Šī gada augustā un septembrī Latvijas aviosabiedrība airBaltic kopumā atklās septiņus tiešos reisus no aviosabiedrības bāzēm Rīgā un Vilņā. Tādejādi kopš gada sākuma airBaltic būs uzsākusi tiešos lidojumus 16 jaunos maršrutos. airBaltic uzsāk tiešos lidojumus no Rīgas uz Ķelni un Mančestru, bet no Viļņas – uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu, Vīni un Tallinu. airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Mēs veiksmīgi turpinam īstenot savu stratēģiju, atklājot arvien jaunus tiešos lidojumus un mēneša laikā uzsāksim lidojumus septiņos jaunos maršrutos. Neskatoties uz straujo aviosabiedrības maršruta tīkla paplašināšanu, līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākus jaunus tiešos lidojumus. Esmu pārleicināts, ka maršrutu tīkla paplašināšana un airBaltic īstenotā cenu politika radīs būtisku pasažieru pieaugumu gan Rīgas, gan Viļņas lidostās." Kā zināms airBaltic 15. augustā uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Ķelni. Laikā no 15. augusta līdz 2. septembrim aviosabiedrība veiks četrus reisus nedēļā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Savukārt jau no 2. septembra, airBaltic uz Ķelni lidos katru dienu, arī otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Sākumā airBaltic lidojumus uz Ķelni veiks ar 70 - vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu. Lidojuma ilgums būs ap 2 stundām un tas ieradīsies Ķelnes lidostā 08:30 no rīta. Tas dod plašas iespējas izmantot airBaltic piedāvājumu sadarbībā ar Deutcshe Bahn un tieši no Ķelnes lidostas par 19 LVL ar vilcienu doties tālāk uz jebkuru galapunktu Vācijā. Vienvirziena aviobiļetes cena būs, sākot no 49 LVL (ar lidostu nodevām). Patlaban airBaltic uz Ķelni lido no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Lidojumi tiek veikti četras reizes nedēļā - pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Savukārt 16. augustā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Mančestru. Svarīgi ir tas, ka augustā visas biļetes lidojumos uz Mančestru būs nopērkamas par 49 LVL. Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Mančestru trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās. airBaltic uz Mančestru lidos ar 120 - vietīgo Boeing 737 un lidojuma ilgums būs nepilnas 3 stundas. Jauni tiešie lidojumi no Viļņas Vienlaicīgi ar jaunu maršrutu atklāšanu no Rīgas, 15. augustā airBaltic uzsāks trīs tiešos lidojumus no savas bāzes Viļnā - uz Helsinkiem, Oslo un Varšavu. Savukārt 17. augustā aviosabiedrība no Viļnas veiks pirmo tiešo lidojumu uz Austrijas galvaspilsētu Vīni. Nepilnu mēnesi vēlāk, no 15. septembra, airBaltic ar tiešo lidojumu savienos divas Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu un Tallinu. Biļešu cenu struktūra lidojumiem no Viļņas tāda pati kā no Rīgas – vienvirziena biļešu cenas sākot no 33 LVL ar lidostu nodevām. Lai nodrošinātu pieaugošo lidojumu skaitu, šonedēļ airBaltic pārvietos uz Viļņas lidostu divas Fokker 50 tipa lidmašīnas. Ar šīm lidmašīnām tiks veikti augustā un septembrī jaunatklātie maršruti. Tādejādi Viļņas lidostā kopumā būs bāzētas trīs airBaltic lidmašīnas – viena Boeing 737 -500 un divas Fokker 50 tipa lidmašīnas. Avots: airBaltic

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, lai izvērtētu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa rīcības atbilstību likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tostarp aizliegumu darboties interešu konflikta situācijā, informēja KNAB pārstāvji.

KNAB norāda, ka ir birojs ir saņēmis privātpersonu iesniegumus par Gausa iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.

