Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā šogad ir samazinājusies klientu apmierinātība ar bankām un tā ir zemākā, salīdzinot ar klientu apmierinātību Lietuvā un Igaunijā.

EPSI Reitings (the Pan European Performance Satisfaction Initiative – Eiropas Darbības Apmierinātības Indekss) veiktajā pētījumā kopumā secināts, ka nesenā finansiālā nestabilitāte ir atstājusi lielu negatīvu iespaidu uz klientu apmierinātību ar banku darbību Latvijā un Lietuvā, mazāk skārusi klientu apmierinātību Igaunijā.

Latvijā apmierinātība ar bankām B2C sektorā (bankas attiecībā pret patērētāju) 2009. samazinājusies līdz 75.2 punktiem iepretim 78.1 punktam 2008. gadā (no 100 punktiem).

Latvijā šogad viszemāko apmierinātību izrādījuši Nordea bankas klienti (70.5 punkti), tomēr apmierinātības līmenis, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaudzis par pāris punktiem. Nedaudz lielāku apmierinātību izrādījuši Swedbank un SEB bankas klienti (attiecīgi 76.1 un 76.5 punkti), tiesa, šogad apmierinātības līmenis ar Swedbank Latvijā nedaudz samazinājies, bet ar SEB Banku – pieaudzis par aptuveni 3 punktiem. Vislielākā apmierinātība šogad ir ar citām bankām – 79.3 punkti – salīdzinot ar 2008. gadu šis līmenis Latvijā ir nedaudz pieaudzis. EPSI norāda, ka vislielāko apmierinātības kritumu - par 14 punktiem Latvijā šogad piedzīvojusi Parex banka.

Latvijā visaugstāko klientu apmierinātības novērtējumu uzņēmēju vidū šogad ieguvušas bankas DnB NORD un SEB, savukārt zemāko novērtējumu ieguvusi Nordea.

Tā liecina EPSI Baltic ikgadējai pētījums par klientu apmierinātību banku nozarē.

Salīdzinot ar 2010. gadu, šogad par 2,9 punktiem palielinājusies uzņēmēju apmierinātība ar DnB NORD, par 4 punktiem – SEB, par 2,2 punktiem «citu banku» grupai, par 2,5 punktiem Swedbank. Tajā pat laikā uzņēmēju apmierinātība ar Nordea banku pasliktinājusies par 3,8 punktiem līdz 69,7 punktiem no 100.

Tikmēr Igaunijā uzņēmēji visvairāk apmierināti ar SEB bankas darbu, kamēr Lietuvā uzņēmēji labākās atsauksmes izsaka par «citām bankām», kuru vidū neietilpst lielās bankas.

Privātpersonu vidū Latvijā vislielākā apmierinātība izteikta «citu banku» grupai, savukārt otrajā un trešajā vietā ierindojas attiecīgi DnB NORD un SEB banka.

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Rīgā «Park&Ride» (P&R) autostāvvietu izveidē ir nepieciešama sadarbība ar lielveikaliem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Viņš norādīja, ka iedzīvoti neizmanto šobrīd pieejamās autostāvvietas, priekšroku dodot lielveikalu autostāvvietām, jo šādā gadījumā pēc darba ir iespējams lielveikalā iegādāties nepieciešamo produktus. «Cilvēkiem nepatīk, ka ir jānovieto mašīnu vienā vietā (..), bet pēc tam vēl jābrauc uz veikalu iepirkties,» teica Ameriks.

Tostarp viņš minēja, ka pie Atgāzenes stacijas ir izveidota autostāvvieta, kurā tiek turētas vien dažas automašīnas.

«Nākotnē ir jāskata tās vietas, kur blakus ir arī citi pakalpojumi,» uzsvēra Ameriks.

Viņš arī norādīja, ka tostarp ir jāmeklē sadarbības iespējas ar lielveikaliem. «Noteikti arī ar lielveikaliem ir jāmeklē sadarbība, jo arī lielveikaliem tas ir izdevīgi,» teica Ameriks.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Veiksmīgākie tirdzniecības centri pērn spējuši saglabāt vai palielināt apgrozījumu.

