Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijā Brocēnos, informē kompānijas pārstāvji.

"Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas - samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025.gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni divas tonnas CO2 dienā.

Norvēģijas uzņēmuma "Capsol Technologies" nodrošinātā "CapsolGo" testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025.gada otrajā ceturksnī, informē "Schwenk Latvija". Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.

Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030.gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāņem vērā, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar cilvēka ādu, šodien izplatītā paziņojumā informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas uzņēmēji aktualizējuši problēmu par no trešajām valstīm ievestu ES prasībām neatbilstošu cementu, kas vairākas reizes virs pieļaujamās normas pārsniedz hroma (VI) daudzumu sastāvā. Hromam (VI) noteikts ierobežojums saskaņā ar ķīmisko vielu regulas Nr.1907/2006 (REACH) 67. pantu. Kā rezultātā šā gada aprīlī Ekonomikas ministrijas vadītā Tirgus uzraudzības padome vienojās par cementa tirdzniecības uzraudzības stiprināšanu.

Lai pārliecinātos par cementa atbilstību prasībām, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, var tikt pieprasīts dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos nepārsniedz noteikto ierobežojumu, vai arī dokumentārs apliecinājums, ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos.

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

Celtniecības materiālu ražotājs CEMEX pērn par 2 % kāpinājis apgrozījumu Latvijā, sasniedzot 87,1 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu. SIA CEMEX bruto peļņa 2013. gadā sasniedza 26,2 miljonus eiro, savukārt gūtā neto peļņa 2013. gadā ir 4,9 miljoni eiro, informēja uzņēmumā.

Salīdzinoši labos 2013. gada darbības rezultātus esot nodrošinājis vairāku faktoru kopums — spēja samazināt produkcijas ražošanas izmaksas, pateicoties ražošanas procesa efektivitātes uzlabojumiem un plašam alternatīvā kurināmā pielietojumam, efektīva ražošana un tirdzniecības rādītāji, kas saglabājās 2012. gada līmenī.

2013. gadā uzņēmums turpināja darboties ar pilnu jaudu, saražojot vairāk nekā vienu miljonu tonnu cementa. Eksporta īpatsvars bija aptuveni 70 % no kopējā pārdošanas apjoma. Pieauga arī transportbetona pārdošanas apjoms. Uzņēmums pagājušajā gadā veica liela apjoma betona piegādes lidostas Rīga infrastruktūras attīstībai. Minerālmateriālu pārdošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās zemākas aktivitātes dēļ infrastruktūras projektos reģionā ap uzņēmuma karjeru. CEMEX turpināja investēt savā darbībā, veicot kapitāla ieguldījumus 4,2 miljonu eiro apmērā ietekmes uz vidi, drošības un efektivitātes uzlabojumu ieviešanai.

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

CEMEX ir uzsācis savā Brocēnu cementa rūpnīcā ražotās īpaši stiprās cementa markas saiņošanu un piegādi ieinteresētajiem ražotājiem un būvmateriālu veikaliem, informēja uzņēmuma pārstāve Linda Ozola.

Šī cementa marka būs pieejama 25 kg maisos ar nosaukumu CEMEX RAPID CEMENT (CEM I 42,5R).

Šim cementam raksturīga īpaši paaugstināta stiprība cietēšanas sākuma periodā, un tas ir piemērots darbiem pazeminātas temperatūras apstākļos, tāpēc tā izmantošana ļauj veikt būvniecības darbus ātrākā laikā un patērējot mazāku daudzumu cementa, kas savukārt ražotājiem dod iespēju efektīvi izmantot savas ražošanas jaudas. RAPID cementa marku ieteicams izmantot betona konstrukciju un tiltu būvniecībā, kā arī dažādu betona elementu un trotuāru plātņu ražošanā. Cementa saiņošani izmantoti maisi, kuros iestrādāts papildu plastikāta slānis, lai nodrošinātu, ka cements ilgāk uzglabājas sauss.

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Īstenojot savu attīstības stratēģiju Ziemeļeiropā, "Schwenk" grupas uzņēmums "Schwenk Eesti" ir iegādājies 100% Igaunijas betona ražotāja "Betoonimeister" akciju, informē "Schwenk" grupas pārstāvji.