Janvāra sākumā sociālajos medijos Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Ģirts Lapiņš publicējis, ka "Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums "MaGau GmBH", kuram savukārt pieder uzņēmums "2e systems gmbh". Šis "2e systems" ir piegādātājs "AirBaltic".

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka "2e systems" ir "airBaltic" sadarbības partneris kopš 2006.gada jeb vairāk nekā četrus gadus pirms tam, kad Gauss tika uzaicināts pievienoties "airBaltic" kā valdes priekšsēdētājs.

Sākot vadīt "airBaltic" un uzzinot, ka "2e systems" ir "airBaltic" piegādātājs, Gauss deklarēja saistību ar šo kompāniju. Gausa valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka viņam pieder 100% akciju kompānijā "Magau GmbH". Vienlaikus "Magau GmbH" pieder 1,25% no "2e systems" akcijām, skaidroja aviokompānijā.

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" pasažieriem, kuri ir pieprasījuši atpakaļ naudu par biļetēm uz atceltajiem reisiem vasaras sezonā, būs jāatmaksā vairāk nekā viens miljons eiro, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka summa attiecas uz naudu, ko daļa pasažieru ir pieprasījuši atpakaļ naudas vai dāvanu kartes kupona veidā.

Gauss salīdzināja, ka aptuveni tik daudz naudas "airBaltic" nopelna vienā dienā no jaunām rezervācijām."Tātad arī finansiāli aviokompānija to var viegli izdarīt, jo daži cilvēki spekulēja un teica, ka tas apgrūtina mūsu situāciju. Nē, nemaz ne. Tas ir standarta bizness," viņš uzsvēra.

Komentējot, vai visi pasažieri ir informēti par atceltajiem reisiem, Gauss sacīja, ka tas ir procesā, tomēr gandrīz visi ietekmētie pasažieri ir apkalpoti.

"Mēs te runājam par lidojumiem, kas ir vasaras sezonā. Tādēļ ir iespējams, ka kāds, kuram ir lidojums septembrī, vēl nav atbildējis uz mūsu e-pastiem, jo cilvēkiem tas pagaidām nav tik svarīgi," sacīja Gauss.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Rīga - Sākot no šā gada 7. aprīļa, Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Itālijas galvaspilsētu Romu un Grieķijas galvaspilsētu Atēnām.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Lidojumi uz Atēnām un Romu piedāvā pasažieriem ērtu nokļūšanu uz vēl divām Eiropas valstu galvaspilsētām un paplašina mūsu maršrutu ģeogrāfiju dienvidu virzienā. Pievienojot airBaltic maršrutu tīklam tādas lielpilsētas kā Atēnas un Roma, turpinam īstenot arī stratēģisko mērķi - veikt arvien vairāk tiešo lidojumu uz pievilcīgiem tūrisma un darījumu galamērķiem Eiropā un ārpus tās."

Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Romu trīs reizes nedēļā - trešdienās, sestdienās un svētdienās. Lidojumus uz Romu airBaltic veiks ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu un lidojuma ilgums būs 3 stundas. Vienvirziena biļešu cenas būs sākot no LVL 29, ieskaitot lidostu nodevas. Savukārt lidojumus uz Atēnām airBaltic veiks divas reizes nedēļā - ceturtdienās un sestdienās, lidojuma ilgums ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu būs 3 stundas un 25 minūtes. Vienvirziena biļešu cenas būs sākot no LVL 49, ieskaitot lidostu nodevas.

Rīga - Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Atklājot jaunus reisus, airBaltic koncentrējas uz tiem tirgiem, kuros ir augsts biznesa un tūrisma ceļojumu potenciāls. Pēc veiksmīgas divu gadu sadarbības pieredzes ar Uzbekistan Airways, mēs to paplašinām, sākot arī savus lidojumus maršrutā Rīga-Taškenta. Tādējādi kopīgi ar partneri piedāvājam lidojumus trīs reizes nedēļā. Oulu ir jau otrais galamērķis, kuru airBaltic atklāj Somijā, un mēs sagaidām, ka, līdzīgi kā ar norvēģiem, būtiski palielināsies arī uz Rīgu ceļojošo somu pasažieru skaits. Mēs arī esam palielinājuši lidojumu skaitu tajos maršrutos, pēc kuriem airBaltic pasažieru pieprasījums ir bijis ļoti augsts."

