Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Foto: LETA

Septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

Iecerētā minimālās algas palielināšana darba devējiem, kuriem ir šādas algas saņēmējs, ik mēnesi liks rēķināties ar 84,36 eiro lielu izmaksu pieaugumu, bet valstij tas radīs papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās.

Minimālās algas palielināšana no 2021. gada kardināli mainīs situāciju aptuveni 140 tūkstošiem cilvēku un valsts budžetā, iespējams, ienesīs teju 100 miljonus eiro.

Patlaban tiek plānota vērienīgākā minimālās algas celšana Latvijas vēsturē – par 70 eiro, tādēļ arī iespējamās sekas būtu vērtējamas kā visiespaidīgākās. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, Latvijā ir teju 18 tūkstoši minimālās algas saņēmēju un 118 tūkstoši cilvēku, kuru ienākumi 2020. gada septembrī bijuši mazāki par 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijas iedzīvotāji 2.ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%.

Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 3,9% 

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba...

Lielo nozaru starpā algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu. Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6,0%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu.

Algas visstraujāk ir samazinājušās nozarē, kur tās jau iepriekš bija viszemākās – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, tur atalgojums ir samazinājies par 16,5%. Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās, kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šī gada 2.ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei.

Šogad krasi atšķiras algu pieaugums Baltijā. Lietuvā 2.ceturksnī vidējā alga auga par 8%, gan pateicoties mazākajam ekonomikas kritumam, gan minimālās algas celšanai šogad, kā arī dāsnajam valsts atbalstam ienākumiem, tātad arī patēriņam un nodarbinātībai, tai skaitā t.s. helikoptera naudai — papildus 200 eiro katra pensionāra kontā, neuzdodot liekus jautājumus. Kāpēc gan ne, ja tuvojas vēlēšanas? Igaunijā algas 2.ceturksnī gada griezumā auga par 1%, bet jāatzīmē, ka tur bija arī mazākais bezdarba pieaugums, par spīti lielākam tūrisma īpatsvaram ekonomikā, kas varētu būt skaidrojams ar izvēlētajiem valsts atbalsta instrumentiem. Mazinot atlaišanu zemo algu nozarēs tie arī mīkstināja ekonomikas struktūras izmaiņu augšupvērsto ietekmi uz algu līmeni.

Vidējo algu pieaugums Latvijā šogad ir piebremzējies, globālās krīzes ietekme būs jūtama arī nākamgad. Ja pērn vidējās algas palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%. Maijā algu kāpums noplaka līdz 2,5%, jau jūnijā tas bija 5,6%, bet gada 2.pusē varētu atkal piebremzēties epidēmijas otrā viļņa dēļ. Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros ES finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "RailBaltica", pieaugošas ES fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru – pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Foto: Kristaps Kalns/ Dienas mediji

Valstij nevajag glābt uzņēmumus, bet gan radīt apstākļus, lai uzņēmēji varētu strādāt. Bizness ir un būs saistīts ar risku, tostarp darbības izbeigšanu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš uzskata, ka Latvijas valsts ir īstenojusi daudzus labus pasākumus, piemēram, ar Altum instrumentiem ir panākts, lai uzņēmējiem ar finanšu sektoru varētu notikt civilizēta sadarbība. Arī OIK samazinājums nākamā gada elektrības rēķinos ir ļoti pozitīva ziņa. Vienlaikus ir vēl vairāki risinājumi, kuru pieņemšanai ir īstais laiks, lai Latvijā strādājošie uzņēmēji būtu tikpat konkurētspējīgi vai pat konkurētspējīgāki par Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem.

Latvijas valdība 2021. gada budžeta projektā paredz 5,1% IKP pieaugumu un arī nodokļu ieņēmumos plāno saņemt teju vai tikpat, cik pirms Covid-19 uzbrukuma.

Latvijā nav tik dziļa krīze, kāda tā bija 2008.–2010. gadā. Šobrīd esam salīdzinoši daudz labākā situācijā nekā pirms 11 gadiem. Turklāt Latvijā epidemioloģiskā situācija ir pat labāka nekā dažās citās ES dalībvalstīs. Valdības apstiprinātā 2021. gada budžeta ieņēmumu prognozes ir salīdzinoši konservatīvas – piesardzīgas. Ja situācija ar Covid-19 nekļūs sliktāka, tad 2021. gadā tiks ziņots, ka nodokļos tiek iekasēts vairāk naudas nekā 2020. gadā. Esmu pārlieku optimistisks? Paskatieties uz šo jautājumu no citas puses – ja nebūtu bijis Covid, 2021. gadā valsts budžeta ieņēmumi būtu par simtiem miljonu lielāki, nekā šobrīd plānotie. Šie neiegūtie simti miljonu ir cena, ko maksājam par Covid .

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra» bija 926 eiro, kas ir par 7.9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem.

Neto alga jeb alga «uz rokas», auga nedaudz lēnāk, proti, par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija noēda daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.