2004.gadā dibinātajā uzņēmumā "Betoonimeister" nodarbināti aptuveni 100 cilvēku, un tam ir sešas betona ražotnes - divas Tallinā, pa vienai Tartu, Tapā, Jehvi un Pērnavā. "Betoonimeister" ir "Schwenk" grupas daļa jau kopš 2023.gada februāra, kad "Schwenk Eesti" iegādājās 65,7% akciju.

Arī turpmāk "Betoonimeister" turpinās savu darbību kā līdz šim, saglabājot arī uzņēmuma nosaukumu un vadības struktūru.

"Schwenk" Ziemeļeiropas vadītājs Reinholds Šneiders skaidro, ka vertikālā integrācija ir daļa no "Schwenk" biznesa stratēģijas visos tirgos, un "Betoonimeister" pilnībā iekļaujas "Schwenk" saimē. "Schwenk" turpinās piegādāt cementu klientiem Igaunijā no "Schwenk Latvija" rūpnīcas Brocēnos.

No darba Schwenk Latvija brīvprātīgi aiziet vien četri procenti darbinieku.

Cementa ražošanas uzņēmums, kas iepriekš bija zināms ar zīmolu Cemex, arī pēc īpašnieku maiņas turpina saglabāt augstus standartus drošības jomā. Šī iemesla dēļ Valsts darba inspekcija SIA Schwenk Latvija izraudzījusies par partneri informatīvajā kampaņā Esi drošs, ka darbs ir drošs.

Piesaista apakšuzņēmējus

DB jau rakstīja, ka februārī, investējot 340 miljonus eiro, Vācijas uzņēmums Schwenk Group paplašināja pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājās Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Darba attiecības ar jaunajiem īpašniekiem turpināja lielākā daļa darbinieku. «Darbinieki ar interesi gaida, kādas pārmaiņas jaunā īpašnieka rokās uzņēmums piedzīvos,» saka valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. «Šobrīd ticam, ka tās būs tikai pozitīvas.»

Īstenojot mērķi ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanai, būvmateriālu ražotājs un vienīgais cementa ražotājs Latvijā Schwenk Latvija paplašina vadības sastāvu ar dekarbonizācijai veltītu amata pozīciju - to ieņems līdzšinējais Enefit vadītājs Krists Mertens.

Viņa uzdevums būs īstenot oglekļa uztveršanas projektus Brocēnu cementa rūpnīcā, lai 2030. gadā būvmateriālu nozare Latvijā un Ziemeļeiropā varētu izmantot cementu, kura ražošanas procesā CO2 emisijas samazinātas līdz minimumam.

K.Mertens guvis plašu pieredzi vadībā un enerģētikas nozarē Latvijā, pēdējos astoņus gadus strādājot uzņēmumā Enefit. No 2018. gada darbojies uzņēmuma valdē, no 2020. gada bijis uzņēmuma galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar finanšu konsultāciju un banku sektoru. Ieguvis inženierekonomikas bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un starptautisko biznesa vadības maģistra grādu (MBA) Rīgas Biznesa skolā. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Ilglaicīgas stiepes slodzes radītas deformācijas dažādās būvkonstrukcijās var radīt nevēlamas sekas, piemēram, plaisas cementa un betona kompozītmateriālos, kas var novest pat līdz konstrukciju sabrukumam. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore Andīna Sprince izstrādājusi un patentējusi inovatīvu metodi deformāciju reģistrēšanai, izmantojot digitālo attēlu analizēšanas pieeju.

Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst «zaļie» betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu – , standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.

«Jaunajiem betona un cementa kompozītmateriāliem ir noteiktas dažādas īpašības, piemēram, stiprība, salizturība, nodiluma un korozijizturība utt., bet trūkst informācijas par to darbību ilgā laika periodā. Es pētu ilgstošās īpašības – šļūdes deformācijas spiedes, stiepes slogojumā. Vienkāršoti varētu teikt, ka šļūde ir laikā pieaugošas deformācijas nemainīgas slodzes apstākļos. Šīs deformācijas konstrukcijās var radīt pārmērīgu izlieci, izkļaušanos, padarīt tās nestabilas utt., kas savukārt var samazināt slodzes uzņemšanas spēju. Betons ir elastīgi plastisks materiāls, slodzes līmenim pārsniedzot 40% no graujošās slodzes, tajā rodas mikroplaisas. Īpaša uzmanība mikroplaisām jāpievērš stieptajās konstrukcijās, jo, pieaugot deformāciju lielumam, mikroplaisas turpina rasties, apvienoties, veidojot lielākas plaisas, kas var būt iemesls konstrukciju sabrukumam vai būtiskam nestspējas samazinājumam. Plaisu klātbūtne pakļauj konstrukcijas arī korozijas bojājumiem,» skaidro A. Sprince.