Sākot no 2005. gada 24. marta, Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks regulārus tiešos lidojumus uz vienu no pasaules atraktīvākajām un ceļotāju mīļākajām atpūtas vietām, otru lielāko pilsētu Spānijā un Katalonijas galvaspilsētu – Barselonu (Gironas lidosta). Tas būs pirmais airBaltic regulārais tiešais reiss no Rīgas uz kādu no lielākajām Vidusjūras pilsētām. "Mēs esam priecīgi, ka šogad pavasarī atklāsim divus lieliskus, jaunus tiešos maršrutus – uz Stambulu un uz Barselonu. Barselona ir unikāla Vidusjūras pilsēta, kas apvieno dažādas kultūras un arhitektūras stilus. Kā temperamentīga Spānijas lielpilsēta Barselona piedāvā ceļotājiem plašas atpūtas iespējas gan piepilsētas pludmalē, gan arī izbaudot krāšņo nakts dzīvi," saka airBaltic prezidents Bertolts Fliks un piebilst, "esmu pārliecināts, ka uzsākot tiešos lidojumus uz ceļotāju apmeklētākajām Eiropas atpūtas vietām, airBaltic dos nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Latvijā." Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Barselonu trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Šī maršruta biļešu cenu struktūra būs vienvirziena, sākot no 59 LVL (ar lidostu nodevām) vienā virzienā. airBaltic lidojumus uz Barselonu veiks ar Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu un lidojuma ilgums būs 3 stundas un 50 minūtes. Izvērtējot airBaltic maršrutu tīkla attīstību, B. Fliks komentē: "2004. gada laikā airBaltic ir atvērusi kopumā deviņus jaunus tiešos reisus no Rīgas un vienpadsmit – no Viļnas. Tas ir ievērojams skaits. Arī šogad turpināsim attīstīt pasažieru plūsmas maršrutos, kas līdz šim nav bijuši tradicionāli no Rīgas veikto regulāro tiešo lidojumu sarakstā." Tāpat, sākot no 2005. gada 1. marta airBaltic uzsāks tiešos lidojumus arī uz Stambulu Turcijā. Avots: airBaltic

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Rīga - Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada augustā ir pārvadājusi 215 565 pasažierus, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic pārvadāja 151 974 pasažierus.

Savukārt 2007. gada astoņos mēnešos airBaltic ir pārvadājusi 1 287 227 pasažierus, kas ir par 39% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 926 749 pasažierus.

