Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

Krievijas finansists Vladimirs Antonovs izteicis šaubas par Saab Automobile automašīnu pārdošanas mērķiem, piebilstot, ka Zviedrijas autoražotājam varētu būt nepieciešama papildus nauda, vēsta thelocal.se

«Ja mērķis netiks sasniegts, būtu jauki, ja Saab būtu 50 - 70 miljoni eiro - kaut kas nedaudz papildus, uz ko paļauties. Mēs esam gatavi nodrošināt šo naudu, ja mums to ļaus EIB,» Antonovs klāstījis ziņu aģentūrai TT, šajā gadījumā domājot Eiropas Investīciju banku.

Viņš nesaskata nekādu risku, ka EIB varētu atsaukt savu aizdevumu Saab gadījumā, ja viņš iesaistīsies kā finansējuma nodrošinātājs.

«EIB ir fantastiska drošība un fantastiska procentu likme Saab aizdevumā. Kādēļ viņiem to ņemt atpakaļ? Šobrīd viss strādā labi,» teicis Antonovs.

Latvijas Krājbanka apliecina, ka nodibinājusi bankas pārstāvniecību Zviedrijā un tā atrodas Stokholmā biznesa centrā Västra.

Banka informē, ka tās pārstāvniecība prezentēs Krājbankas piedāvātos pakalpojumus un nodarbosies ar finanšu, investīciju un uzņēmējdarbības vides iespēju izpēti. Tāpat tās uzdevums būs pilnveidot attiecības ar korespondējošām bankām.

Db.lv jau vēstīja, ka ar šādu informāciju sākotnēji nāca klajā Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs.

Zviedrijas Dagens Industri viņš norādīja, ka vēlas atrast vidusceļu starp zema un augsta riska tirgiem, tāpēc radusies ideja par Krājbankas tālāku attīstību Stokholmā. «Zviedrija ir zema riska tirgus, salīdzinot ar Krieviju un Baltijas valstīm, un es esmu pārliecināts, ka mums Zviedrijā ir lielas iespējas,» sacījis V. Antonovs.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

«Mēs esam baņķieri, nevis zagļi un bandīti, kas vēlas slēpties Karību salās,» trešdien telefonintervijā Lietuvas medijam Respublika stāstīja jau bijušais Snoras akcionārs, kas ceturtdien Lielbritānijā kopā ar Snoras bijušo prezidentu Raimondu Baranauski tika aizturēts un šodien stāsies tiesas priekšā.

Intervijā V. Antonovs uzsvēra, ka vēl otrdien viņš sazinājās ar Snoras administratoru Simonu Frikli un izteica gatavību sniegt «jebkādu palīdzību, lai stabilizētu situāciju Snoras bankā». Tāpat viņš trešdien stāstīja, ka vietējā policija zina, kur viņš atrodas, kā arī norādīja uz politisko spiedienu no Lietuvas puses, norādot, ka «bez politiska spiediena nacionalizēt banku nebūtu iespējams».

Intervijā V. Antonovs kritizē to, ka Lietuvas valdība nav pietiekmami apspriedusies ar Snoras bijušajiem akcionāriem. Viņš uzsver arī savu «ceturtdaļgadsimta» ilgo pieredzi banku sektorā.

Krievijas finansistam Vladimiram Antonovam, kurš iegādāsies Spyker Cars sporta automašīnu biznesu, ir ambīcijas kļūt arī par Zviedrijas autoražotāja Saab īpašnieku, vēsta thelocal.se. «Tas ir laika jautājums,» viņš norādījis.

Kā vēstīts, Spyker Cars, kam pieder Zviedrijas autoražotājs Saab Automobile, pārdos savu sporta automašīnu biznesu Lielbritānijas firmai, ko kontrolē Antonovs.

«Bez Spyker mēs nevarētu pagājušajā gadā iegādāties Saab Automobile, bet tagad Spyker darbība ir kļuvusi par mazu zivi lielā dīķī,» Spyker paziņojumā norādīja Saab priekšsēdētājs Viktors Mullers, atklājot, ka uzņēmumam ir nepieciešama papildu nauda attīstībai.