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis – Kazahstānu un Krieviju.

Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija.

Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas pārtikas rūpniecības valsts koncerns Belgospishcheprom.

Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju/koncernu un eksportētāju/ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas).

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Būvmateriālu ražotājs CEMEX Latvijā ieviesis jaunu tehnoloģiju, kas no cementa ražošanas blakusprodukta iegūs sāli. Veicot 1,7 miljonus eiro investīcijas, Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā izveidota neliela eksperimentālā ražotne ar mazgāšanas un filtrācijas līniju, kā arī kristalizācijas iekārtu, kas atdalīs hlorīdus un citus vērtīgus sāļus no blakusprodukta, ko iegūst cementa ražošanas procesā, informē uzņēmumā.

Šis projekts uzskatāms par nozares inovāciju un īstenots ciešā sadarbībā ar Šveicē bāzēto CEMEX pētniecības centru CEMEX Research Group AG.

Ražotne gadā spēs saražot līdz 500 tonnām dažāda tipa tehnisko sāli, kā piemēram, sāļu maisījumu ceļu kaisīšanai pret apledojumu un potenciāli arī sāli, kuru izmanto minerālmēslu ražošanā.

Izveidojot sāls ražotni, CEMEX palīdzēs uzņēmumiem, kuri meklē veidus kā aizstāt esošos augstu izmaksu sāls produktus tehniskajām vajadzībām ar izdevīgākām alternatīvām.

Projekta attiecināmās izmaksas ir 963 125,50 eiro, no kurām 436 082,50 eiro ir Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda un valsts budžeta līdzfinansējums un 527 043 eiro SIA CEMEX finansējums.

Jau pie pašas ieejas apmeklētājus sveic Francijas nacionālais simbols Marianna, kas simbolizē brīvību. Lielais paviljons izstādē Astana Expo 2017 ir sadalīts vairākās mazākās izstāžu zālēs, kuras ir veltītas nozīmīgām franču vēstures personībām.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā! Video skatāms zemāk.

Katra zāle ir ne tikai veltīta kādai vēsturiskai personībai, tās ir veidojušas Francijas lielās kompānijas un organizācijas. Uzreiz pēc ieejas lielajā Francijas paviljonā sākas kompānijas Total pārstāvniecība. Par galveno apskates objektu ir izvēlēts milzīgs Zemes globuss. Apkārt tam ir izvietoti vairāki interaktīvie paneļi – katrs no tiem ar stāstu par dažādajiem dabas enerģijas avotiem.

Otrā zāle ir veltīta cementam, jo tiešu franču inženieris Luiss Vikats (Louis Vicat) atklāja mākslīgā cementa īpatnības. Zālē ir izvietoti dažādi mākslas priekšmeti no cementa un parāda tā plašās izmantošanas iespējas. Vairāki mākslinieki pat ir izveidojuši atpūtas krēslu, kas izskatās kā mīkstā mēbele. Saprotams, ka kompānijas nosaukums VICAT ir aizgūts no izcilā inženiera. Viens no interesantākajiem cementa interjera produktiem ir apūdeņota siena, kurā var stādīt dažādus telpaugus, tādējādi veidojot «zaļo» sienu pilsētas betona džungļos.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Schwenk Building Materials Group ir ieguvusi savā īpašumā papildu 50,4% Lietuvas AB Akmenės Cementas cementa rūpnīcas akciju, tādējādi kļūstot par 97% šī uzņēmuma akciju īpašnieci.

Darījums ietver arī vairāk par 75% akciju AB Kalcitas karjeru izstrādes uzņēmumā un divu termināļu akcijas.

Schwenk galveno uzmanību pievērsīs attiecību stiprināšanai ar klientiem un turpmākai vides standartu paaugstināšanai, izmantojot alternatīvos izejmateriālus un kurināmo.

