Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

Ja gribi Jaunajā gadā gūt jaunus panākumus, kāpēc nesākt ar angļu valodas apguvi? Lai sasniegtu jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadītu laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos.

Jā, pie mums ir jāmācās vairāk nekā citur. Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā sešu mēnešu garumā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBS Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

Ja angļu valodu gribi iemācīties tiešām labi un sasniegt jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadīt laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos. Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBS Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" / Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā -> REKLĀMRAKSTS!!!RBS Angļu valodas centrs ir izveidots pirms 16 gadiem, un šobrīd ir lielākais pieaugušo angļu valodas apmācības centrs Latvijā. Katru gadu trijos semestros pie mums mācās ap 1500 studentu. Viņi novērtē mācību kvalitāti un Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" /vēlas, lai viņu un viņu draugu bērni arī mācītos pie mums. Tāpēc mēs esam paplašinājuši savu programmu klāstu, piedāvājot jauniešiem no 16 – 18 gadu vecumam uzlabot un papildināt angļu valodas zināšanas. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā jauniešiem izdevīgā laikā no plkst. 16:00 – 17:30

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

«Pirms četriem gadiem sēdēju Līvu laukumā Vecrīgā, pētīju ēdienkarti un smējos. Tobrīd Vecrīga kļuva arvien draudzīgāka tūristiem, un es nodomāju, ka būtu labi, ja varētu nopirkt angļu valodas tekstu rediģēšanas un labošanas pakalpojumus, jo angļu valoda starptautiskam biznesam kļūst arvien nepieciešamāka. Pateicoties ceļošanai, komunikācijas ātrumam, eksportam utt., viss kļūst mazāks un ir arvien vairāk tekstu angļu valodā,» uzskata Džonatans Bitners, LLC Editmachine.com īpašnieks.

Latvijā viņš viesojas aptuveni reizi gadā un pirmo reizi te bija pirms astoņiem gadiem. «Es pētīju šī reģiona vēsturi. Tam ir bijusi ļoti spilgta pagātne, tāpēc es biju tajā ieinteresēts,» viņš saka. Džonatans Rīgā ieradās vēlreiz, iepazinās ar vietējiem un sākās kaut kas līdzīgs sniega bumbas efektam – vienošanās ar jauniegūtajiem draugiem paredzēja, ka nākamajā reizē, kad viņš būs Eiropā, atbrauks arī ciemos uz Latviju. Tagad tas kļuvis par ikgadēju rituālu. «Man personīgi Latvijā ļoti patīk. Es sevi jūtu arvien vairāk te iesaistītu,» saka Džonatans. Viņam pieder arī mēbeļu uzņēmums ASV, kas mēbelēm dod otru dzīvi. Vaicāts, vai ar laiku individualizēta dizaina darbnīcas pakalpojumi varētu būt pieejami arī Latvijā, viņš teic, ka visdrīzāk gan ne.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

VAS Latvijas Gaisa satiksme rīkotajā angļu valodas apmācības konkursā saviem darbiniekiem uzvarējis uzņēmums Kingsway English centre.

Par to liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. «Līgums par Latvijas Gaisa satiksmes darbinieku angļu valodas zināšanu papildināšanu Anglijā tiks slēgts uz trim gadiem. Paredzēts, ka gada laikā uz divu nedēļu garajiem angļu valodas kursiem dosies 20 Latvijas Gaisa satiksmes darbinieki,» Db.lv teica Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) iepirkumu speciālists Andris Purmalis.

«Apmācības tiks organizētas Gaisa satiksmes vadības dispečeriem un tehniskajiem darbiniekiem, kuriem jāpiedalās starptautisku projektu realizācijā. Tā kā angļu valoda ir noteikta kā vienīgais aviācijas radiosakaru līdzeklis visos starptautiskajos lidojumos visā pasaulē, šīs valodas zināšanu līmenis tiek stingri reglamentēts no Starptautiskās Civilās Aviācijas organizācijas un Eiropas Savienības. No 2010. maija stāsies spēkā ES Regula, kas nosaka, ka visiem dispečeriem angļu valodas zināšanu līmenim jāatbilst vismaz ICAO noteiktajam Operational level 4, kas nozīmē augstas prasības gan radiosakaru frazeoloģijā, gan spēju lietot angļu sarunu valodu. Lai to sasniegtu, LGS vadība pastāvīgi nodrošina savus speciālistus ar iespējām uzlabot savas angļu valodas zināšanas kursos (tos apmaksājot) tepat Latvijā, kā arī sniedz iespējas padziļināti mācīties Lielbritānijā,» DB skaidroja LGS Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stīpnieks. Viņš piebilda, ka konkrētā angļu valodas apmācības kompānija tikusi izvēlēta, jo spēj piedāvāt augstu pakalpojumu kvalitāti un sniedz ICAO noteiktajām prasībām atbilstošus angļu valodas kursus.