Spyker ir parakstījusi saprašanās memorandu, saskaņā ar kuru bizness tiek pārdots par 15 miljoniem eiro, bet 17 miljoni eiro jāmaksā vēlāk.

Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs ir pieteicies, lai kļūtu par akcionāru Spyker piederošajā automašīnu ražotājā Saab Automobile. Šāds solis varētu uzlabot transportlīdzekļu ražotāja finansiālo stāvokli, ziņo automotiveworld.com.

«Zviedrija ir ļoti atvērta sabiedrība, un, lai izvairītos no baumām :) : jā, mēs oficiāli iesniedzām veidlapas NDO (Zviedrijas Valsts parāda birojs) kontroles maiņas apstiprināšanai,» Antonovs rakstījis Twitter.

Zviedrijas parāda birojs apstiprinājis, ka ir iesniegts šāds pieteikums no Antonova. Valdībai ir jāapstiprina jebkuras izmaiņas īpašumtiesību struktūrā, jo tā ir nodrošinājusi garantiju 400 miljonu eiro aizdevumam no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Antonovs bija spiests pārdot savu daļu Spyker, kas bija gandrīz 30%. Tas bija kā nosacījums Saab iegādei no General Motors, jo ASV un Zviedrijā pastāvēja bažas par viņa iespējamiem sakariem ar organizēto noziedzību, kurus pats Antonovs ir noliedzis.

«Ir labāk būt lielai zivij nelielā dīķī nekā maziņai - lielā,» intervijā portālam Delfi.lt nesen sacīja Krievijas miljardieris, nule nacionalizētās Snoras bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura vārds Latvijā šobrīd kļuvis aktuāls kontekstā ar notikumiem Latvijas krājbankā. Papildus bankām V. Antonova intereses Latvijā minētas saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, atsevišķiem masu medijiem un kopš vakardienas - arī saistībā ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu, šodien raksta laikraksts Diena.

Nacionalizējot Snoras banku, Lietuva pamatīgi satricinājusi V. Antonova finanšu impēriju, pret kuru aizdomas līdz šim bija paudusi Eiropas Investīciju banka, ilgstoši liedzot V. Antonovam kļūt par autoražotāja SAAB līdzīpašnieku, kā arī britu komercbanku regulators, liedzot Snoras sniegt finanšu pakalpojumus Lielbritānijā.

V. Antonova darbība finanšu jomā aizsākusies ap 1999. gadu, kad viņa tēvs Aleksandrs Antonovs iegādājās uz bankrota sliekšņa esošo Akademhimbank Krievijā. «Banka Krievijā maksāja 100-200 tūkstošus ASV dolāru,» intervijā Delfi.lt atcerējies V. Antonovs, kurš tolaik bija Krievijas krājbankas darbinieks. «Tolaik tikai sliņķis nepelnīja naudu,» turpinājis baņķieris, stāstot par sava kapitāla sākotnējo izcelsmi. Krīze Krievijā ļāvusi lēti iegādāties banku, kura vēlāk nesusi peļņu.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Ceturtdien Lielbritānijā aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stāsies Londonas tiesas priekšā.

Paredzams, ka V. Antonovs un Raimonds Baranauskis tiks izdoti Lietuvai, ja vien viņi nepierādīs, ka tiek vajāti savas politiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija Lietuvas portālam Delfi.lt apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis. Policijai pagaidām nav informācijas, ka abi finansisti varētu pieprasīt politisko patvērumu.

Aģentūra RIA Novosti norāda, ka V. Antonovs ir pirmais Krievijas uzņēmējs, kuru Lielbritānija ir aizturējusi, pamatojoties uz starptautisku aresta orderi.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

V. Antonovs atbrīvots pret 75 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 60 tūkstoši lati), bet Raimonds Baranauskis pret 250 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 200 tūkstoši lati) lielu drošības naudu, vēsta Lietuvos Rytas. Lietu izskatīja tiesnese Karolīna Tabsa.

