Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

«Manuprāt, šis ir konkrēta cilvēka, manas kolēģes, psihiatres, ministra Jura Bārzdiņa palīdzes Santas Purviņas kliedziens «ķeriet zagli». Tas ir dīvaini, kad kāds cenšas pierādīt, ka kāds ārsts izraksta neīstos medikamentus vai izraksta tos par daudz, bet pat necenšas saskatīt miljonus, ko Repharm, Recipe, Mēness aptiekas ķēde nopelna ik gadu,» intervijā laikrakstam Diena, komentējot medijos paceltos tēmu, ka ir bieži gadījumi, kad ārsti uz valsts rēķina pacientiem izraksta zāļu dubultdevas, sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

«Internetā katrs var atrast informāciju, ka, piemēram, tādi zāļu vairumtirgotāji kā Vadims Telica un Josifs Apts ir Latvijas bagātāko cilvēku desmitniekā, viņu peļņa bijusi mērāma miljonos. Zāļu vairumtirdzniecības vertikālā integritāte iegādājusies desmit Rīgas poliklīnikas, lielu laboratoriju, atsevišķas slimnīcas. Un šī lielā peļņa - patīk vai ne, nāk no nopietna mārža par zālēm, ko šie zāļu vairumtirgotāji saņem. Man personīgi rodas iespaids, ka kolēģe Santa Purviņa, iespējams, strādā zāļu vairumtirgotāju interesēs,» stāstījis P. Apinis.

«Ja nu reiz kāda mana kolēģe ir konstatējusi negodprātīgu un savā veidā pacientam kaitējošu rīcību, tad rodas jautājums - vai viņa ir par to ziņojusi Veselības inspekcijai? Pieņemu, ka ir. Ja tas tā nav, tad šādi paziņojumi televīzijā ir tikai kolēģes personīgo reitingu celšana un tīša vai netīša vienas sabiedrības daļas sarīdīšana pret otru,» viņš norādījis.

Kamēr neatbrauca profesors Stenders, mēs tikai klusi šļupstējām par transtaukskābēm un to kaitīgumu.

To Uztura padomes sēdē sacīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis. Jāatgādina, ka dāņu profesors Stēns Stenders bija tas, kurš cēla trauksmi par augsto transtaukskābju līmeni Selgas vafelēs, izpelnoties kritiku par šī zīmola nomelnošanu. P. Apinis arī atzina, ka mediķi un uztura speciālisti par transtaukskābēm runājuši jau sen, taču līdz šim mediji nelabprāt teikto atspoguļojuši, bet Stendera paziņojums uzreiz izpelnījies lielu ievērību. P. Apinis pat izteicās, ka šī nonākšana mediju uzmanības lokā Laimai bijusi kā laba reklāma. Viņš aicina domāt par sirdsveselību un raudzīties, kādu uzturu cilvēki lieto. Tieši transtauki esot viskaitīgākie veselībai, jo ražoti augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura, uzskata LĀB, aicinot mazināt to lietošanu uzturā.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Drīzumā informācija par ārstu, arhitektu, māsu, farmaceitu un vēl citu profesionāļu darbību būs brīvāk pieejama Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tā sauktā elektroniskā profesionālā kvalifikācijas karte izstrādāta ar mērķi atvieglot pārvietošanos un praksi dalībvalstīs, tomēr Latvijā radušās bažas, ka tādā veidā Vecā Eiropa vēl vieglāk varēs pārvilināt pie sevis Latvijas speciālistus, citējot Latvijas Radio, vēsta portāls lsm.lv.

Latvijas ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis ir kritisks, jo saredz bagātāko Rietumu valstu mērķi: ērtāk un ātrāk pārvilināt pie sevis augsti kvalificētu darba spēku. «Personāla migrācija ir radīta tāpēc, lai mums no speciālistiem atbrīvotu un bagātās Eiropas valstis neieguldītu līdzekļus šādu speciālistu sagatavošanā. Darbība ir noziedzīga pret jaunām Eiropas valstīm,» pārliecināts ārstu biedrības vadītājs.

«Tas atvieglo, piemēram, Vācijai ārstus vienkārši uzsūkt. Viņi var teikt, ka grib pašus labākos, piemēram, 500 ārstus, lai gan tikai 8000 mums ir,» saka P. Apinis.

Tikmēr par likumprojektu atbildīgā deputāte Bernadete Vergnāda norāda, ka mērķis ir vienoti standarti. «Šī direktīva ir nopietns solis uz priekšu daudzās jomās, lai beidzot izveidotu Eiropas profesionālo karti, pie kuras esam strādājuši jau sešusus gadus. Tai vajadzētu atvieglot profesionāļu darbību: tā vieglāk ļauj apmainīties ar informāciju starp autoritātēm un rezultātā uzlabos dzīvi pacientiem un klientiem, padarot to drošāku,» citējot deputāti, vēsta Latvijas Radio.

Veselības ministrijā top jauns Ārstniecības likums. Nozarē strādājošie cer, ka varbūt beidzot tiks rasts risinājums daudzajām šīs sfēras «slimībām», pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreizējais Ārstniecības likums ir bezcerīgs – rakstīts pirms teju 20 gadiem, neskaitāmas reizes grozīts, atstājot iespaidu, ka katrs labojis kaut ko, kas ienācis prātā, saka Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Kā absurds minams kaut vai tas – likumā teikts, ka tā mērķis «ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus». Tas ir fundamentāli nepareizi, viņš saka, jo likumam būtu jānosaka ārstniecības, diagnostikas, profilakses un rehabilitācijas process.

Aizgājušais Francijas Prezidents Širaks latviešiem paliks atmiņā ar slaveno izteicienu par «garām palaisto iespēju paklusēt», paskarbi apcerot Austrumeiropiešu atbalstu amerikāņiem Irākas karā. Tomēr publiskajā komunikācijā iespēja paklusēt nereti var būt vispareizākā komunikācijas forma. Diplomātu terminoloģijā runājot – atbildes neesamība arī ir atbilde.

Manas pārdomas radīja divi, pavisam nesen publiskajā telpā izskanējuši, notikumi. Pirmais. Artūrs Irbe intervijā žurnālam Ir 11. novembra numurā cita starpā pauda viedokli par to, ka, ideoloģisku apsvērumu dēļ, distancējies no Rīgas Dinamo, jo klubs esot Latvijas PR projekts Krievijai, kura sekmes lielā mērā ir atkarīgas no Kremļa politiskā ieroča Gazprom labvēlības utt. Intervijai sekoja visnotaļ neadekvāts kluba padomes parakstīts publiskais paziņojums Latvijas tautai, kas apgalvoja, ka Irbes intervija ir kampaņas sākums ar mērķi graut Dinamo un visa Latvijas hokeja prestižu.

Acīmredzami, ka, šādi reaģējot, kluba vadība ir ieguvusi iespēju saņemt samazgu spaiņa saturu pār savām galvām, jo tieši kluba padomes atklātā vēstule ierindas lasītājam liek sākt dziļāk domāt par ideoloģiskā momenta klātbūtni hokeja arēnā. To skaidri apliecina gan žurnālistu reakcija, gan publikas komentāri internetā. Irbe var atļauties teikt jebko – viņš ir dzīva leģenda, kura sasniegumus Latvijas sportā un valsts tēla veidošanā neatļausies apšaubīt neviens. Turklāt, viņš jau nepateica neko jaunu – tik vien kā pievienoja personīgo dimensiju vispārzināmiem faktiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Desiņu, šķiņķa, bekona un cita veida pārstrādātas gaļas pārmērīga lietošana uzturā palielina risku nomirt jaunam, liecina žurnālā BMC Medicine publicētais pētījums.

Pētījums tapa, 13 gadu ilgā laika posmā novērojot cilvēku paradumus un veselību desmit Eiropas valstīs. Zinātnieki uzskata, ka kaitējumu nodara sāls un dažādas ķimikālijas, kas tiek izmantotas pārstrādāto gaļas produktu pagatavošanā.

Par pārstrādāto gaļu (processed meat) tiek uzskatīta gaļa, kuras sagatavošanā un aizkavēšanā no bojāšanās tiek izmantotas sālīšanas, kūpināšanas, konservēšanas u. tml. metodes.

Pāragras nāves risks cilvēkam, kurš ik dienas apēd vairāk nekā 160 gramus pārstrādātas gaļas, salīdzinot ar cilvēku, kurš ikdienā neapēd vairāk par 20 gramiem šīs gaļas, palielinās par 44%. Tiesa gan, tika novērota arī sakarība, ka starp cilvēkiem, kas uzturā lietoja daudz pārstrādātas gaļas, bija vairāk smēķētāju.

Rīgas dome vairākiem īpašumiem, kurus nolēmusi pārdot kā pašai nevajadzīgus, par saviem līdzekļiem izstrādā lokālplānojumus

Apstiprinot lokālplānojumus, šo īpašumu izmantošanas iespējas būs plašākas un, iespējams, potenciālajiem pircējiem kārdinošākas. Turklāt potenciālajam pircējam tiks ietaupīti prāvi naudas līdzekļi un laiks, kas būtu nepieciešams lokālplānojuma izstrādei un akceptēšanai. Tiek lēsts, ka lokālplānojuma izstrādei vidēji nepieciešams gads līdz divi, ja ir svarīga tā redakcijas pilnveidošana.

Lokālplānojumus izstrādāja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes speciālisti, taču netiek atklāts, cik lielus līdzekļus no pašvaldības budžeta tas prasīja.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) kapitāldaļu turētāja Solvita Zvidriņa izveidojusi nominācijas komisiju, kas būs atbildīga par valdes priekšsēdētāja kandidātu atlases procesu, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Par nominācijas komisijas vadītāju apstiprināta Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole, par valdes locekļiem – ministrijas Administratīvā departamenta Personāla nodaļas vadītāja Zane Fogelsone – Klodāne un ministrijas vecākais eksperts Kārlis Ketners. Novērotāja statusā ar padomdevēja tiesībām apstiprināts Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Novērotāja statusā tiks apstiprināts arī Stradiņa slimnīcas profesoru nominētais pārstāvis.

Nominācijas komisijas uzdevums, atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai Nr.6, ir definēt izvirzāmos atlases kritērijus, pamatojoties uz valdes locekļiem nepieciešamo kompetenču izvērtējumu, noteikt kandidātu atbilstības novērtēšanas kārtību un veikt citus nepieciešamos pienākumus.

Publiskajā telpā informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam izvēlēto Ilzi Cīruli ir skopa

Valdība šodien lemj, vai apstiprināt vērtēšanas komisijas izvēlēto VID vadītāja amata kandidāti I. Cīruli. Bijušie kolēģi viņu raksturo kā strukturētu un atbildīgu personību. Topošā VID vadītāja, ko pirms neilga laika kā labāko kandidāti 19 personu vidū izvirzīja Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija, daudziem pagaidām ir liels noslēpums. Salīdzinot ar iepriekšējo amata kandidāti Ingu Koļegovu, viņas ienākšana VID vadībā noris krietni klusāk. Nesen sabiedriskajā medijā jautāta par skeletiem skapī, viņa atjokoja: «No rīta vismaz nebija. Bet varu apliecināt, ka esmu godīgi maksājusi nodokļus un interešu konfliktus savā darbībā nesaskatu.»

Katrs no mums sastopas ar bisfenolu A, to esam spiesti uzņemt no: sporta pudelēm, lielajām 18,9l ūdens pudelēm, skārdenēm, termo čekiem, tējkannām un citiem plastmasas izstrādājumiem.

Vēl 2016. gada nogalē Latvijā pazīstamais medicīnas ķīmijas prof. Ivars Kalviņš nāca klajā ar paziņojumu, ka bisfenols A ir kaitīga viela, kas var izraisīt nopietnas dzimumorgānu slimības, t.sk. vēzi. Nav pagājuši pat daži mēneši, ka tam ir arī augsta līmeņa oficiāls apstiprinājums no Eiropas Ķimikāliju aģentūras.

Kopš 2017. gada 12. janvāra Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēta kā viela, kura atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu ar bīstamības kategoriju 1B. Šādu lēmumu 2017. gada 4. janvārī vienbalsīgi pieņēmusi Eiropas Ķimikāliju aģentūra.

Bisfenola A iepakojumi būs jāmarķē, lai brīdinātu patērētājus

Latvijas Ārstu biedrība lūdz ekonomikas ministram Artim Kamparam turpmāk atturēties no virspusēja viedokļa paušanas par veselību, jo tas rada iespaidu, ka viņš vēlas novērts sabiedrības uzmanību no Latvenergo skandāla.

Šādu vēlmi biedrība rakstiski izteikusi arī ministru prezidentam. Biedrība ir nemierā ar A. Kampara izteikumiem portālā Tvnet, kur ministrs paudis vairākas tēzes par veselības aprūpi un personisko pieredzi.

«Es pats esmu vairakkārt gājis ar tādu vieglu vainu. Teiksim, man uzraksta piecas receptes, bet es tās izmetu miskastē, jo zinu, ka, visticamāk, no tā nebūs labuma nevienam,» norādīja A. Kampars.

«Tā ir strukturāla problēma, ar kuru saskaras visā pasaulē vienmēr. Farmācijas bizness ir ļoti liels un spēcīgs. Visā pasaulē tas spēj lobēt. Daudz ko esam dzirdējuši, piemēram, pat cūku gripa esot izdomāta kā PR [sabiedrisko attiecību] pasākums. Tomēr Latvijā mēs līdz šim neesam spējuši atrisināt šo problēmu,» turpinot stāstījis ministrs.

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Meklējot iespējas papildināt valsts budžeta izdevumus, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamentā radusies doma, ka no nākamā gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli varētu aplikt apavus.

«Nodokļu un nodevu politikas attīstības pamatnostādnēs ir skaidri iezīmēts nodokļu politikas attīstības virziens – lielāki nodokļi patēriņam, mazāki – darbaspēkam. Nevienam nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuru garderobē ir daudz vairāk apavu nekā patiesībā nepieciešams,» DB.lv teica avots Finanšu ministrijā, kā piemēru minot bijušo ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču, kura īpašumā, saskaņā ar kriminālprocesa ietvaros iegūto informāciju, ir teju 100 pāri dažādu zīmolu kurpju.

Tādēļ Finanšu ministrijas ierēdņiem radusies doma, ka kurpēm varētu piemērot kombinēto akcīzes nodokļa likme. Fiksētā nodokļa likme būtu 5 Ls par vienu apavu pāri, taču apavu tiktu apliktas arī ar procentuālo nodokli 25 % apmērā no konkrēto apavu cenas. Tādējādi akcīzes nodoklis par apavu, kuru mazumtirdzniecības cena ir 50 Ls, būtu 17, 5 Ls.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Austrālijā šodien paziņoja jaunus valdības noteiktumus tabakas kontrolē un smēķēšanas ierobežošanā.

Šodien, Pasaules veselības dienā, Austrālijas valdība ir noteikusi mainīt visu tabakas izstrādājumu un smēķēšanas piederumu iepakojumu. Turpmāk Austrālijā, kurā smēķētāju skaits ir 16% no valsts iedzīvotāju skaita, cigarešu, cigarellu, bezdūmu tabakas, elektronisko cigarešu un citu tabakas izstrādājumu iepakojums būs zaļgani brūnā krāsā, un 75% no iepakojuma priekšpuses un 90% no iepakojuma aizmugures aizņems brīdinājumi par smēķēšanas kaitīgumu, paziņoja Austrālijas Veselības un novecošanas ministre Nikola Roksona (Nicola Roxon).

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2012.gada janvārī, un līdz ar to jebkura cita dizaina tabakas izstrādājumu iepakojums Austrālijas teritorijā tiks aizliegts. Lai novērstu kontrabandas cigarešu ievešanu valstī, katram, kas tiks pieķerts smēķējam no paciņas, kas neatbilst likumā noteiktajām normām (tātad – smēķē kontrabandas tabaku) tiks piešķirts 100 Austrālijas dolāru liels sods, kas pieaugs, ja likumu smēķētājs pārkāps atkārtoti.