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Vairāki rakstnieki un redaktori vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) rosina mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever, dodot tam citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu.

«Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā,» teikts vēstulē.

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

Tildes līdzīpašnieks Andrejs Vasiļjevs intervijā laikrakstam Diena.

Jūsu uzņēmuma uzmanības lokā ir latviešu valodas vieta moderno tehnoloģiju vidē. Kāda patlaban ir situācija?

Tehnoloģijas ietekmē pilnīgi visās dzīves sfērās šobrīd notiek lielas pārmaiņas saistībā ar interneta un moderno tehnoloģiju aizvien plašāku pieejamību. Valoda nav izņēmums. Tehnoloģijas ietekmē valodas tādā pašā mērā kā citas jomas. Speciālisti atzinuši, ka valodu ilgtspēja un pastāvēšana saistīta ar to, cik labi valoda tiek pārstāvēta tehnoloģijās. Starptautisks pētījums parādījis, ka 21 no 30 pētījumā ietvertajām Eiropas valodām nav pietiekami pārstāvēta tehnoloģiju jomā. Ja nekas netiks darīts, tad ilgtermiņā ir bažas par šo valodu spēju pastāvēt digitālajā laikmetā. Nav runa par valodas izzušanu, taču profesionālajā lietojumā, biznesa vidē, zinātnes sfērā un citur valodas joma var strauji mazināties, bet brīvo nišu var aizņemt angļu valoda. Jau tagad bieži nākas dzirdēt, ka mums saka: «Ko jūs tur ar savu latviešu valodu, runāsim visi angliski, un problēmas būs atrisinātas.»

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal».

Makrons pirmo reizi par šo ideju esot izteicies jau 20. martā Starptautiskajā frankofonijas dienā, kad tiek atzīmēta franciski runājošo valstu starptautiskās organizācijas izveidošana.

«Angļu valoda, šķiet, vēl nekad agrāk Briselē nav bijusi pārstāvēta tik paši kā laikos, kad mēs spriežam par «Breksitu». Tomēr šī dominēšana nav neizbēgama,» sacījis prezidents. Makrons uzskata, ka būtu jāatgriežas pie situācijas, kāda tā bija līdz 1973. gadam, kad tieši franču valoda bija ES lietvedības pamatvaloda.

ES, kur par oficiālām tiek uzskatītas 24 valodas, populārākā ir angļu. 80% ES skolu angļu valoda tiek mācīta kā pirmā svešvaloda, norāda laikraksts. Tiesa gan, oficiālās valodas statuss angļu valodai ir tikai Lielbritānijā, Īrijā un Maltā. Šobrīd angļu valoda tiek izmantota 81% ES dokumentu, franču - 5% bet vācu - 2%. ES aparātā Briselē tikai 2,8% darbinieku angļu valoda ir dzimtā.

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Laikā, kad Latvijā gaidāms referendums par to, vai krievu valodai būtu jākļūst par otru valsts valodu Latvijā, Igaunijas medijos lasāmas diskusijas par to, vai arī Igaunijai būtu nepieciešama otra valsts valoda – angļu valoda. Investīciju baņķieris Joakims Heleniuss (Joakim Helenius) paudis viedokli, ka šāds solis attīstītu Igaunijas ekonomiku, kā piemēru minot Singapūras ekonomikas veiksmīgo attīstību.

