Gada sākums ierasti ir laiks, lai atskatītos uz iepriekšēja gada spilgtākajiem notikumiem un pamēģinātu izdarīt secinājumus nākotnei. Kaut arī pasaules ekonomiskās krīzes dziļākais punkts bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā netrūka interesantu notikumu uzņēmumu restrukturizāciju un darbības atjaunošanas laukā gan ārzemēs, gan Latvijā. Šajā blogā centos aprakstīt (protams, visnotaļ subjektīvu) spilgtāko notikumu apkopojumu šajā jomā.
2010. gada janvārī notika neiedomājamais, bet sen gaidītais: Japānas lielākā aviosabiedrība Japan Airlines (JAL) pieteica savu maksātnespēju. Bankrots Japānas biznesa vidē tiek uzlūkots sakāpināti emocionāli , it īpaši, ja runā par nacionālo aviopārvadātāju. Tomēr zaudējumi 100 miljardu jenu apmērā vienā ceturksnī (apmēram 1.2 miljardi ASV dolāru) bija pārāk daudz. Decembrī tiesa apstiprināja restrukturizācijas plānu, kurš paredz samazināt darbinieku skaitu par trešdaļu, norakstīt parādus 520 miljardu jenu apjomā ($ 6.3 miljardi) un saņemt 350 miljardu ($4.2 miljardi) lielu valsts ieguldījumu kapitālā. Vai ar to būs gana? Gaisa pārvadājumu industrija ir mūžīgajā restrukturizācijā. Liels fiksēto izmaksu īpatsvars (kas stimulē par katru cenu aizpildīt tukšas vietas), «rumbas un spieķu» (hub and spoke) sistēma, kas ir domāta aviolīniju, nevis pasažieru ērtībām, «nacionālo pārvadātāju» uzturēšana - visa «vērtības iznicināšanas» nozares struktūra garantē darbu restrukturizācijas speciālistiem gadiem uz priekšu.
Otrs, manuprāt, ievērības cienīgais notikums ir veselas nozares – ASV autobūves - atdzimšana. Gan Ford, kas vienīgais no «lielā trijnieka» pasargāja savus akcionārus no bankrota, gan General Motors, kas novembrī realizēja lielāko IPO vēsturē – ($23.1 miljardi), 2010. gada uzrādīja gan pārdošanas apjomu pieaugumu, gan peļņu, gan spēju radīt tirgū pieprasītus automobiļus. Bet patiesi pārsteidzošas ir Chrysler pārmaiņas. Pirms valdības atbalsta sniegšanas daudzi apšaubīja, ka mazākais no trijnieka un ar visvājāko tehnoloģisko bāzi, vispār būs dzīvotājs. Bet Fiat vadībā, kas bez naudas ieguldījuma ieguva 20% Chrysler akciju ar iespēju šo daļu palielināt līdz kontrolējošai, 2010. gada 3. ceturksnī tas uzrādīja $239 miljonu peļņu no pamatdarbības. Ņemot vērā, ka jebkādi ieguvumi no tehnoloģiju pārņemšanas tik īsā laikā vēl nevarēja dot nozīmīgu efektu, uzlabojums attiecināms pirmām kārtām uz labāku menedžmentu.
Izrādās, ka arī lielākas ASV valdības palīdzības privātais saņēmējs, kas 5 gadus strādā arī Latvijas un Lietuvas tirgū, - apdrošināšanas gigants AIG - var pat atnest peļņu saviem nodokļu maksātājiem. Krīzes dziļākajā punktā AIG glābšanai valdība un centrālā banka iztērēja prātam neiedomājamus $182 miljardus. Tagad izskatās, ka šī milzīgā likme atmaksājās. Zaudējumu avots, kā bieži gādās, nebija firmas pamatdarbība, bet gan jauns darbības veids: AIG Financial Products, kas nodarbojās ar operācijām atvasināto instrumentu tirgū. Pateicoties aktīvu pārdošanai un rentablai pamatdarbībai apdrošināšanas tirgos, AIG akciju cena 2010. gada pieauga par 90%. Ja tā saglabāsies līdzīgā līmenī, līdz brīdim, kamēr valdība pārdos savu daļu, ASV nodokļu maksātāji nopelnīs ap $40 miljardiem.
Savukārt gan ģeogrāfiski, gan emocionāli tuvāk mums, latviešu otrajās mājās - Īrijā, banku restrukturizācija 2010. gada atnesa arvien jaunas sliktas ziņas. Aplēses, kas tika veiktas pēc valdības lēmuma glābt krīzē nonākušās bankas, par gaidāmajām izmaksām pieauga no €7 miljardiem 2008. gada beigās līdz €16 miljardiem 2010. gada martā un tālāk, līdz €50 miljardiem septembrī. Tomēr valdība nemainīja reiz izvēlēto kursu un visu rēķinu par banku glābšanu piestādīja nodokļu maksātājam. Vai bija alternatīvas? Šajā aspektā ir interesantas ziņas no austrumiem. Kamēr Īrijas banku problēmu dziļums atklājas aizvien vairāk, Kazahstāna ir pabeigusi savu banku restrukturizāciju. BTA un Alliance banku obligāciju turētājiem, saskaņā ar speciāli pieņemto likumu, nācās pieciest daļēju parādu norakstīšanu un to apmaiņu pret akcijām, kā arī atmaksas termiņu pagarināšanu. Tādējādi tie piespiedu kārtā piedalījās banku zaudējumu segšanā. Svarīgi, ka šo banku saistību restrukturizācija tika paveikta, tām nepārtraucot darbību.
Tomēr Latvijā nozīmīgākais notikums, protams, bija Parex bankas sadalīšana. Jāpiekrīt, ka tas bija viennozīmīgi pareizs risinājums, lai atstātu slikto aktīvu atgūšanas riskus bankas iepriekšējiem akcionāriem un subordinētā kapitāla devējiem, kā arī, lai atvieglotu labo aktīvu pārdošanu. Jāuzteic arī kontu pārcelšanas un datu migrācijas realizācija uz Citadeles banku Citreiz piesaukta ideja, ka vienlaicīgi bija jārealizē arī Hipotēku bankas reorganizācija, nododot labus aktīvus Citadelei, ir pievilcīga tikai, kamēr neatceries milzīgus organizatoriskos, juridiskos un IT izaicinājumus, kurus atnestu tāds mega-projekts. Skatoties nākotnē, Citadelei gan būs grūti konkurēt jau tā piesātinātajā banku pakalpojumu tirgū. Kā labi zinām, valsts arī nav labākais uzņēmumu saimnieks, tāpēc būtu jāpasteidzas ar bankas pārdošanu, par prioritāti izvirzot nevis maksimālās cenas saņemšanu, bet gan valsts naudas ātrāku atgriešanu.
Latvijas ekonomikas reālajā sektorā visvairāk uzmanības piesaistīja Lido pieteikums tiesiskajai aizsardzībai. Diemžēl tautā cienītā zīmola īpašnieks izvēlējās dažu Latvijas uzņēmēju vidū populāro pieeju - nevis saistību un biznesa restrukturizāciju, vienojoties ar aizdevējiem un piegādātājiem, bet gan juridisko «shēmu», ar pēkšņi uzradušamies kreditoriem. Un atkal nodokļu maksātājam būs jāatver maciņš - valsts garantijas Lido grupas kredītiem ir ap 2.5 miljoniem latu.
Manuprāt, iepriekšējais gads uzņēmumu restrukturizācijas jomā ir bijis gana interesants gan Latvijā, gan pasaules ekonomikā. Cerēsim, ka 2011. gads ieies vēsturē kā pozitīvas izaugsmes gads, ko, saprotams, stimulēs arī veiksmīgas uzņēmumu restrukturizācijas.