Iepriekš tika vēstīts, ka, ja Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis nepiekritīs tam, ka viņus izod Lietuvai, tad izdošanas procedūra varētu ievilkties 60 - 90 dienas, sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Tomass Krušina.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stājās Londonas tiesas priekšā.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis.

Ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Jans Āke Džonsons (Jan Ake Jonsson) nolēmis atkāpties no Zviedrijas autoražotāja Saab Automobile prezidenta un vadītāja amatiem, atsaucoties uz kompānijas piektdien izplatīto paziņojumu, vēsta thelocal.se.

«Pēdējie trīs gadi, protams, ir bijuši ļoti prasīgi un piespieduši mani veltīt savu laiku vienai lietai - manam darbam,» sacījis Džonsons, piebilstot, ka tagad viņš vēlas kaut nedaudz laika veltīt arī citām lietām.

«Esmu pārliecināts, ka Saab Automobile ir uz pareizā ceļa,» viņš piebildis.

Pārejas periodā līdz jauna vadītāja iecelšanai amata pienākumus pildīs Saab priekšsēdētājs Viktors Mullers (Victor Muller).

Jauna bosa meklējumi jau esot sākušies.

Mullers, kura uzņēmums Spyker Cars pārņēma Saab 2010.gadā, paudis nožēlu, ka Džonsons nolēmis pamest kompāniju.

Saab Automobile plāno aizstāt 2,2 miljardu kronu aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB), ļaujot Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam kļūt par līdzīpašnieku, atsaucoties uz Dagens Nyheter vēstīto, ziņo thelocal.se.

«Kad jaunais aizdevums būs gatavs, Antonovs ir gatavs ienākt un iegūt 29,5 procentus akciju,» sacījis Antonova pārstāvis Larss Karlstroms.

EIB ir šķērslis Krievijas uzņēmēja plānā kļūt par Saab īpašnieku, bet, atmaksājot investīciju bankai aizdevumu, Saab no šī ierobežojuma atbrīvotos.

Kā stāstījis Karlstroms, Saab plāns ir izmantot savus meitas uzņēmumus kā nodrošinājumu jaunajam aizdevumam.

«Saab rezerves daļu un piederumu kompānija Saab Parts viena pati ir 3,5 līdz 4 miljardus kronu vērta. Uz ielām ir miljons Saab automašīnu, kurām nākamajos 20 gados būs nepieciešamas rezerves daļas,» viņš skaidrojis.

Naudas grūtībās nonākušais Zviedrijas autoražotājs Saab trešdien paziņojis darbiniekiem, ka viņiem nav nepieciešams atgriezties darbā, jo finansējuma meklējumi joprojām turpinās. Nauda ļautu atkal iedarbināt ražošanas līnijas, kas apturētas jau vairāk nekā trīs nedēļas, vēsta thelocal.se.

Darbiniekiem sniegta jaunākā informācija par situāciju un norādīts turpināt palikt mājās, jo «ražošanas līniju nevar normāli darbināt», sacījusi autoražotāja pārstāve Gunilla Gustavs, skaidrojot, ka trešdienas darbinieku sanāksme tika plānota kopš pagājušās nedēļas.

Tikmēr Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelds un uzņēmējdarbības ministre Moda Olofsone abi atkārtoti trešdien apliecinājuši, ka Zviedrija kā valsts neplāno iesaistīties un glābt Saab, ja tas nespēs nodrošināt finansējumu, lai «noturētos virs ūdens».

«Mēs esam darījuši, cik varējām,» teikusi Olofsone.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Londonā aizturētais bijušais Snoras akcionārs Vladimirs Antonovs norādīja, ka viņam esot «bail, ka viņš varētu tikt nogalināts», raksta laikraksts Respublika.

Intervijā laikrakstam viņš vairākkārt uzsvēra, ka apsūdzības Snoras bankas lietā ir politizētas, un viņš un bijušais Snoras prezidents Raimonds Baranauskis neesot «zagļi un bandīti». Uz jautājumu, vai ir kāds konkrēts cilvēks, kas varētu radīt baņķierim nāves draudus, viņš konkrētu vārdu nenosauca: «Tagad daudz dusmīgu cilvēku ir ne tikai Lietuvā.»

Jau vēstīts, ka V. Antonovs telefonintervijā ar laikrakstu Respublika norādīja, ka negrasās bēguļot un ir gatavs atbildēt Lietuvas likuma priekšā, tomēr prokuroriem viņa vaina būšot jāpierāda.

Interviju, kas publicēta medijā Respublika, pārpublicējis Lietuvas Rytas, ko kontrolē Snoras banka. V. Antonovs minēja, ka Lietuvas Rytas iegāde bijusi liela kļūda, jo šim solim sekoja «uzbrukumi» ar politisku nokrāsu.

Vladimira Antonova kādreizējā futbola kluba Portsmouth FC bankrotu palīdzējusi izraisīt Lietuvas valdība, uzskata Snoras bijušais akcionārs. Finansists uzsver, ka gatavojas Lietuvu iesūdzēt tiesā un pieprasīt no Viļņas kompensāciju valsts budžeta apmērā.

Kluba finanšu probēlmas esot izraisījusi Lietuvas valdība, kas nacionalizējusi Snoras, apgalvoja V. Antonovs. «Visas Portsmouth finansiālās saistības bija izpildītas pilnībā, līdz brīdim, kad Lietuva pārņēma banku,» norādīja V. Antonova pārstāvis. V. Antonovs arī apliecināja, ka iesūdzēs tiesā Lietuvas valdību, lai «notīrītu savu vārdu», ziņo BBC. Futbola klubs Portsmouth FC bankrota statusu ieguva aizvadītās nedēļas nogalē.

Iepriekš Lietuvas laikraksts Verslo Žinios vēstīja, ka Lietuvas komercbankas Snoras bijušie īpašnieki Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks gatavojas iesūdzēt Lietuvu starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā un piedzīt no Viļņas 24 miljardus litu (4,8 miljardus latu) lielu kompensāciju.

Latvijā un Lietuvā krāpnieciskos banku darījumos aizdomās turētais Krievijas uzņēmējs Valdimirs Antonovs pārdevis savas daļas Panamas bankā Banco Transatlantico, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Panamas finanšu regulators Superintendencia de Bancos de Panama vēstulē aģentūrai apstiprināja, ka Antonovs 19.novembrī parakstījis vienošanos par savu 85,16% Banco Transatlantico akciju pārdošanu bankas mazākuma akcionāriem, kas visi ir Panamas uzņēmēji.

Panamas finanšu tirgus regulators pagaidām vēl pārbauda akciju pārdošanas darījumu.

Atbildē uz Bloomberg jautājumiem Panamas finanšu regulators savā vēstulē arī piezīmē, ka «Latvijas un Lietuvas varas iestādes ar mums nav kontaktējušās, nav notikusi arī nekāda informācijas apmaiņa».

Jau vēstīts, ka Antonovs tūdaļ pēc Krājbankas un Snoras kraha ir pārdevis 100% akciju Ukrainas bankā Konversbank vairākām fiziskām personām, tostarp bankas valdes priekšsēdētājam un Latvijas Krājbankas prezidenta bijušajam padomniekam Reinim Tumovam.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Zviedrijas autoražotājs Saab un tā Nīderlandes īpašnieks Spyker centušies pārliecināt investorus par zīmola finansiālo stāvokli, Spyker bosam Viktoram Mulleram (Victor Muller) raksturojot pašreizējās problēmas kā nelielu misēkli, vēsta swedishwire.com.

«Saab nav uz sabrukuma robežas,» Mullers sacījis reportieriem, prezentējot jaunos Saab modeļus Stokholmā. Plašsaziņas līdzekļu vēstīto par Saab finansiālajām problēmām viņš nodēvējis par pārspīlēšanu.

