American International Group (AIG) akciju cenas pirmdien pieauga par 22 % pēc tam, kad ASV Valsts budžeta kontroles pārvalde paziņoja, ka ir stabilizējusies situācija AIG, kas saņēmusi finansiālu atbalstu no valsts puses, raksta rynok.biz.

Tajā pašā laikā vēl neesot skaidrs, vai finanšu gigants jebkad spēs veikt veiksmīgu restrukturizāciju un atdot valstij ieguldīto naudu. Tas būšot atkarīgs no tālākās situācijas finanšu sektorā.

AIG krīzes laikā no valsts saņēmusi 182 miljardus dolāru un kompānijai būs grūti apkalpot šo parādu, nerunājot par tā atdošanu, uzskata eksperti.

Pirmais maksājums, kas AIG jāatdod valstij ir paredzēts novembrī un tam jābūt apmēram 1 miljardam dolāru, taču AIG šādas naudas nav.

Tomēr par stabilizāciju uzņēmumā liecina fakts, ka tas strādā labāk, nekā tika noteikta minimālā robeža un šī gada otrajā ceturksnī AIG strādāja ar 1.3 miljardu dolāru peļņu.

Apdrošināšanas giganta American International Group (AIG) zaudējumi 2009. gada pirmajā ceturksnī ir 4.35 miljardi dolāru, savukārt pērn attiecīgajā periodā AIG zaudējumi bijuši 7.81 miljardi dolāru, ziņo rian.ru.

AIG zaudējumi, rēķinot uz vienu uzņēmuma akciju pirmajā ceturksnī fiksēti 1.98 dolāru līmenī. Pērn attiecīgajā periodā zaudējumi bijuši 3.09 dolāri.

AIG ir ASV vadošā apdrošināšanas kompānija, kuru no bankrota glābj tikai valsts finansiālais atbalsts. Pērn AIG no ASV administrācijas saņēma trīs aizdevumus kopumā 173 miljardu dolāru apjomā, tādējādi AIG faktiski nokļuva valsts kontrolē.

Amerikāņu apdrošināšanas kompānija AIG, ko smagi skāra finanšu krīze, nolēmusi pārdod savu biznesu, kas nodarbojas ar Honkongas Bridge Partners LP aktīvu pārvaldību par pusmiljardu dolāru, raksta Vedomosti.

Pēc šī darījuma noslēgšanas AIG uzreiz saņems 300 milj. dolāru, bet pārējo, vadoties no biznesa attīstības. AIG pārdod aktīvus, lai sektu valsts aizdevumu un investīciju izmaksas. Db.lv vai rakstīja, ka kompānija, kas pērn strādāja ar vairāk nekā 5 miljardu dolāru lieliem zaudējumiem, saņēma ASV valsts palīdzību 170 miljardu dolāru apmērā. Šī gada otrais ceturksnis beidzot kompānijai atkal nesis peļņu 1.82 miljardu dolāru apjomā.

AIG biznesa darbība norit 32 pasaules valstīs, uzņēmums operē ar 88.7 miljardu dolāru lielu valsts un privāto klientu kapitālu.

Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) rēķinās, ka izdosies atgūt aptuveni pusi jeb 80 miljonus ASV dolāru no ASV apdrošināšanas koncerna AIG vadībai un darbiniekiem izmaksātajiem bonusiem.

Tas šobrīd ir viens no lielākajiem skandāliem ASV, kam pievērsta milzu uzmanība, jo AIG vadība sev un vadošajiem darbiniekiem 2008. gada beigās izmaksāja bonusus un piemaksas 165 miljonu ASV dolāru apmērā, lai arī kompānija bija tuvu bankrotam, un to izglāba vien valsts iejaukšanās un miljardiem dolāru liela palīdzības programma (AIG saņēma 170 miljardu ASV dolāru palīdzību kredītu garantiju veidā), ziņo Reuters.

Pārstāvju palāta Kongresā jau pieņēmusi jaunu likumu, kas paredz, ka visas darbinieku prēmijas un piemaksas, kas saņemtas no ASV valdības palīdzību saņēmušajām kompānijām (palīdzības lielumam jābūt lielākam nekā 5 miljardiem ASV dolāru) ir apliekami ar 90% nodokli. Tādējādi tiek cerēts, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies nākotnē vai citās kompānijās.

Lielbritānijas apdrošināšanas kompānija Prudential atsaukusi piedāvājumu iegādāties ASV apdrošināšanas kompānijas AIG Āzijas struktūrvienību AIA, ziņo Market Watch.