Vērtējot tirdzniecības centru darbību pērn, jāņem vērā kopējās mazumtirdzniecības tendences valstī – mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pērn, neskaitot auto degvielas tirdzniecību, sasniedzis 2,9 mljrd. Ls, kas ir par 3% mazāk nekā 2009. gadā. Līdz ar to tirdzniecības centru, kuri pērn spējuši saglabāt vai palielināt apgrozījumu, darbība jāvērtē kā veiksmīga, un saskaņā ar Dienas biznesa apkopoto informāciju par TOP tirdzniecības centriem tas izdevies lielākai daļai. Plašāk lasiet laikraksta Dienas bizness publikācijā jūlijā.

Db.lv jau ziņoja, ka ambiciozi šajā lauciņā sevi pieteicis jauns spēlētājs RetailBaltic («Lai piesaistītu investorus, apkopos datus par Rīgas lielveikaliem» http://www.db.lv/tirdznieciba/lai-piesaistitu-investorus-apkopos-datus-par-rigas-lielveikaliem-241339), kas plāno apkopot svarīgākos datus par visiem šobrīd Rīgā esošajiem iepirkšanās centriem un iegūtie dati tiks izmantoti, lai izveidotu pārskatu potenciālajiem ārvalstu investoriem. Turklāt tiek apgalvots, ka šāda mēroga apkopojums Latvijā vēl ne reizi nebūšot veikts. RetailBaltic (īstajā vārdā SIA Tosun Consulting) būs pamatīgi jāpiestrādā, lai pierādītu sevi šajā lauciņā.

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Rīgas policisti aizturējuši organizētu noziedznieku grupu, kas aptuveni pusgada garumā varētu būt veikuši vairākas zādzības no lielveikaliem, kopumā tirgotājiem radot aptuveni 10 000 latu zaudējumus. Starp nozagtajām precēm bijušas arī ziedojumu kastītes.

Pagājušās trešdienas naktī Rīgas Kriminālpolicijas darbinieki saņēma informāciju par to, ka vienā no Nīcgales ielas lielveikaliem ir uzlauztas durvis un notiek zādzība. Notikuma vietā policisti aizturēja trīs vīriešus, kuri vēl nebija paspējuši pamest veikala telpas, bet bija jau sakrāmējuši dažādas mantas promnešanai – dārgus alkoholisko dzērienus, cigarešu blokus un ziedojumu kastītes.

Vēlāk izmeklētāji noskaidroja, ka divi no aizturētajiem – 1982. un 1976. gados dzimušie – jau agrāk ir tiesāti par zādzībām, taču trešais, kurš dzimis 1984. gadā, nav agrāk tiesāts. Izmeklēšanas gaitā kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja, ka aizturētie varētu būt vainojami vēl vismaz sešās līdzīgā veidā pastrādātās zādzībās, kurās laika posmā no janvāra līdz jūlijam pa nakti, uzlaužot durvis, apzagti lielveikali dažādās Rīgas vietās.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Latvijā ir salīdzinoši visaugstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu – 39% Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikta aptauja.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms 3 gadiem, 2013. gada rudenī, Latvijā par 13% , bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2 %.

Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, joprojām ir ļoti liels skaits strādājošo, kas uzskata, ka saņemtais atalgojums pret ieguldīto darbu ir neadekvāti zems. Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Latvijā apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir viszemākā starp Baltijas valstīm – vien 4,3 punkti desmit baļļu sistēmā. Līdzīgs vērtējums ir Lietuvā (4,4 punkti), savukārt finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji (5,4 punkti).

Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 46% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Latvijā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Lietuvā – vien 20% iedzīvotāju. Savukārt visvairāk finansiāli neapmierināto iedzīvotāju ir Latvijā (41%), tai seko Lietuva (38%) un Igaunija (27%).

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Šogad Latvijā salīdzinot ar pagājušo gadu nedaudz pieaugusi apmierinātība ar savām adprošināšanas kompānijām, kamēr Igaunijā un Lietuvā tā samazinājusies. Latvijā visvairāk apmierināti BTA klienti.

Saskaņā ar pētījumu, ko veica neatkarīgs pētniecības uzņēmums EPSI Baltic 2011. gadā, klientu apmierinātība ar savām apdrošināšanas kompānijām šogad Igaunijā samazinājusies par 4,7 punktiem, Lietuvā tā sarukusi par 5,6 punktiem, bet Latvijā pieaugusi par 0,5 punktiem. Tomēr kopumā Lietuvas iedzīvotāji ir apmierinātāki ar saviem apdrošinātājiem nekā Latvijas un Igaunijas patērētāji.

