par pievienošanos eirozonai.

Dziļā finanšu krīze Eiropā liek arvien vairāk Grieķijas pilsoņu aktīvi meklēt darbu ārpus valsts robežām, piemēram Zviedrijā, raksta thelocal.se.

Salīdzinot 2011. gadu ar iepriekšējo, atklājas, ka šogad darba meklētāju no Grieķijas Zviedrijā pieaudzis divkārši.

«Mums trūkst inženieru, lai apmierinātu pieprasījumu Zviedrijā,» vietējam radio Sveriges Radio norādīja Eiropas Darba mobilitātes portāla (European Job Mobility Portal, EURES) pārstāvis Peters Karancis (Peter Karancsi).

Zviedru radio ziņo, ka šogad licences darbībai Zviedrijā ieguvuši teju simts grieķu ārsti. Tāpat statistika atklāj, ka Zviedrija, vismaz grieķu ārstu skatījumā, ir viena no populārākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).

«Šeit man ir lielāka iespēja iegūt darbu nekā Grieķijā,» pauž elektroinženieris Čaris Katsakaks (Charis Katsakakis), kas Zviedrijā no Grieķijas ieradies pavisam nesen. Neņemot vērā to, ka viņš tikai nesen pabeidzis studijas, kā arī nemāk zviedru valodu, viņa izredzes atrast darbu ir diezgan labas, pauž P. Karancis.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām, raksta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar LTAB komentāru.)

Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu, norāda laikraksts.

Zviedrijas programma, kas paredz enerģijas ražošanu no atkritumiem, izrādījusies izcili veiksmīga. Jaunā enerģijas ražošanas veida popularitāte sasniegusi tādus apjomus, ka valstī gluži vienkārši vairs nepietiek atkritumu, ziņo npr.org.

No visiem atkritumiem Zviedrijā vien 4% nonāk poligonos, un ņemot vērā to, cik efektīva izrādījusies atkritumu pārvēršana enerģijā, Zviedrija ik gadu importē aptuveni 800 tūkst. tonnu atkritumu no citām valstīm, citējot par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgās institūcijas datus, vēsta medijs.

Turklāt, ievedot Zviedrijā citu valstu atkritumus, zviedriem par to tiek maksāts. Tā, piemēram, Norvēģija jau pērk no Zviedrijas pakalpojumu, ka tā paņem norvēģu atkritumus. Zviedrija kā potenciālos atkritumu eksportētājus skata arī Bulgāriju, Rumāniju un Itāliju. Šīs valstis lielāko daļu atkritumu novirza poligonos, kas ir augstākā mērā vidi degradējošs veids, kā atbrīvoties no atkritumiem.

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Zviedrijas valdība pirmdien nodevusi atklātībai likumprojektu, kas paredz paplašināt tās pilnvaras Covid-19 pandēmijas apkarošanai.

Līdz šim Zviedrija, izpelnoties pretrunīgus vērtējumus, jaunā koronavīrusa izplatības apturēšanā centusies izvairīties no piespiedu pasākumiem, taču jaunais likumprojekts paredz valdībai piešķirt tiesības slēgt uzņēmumus, veikalus un sabiedrisko transportu.

Tas paredz arī ierobežot to cilvēku skaitu, kas drīkst pulcēties konkrētās sabiedriskās vietās, taču vispārēji pulcēšanās ierobežojumi netiek plānoti.

Tiem, kas šos pulcēšanās ierobežojumus neievēros, varēs piemērot sodanaudas, preses konferencē pavēstīja veselības ministre Lēna Halengrēna.

Valdība vēlas, lai jaunais pandēmijas likums stātos spēkā līdz 10.janvārim, taču to vēl nepieciešams apstiprināt parlamentā.

Šā gada janvārī AS Tallink Grupp pārvadājusi 549,3 tūkstošus pasažieru, kas ir par 7,3% mazā nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Nasdaq Tallinn dati.

Pārvadāto kravas vienību skaits palielinājies par 4,9%, bet pasažieru transportlīdzekļu skaits – sarucis par 3,6%.

Visos maršrutos pārvadāto pasažieru skaits samazinājies. Vislielākais kritums vērojams maršrutā Igaunija-Zviedrija – par 36,9% līdz 45,4 tūkstošiem. Maršrutā Latvija-Zviedrija pasažieru skaits samazinājies par 11,3% līdz 43 tūkstošiem. Maršrutā Somija-Zviedrija pasažieru skaits sarucis par 5,8% līdz 146,6 tūkstošiem, bet maršrutā Igaunija-Somija – par 0,6% līdz 314,3 tūkstošiem.

Plānotās apkopes dēļ prāmis Baltic Queen maršrutā Igaunija-Zviedrija nekursēja 26 dienas, bet maršrutā Igaunija-Somija apkope tika veikta kuģim Star, kas nekursēja 14 dienas.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.