Saab, ko Spyker izglāba pēdējā brīdī 2010.gada janvārī, nopērkot to no ASV auto giganta General Motors, pagājušajā nedēļā bijis spiests apturēt ražošanu trīs reizes, jo saistībā ar neapmaksātiem rēķiniem daži piegādātāji pārtrauca piegādes.

Ražošanas apturēšanas bija tikai neliels misēklis, apgalvojis Mullers, kurš arī paudis nožēlu par to, ka pēc ikoniskā zīmola iegādes par 400 miljoniem dolāru ir publiskoti automašīnu pārdošanas mērķi, jo tagad jādzird pārmetumi par to nesasniegšanu.

General Motors un Zviedrijas valdība ceturtdien panāca vienošanos ar Saab mātes kompāniju, kas paver ceļu finanšu darījumam ar Krievijas biznesmeni Vladimiru Antonovu, ziņo nytimes.com.

Vienošanās likvidē strupceļu, kas kopš aprīļa sākuma radījis šaubas par Saab nākotni. Autoražotājs apturēja ražošanu rūpnīcā Trolhetenā, Zviedrijā, jo nespēja norēķināties ar piegādātājiem.

Spyker Cars, Nīderlandes sporta automašīnu ražotājs, kas iegādājās Saab no GM 2010.gadā, cīnās, lai atgrieztu kompāniju uz stabiliem pamatiem. Tas mēģināja iegūt naudu, pārdodot Saab nekustamā īpašuma aktīvus Krievijas biznesmenim Antonovam, lai pēc tam tos nomātu. Taču darījumu aizkavēja Eiropas Investīciju bankas, GM un Zviedrijas valdības izvirzītie nosacījumi.

Krievijas finansists Vladimirs Antonovs otrdien ieradīsies Zviedrijā, lai tiktos ar valsts pārstāvjiem un pārrunātu krīzes skartā Zviedrijas autoražotāja Saab nākotni, vēsta thelocal.se.

Antonovs, kurš atbalstīja Nīderlandes Spyker Saab Automobile iegādē no ASV GM, tiksies ar Bo Lundgrēnu, Valsts parāda biroja (Riksgälden) vadītāju.

Riksgälden garantēja Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu un devis savu piekrišanu Saab īpašumu pārdošanai.

Taču situācija autoražotājā joprojām ir nestabila, jo ražošanas līnijas Trolhetenā vēl arvien ir apturētas. EIB vēlas papildus garantijas īpašumu darījumam un savam aizdevumam.

«Situācija ir ārkārtīgi nopietna,» teicis Antonova pārstāvis Zviedrijā Larss Karlstroms.

Saab Lieldienu nedēļas nogalē esot vēlējies tikties ar Zviedrijas valdību, bet valdība šo ierosinājumu noraidījusi.

Zviedru automašīnu ražotājs Saab paziņojis par liela pasūtījuma saņemšanu no kādas Ķīnas kompānijas. Šis pasūtījums nodrošinās to, ka Saab izmaksās saviem darbiniekiem algas līdz mēneša beigām, vēsta BBC.

Vēl pagājušajā nedēļā kompānija paziņoja, ka tai nepietiek līdzekļu, lai veiktu maksājumus. Tagad kompānija atklājusi, ka ir saņēmusi priekšapmaksu 13 miljonu eiro apmērā par 582 Saab transportlīdzekļu no kāda Ķīnas pasūtītāja. Priekšapmaksa būs pietiekama, lai automašīnu ražotājs spētu izmaksāt darbiniekiem algas un veikt dažus maksājumus piegādātājiem. Saab šobrīd neatklāj Ķīnas pasūtītāja vārdu.

Ražošanu atjaunot Saab tomēr vēl nav spējīgs.

Jau agrāk šomēnes Spyker paziņojis, ka ir slēdzis darījumu ar diviem Ķīnas uzņēmumiem, kas gatavi Saab investēt 245 miljonus eiro.