Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.
Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.
Iemeslam, kādēļ tiek atcelti vai kavējas reisi, vairumā gadījumu ir nozīmīga loma, lai noteiktu, vai pasažieri var pieprasīt kompensāciju. Eiropas Savienības regula nr. 261/2004 paredz, ka gadījumos, kad lidojums kavējas ilgāk par trīs stundām, ja tas atcelts mazāk nekā 14 stundas pirms izlidošanas vai uz reisu pārdots vairāk biļešu, nekā ir vietu, pasažierim ir tiesības saņemt kompensāciju no 250 līdz 600 eiro. Šī regula attiecas uz visiem lidojumiem Eiropas Savienībā, kas ielido ES ar ES aviokompāniju un izlido no ES.
Pasažieris lidojis ar kompāniju airBaltic. Viņš novērojis, ka maijā tika atcelti vairāki airBaltic reisi tehnisku iemeslu dēļ, un jautā: «Līdz ar to pirmais jautājums : vai ir jāsāk uztraukties par airBaltic lidojumu drošību? Otrs jautājums – regula nosaka, ka par atceltu reisu ir jāmaksā kompensācija. Bet, kā redzams, tad tehniska problēma skaitās force majeure, līdzīgi kā vētra, zemestrīce un streiks?»
Aviokompānija klientam sniegusi atbildi, ka «lidojums tika atcelts neparedzama tehniska defekta dēļ», jo tika konstatēta degvielas noplūde no palīgiekārtas. «Konstatējot šo defektu, droša lidojuma veikšanai bija jāveic papildu pārbaudes, kas bija obligātas, kā arī jānovērš konstatētais defekts. Tā kā to nebija iespējams izdarīt līdz Jūsu lidojuma sākumam un aviokompānijai diemžēl nebija pieejami citi gaisa kuģi, kas Jūsu lidojumu varētu izpildīt, tika pieņemts lēmums lidojumu atcelt, jo ar šādu defektu gaisa kuģim nav atļauts veikt lidojumus. Tādēļ mēs nevaram atsaukties uz Jūsu prasību izmaksāt atcelta lidojuma kompensāciju,» šādi airBaltic pasažierim skaidroja, kāpēc reiss nenotika un viņam kompensācija nepienākas.
Laikrakstam AS AirBaltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede skaidro, ka kompensācija pasažieriem nav jāizmaksā gadījumos, kad lidojums atcelts vai kavējas ārkārtēju apstākļu dēļ, no kuriem lidsabiedrībai nav bijis iespējams izvairīties. «Atsevišķos gadījumos par šādiem apstākļiem var tikt uzskatīti arī tehniski iemesli, tā, piemēram, ja lidmašīnai konstatēts tehnisks defekts, pie kā vainojams ražotājs, un tas ir konstatēts vairākām lidmašīnām vai arī ir oficiāli atzīts par ražotāja defektu,» pamato A. Briede. Pēc šī lidojuma atcelšanas nesekoja paziņojums, ka kompānijas lidmašīnām konstatēts ražotāja defekts.
Visu rakstu Par aviopakalpojumiem sūdzas vairāk lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!
#1/2
