Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos
To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.
«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.
Nodokļu eksperta aprēķini rāda, ka pašlaik darba devējs, kurš maksā strādājošajam (nav apgādājamo) minimālo algu 430 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās ik mēnesi samaksā 150,89 eiro, bet pie 500 eiro minimālās algas maksātu 175,45 eiro. Pieņemot, ka nemainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums 230 eiro apmērā mēnesī, 430 eiro minimālās algas saņēmējs pašlaik savā makā ierauga 352,16 eiro, bet pie 500 eiro tie būtu jau 402 eiro. «Starpība ir 49,89 eiro, kas minimālās algas saņēmējam ir būtiska summa, un, lai sasniegtu tādu pašu efektu ar neapliekamo minimumu, tā apmērs ir jāpielīdzina minimālajai alga, kas faktiski nozīmē, ka, mainot tikai vienu – neapliekamā minimuma vai arī minimālās algas apmēru, nav īsti iespējams sasniegt pieaugumu,» analizē A. Dābols. Viņaprāt, lai nepalielinātu izmaksas darba devējam (soc.nodoklis), bet palielinātu algu darba ņēmējam uz rokas vidēji par 30 eiro (līdz 382 eiro) uz neapliekamā minimuma rēķina, tad neapliekamais minimums pie minimālās bruto darba algas 430 eiro būtu jāpalielina līdz 400 eiro. «Piemēram, ja minimālo bruto darba algu palielina līdz 500 eiro un neapliekamo minimumu - līdz 400 eiro, tad soc. nodoklis (kopumā darba devējs+ darba ņēmējs) 175,45 eiro minimālās bruto algas saņēmējam uz rokas ir 436 eiro,» skaidro A. Dābols. Viņš arī atgādina, ka minimālās algas palielināšanas līdzgaitniece ir inflācija, kura sadārdzinās visas preces un pakalpojumus, un faktiski katrs eiro zaudēs savu vērtības daļu. «Tas viss jau ir bijis Latvijā daudzus gadu desmitus, tikai par to vairums sen ir piemirsuši, jo šodien minimālā alga ir vairāk nekā četras reizes lielāka par to, kāda tā bija pirms 15 gadiem, bet tajā pašā laikā it īpaši pirmās nepieciešamības pārtikas produktu, komunālo pakalpojumu un medikamentu cenas ir kāpušas tikpat strauji, ja ne vēl straujāk,» norāda A. Dābols.
Visu rakstu lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