Līdz ar AB Akmenės Cementas nonākšanu Schwenk īpašumā uzņēmumam tagad pieder divas augstas veiktspējas cementa rūpnīcas Ziemeļeiropā.

Schwenk dibināts Ulmā 1847. gadā, kas padara to par vienu no vecākajiem ģimenes uzņēmumiem Vācijas būvmateriālu ražošanas nozarē.

Schwenk Building Materials Group uzņēmumu grupā ir aptuveni 4 500 darbinieku, un tā darbojas Centrāleiropā, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī Namībijā.

Būvmateriālu ražotājs Cemex, S.A.B. de C.V. nācis klajā ar paziņojumu, ka ir parakstīts līgums par uzņēmumam piederošo aktīvu Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdošanu, teikts paziņojumā medijiem.

Tos par aptuveni 340 miljoniem eiro iegādājas vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmumu grupa Schwenk.

Pārdodamie aktīvi Baltijā iekļauj vienu cementa rūpnīcu Brocēnos ar ražošanas jaudu aptuveni 1,7 miljoni tonnu gadā, četrus minerālmateriālu ieguves karjerus, divus cementa izejmateriālu ieguves karjerus, sešas betona ražotnes, vienu ostas termināli un vienu sauszemes transporta termināli Latvijā. Darījums ietver arī Cemex netiešu līdzdalību 38% apmērā vienā cementa rūpnīcā Akmenē, Lietuvā, ar ražošanas jaudu aptuveni 1,8 miljoni tonnu gadā, kā arī eksporta biznesa virzienu uz Igauniju.

Pārdodamie aktīvi Ziemeļvalstīs iekļauj trīs importa termināļus Somijā, četrus importa termināļus Norvēģijā un četrus importa termināļus Zviedrijā.

Cemex cementa rūpnīca Brocēnos ir vienīgā vieta Latvijā, kur ražošanas procesā tiek izmantots alternatīvais kurināmais jeb pārstrādāti un sagatavoti sadzīves atkritumi, smalcinātas riepas un neitralizēta piesārņota augsne. Kopumā rūpnīcā aptuveni 80% no izmantotā kurināmā ir alternatīvais kurināmais, bet tiek izmnatots arī fosilais kurināmais - dabasgāze un ogles.

Cemex Latvija valdes loceklis un Brocēnu cementa rūpnīcas direktors Uve Lubjūns norāda, ka pelni, kas rodas pārstrādes procesā, tālāk tiek izmantoti klinkera ražošanā. Līdz ar to cementa rūpnīca ir piemērota alternatīvo kurināmo izmantošanai. Šobrīd aptuveni 25% no izmantotajiem materiāliem nāk no Latvijas, bet šo apjomu plānots kāpināt.

Rūpnīca ekspluatācijā nodota 2010. gadā un jau tika būvēta tā, lai būtu piemērota alternatīvā kurināmā izmantošanai. Kopumā gada laikā Cemex rūpnīcā tiek pārstrādāti aptuveni septiņi tūkstoši smalcinātu riepu, 100 tūkst. tonnu SRF (no atkritumiem iegūts kurināmais), kā arī pirmajā Inčukalna gudrona dīķa sanācijā 2012-2016, Cemex izmantoja 37 tūkst. NPS jeb neitralizētas piesārņotas augsnes.

Brocēnos atklāta lielākā saules elektrostacija (SES) Kurzemē, ko izveidojis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, “BaltCap” Infrastruktūras fonda un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “AJP Capital” kopuzņēmums “PV Power”, investējot 4,6 miljonus eiro.

Brocēni SES atrodas Saldus novadā un parka kopējā jauda ir 6,5 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 6000 MWh zaļās elektroenerģijas. Ilgtermiņa līgums par Brocēni SES elektroenerģijas izmantošanu ir noslēgts ar Latvijā vadošo būvmateriālu ražotāju “SCHWENK Latvija”, un tas ir lielākais viena uzņēmuma noslēgtais ilgtermiņa zaļās enerģijas piegādes līgums Latvijā.

Saldus novadā esošās Brocēni SES kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 11 520 saules paneļi ar 6,5 MW jaudu. Pateicoties Brocēni SES saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 1600 tonnas CO2 izmešu un būtiski samazināsies uzņēmuma ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar zaļās elektroenerģijas iegādi no Brocēni SES “SCHWENK Latvija” veicina uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu.