Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.
Fragments no intervijas
Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?
Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Vai uzņēmuma specifikas dēļ ir daudz projektu – iepirkumu?
Būvniecības uzņēmumu neto apgrozījums ir spogulis paveiktajam darbu apjomam, vienlaikus ņemot vērā faktu par finansējumu no ES struktūrfondiem. BMGS neto apgrozījums 2015. gadā bija 56,71 milj. eiro, 2016. gadā – 33,18 milj. eiro, 2017. gadā – 50,07 milj. eiro, savukārt 2018. gadā aplēstais – vairāk nekā 87 milj. eiro. Lai arī Latvijā joprojām ir daudz dažādu ideju infrastruktūras jomā, no kurām daļa ir pārtapusi par projektiem, tomēr BMGS jau pirms vairāk nekā 10 gadiem sāka strādāt ārvalstīs. Pašlaik tikai aptuveni 25% no uzņēmuma apgrozījuma ģenerē Latvijā paveiktie darbi, bet 75% ir ārvalstīs gūtais ienākums. Nenoliedzami, ka Latvijā ir ļoti daudz investēts ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu, taču joprojām ir vairāki būtiski projekti, kuru iepirkumu konkursā piedalās arī BMGS – tā dēvētā dzelzceļa šķirošanas mezgla rekonstrukcija Daugavpilī, turpat līdzās arī vagonu parka infrastruktūras renovācijas projekts, un pats finansiāli ietilpīgākais ir Mangaļu pārvada rekonstrukcija Rīgā. Visi šie projekti ir «atvērti» jau kopš pērnā gada maija, taču vēl nav zināmi to īstenotāji. Protams, tik garš process nozīmē atrasties nemitīgā gaidīšanas režīmā ar tam taupītiem, taču iesaldētiem resursiem, jo, saņemot šo projektu, īstenošana ir jāuzsāk faktiski nekavējoties. BMGS kopā ar Siemens startē dzelzceļa elektrifikācijas iepirkumu konkursā. Protams, tālākā perspektīvā ir Rail Baltica, taču saistībā ar tā īstenošanu ir daudz neskaidrību, kuru dēļ arī, visticamāk, BMGS iepirkumu konkursā nemaz nepiedalīsies. Nav noliedzami, ka Rail Baltica ir liels un sarežģīts projekts, ar daudz dažādām niansēm, piemēram, vienlaikus jāveic esošās dzelzceļa stacijas un tai pienākošo sliežu ceļa (uzbēruma) demontāža, jābūvē vietā jauns, turklāt visu to darīt, netraucējot dzelzceļa satiksmi. Nenoliedzami, ka vēl ir vairākas idejas par pārvadiem, tiltiem, taču par to īstenošanas iespējām nākotnē ļoti lielas skaidrības nav.
Vai BMGS strādā arī Skandināvijas valstīs – Baltijas jūras rietumkrastā?
Pašlaik ir kontrakti par darbu veikšanu gan Somijā, gan arī Zviedrijā. Var sacīt, ka pirmo reizi savā pastāvēšanas laikā BMGS piedalās atomstacija (AES) nulles cikla būvniecībā Fonketiri Somijā, ir arī zemūdens darbi jūras gultnes padziļināšanai. Tas ir ļoti liels un reizē sarežģīts projekts, kura īstenošanai ir vajadzīgas dažādas pielaides un atļaujas. AES pasūtītājs ir Somijas valsts, un darbs šajā objektā būs vismaz tuvākos 5-7 gadus. Somijas kaimiņvalstī Zviedrijā BMGS strādā kopš 2010. gada un piegādā saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas no rūpnīcām Ventspilī un Rīgā, arī veic to montāžu. Kopumā Zviedrijas tirgus īpatsvars BMGS apgrozījumā svārstās 18-20% robežās. Uzņēmums Zviedrijā nav ģenerāluzņēmējs, bet gan apakšuzņēmējs. Zviedrijā strādājam ar tādām kompānijām kā Skanska (savulaik strādāja arī Latvijā), NCC, Veidekke. Diemžēl pašlaik Zviedrijā ir problēmas, kuras skar arī BMGS.
Visu rakstu Ārzemju tirgus «garoza» var izrādīties negaidīti cieta lasiet pirmdienas, 5.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva
