Tā nav taisnība, ka mēs esam līdzīpašnieki gandrīz visos šajā valstī slavenajos uzņēmumos, par ko tiek baumots. Visticamāk, tie ir mūsu kredītu aizņēmēji.
Tā ekskluzīvā intervijā žurnālam Lietišķā Diena atzina par Krievijas miljardieri dēvētais Vladimirs Antonovs, atbildot uz jautājumu, vai tieši vai ar bankas starpniecību ir investīcijas citos biznesos Latvijā. Līdz šim V. Antonovs Latvijā pamatā bija pazīstams kā lielākais Latvijas Krājbankas īpašnieces Snoras bankas akcionārs, bet kura vārds pēdējā laikā izskan gan saistībā ar Latvijas nacionālo aviosabiedrību airBaltic, gan laikrakstu Telegraf. Tomēr vienlaikus V.Antonovs skaidroja, ka viņu interesē jebkurš bizness, bet tikai kā potenciālais kredīta ņēmējs.
Jautāts par plāniem veikt investīcijas Latvijas medijos, piemēram, laikrakstā Telegraf, viņš atbildēja noraidoši. «Lietuvā mums pieder 33% vai 35%, īsti neatceros, akcijas Lietuvos Rytas. Ir jāsaprot, kāpēc to darīt, pareizi? Eksistē divi aspekti, kāpēc veikt investīcijas mediju aktīvos: viens ir tas, ka cilvēki grib ietekmēt politiku. Mani tas tiešām neinteresē, neuztrauc, turklāt esmu citas valsts pilsonis. Otrs iemesls – cilvēki grib nopelnīt. Mums Lietuvos Rytas akcijas tika pa lēto. Krīzes laikā vienkārši palīdzējām kompānijai un par to lēti dabūjām lielu akciju paketi uzņēmumā, kas ir Lietuvas mediju tirgus līderis un kas par tādu kļuvis vēsturiski. Attiecīgi mēs saprotam, ka nākotnē no šīm investīcijām varam iziet divos veidos: pārdot vai taisīt IPO (publisko akciju piedāvājumu) un turklāt vietējā biržā, jo pakete ir maza, un Polijas biržai, piemēram, apetīte pēc tās būtu nulle. Attiecīgi, ja runājam, ka vajag ietekmēt politiku, tad mums nav tādu plānu, turklāt Latvijas politika pastāvīgi mainās: ko ietekmēt – tas pat teorētiski nav skaidrs,» tā viņš.
Uzņēmējs norādīja, ka «mums nav plānu ieguldīt naudu medijos Latvijā, patiešām. Varu teikt, ka labprāt domāju par to, kā ieguldīt mediju lietās valstīs, kur dzīvo 30 – 50 miljoni cilvēku, kam ir nozīme un, kā likums, tas saistīts ar sportu un internetu, jo šie mediji nes augstāku peļņu. Mūs interesē nauda. Mēs taču neesam investīciju banka, bet esam komercbanka. Šajā gadījumā, goda vārds, ja biznesā nav naudas, nav jēgas investēt».
Jautāts, vai Konvers Grupu tomēr interesē investēt, piemēram, valsts bankās - Citadelē, Parex bankā, V.Antonovs atzina, ka «mēs dzirdējām tādas cenas, ka mums patiešām tādas apetītes nav».
«Valsts situācijas risināšanai Parex bankā ieguldīja tuvu miljardam. Attiecīgi labā banka Citadele, kas izdalīta no Parex, maksās vairākus simtus miljonu – tas ir viņu vērtējums. Manā skatījumā, banka Citadele tik daudz nemaksā, tāpēc mums nav tādu plānu. Ja pieļauj, ka tā ir taisnīga cena, tad mums tik daudz naudas nav, labāk naudu patērēsim savu banku kapitāla palielināšanai un organiskāk augsim. Hipotēku banka – ar to vispār nav skaidrs, kas būs – vai būs valsts banka, vai izdalīs kaut ko, vai izdalīs tīklu, kuru mums nevajag, jo ir pašiem. Kāds ir bankas bizness, mēs nezinām. Mums nesanāks simbioze – ja, pieņemsim, mēs nopirksim Hipotēku banku, no tā Krājbanka labāka, dārgāka nekļūs. Tāpēc labāk tērējam naudu Krājbankai, tad tā attīstīsies ātrāk,» atzina V.Antonovs. Arī Parex bankas aktīvi Krievijā vai NVS valstīs uzņēmēju neinteresē.
Visu interviju lasiet žurnālā Lietišķā Diena.