Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.
Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.
Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.
Arī Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnels nupat paudis uzskatu, ka šīs valsts stratēģija cīņā ar pandēmiju lielā mērā palikusi nesaprasta. Viņš arī veltījis visai asus vārdus Pasaules Veselības organizācijai ("World Health Organization" jeb WHO) norādot, ka tā nepareizi interpretējusi Covid-19 datus un pārspīlējusi riskus cilvēku veselībai, ar ko saskaras Zviedrija. Proti, WHO Zviedriju iekļāvusi to valstu sarakstā, kur "paātrināta vīrusa izplatīšanās nu ir novedusi pie atkārtota ievērojama saslimšanas gadījumu pieauguma, kas savukārt uz strīpas noliek veselības sistēmu".
Šajā WHO sarakstā vēl atrodas Armēnija, Moldova, Ziemeļmaķedonija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kirgiztāna, Ukraina un Kosova. A. Tegnels piebilst, ka jūnijā Zviedrija intensificējusi Covid-19 testēšanu, kas daļēji izskaidro sliktāku statistiku. Šajā pašā laikā - smagāku vīrusa saslimšanas gadījumu skaits mazinājies, un pagaidām nevienā brīdī šai valstij nav pietrūcis medicīnas ekipējums, un pietiekama bijusi arī slimnīcu kapacitāte. Arī, piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ārstniecības teltis Zviedrijā, kas drošības pēc saceltas, lai nodrošinātos pret ārkārtas situāciju, tā arī pagaidām palikušas tukšas. Pēdējās dienās gan WHO attiecībā uz Zviedriju savu agrāko paziņojumu koriģējusi norādot, ka inficēšanās process šajā valstī tomēr esot stabils, un ar to šīs valsts veselības sistēma tomēr spēj sadzīvot. Šajā pašā laikā Zviedrija nav izņemta no minēto "riskanto" valstu saraksta.
"Zaudēja prātu"
A. Tegnels arī paudis uzskatu, ka pasaule ar vīrusa ierobežojumiem zaudēja prātu. "Bija tā, it kā pasaule būtu sajukusi prātā. Viss, ko mēs agrāk apspriedām, tika aizmirsts. Gadījumu skaits kļuva pārāk liels, un politiskais spiediens kļuva pārāk spēcīgs. Un tad Zviedrija palika stāvot viena," Zviedrijas radio norādījis minētais speciālists.
Viņa teiktais liek domāt, ka pasaule cīņā ar pandēmiju ir vien savā "pirmajā posmā" un sabiedrības iemācīšanās sadzīvot ar vīrusu (piem., ātrāk iegūta pūļa imunitāte) ir vienīgais reālistiskais risinājums.
Zviedrijas galvenā epidemiologa nostāja faktiski balstās uz to, ka Covid-19 nekur nepazudīs, un tas būs ilgtermiņa drauds, kas savukārt nozīmēs, kas dažādie īstermiņa ierobežojumi galu galā izrādīsies neefektīvs risinājums. Pēdējās nedēļās minētais vīruss jau pacēlis galvu dažās tādās vietās, kur pirms tam ar to tika svinēta uzvara, piemēram, Ķīnā.
"Es ceru uz nopietnāku mūsu darba novērtējumu nekā ir bijis līdz šim. Vēl nekādi nav zināms, kā šis viss beigsies," skaidrojis minētais eksperts. Viņš gan arī atzina, ka sākotnēji nepariezi novērtējis jaunā koronavīrusa nāvējošo potenciālu. Šajā pašā Tegnels teic, ka tik radikāla pārvietošanās ierobežošana, kā tas bija redzams visā pasaulē, rada citas problēmas, piemēram, vientulību un masveida bezdarbu.
"Visām zālēm ir blakusparādības. Pret pandēmijas izplatīšanos vērstajiem pasākumiem ir arī negatīva ietekme. Tādām iestādēm, kas darbojas ar plašu sabiedrības veselības jautājumu spektru, ir dabiski šos aspektus ņemt vērā," sakidro A. Tegnels. Piemēram, "The Wall Street Journal" (WSJ) ziņo, ka ASV vien pēdējo mēnešu laikā no Alcheimera slimības un demences ir miruši vismaz par 15 000 vairāk cilvēku, nekā būtu citā gadā.
Rādīs laiks
A. Tegnels arī ieteicis nelietot sejas maskas un apgalvojis, ka ir maz zinātnisku pierādījumu, ka tās ir efektīvas. Viņš arī norādījis, ka nevajadzīga reakcija uz pandēmijas izplatīšanos daudzviet bijusi, piemēram, arī skolu slēgšana (par to liek domāt arī nupat Francijas "Institut Pasteur" pētījums, ka skolēni īsti varētu nebūt atbildīgi par straujāku Covid-19 izplatīšanos), kam savukārt var sekot caurumi izglītībā, sarūkoša nākotnes produktivitāte un darbaspēka trūkums. Katrā ziņā kādu pilnīgāku atskaiti par notiekošā ietekmi, šķiet, varēs saņemt vien tad, kad pandēmija būs pagātne. Savukārt pagaidām - daudz kas ap šo tēmu paliek spekulācijas.
Tajā pašā laikā – pakāpeniski izskatās ka valdības sāk samierināties ar domu, ka nebūs kāda ātra atgriešanās ierastajā "pirmspandēmijas" kārtībā. Daudz ko, protams, noteikts tas, cik ass varētu būt otrs potenciālais minētā vīrusa uzplūda vilnis un tas, vai tam atkal sekos jauna ekonomiku un robežu aizvēršana.
"Zviedrijas pieeja vispārēji tiek interpretētā kā nekā nedarīšana. Tā nav. Ņemot vērā sākumpunktu, kurā nolemts, ka slimības uzliesmojums ir neizbēgams, rodas jautājums, kā mazināt inficēšanos un saglabāt veselības aprūpi. Šajā ziņā Zviedrijas stratēģija ir bijusi gudrāka nekā tām valstīm, kuras sākotnēji mudināja slimības izplatīšanos līdz tam brīdim, kad pēkšņi pieņēma stingrus ierobežošanas pasākumus. Tomēr tas Zviedrijai izmaksājis ļoti dārgi, ja vērtē neaizsargāto grupu mirstību. Runājot par kopējo iznākumu, to rādīs vien laiks," "Bloomberg" skaidro, piemēram, ASV" Harvard’s School of Public Health" profesori.
Pieejamie dati (www.worldometers.info) liecina, ka Zviedrijā ar Covid-19 saslimušo nāves gadījumu īpatsvars ir viens no augstākajiem pasaulē. Tas, piemēram, ir piecas reizes augstāks nekā Dānijā. Šobrīd tiek lēsts, ka jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits nedēļā pieaug par aptuveni miljonu. Vīrusa izplatīšanās centrs nu ir valstis ar vājāku veselības aprūpes sistēmu – Brazīlija un Indija. Tāpat strauji pandēmija turpina izplatīties ASV.