J. Heleniuss aicina paraudzīties uz Singapūru, kas «ir viena no pasaules veiksmīgākajām mazajām ekonomikām». Laikrakstam Aripaev viņš norādījis - «sešdesmitajos gados, kad Singapūra kļuva neatkarīga, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija mazāks nekā Āfrikas valstij Ganai, bet tagad Singapūras IKP uz iedzīvotāju ir augstāks nekā dažās bagātās Eiropas valstīs», citējot J. Heleniusa teikto, vēsta BBN.

Singapūra lēma par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu angļu valodai «valsts agrīnā fāzē», un patlaban Singapūrā visi pārzina gan vietējo valodu, gan angļu valodu, norādīja J. Heleniuss, kas pilda arī Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. «Mēs redzam, cik veiksmīga tagad ir Singapūra – kādēļ Igaunija nevarētu kļūt tikpat veiksmīga,» viņš norādīja.

Privāta mācību iestāde Latvijā var būt veiksmīgs biznesa projekts

Tā DB atzīst četru pirmsskolu, pamatskolas un vidusskolas Patnis īpašniece Zane Ozola. Šoruden Mārupē tiks atvērts piektais bērnudārzs simts mazajiem patņiem, bet nākotnē, iespējams, tiks likti pamati arī privātajai augstskolai.

Šogad aprit 25 gadi, kopš tika atvērta pirmā sākumskola Patnis. Šajā laikā bērnudārzus absolvējuši gandrīz 1000 bērnu, 9. klasi – teju 300 skolēnu, bet 12. klasi – aptuveni 120 jauniešu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Šobrīd pilnā sparā pāri visa līmeņa mācību iestādēm veļas izglītības satura reforma. Kā jūs to vērtējat? Kā tā ir ietekmējusi Patni?

Ar valstī notiekošās izglītības satura reformas idejām strādājām jau sen. Tāpēc Patņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies. Pieļauju, ka valsts skolas sastapsies ar problēmu, ka ne visi skolotāji gribēs strādāt pa jaunam. Taču pārmaiņām ir jānotiek. Tur, kur būs gudri vadītāji, viss arī notiks. Patņa pedagogiem vienmēr ir bijušas dažādas jaunas idejas, šobrīd visos mācību priekšmetos iespēju robežās pludinām iekšā angļu valodu. Piemēram, strādājam ar CLIL (Content and Language Integrated Learning) metodi. Kādēļ gan mums vienlaicīgi vajadzētu strādāt ar divām valodām, piesārņojot latviešu valodas telpu? Jaunā paaudze jau tāpat lieliski pārvalda angļu valodu, tajā brīvi runā, jo ir izauguši pie multenēm svešvalodā. Uzskatu, ka angļu valodas telpa paver plašākas metodiskās iespējas. Uz to ir jāfokusējas ne tikai Patnim, bet visai valstij. Diemžēl inovācijas pārāk lēni ienāk Latvijas skolās. Ja katram šo valodu būs iespējams lietot pilnvērtīgi, ieguvēji būsim mēs visi, visa sabiedrība.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Vairāk nekā puse Eiropas Savienības (ES) skolēnu neprot svešvalodu pietiekami labā līmenī, lai varētu tajā sarunāties, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

9 no 10 ES pilsoņiem uzskata, ka spēja sarunāties svešvalodā ir ļoti noderīga un 98% norāda, ka svešvalodu apguve ir vērtīgs ieguldījums bērnu nākotnē. Tomēr, kā noskaidrojās Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā, situācija ar svešvalodu zināšanām pusaudžu vidū nav iepriecinoša.

14 ES dalībvalstīs tika veikti testi, lai noskaidrotu svešvalodu zināšanu līmeni skolēnu vidū. Pētījumā noskaidrojās, ka tikai 42% pusaudžu skolēnu ir apguvuši pirmo svešvalodu pietiekami labi, lai spētu tajā sarunāties, tāpat atklājās, ka tikai katrs ceturtais spēj sarunāties otrajā svešvalodā, ko apgūst.

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Pagājušajā nedēļas nogalē sagaidījām pirmo Adventi, kas nozīmē, ka strauji tuvojas Ziemassvētku un dāvināšanas laiks. Tas ir laiks, kad mēs vēlamies iepriecināt sev vistuvākos un mīļākos cilvēkus. Tomēr bieži vien ir grūti atrast dāvanas pieaugušajiem - radiniekiem un draugiem. Turklāt, apvienojot viņiem patīkamo ar lietderīgo.