Prudential norāda, ka galvenais iemesls piedāvājuma atsaukšanai ir tas, ka AIG nolēma nesamazināt pārdošanas cenu Āzijas struktūrvienībai.

Prudential iepriekš norādīja, ka ir gatava iegādāties AIA, ja tās cena no 35,5 miljardiem ASV dolāru tiktu samazināta līdz 30 miljardiem ASV dolāru.

«Diemžēl vienošanās nav panākta, tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu akcionāru interesēs nav nepieciešams turpināt pārrunas ar AIG. Tāpēc mēs atsaucam savu piedāvājumu,» norāda Prudential vadītājs Hārvijs Makgrets (Harvey McGrath).

Līgums paredz, ka Lielbritānijas kompānijai par lēmumu atsaukt AIA pirkšanu būs jāmaksā AIG 233 miljoni ASV dolāri.

No amata atkāpies savulaik pasaules lielākā apdrošināšanas uzņēmuma AIG «īslaicīgais» šefs Eduards Lidijs (Edward Liddy).

E. Lidijs pērnā gada septembrī kļuva par AIG vadītāju, lai veiktu uzņēmuma reorganizāciju un sanāciju, pēc tam kad tas paziņoja par milzu zaudējumiem, ziņo ftd.de. Viņa aiziešana tiek uzskatīta par vēl vienu soli, lai stabilizētu valsts kontrolē nonākušo apdrošināšanas milzi. Līdz šim AIG glābšanā ir ieguldīti 180 miljardi ASV dolāru valsts naudas, un šobrīd 80% kompānijas akciju jau pieder valstij.

Kopumā AIG pērn strādāja ar 100 miljardu dolāru zaudējumiem, un tikai ASV valdības finansiālā palīdzība izglāba šo kompāniju no bankrota. E. Lidijs pagaidām vēl turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kamēr tiks atrasts aizvietotājs.

Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.

American International Group Inc. solījusi, ka jebkuru summu, ko tā iegūs no bijušā vadītāja Hanka Grīnberga firmas Starr International Co., tā atmaksās ASV valdībai, ziņo Bloomberg.

Tiesas process starp divām firmām sāksies 15.jūnijā Ņujorkā. Starr iesūdzēja AIG 2005.gadā par to, ka apdrošinātājs atteicās atdot datorus, biznesa ierakstus un mākslas darbus. Savukārt AIG apgalvo, ka H. Grīnbergs 2005.gadā pameta kompāniju ar 290 miljoniem AIG akciju, kas piederēja Starr.

AIG, kas kā palīdzību no valdības saņēmusi 182.5 miljardus ASV dolāru, iegūto naudu sola atmaksāt nodokļu maksātājiem.

Gada sākums ierasti ir laiks, lai atskatītos uz iepriekšēja gada spilgtākajiem notikumiem un pamēģinātu izdarīt secinājumus nākotnei. Kaut arī pasaules ekonomiskās krīzes dziļākais punkts bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā netrūka interesantu notikumu uzņēmumu restrukturizāciju un darbības atjaunošanas laukā gan ārzemēs, gan Latvijā. Šajā blogā centos aprakstīt (protams, visnotaļ subjektīvu) spilgtāko notikumu apkopojumu šajā jomā.

2010. gada janvārī notika neiedomājamais, bet sen gaidītais: Japānas lielākā aviosabiedrība Japan Airlines (JAL) pieteica savu maksātnespēju. Bankrots Japānas biznesa vidē tiek uzlūkots sakāpināti emocionāli , it īpaši, ja runā par nacionālo aviopārvadātāju. Tomēr zaudējumi 100 miljardu jenu apmērā vienā ceturksnī (apmēram 1.2 miljardi ASV dolāru) bija pārāk daudz. Decembrī tiesa apstiprināja restrukturizācijas plānu, kurš paredz samazināt darbinieku skaitu par trešdaļu, norakstīt parādus 520 miljardu jenu apjomā ($ 6.3 miljardi) un saņemt 350 miljardu ($4.2 miljardi) lielu valsts ieguldījumu kapitālā. Vai ar to būs gana? Gaisa pārvadājumu industrija ir mūžīgajā restrukturizācijā. Liels fiksēto izmaksu īpatsvars (kas stimulē par katru cenu aizpildīt tukšas vietas), «rumbas un spieķu» (hub and spoke) sistēma, kas ir domāta aviolīniju, nevis pasažieru ērtībām, «nacionālo pārvadātāju» uzturēšana - visa «vērtības iznicināšanas» nozares struktūra garantē darbu restrukturizācijas speciālistiem gadiem uz priekšu.