Latvijā uzņēmumu līmenī klientu novērtējumi ir dažādi. Baltas (1,2) un BTA (3,3) klienti kļuva šogad apmierinātāki ar savām apdrošināšanas kompānijām, salīdzinot ar 2010.gadu. Tajā pašā laikā citu, mazāko apdrošinātāju klienti, ir mazāk apmierināti nekā pērn (-1,8 ). Tādējādi BTA ir vadošā apdrošināšanas kompānija šogad ar 77 punktiem no 100, grupa citi (75) ir otrajā vietā un Balta tikai trešajā vietā ar 73,7 punktiem, secina EPSI Baltic.

Latvija ir otrā labākā valsts, kur būt automašīnas vadītājam, izpētot savu lietotāju atsauksmes, secinājusi lietotnes Waze komanda.

Braukšanas pieredze Latvijā novērtēta ar 7,3 ballēm.

Starp desmit sliktākajām vietām, kur braukt ar automašīnu ir arī Kolumbija, Ekvadora, Rumānija, Indonēzija, Panama, Filipīnas un Kostarika.

Savukārt starp desmit labākajām braukšanai piemērotajām valstīm atrodama arī Zviedrija, Čehija, Beļģija, Francija, Itālija, Ungārija un Slovākija.

Izvērtējot savu 50 miljonu lietotāju pieredzi 32 valstīs, Waze radījis pirmo Autovadītāja apmierinātības indeksu, kurā apmierinātība ar satiksmi tiek vērtēta 10 ballu skalā.

Autovadītāja apmierinātības indekss ticis rēķināts, ņemot vērā satiksmes sastrēgumu biežumu un smaguma pakāpi, kā arī ceļu un infrastruktūras kvalitāti. Faktors indeksa noteikšanai bijis arī braucēja drošība, balstoties informācijā par satiksmes negadījumiem, riskiem uz ceļa un laikapstākļiem.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Latvijā dibinātājs jaunuzņēmums “Printify”, piekto gadu pēc kārtas iekļauts biznesa izdevuma “Forbes” un neatkarīgās tirgus izpētes kompānijas “Statista” veidotājā labāko jaunuzņēmumu darba devēju sarakstā, tādējādi novērtējot uzņēmuma apņemšanos nodrošināt izcilu nodarbinātības vidi, veicinot darbinieku apmierinātību un izaugsmi, informēja “Printify” cilvēkresursu vadītājs Henrijs Lempu.

ASV labāko jaunuzņēmumu darba devēju reitinga mērķis ir identificēt jaunuzņēmumus, kas rūpējas par darbinieku labbūtību un stabilo darba vidi. Lai pretendētu uz iekļūšanu reitingā, uzņēmumam ir jābūt reģistrētam ASV, jānodarbina vairāk nekā 50 darbinieki un jābūt izveidotām no nulles laikaposmā no 2014. līdz 2021. gadām.

"Mūsu uzmanība vienmēr ir bijusi atbalstošas ​​un dinamiskas darba vietas izveide, kurā mūsu darbinieki var attīstīties un augt. Tas, ka esam nosaukti par vienu no Amerikas labākajiem darba devējiem arī šogad, pastiprina mūsu uzticību mūsu komandai un kultūrai, ko esam kopā izveidojuši. Šī atzinība liecina par mūsu komandas smago darbu un centību," sacīja Lempu.

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtē vidēji ar 6,5 ballēm skalā no 0 līdz 10, liecina Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie dati par iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi un tās aspektiem 2013.gadā.

Kurzemē iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi bija visaugstākā – 6,9 balles. Pierīgā šis rādītājs bija 6,8, Rīgā – 6,4, Zemgalē un Latgalē 6,3 un Vidzemē 6,2 balles. Salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi ir pāri ar bērniem (7,1 balles). Ja bērnu audzina tikai viens vecāks, apmierinātība ar dzīvi pazeminās līdz 6,4 ballēm.

Latvijas iedzīvotāji bija apmierināti ar personīgajām attiecībām ar saviem radiem, draugiem, darba kolēģiem u.c. (8,1 balles), atpūtas un zaļajām zonām savas dzīves vietas apkārtnē (7,5 balles) un darbu (7,3 balles), kā arī sava laika izlietojumu (7,1 balles) un mājokli (6,6 balles). Optimisms mazinās, vērtējot mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,0 balles). Latgalē šis vērtējums bija tikai 4,6 balles, Vidzemē – 4,8 balles. Visaugstāk mājsaimniecības finansiālo situāciju vērtēja Kurzemes iedzīvotāji – 5,5 balles.