Mēs esam pieraduši dāvināt dāvanu kartes, kādus suvenīrus vai pieredzi - patīkamo, piemēram, relaksējošas procedūras, vai noderīgo, piemēram, abonamentu fitnesa klubā. Tomēr ne visiem tas ir atbilstoši vai patīkami, un viņi vēlas ko savādāku. Piemēram, dāvanu, kas dod iespēju attīstīt sevi un trenēt citu “muskuli” – smadzenes. Ļoti labs veids kā to darīt ir mācīties svešvalodas. Kāpēc neapvienot patīkamo ar liederīgo? RBS Angļu valodas centrā mācās cilvēki, kuri jau ir uzdāvinājuši sev vai saņēmuši dāvanā angļu valodas kursus.

RBS Angļu valodas centrā katru gadu satiekas dažādu valstu un nozaru pārstāvji gan no Latvijas, gan Eiropas, gan arī Āzijas, kuri nolēmuši savu personisko un profesionālo dzīvi apvienot ar angļu valodas apgūšanu modernā un ērtā veidā. Pie tam, tā ir lieliska iespēja iegūt atelpas mirkli no darba un ierastajiem ikdienas pienākumiem, vienlaikus attīstot sevi un iemācoties vērtīgas zināšanas par angļu valodu. Kā arī dalīties pieredzē gan ar starptautiskajiem un vietējiem pasniedzējiem, gan kursabiedriem. Mācības RBS Angļu valodas centrā kalpo kā brīdis, kurā var aizmirst raizes, un vieta, kur satikt jaunas paziņas.

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Ilmars Tomusks, Igaunijas valodas inspekcijas vadītājs, izdevumā Postimees akcentē, ka cilvēki, kuri runā par nepieciešamību padarīt angļu valodu par otru oficiālo valodu Igaunijā, nesaprot, par ko runā, vēsta bbn.ee.

Tomusks norāda, ka jau kopš 1992. gada vairākkārt izskanējis aicinājums padarīt angļu valodu par otru valsts valodu.

«Viens ir jāsaprot, ka, lai gan nekas Igaunijā neliedz cilvēkiem angļu valodu izmantot ikdienā, mēs šobrīd neesam gatavi to padarīt par oficiālu valodu. Dažreiz rodas sajūta, ka vienīgais šādu priekšlikumu mērķis ir atbrīvoties no igauņu valodas,» rakstījis Tomusks.

Viņš brīdina, ka tiem, kuri angļu valodai grib piešķirt oficiālu statusu, jāsaprot, ka tas radīs lielu slogu valstij, jo visi oficiālie dokumenti būs jāsagatavo divās valodās un valsts iestādēm, piemēram, pašvaldībām, būs jāizmanto gan igauņu, gan angļu valodas.

2014. gada decembrī noslēdzās pēdējās angļu valodas mācības Latvijas ierēdņiem, kuri tieši iesaistīti, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Mācībās, kuras iepirkuma rezultātā īstenoja valodu uzņēmums Skrivanek Baltic, angļu valodas zināšanas pilnveidoja un nostiprināja vairāk nekā 1700 ES Padomes darba grupu vadītāji, to vietnieki, nozaru eksperti, prezidentūras koordinatori un komunikatori.

Mācības noritēja vairāk nekā gadu, kopumā 5 semestrus, 48 akadēmiskās stundas katrā semestrī. Ierēdņiem 230 grupās nodarbības vadīja 18 angļu valodas pasniedzēji pēc īpaši izstrādātas mācību programmas, kas paplašināja un nostiprināja ES politiskās un administratīvās terminoloģijas zināšanas, formālo gramatiku un lietišķās saziņas prasmes angļu valodā, skaidro Skrivanek Baltic.

«Mums bija būtiski uzlabot katra ierēdņa valodas zināšanas atbilstoši viņa/viņas pienākumiem un uzdevumiem prezidentūras laikā un ļaut kvalitatīvi piedalīties arī neformālās diskusijās angļu valodā,» sacīja Vasilijs Ragačevičs, Skrivanek Baltic vadītājs.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.