Apdrošināšanas koncerns MetLife no apdrošināšanas giganta American International Group (AIG) iegādājies kompāniju American Life Insurance Company (ALICO), informēja ALICO pārstāvji.

Darījuma summa ir aptuveni 15,5 miljardi ASV dolāru, tai skaitā 6,8 miljardi ASV dolāru skaidrā naudā, savukārt atlikusī daļa tiek nodota MetLife akcijās. Tomēr galīgās summas var mainīties atkarībā no līguma nosacījumiem.

No šī darījuma iegūtā skaidrā nauda tiks izmantota, lai mazinātu Ņujorkas Federālo rezervju bankas likvidācijas priekšroku Īpašam nolūkam dibinātajā sabiedrībā, kuru izveidojusi AIG un Ņujorkas Federālo rezervju banka, lai nodrošinātu interešu aizstāvību ALICO.

«ALICO pārdošana, kā arī pagājušās nedēļas darījums par AIA pārdošanu koncernam Prudential, veidos aptuveni 50,7 miljardu ASV dolāru lielus ieņēmumus. No tiem 31,5 miljardi ASV dolāru skaidrā naudā tiks novirzīti parāda atmaksai Ņujorkas Federālo rezervju bankai, savukārt akcijas aptuveni 19,2 miljardu ASV dolāru apjomā ir paredzētas parāda atmaksai ASV valdībai,» skaidro AIG Direktoru padomes priekšsēdētājs Hārvijs Golubs.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Apdrošināšanas koncerns MetLife no apdrošināšanas giganta American International Group (AIG) iegādājies kompāniju American Life Insurance Company (ALICO). Darījuma kopējā vērtība 16,2 miljrd. ASV dolāru (8,13 miljrd. Ls).

«Līdz ar ALICO pievienošanu mūsu kompānijai, MetLife ir kļuvis par vadošo pasaules dzīvības apdrošināšanas un darbinieku motivācijas programmu pakalpojumu nodrošinātāju,» tā paziņojis MetLife prezidents, priekšsēdētājs un vadītājs Roberts Henriksons.

Viņš arī norāda, ka šis darījums uzlabos uzņēmuma globālās izaugsmes stratēģijas, ievērojami paaugstinot MetLife starptautisko nozīmīgumu. «Šī darījuma rezultātā mums ir lieliskas iespējas, sasniegt peļņas un pašu kapitāla atdeves rādītāju pieaugumu,” piebilst R.Henriksons.

Atlīdzība, ko MetLife samaksāja AIG par ALICO iegādi, kopā ir 7,2 miljrd. ASV dolāru skaidrā naudā un 9 miljrd. ASV dolāru MetLife akcijās un citos vērtspapīros, kas tiks precizēti darījuma noslēguma pielikumos. Vērtspapīru daļa kopējā iegādes cenā sastāvēja no 78,2 milj. MetLife parastajām akcijām, 6,9 milj. pārstāvību akcijām un 40 milj. pamatkapitāla daļām.

AIG, izglābtais ASV apdrošinātājs, pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos strādājis ar tīro peļņu 11,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Peļņa gūta, pateicoties aktīvu pārdošanai, kas saistīta ar pārstrukturēšanu, ziņo Financial Times.

Tomēr, izstrīpojot ieņēmumus no AIA Group Limited sākotnējā publiskā piedāvājuma un American Life Insurance Company pārdošanas, AIG reģistrējis pēcnodokļu zaudējumus 2,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Mazāki zaudējumi liecina par ievērojamu situācijas uzlabošanos, salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, kad kompānija reģistrēja rekordlielus ceturkšņa zaudējumus vairāk nekā 60 miljardu ASV dolāru apmērā.

Tikmēr valdības pārvaldībā esošajā hipotekāro kredītu kompānijā Freddie Mac bijis vērojams vien neliels progress.

Freddie Mac paziņojusi, ka tā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī zaudējusi 113 miljonus ASV dolāru, un pieprasīs vēl 500 miljonus dolāru kā palīdzību no ASV Valsts kases. Zaudējumi gan bijuši mazāki nekā iepriekšējā ceturksnī, kad kompānija zaudēja 2,5 miljardus ASV dolāru.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Apkopojot 17 2009. gada pirmā pusgada absurdākos biznesa notikumus, žurnāls Fortune par lielāko absurdu atzinis General Motors.

Tikai pēc nedēļas, kad ASV prezidents Baraks Obama General Motors bija devis 60 dienas laika, lai novērstu draudošo bankrotu, kompānija, tā vietā, lai pievērstos savas dzīvības glābšanai, paziņojusi par jauna divvietīga braucamā ar nosaukumu Puma laišanu apgrozībā, kas darbojas ar akumulatoru palīdzību un vairāk līdzinās rikšām, nevis automašīnai.

Trešajā vietā nokļuvusi Apple iPhone spēle ar nosaukumu «bērna kratīklis». Tā bijusi iegūstama interneta veikalā iPhone App Store un spēles mērķis bijis kratīt savu iPhone tik ilgi, kamēr no tā ekrāna raudošā mazuļa vietā parādās mazuļa sejiņa ar sarkaniem krustiņiem acu vietā. Pēc divām dienām un vairāk nekā miljarda šīs spēles ielādēm, Apple izņēma šo piedāvājumu un atvainojās par tā publikāciju.

Pieci ASV valdības palīdzību saņēmušā apdrošinātāja American International Group (AIG) augstākā līmeņa vadītāji paziņojuši, ka viņi varētu pamest savus amatus, ja tiks ievērojami samazinātas viņu kompensācijas, vēsta Reuters.

Šādus draudus apdrošinātāja darbinieki izteikuši rakstiskos paziņojumos. Viņi esot gatavi pamest savus amatus līdz gada beigām.

Divi no viņiem gan it kā tagad esot mainījuši savu nostāju.

AIG no ASV valdības saņēmis aptuveni 180 miljardus ASV dolāru kā glābšanas naudu.

Kā norāda Reuters, savu amatu pamest pagājušajā mēnesī draudēja pat apdrošinātāja vadītājs Roberts Benmoše (Robert Benmosche). Daļēji tāpēc, ka viņam neesot varas pār vadošo darbinieku atalgojuma paketēm.

Db.lv jau rakstīja, ka līdzīgu soli spēruši Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) direktori, kuri draud atkāpties, ja valdība liegs prēmiju 1.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā izmaksāšanu darbiniekiem investīciju vienībā.

Swedbank akcionāri izvērtēs, vai neatgūt banku vadītājiem izmaksātās pietiekami lielās prēmijas. Šāda ziņa īsi pirms svētkiem pāršalca Latviju, izraisot pietiekami lielu rezonansi. Protams, būs interesanti pavērot, kā šīs bankas akcionāriem tas izdosies, un kāda būs attiecīgo meitas kompāniju bosu reakcija, taču pati ideja vien ir aizdomāšanās vērta.

No vienas puses, var teikt, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, prognozēm par nākotni, uzņēmuma stabilitātes līmenim utt., var mainīties arī tā vadības attieksme pret dažādiem bonusiem, tostarp prēmijām, taču diez vai šādus jauninājumus var ieviest ar atpakaļejošu datumu (viss, protams, ir atkarīgs no līgumos atrunātā un Latvijā ir bijuši precedenti attiesāt šādus līdzekļus). Nekas nebūtu iebilstams pret prēmiju un dividenžu izmaksu tādu kompāniju menedžmentam, kas īpašniekiem nodrošinājis gana pieklājīgu peļņu. Piemēram, 2007. gadā vēl toreizējā Hansabanka saviem skandināvu akcionāriem dividendēs izmaksājusi vairāk nekā 101 miljonu latu. No otras puses, šķiet, jebkura uzņēmuma īpašnieks atzīs, ka šobrīd tāda rīcība būtu pietiekami lieka greznība.

Viens no titulētākajiem Anglijas futbola klubiem Mančesteras United noslēdzis visu laiku visdārgāko reklāmas līgumu futbola vēsturē ar ASV apdrošināšanas kompāniju Aon.

Komandas krekliņus turpmākos četrus gadus rotās nevis pašreizējā sponsora AIG iniciāļi, bet gan Aon. Abas puses gan neatklāj, par kādu summu ir noslēgts šis līgums, bet The Times raksta, ka vienā sezonā Aon par reklamēšanos maksās aptuveni 20 miljonus GBP, salīdzinoši AIG maksāja 14 miljonus GBP.

Otrs dārgākais reklāmas līgums ir Minhenes Bavaria klubam, kuram Deutsche Telekom maksā 17 miljonus GBP gadā, bet trešais dārgākais reklāmas līgums futbola pasaulē pieder Madrides Real - 12 miljoni GBP gadā.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.