Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.
Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.
Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.
Lai nu kā – šobrīd Zviedrijā Covid-19 izplatīšanās tiek kontrolēta un mirušo skaits no šī vīrusa ir ļoti zems.
Ar ko salīdzina
Šajā valstī mirušo skaita īpatsvars patiešām ir bijis zemāks nekā ļoti daudzās pasaules valstīs, kuras, lai apkarotu pandēmiju, periodiski noteikušas ļoti stingrus ierobežojumus. Arī saslimstība ar Covid-19 Zviedrijā uz noteiktu cilvēku masu, lai gan relatīvi visai augsta (sevišķi pandēmijas pirmajā daļā), bijusi aptuveni tāda pati, kāda tā, vērtējot no pandēmijas sākuma, ir bijusi, piemēram, Latvijā. Mēs gan tagad strauji virzāmies uz šī pesimistiskā topa augšējo galu. Zviedrijā gan saslimšanas gadījumu skaits, gan nāves gadījumu skaits pēdējā laikā ir bijis salīdzinoši ļoti zems, kas ir būtiska atšķirība vēl no citiem, kur šajā ziņā pat pie lielākiem ierobežojumiem atkal parādās ievērojamas problēmas, ja ne atkal jauna krīze, kāda tā ir Baltijas gadījumā. Galu galā Zviedrija ir pozīcijās, kad tā palīdz mūsu valstij, piemēram, ar medicīnas aprīkojumu.
Rezumējot – Zviedrija uz pārējās pasaules fona Covid-19 saslimstības ziņā, ja vērtē visu šīs pandēmijas periodu, izskatās vidēji slikti. Tomēr, spēcīgāk atkal sevi piesakot pandēmijai, Zviedrijas pozīcijas šajā ziņā var uzlaboties, jo priekšā tai negatīvā ziņā, visticamāk, aizsteigsies daudzi citi. Savukārt nāves gadījumu ziņā no Covid-19 vīrusa šajā valstī bilde ir nosacīti daudz mazāk slikta – šādu gadījumu skaita īpatsvars uz konkrētu iedzīvotāju masu Zviedrijā ir jūtami zemāks nekā veselā lērumā valstu, piemēram, Spānijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un ASV, kur ierobežojumi bijuši stingrāki. Kopumā gan tāpat nevar pārliecinoši teikt, ka Zviedrija būtu kāds veiksmes stāsts – sevišķi, šķiet, ja salīdzina apelsīnus ar apelsīniem, nevis apelsīnus ar āboliem.
Proti, viens ir Zviedriju salīdzināt ar pārējo Eiropu un pasauli kopumā, uz kuras fona tā izskatās nosacīti vidēji OK – ne ļoti labi, bet arī nebūt ne slikti –, sevišķi vērtējot nāves gadījumus no Covid-19. Tomēr šajā pašā laikā gan saslimstības, gan mirstības rādīji no Covid-19 vīrusa daudz zemāki nekā Zviedrijā ir bijuši pārējās rūpnieciski attīstītajās Ziemeļvalstīs. Piemēram, Zviedrijā nāves gadījumu skaits no Covid-19 vīrusa uz 100 tūkstošiem tās iedzīvotāju no pandēmijas sākuma līdz šī gada oktobra beigu daļai atradās pie 147 (Latvijai tas uzšāvies līdz 171). Dānijā tas bija 46,5 – tātad vairāk nekā trīs reizes zemāk. Savukārt Norvēģijā tas vispār atradās pie 16,3 – tātad deviņas reizes zemāk. Vēl var pieminēt Somiju, kur šis rādītājs oktobra beigu daļā atradās pie 20,7.
Visu rakstu lasi 2.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