Šā gada augustā airBaltic ir veikusi 3 535 lidojumus, kas ir par 26% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic veica 2 809 lidojumus. Savukārt šā gada astoņos mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 23 514 lidojumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2007. gada augustā bija 72% - par 2% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2006. gada augustu. Šā gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 64% - par 1% punktu vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Šī gada 1. maijā Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz vienu no tūristu iecienītākajām pilsētām Itālijā, industrijas centru – Milānu (Malpensa lidostu). Tādējādi airBaltic paplašina savu maršrutu tīklu ar jau deviņpadsmito tiešo reisu un ir pirmā aviosabiedrība, kas nodrošinās regulārus tiešos lidojumus starp Rīgu un Milānu. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē lēmumu tiešā reisa atklāšanu uz Milānu:" airBaltic atbilstoši saviem solījumiem, īsteno maršruta tīkla paplašināšanu. Ņemot vērā pastāvošo tūrisma tirgus konjunktūru, vēlamies radīt maksimāli izdevīgus ceļojuma maršrutus dienvidu virzienā, kas līdz šim izpalika. Tiešos lidojumus uz Milānu uzsākam tāpēc, ka pētījumi liecina par pietiekami lielu pasažieru plūsmu starp Latviju un Itāliju. Domāju, ka ir tikai saprātīgi, ka airBaltic piedāvā konkurētspējīgu ceļošanas alternatīvu jau pastāvošajam piedāvājumam tirgū," un piebilst, "pēc pasažieru skaita būtiskā pieauguma, kas aprīlī, piemēram, sasniegs pāri par 70%, secinām, ka ceļotāji ir pozitīvi novērtējuši mūsu cenu piedāvājumu, ērtos lidojumu grafikus un plašo maršrutu tīklu. Gan pasažieru statistika, gan arī atzinīgās atsauksmes liecina, ka mūsu pasažieri kopumā ir apmierināti arī ar servisa konceptu, ko airBaltic ieviesa šī gada pavasarī." Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Milānu trīs reizes nedēļā - otrdien, ceturtdien un sestdien. Šī maršruta biļešu cenu struktūra būs vienvirziena tāpat kā vairumam airBaltic maršrutu. Biļešu cenas lidojumiem uz Milānu būs no 49 LVL (ar lidostu nodevām) vienā virzienā. airBaltic lidos uz Milānu ar 120 - vietīgo Boeing 737 tipa lidmašīnu un lidojuma ilgums būs ap 2 stundām un 40 minūtēm. airBaltic biļešu pārdošanas aģentūrai jaunas telpas Biļetes uz airBaltic lidojumiem var iegādāties airBaltic biļešu pārdošanas aģentūrā, kas maijā savas durvis vērs Berga Bazārā, Elizabetes ielā 85a, kā arī biļešu pārdošanas aģentūrā starptautiskajā lidostā “Rīga”, aviosabiedrības interneta lapā http://www.airbaltic.lv/, kā arī ceļojumu aģentūrās. Avots: airBaltic

Latvijas valdību veidojošās partijas šodien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Politiķu vidū neapmierinātība ar "airBaltic" vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Sākot no šā gada 28. marta līdz 30. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas nozīmīgas izmaiņas un trīs jauni tiešie lidojumi. Vasaras lidojumu sarakstā paredzēts, ka airBaltic lidojumus uz Berlīni, Hamburgu, Oslo, Maskavu un Kijevu veiks ar 70-vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu, līdz šim šajos maršrutos tika izmantota Fokker 50 tipa lidmašīna. Līdzīgas izmaiņas būs arī lidojumos uz Stokholmu. Sezonas sākumā rīta lidojumus uz Stokholmu, bet vēlāk arī visos pārējos, airBaltic veiks ar AVRO RJ 70. Vasaras sezonā vairākos maršrutos ievērojami tiks palielināts reisu skaits. airBaltic lidos uz Viļņu katru darba dienu, bet otrdien, trešdien un ceturtdien - divas reizes dienā. airBaltic ir palielinājis arī lidojumu skaitu uz Minsku un Vīnu, reisi tiks veikti katru darba dienu, bet uz Oslo un Varšavu – katru dienu, izņemot sestdienu. Uz Briseli airBaltic piedāvās lidojumus četras reizes nedēļā - pirmdien, trešdien, piektdien un svētdien. Savukārt, uz Tallinu airBaltic darbadienās lidos trīs reizes dienā. Tas dos iespēju cilvēkiem no Latvijas un Igaunijas veikt darījuma braucienus, veltot tam tikai dienas vienu daļu. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks trīs jaunus lidojumus: 28. martā airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Londonu, kas tiks veikti katru dienu, izņemot sestdienas. Pirmais reiss uz Dublinu būs sestdien, 3. aprīlī. Savukārt, sākot no 1. maija lidojumi uz Dublinu būs divas reizes nedēļā – otrdienās un sestdienās. Tāpat no 1. maija airBalticpiedāvās lidojumus uz Milānu trīs reizes nedēļā – otrdien, ceturtdien un sestdien. Patlaban airBaltic ir tiešie lidojumi uz Amsterdamu, Berlīni, Briseli, Hamburgu, Helsinkiem, Kijevu, Kopenhāgenu, Prāgu, Maskavu, Minsku, Oslo, Stokholmu, Tallinu, Varšavu, Viļņu un Vīni. Patlaban airBaltic nodrošina tiešos lidojumus ar divām Boeing 737 – 500, trīs AVRO RJ 70 un sešām Fokker 50 tipa lidmašīnām. Avots: airBaltic

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Šī gada 27. aprīlī Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz vēl vienu nozīmīgu Vācijas darījuma un kultūras metrapoli - Minheni. Tas būs jau piektais airBaltic tiešais reiss aviosabiedrības maršrutu tīklā no Latvijas uz Vāciju. airBaltic prezidents Bertolts Fliks par jauna tiešā reisa atklāšanu saka: "Vācija ir nozīmīgs airBaltic mērķa tirgus, tāpēc likumsakarīgs ir mūsu lēmums uzsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz Minheni. Ar tiešā reisa atklāšanu uz Minheni mēs turpinām nostiprināt airBaltic pozīcijas gaisas satiksmē starp Latviju un Vāciju." Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Minheni četras reizes nedēļā – pirmdien, trešdien, piektdien un svētdien. Šī maršruta biļešu cenu struktūra būs vienvirziena, un biļešu cenas lidojumiem uz Minheni būs no 49 LVL (ar lidostu nodevām) vienā virzienā. Lidojumus uz Minheni airBaltic veiks ar Boeing 737-500 lidmašīnu un lidojuma ilgums būs 2 stundas un 20 minūtes. Biļetes var iegādāties airBaltic biļešu kasēs, internetā, kā arī ceļojumu aģentūrās. Hokeja faniem būtisks ir fakts, ka airBaltic tiešo lidojumu uzsākšana uz Minheni sakrīt ar laiku, kad Austrijas pilsētās Insbrukā un Vīnē sākas Pasaules čempionāts hokejā. Tādejādi ceļotājiem no Minhenes ir ērti ar autotransportu nokļūt uz netālo Insbruku. Kā zināms, jau kopš 2004. gada rudens airBaltic veic tiešos lidojumus uz Minheni no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Avots: airBaltic

Satiksmes ministrija (SM) un aviokompānijas "airBaltic" padome ir vienojušās par esošās padomes pienākumu izbeigšanu ar 11.februāri, teikts SM pirmdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmuma padomē ir Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens, un darbu padomē pametīs pirmie trīs no viņiem. Padomes darbu bija plānots vērtēt otrdien, 21.janvārī, sasauktajā "airBaltic" akcionāru sapulcē, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu par attiecību izbeigšanu.

Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

Vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vasks un padomes locekļi Ozoliņš un Liepiņš.

Piemēroti tirgus apstākļi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iziešanai biržā, iespējams, varētu būt pavasarī, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, lai "airBaltic" veiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un palielinātu kapitālu, kapitāla tirgos ir jābūt labvēlīgai situācijai.

"Tā tāda nebija pagājušajā gadā, tā tāda nav arī šodien. Situācija varētu mainīties pavasarī, jo mēs redzam, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, iespējams, ir gaidāmas pārmaiņas. Bet šodien mēs to vēl nezinām," teica Gauss.

Komentējot, kāda ir pašreizējā situācija ar stratēģisko investoru, Gauss sacīja, ka tas ir akcionāru jautājums, kurā Latvijas valsts jau ir sniegusi paziņojumus. "Es varu tikai atkārtot to pašu, ka tas ir sagaidāms un notiek pozitīva virzība. Gala lēmums, protams, ir abu pušu - jaunā akcionāra un Latvijas valsts - ziņa," sacīja Gauss.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.