Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.
Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.
«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.
«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »
«Otrs iemesls ir tas, ka Snoras un Krājbanka zviedru bankām bija skabarga vienā vietā, pie tam - pastāvīgi. Tā ir mana versija, kam gan nepiekrīt mani juristi,» saka banku īpašnieks.
Korespondējošie konti, kas bija Investbank un Konversbank nekad nevienam nav bijuši ieķīlāti. Līgumi par šo kontu ieķīlāšanu ir viltoti un to ir izdarījis Investbank vadītājs Sergejs Mendeļejevs, saka V. Antonovs, apgalvojot, ka Baranauska un Priedīša paraksti līgumos nelīdzinās oriģināliem. Kopējā šo viltoto līgumu vērtība ir 128 miljoni ASV dolāru.
Savukārt, kas attiecas uz citiem korespondējošajiem kontiem ES dalībvalstu bankās - Austrijā un Luksemburgā -, V. Antonovs atzīst, ka pārkāpa regulējošos noteikumus, bet tas notika tādēļ, ka tika pieņemts lēmums tomēr glābt airBaltic.
«Kompānija turpināja ģenerēt zaudējumus un mēs sapratām, ka mums ir divas iespējas - vai nu iegūt savā bilancē milzīgus zaudējumus vai arī turpināt airBaltic finansēšanu. Turpinājām finansēt - sākumā ar Snoras, pēc tam ar Investbank, bet limiti tika pārsniegti, bet tajā laikā mums jau noritēja daudz maz normāls dialogs ar valsti un bija skaidrs, ka, ja mēs vienosimies ar valsti, tad visa shēma ar korespondentkontiem ļoti eleganti atrisinātos.»
«Es vairākkārt lūdzu atļauju pārkāpt regulējumu tieši attiecībā uz airBaltic, bet birokrātija ir birokrātija. Vajadzēja atrast veidu, tādēļ līdzekļi no korespondējošiem kontiem bija jāizmanto, cita veida nebija. » viņš norāda.
V. Antonovs uzsver, ka tas, kas notika ar Krājbanku bija panikas sekas, Lietuva Latviju «uzmeta», saka bankas īpašnieks, uzsverot - ja lēmums būtu pieņemts normālos, ne tik histēriskos apstākļos, situācija būtu bijusi cita.