Trīs galvenie faktori, kas noteica vidējās algas palielināšanos – silstošais darba tirgus, legalizācijas efekts un produktivitātes kāpums. Darba tirgus uzsilšana izpaužas pieaugošās darba devēju grūtībās atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Bezdarba līmenis Latvijā jau ir diezgan zems, ja salīdzinām ar vēsturi, un turpina samazināties. Uz vienu vakanci pērn vidēji bija vien pieci bezdarbnieki (mazāk bija vien «treknajos» gados). Šādos apstākļos, lai piesaistītu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem par darbaspēku ir jāmaksā vairāk. Līdz ar aktīvāku darbu ēnu apkarošanas jomā daļa aplokšņu algu tiek legalizēta jeb maksāta oficiāli, kas statistikā parādās kā algas kāpums, lai gan patiesībā darba ņēmējs savā maciņā pieaugumu neizjūt. Vēl viens būtisks faktors, kas sekmēja algu izaugsmi, bija produktivitātes kāpums (ap 4%) – darbinieki vidēji bija ražīgāki un nopelnīja sev lielākas algas.

Iecerētais minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro jeb 26,3% var nebūt paceļams daļai uzņēmēju, it īpaši attālākajos reģionos, kas varētu novest pie bankrotiem un bezdarbniekiem

Vairāki darba devēji laukos arī vērš uzmanību, ka ar minimālās algas mehānisku celšanu faktiski tiek veikta mazāko algu saņēmēju ienākumu līmeņa pacelšana, taču vienlaikus darba algu varot pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Savukārt, ja šāds darba efektivitātes pieaugums neesot iespējams, tad spiediens ir vērsts uz gala produkta vai pakalpojuma cenu. Tomēr jārēķinās, ka eksporta tirgū tikai tāpēc, ka Latvijā tiek paaugstināta minimālā darba alga, realizācijas cenas paaugstināt neesot iespējams, kas nozīmējot produkcijas pasūtījumu portfeļa maiņu, peļņas vai izmaksu samazināšanu, vai arī visus minētos procesus vienlaikus. Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas palielināšanas rezultātā strādājošo oficiālā alga var būt arī mazāka par valstī noteikto, jo «juridiski» piemēros mazāku slodzi. To, ka uzņēmēju reakcija varētu būt atšķirīga, atzīst arī VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Pieredze liecinot, ka ir tādi uzņēmēji, kuri seko līdzi minimālās algas izmaiņām un, tai pieaugot, «samazina» aplokšņu algas apmēru; ir arī tādi, kuri sāk manipulēt ar stundu likmēm. Pēc CSP datiem, šā gada martā līdz 380 eiro bruto darba algu saņēma 162 302 strādājošo, jeb 20,7% no visiem strādājošajiem Latvijā.

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Algu diapazons Latvijā ir ļoti atšķirīgs, no pāris tūkstošiem līdz pat miljonam eiro gadā. Aprēķinot vidējo aritmētisko algu valstī, tiek iegūts augsts vidējās algas rādītājs. Tāpēc nepieciešams aprēķināt mediānas rādītāju, kuru ekstremālās vērtības neietekmē. Tā rāda augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darbinieku algu viduspunktu.

Iedziļinoties aprēķinos, ir skaidrs, ka patiesā vidējā alga Latvijā ir būtiski mazāka. Tā, piemēram, 2015. gadā vidējie aritmētiskie darba ienākumi bija apmēram 1,3 reizes augstāki nekā mediāna. Vidējā bruto alga valstī 2016. gadā bija 859 eiro. Savukārt mediāna vien 658 eiro. Tas ir 1,3 reizes mazāk, un tieši šis skaitlis objektīvāk parāda, cik tad īsti nopelnām.

Finanšu ministrija publiski paudusi viedokli par labklājības pieaugumu, solot, ka līdz 2020. gadam vidējā darba alga valstī sasniegs 1000 eiro. Ja tiks izmantots vidējais aritmētiskais darba algas aprēķins, tad pietiks vien ar atsevišķu indivīdu ekstremāli lielas algas papildu pieaugumu, lai vidējās algas rādītājs sasniegtu vēlamo līmeni. Tomēr, ja analīzē tiktu izmantots mediānas algas rādītājs, visticamāk būs jāsecina, ka reālā situācija iedzīvotājiem nav tik rožaina, kā tiek apgalvots. Tāpēc mediānas darba algas rādītājs ir daudz piemērotāks atskaites punkts, ja valsts mērķis ir panākt vienmērīgu ienākumu sadali un nevienlīdzības mazināšanos, izmantojot to attiecīgo politiku izstrādei.

Darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, par ko gan vēl jābalso parlamentam. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs norādīja, ka par šādu priekšlikumu nevar balstot, jo vispirms būtu jāsaņem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes atzinums. Jautājumi par šādas normas iekļaušanas sekām bija arī Saeimas Juridiskajam birojam. Sava īpašā pozīcija bija arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību pārstāvim Andrim Alksnim.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs