Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Apdrošināšanas brokeru kompānija Aon Baltic paziņojusi par uzņēmuma Balto Link iegādāšanos. Darījuma finansiālā puse netiek atklāta, informē uzņēmumu pārstāvji.

Balto Link ir viena no vadošajām apdrošināšanas brokeru kompānijām Baltijas reģionā. Tā specializējas lielu korporatīvo klientu apkalpošanā un apdrošināšanas produktu interneta pārdošanā. Abas kompānijas ir pārstāvētas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Plānots arī turpmāk veikt darbību Baltijas reģionā, piedāvājot tirgum plašu risku un apdrošināšanas konsultāciju risinājumu klāstu.

«Divu spēku apvienošana radīs jaunas iespējas klientiem, apvienotā pieredze ļaus efektīvāk pārvaldīt risku un piedāvāt jaunus produktus. Aon Baltic pieredzi riska pārvaldībā, izmantojot globālā tīkla potenciālu un strādājot ar lielajiem klientiem, papildinās Balto Link pieredze apdrošināšanas un klientu apkalpošanas tehnoloģiju attīstībā, kā arī augstākā līmeņa speciālisti dažādos uzņēmējdarbības segmentos. Tāpat meklēsim sinerģiju administratīvo un klientu zaudējumu regulēšanas procesu uzlabošanai», - saka Aon Baltic vadītājs Žilvinas Petrauskas.

Baltijas apdrošināšanas brokeru sabiedrības Aon Baltic ģenerāldirektors Giedrjus Kazlausks savus amata pienākumus pārtrauks pildīt sākot no 30. augusta, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi par Aon Baltic jauno ģenerāldirektoru iecelts Žilvins Petrausks, kas līdz šim bijis uzņēmuma Lietuvas reģionālais vadītājs. Jaunajam vadītājam ir 20 gadu pieredze apdrošināšanas nozarē, Aon pievienojies 2006. gadā kā uzņēmuma Lietuvas reģionālais vadītājs. Petrausks studējis biznesa administrāciju un jurisprudenci Vytautas Magnus Universitātē Lietuvā.

Līdz ar jauno Aon Baltic ģenerāldirektoru Žilvinu Petrausku uzņēmuma vadītāju grupā iekļauti arī Latvijas filiāles vadītājs Aigars Milts, Igaunijas filiāles vadītājs Kaido Konsaps un finanšu un administratīvais direktors Baltijas valstīs Marjus Baubkus.

Apdrošināšanas brokeris un risku vadības konsultants Aon pabeidzis savu trīs Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanas juridisko procesu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

No 1. jūlija jaunā reģionālā struktūra, kuras galvenais birojs atradīsies Viļņā, nomainīs nosaukumu uz Aon Baltic. Aon klientus Latvijā turpinās apkalpot apdrošināšanas brokeru un risku vadības konsultantu komanda Aigara Milta vadībā. Visi šie speciālisti iepriekš strādāja kompānija Aon Latvia, bet tagad apvienošanas procesā izveidotajā Aon Baltic Latvijas filiālē.

Aon Baltijas biroju apvienošana ilga gandrīz gadu. Tas ļaus vēl efektīvāk organizēt Aon darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Nekādas izmaiņas kompānijas darbā un attiecībās ar klientiem netiks veiktas, skaidro Aon Baltic Latvijas filiāles vadītājs Aigars Milts.

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Apģērbu zīmola Bookish mērķauditorija ir lasītāji – cilvēki, kuri mīl grāmatas, novērtē ar tām saistītus aksesuārus

Ideja par krekliņiem ar zīmējumiem, kurus iedvesmojušas labas grāmatas, SIA Bookish īpašniecei Grietai Baulai radās, vērojot uzrakstus uz citiem krekliņiem, kas nereti šķiet bezpersoniski. Sākumā viņai bija doma uz krekliņiem likt citātus, bet, pētot ar šo ieceri saistītos aspektus rūpīgāk, radās jautājumi par autortiesībām. «Tad sapratu, ka negribu drukāt uz krekliņiem to, ko citi jau ir radījuši, tāpēc sāku zīmēt ainas no grāmatām,» stāsta Grieta.

Kopš vasaras sākuma Grieta ir izstrādājusi 13 krekliņu dizainus. Viņai ir pilna galva ar idejām nākamajiem krekliņiem, šobrīd grāmatu saraksts pārsniedz simtu. Viņa gribētu, lai būtu krekliņi ar zīmējumiem no visa veida literatūras, pārstāvot dažādus žanrus, autorus, valstis. «Gribētos vairāk virzīties uz ārzemēm. Jāsaprot, kas ir lielākās lasītāju tautas un kas viņus interesē,» teic Grieta. Viņai ir arī saraksts ar latviešu autoru darbiem, ko viņa vēlētos iedzīvināt krekliņos.

Apdrošināšanas brokeru kompānijai Aon Latvia mainīts vadītājs – līdzšinējās vadītājas Ņinas Kukuškinas vietā turpmāk būs Aigars Milts.

Aon Latvia informēja, ka ilggadējā kompānijas vadītāja Ņ. Kukuškina saņēmusi piedāvājumu vadīt Aon Corporation projektu Centrāleiropā un no šī mēneša vidus turpinās darbu ārpus Latvijas robežām. A. Milts arī iekļauts Aon Baltijas menedžeru komandā, kuras sastāvs tika apstiprināts šajā vasarā.

Aon Latvia komandai A. Milts pievienojās 2007. gadā, lai vadītu uzņēmuma Starptautisko klientu nodaļu, viņam ir vairāk nekā desmit gadus ilga pieredze apdrošināšanas biznesā, kā arī vadošos amatos, tostarp ārzemēs.

Aon Latvia ietilpst Aon Corporation, kas ir pasaules līderis risku vadības, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru pakalpojumu un konsultāciju par personāla vadību sniegšanas sfērā.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Īsi pēc vēsturiskā sasnieguma, pirmo reizi iekļūstot UEFA Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā, Latvijas čempionvienība futbolā RFS preses konferencē prezentējusi savu jaunatnes akadēmiju un telpu futbola komandu.

Latvijas visu laiku titulētākais telpu futbola klubs “Nikars”, kas 12 reizes kļuvis par Latvijas čempionu, turpmāk sauksies “RFS Futsal” un būs daļa no RFS futbola piramīdas.

Jebkuram bērnam vai jaunietim, kurš sapņo kļūt par jauno Elvi Stugli, Kasparu Dubru vai Emersonu, turpmāk šāda iespēja būs, pievienojoties “RFS Academy”. Vēlāk akadēmijas audzēkņiem būs iespēja izvēlēties, vai turpināt treniņus futbolā vai attīstīt savas prasmes telpu futbolā, kur treniņus un spēles var viegli apvienot ar studijām.

“RFS Academy” audzēkņiem būs iespēja ikdienā trenēties un spēlēt Baltijā modernākajā sporta kompleksā “LNK Sporta parks”, kā arī Teikā un Mežciemā.

Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids. Tas ir milzīgs sociāls rīks, kurā katrs var sevi realizēt dažādos veidos, apgūt jaunas iemaņas un pielietot tās dzīvē.

Tā intervijā DB norāda bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis un šobrīd viens no trijiem kandidātiem uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu Kaspars Gorkšs. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu uzkrāto pieredzi, spēlējot arī klubos ārpus Latvijas, spēs viest pozitīvas pārmaiņas un ievest Latvijas futbolu jaunā ērā. Skaidrība, kurš turpmākos divus gadus stūrēs Latvijas futbola kuģi, tiks viesta jau pēc nedēļas.

Vai futbols ir sporta karalis Latvijā?

Šobrīd futbols ir masveidīgākais sporta veids Latvijā, ja skatāmies pēc iesaistīto jauniešu un bērnu skaita. Tā ir pozitīva zīme, jo bērnu skaits valstī kļūst mazāks, bet futbolā tas palielinās, tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām pareizi. Arī Latvijas U-19 izlases panākumi parāda, ka jau pirms kāda laika ir sākts pozitīvu darbību kopums, kas šobrīd dod rezultātus. Tomēr Latvijas futbolā ir vajadzīga līdera sejas maiņa, lai dotu pozitīvu impulsu sabiedrībai, ka futbols vēlas mainīties. Un, iespējams, ar šo sejas maiņu mēs varam pavērt futbolam vēl lielākas iespējas gan valsts, gan pašvaldību līmenī un tādā veidā pārnest futbolu jaunā kvalitātē.

14. septembrī Rīgā plānots atklāt Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības Imanta jauno futbola laukumu.

Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma 28 x 52 metrus mākslīgā seguma futbola laukuma ierīkošanas darbus veica SIA RERE04. Projekta izmaksas ir 141,6 tūkst. latu. Tas tapis ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu. Sadarbība ar Latvijas Futbola federāciju sākās pagājušajā gadā, kad pie 35 skolām ierīkoti futbola laukumi – 10 futbola laukumi ar mākslīgo segumu 20 x 40 m izmērā un 25 laukumi ar mākslīgo segumu 13 x 21 m izmērā (tā sauktie minipitch).

Pēc Rīgas domes īpašuma departamenta sniegtās informācijas šogad septembrī Rīgā vēl ir atklāts futbola laukums Rīgas 61.vidusskolā. Skolas teritorijā agrāk atradās grausts, kas demontēts. Tāpat Uzvaras bulvārī 10 ir izbūvēts jauns mākslīgā seguma futbola laukums, kas atbilst visiem Starptautiskās futbola federācijas reglamentiem.

Apdrošināšanas brokeru un risku vadības pakalpojumu kompānija Aon Corporation, kas šobrīd strādā atsevišķi uz trīs pietiekami maziem tirgiem Baltijas valstīs, konsolidē uzņēmuma vadību Baltijā un ir izveidojusi jaunu menedžeru komandu Baltijas valstīs, ziņo Aon Corporation.

Jauno Panbaltijas Aon vadības komandu turpmāk vadīs Giedrjus Kazlausks (Giedrius Kazlauskas). Par šīm izmaiņām paziņoja Onno Jansens, Aon vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

«Mūsu klienti šajā reģionā sākuši konsolidēt savu darbību Panbaltijas līmenī. Šāda tendence ir raksturīga arī apdrošināšanas tirgiem kopumā,» – norāda Onno Jansnes, Aon vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā. Lēmumi par turpmākajām organizatoriskajām izmaiņām, kuras ļaus Aon darboties Baltijā kā vienotai struktūrvienībai, tiks pieņemti un ieviesti līdz 2009. gada beigām.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Šī gada maijā apdrošinātāja BALTA un apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Aon Baltic” Latvijas filiāles klientam, celtnieku vainas dēļ, remontējot jumtu, aizdegās dzīvojamā māja Pierīgā. Kopējā atlīdzības summa saskaņā ar BALTA speciālistu aplēsēm šajā negadījumā sasniegs pusmiljonu eiro. Tā ir uzņēmuma vēsturē lielākā atlīdzību summa privātpersonu segmentā.

BALTA klientam operatīvi nodrošināja profesionāla celtnieka konsultāciju un palīdzību, kas rekordīsā laikā ne tikai nodrošināja sarežģītas konstrukcijas pagaidu jumta uzstādīšanai, bet arī šobrīd veic visus darbus, kas nepieciešami ēkas atjaunošanai pēc ugunsgrēka, lai jau šogad atjaunoto ēku pagūtu nodod klientam. Pašlaik ir daļēji izmaksāta atlīdzība par pilnībā nodegušo mantu, daļa mantu vēl tiek restaurētas un turpinās atlīdzību izmaksa par ēkas atjaunošanu, jaunā mitekļa īri un cietušās mājas fizisko apsardzi, kas nepieciešama, kamēr ēkai nav ielikti logi un durvis.

Latvijā pieaug vadošo amatpersonu atbildības apdrošināšana; pievērš uzmanību kiberrisku draudiem

Savu skatījumu un kompetenci, kā servēt apdrošināšanas jautājumus, pauž pēc parakstīto prēmiju apjoma valstī trešā lielākā nozares spēlētāja – brokeru kompānijas UADBB Aon Baltic Latvijas filiāles vadītājs Vitis Nolbergs.

Fragments no intervijas

Pērn Aon Baltic iegādājās vienu no vadošajām apdrošināšanas brokeru kompānijām Baltijas reģionā Balto Link, darījuma summu gan neatklājot. Šāda apvienošanās tomēr saistās ar riskiem satraukt klientus. Kādēļ tas tika darīts?

Tā rezultātā, pēc mūsu apkopotās publiskās informācijas, ar 22% tirgus daļu Baltijā esam izvirzījušies līderos. Nākamais spēlētājs aiz mums ir IIZI ar 8%, bet trešais ir Marsh ar 4%. Šajā kontekstā mūsu atrāviens ir milzīgs. Runājot par Latviju, aina ir nedaudz citāda. Te darbojas piecas līdzvērtīgas apdrošināšanas brokeru kompānijas, kam parakstīto prēmiju apmērs ir virs 15 milj. eiro. Aon ierindojas trešajā pozīcijā, lai gan es teiktu, ka klasiskajā darbībā esam numur viens, jo pirmās divas vietas ieņem nišas brokeri. Viens no tiem pārsvarā strādā ar valsts sektoru, bet otrs vairāk specializējas uz OCTA apdrošināšanas agregatora darbību. Tālab fokuss uz juridiskām personām un starptautiskiem uzņēmumiem izceļ mūs citu starpā. Protams, bažas klientiem bija, jo katra kompānija profesionāli strādāja ar savu stilu, pieeju, procesiem un pārdošanas tehniku. Tomēr pārejas periods izvērtās veiksmīgs. Gadu noslēdzām ar 18% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar tādu pat periodu pirms tam, skatot abas kompānijas kopā. Bet kāpēc bija nepieciešama apvienošana? Balto Link daudz ieguldīja apdrošināšanas produktu interneta pārdošanā, klientu apkalpošanā, un uzņēmuma īpašnieki arī tālāku attīstību saredzēja, balstītu vairāk uz IT risinājumiem. Tieši tur nepieciešamas lielas investīcijas. Pasaules apritē esošajai Aon ir visas iespējas veicināt attīstību ar papildu finansējumu. Ja to nedarītu, pēc laika, iespējams, pozīcijas būtu zaudētas.

Pasaules, tostarp Latvijas uzņēmumi par galveno risku šogad uzskata ekonomisko lejupslīdi.

Jaunākais apdrošināšanas brokera un risku vadības konsultanta Aon veiktais Globālā risku vadības pētījums 2009 liecina, ka ekonomiskās lejupslīdes riskam seko bažas par normatīvo aktu izmaiņām un biznesa pārtraukšanu.

Aptaujātas tika 550 kompānijas un organizācijas no 40 pasaules valstīm, kas pārstāv visplašāko nozaru spektru.

Aon secinājis, ka, salīdzinājumā ar pirmo šāda veida pētījumu 2007. gadā, risku Top 10 piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas. Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina uzskata, ka riski, kas šobrīd satrauc milzīgos transnacionālos uzņēmumus, ir tikpat aktuāli arī Latvijas firmām. «Palaist pašplūsmā risku vadības procesu vai arī risināt šos jautājumus ļoti formāli – tā ir bīstama pieeja no top menedžeru un īpašnieku puses. Ja palūkojamies uz desmit galvenajiem riskiem, tad divi no tiem – atbildība pret trešajām personām un biznesa pārtraukšana – nepārprotami ir Latvijas kompāniju vājās vietas. Ja Aon aptaujātie uzņēmumi atzīst, ka ir gatavi šiem riskiem par 80 %, tas nozīmē, ka viņiem ir iespējamo zaudējumu aprēķini un, visticamāk, viņi ir iegādājušies atbilstošu apdrošināšanu. Taču Latvijas uzņēmumi itin bieži vispār neņem vērā šos divus svarīgos riskus,» saka Ņ. Kukuškina.

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis un iepirkumu procedūras konkursa uzvarētāja SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns ceturtdien, 23.jūlijā, parakstīja ģenerālbūvuzņēmēja līgumu par sporta kompleksa Kr. Barona ielā 116A rekonstrukcijas darbu veikšanu, informē LFF pārstāvis Toms Ārmanis.

SIA Arčers uzticēts veikt būvdarbus, kā rezultātā tiks rekonstruēts un nodots ekspluatācijā sporta komplekss Kr. Barona ielā 116A, Rīgā. Iepriekš SIA Arčers piedāvājums kā saimnieciski izdevīgākais tika atzīts LFF Iepirkumu komisijas un LFF valdes vērtējumā.

Rīgā - Ērgļu un Kr. Barona ielu apkārtnē esošajā teritorijā - LFF sadarbībā ar Rīgas domi un UEFA plāno rekonstruēt sporta kompleksu ar mērķi 2017.gadā tajā atklāt Latvijas nacionālās futbola izlases un citu Latvijas izlašu spēļu, kā arī Latvijas futbola klubu un citu LFF pasākumu organizēšanas vajadzībām atbilstošu stadionu. Sporta kompleksa rekonstrukcijai paredzēto finansējumu nodrošinās LFF, tostarp - no UEFA paredzētajiem līdzekļiem futbola infrastruktūras programmu realizēšanas uzlabošanai turpmākajiem gadiem, kas tikuši apvienoti un novirzīti konkrēti šī projekta realizēšanai.

Organizētā noziedzība Eiropā ietekmējusi vismaz 380 futbola spēļu iznākumus, un spējusi nopelnījusi uz tā rēķina aptuveni astoņus miljonus eiro, atklājusi Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Europol.

Sadarbībā ar organizēto noziedzību, kā arī iepriekš zināmu spēļu iznākumu organizēšanā, vainojami varētu būt aptuveni 425 futbola spēlētāju un nozares pārstāvju no 15 valstīm. Lai panāktu labvēlīgus spēļu iznākumus, kukuļos izmaksāti aptuveni divi miljoni eiro. Europol norāda, ka atklājis apjomīgu e-pastu saraksti starp futbola nozares pārstāvjiem un ar Āziju saistītu organizētās noziedzības grupējumu. Saistībā ar futbola spēļu rezultātu iepriekšnoteikšanu uzsāktas vairākas izmeklēšanas, bet Vācijā apcietināti 14 cilvēki.

Rezultāti iepriekš tikuši noteikti futbola spēlēm starp 2008. un 2011. gadu, tostarp Eiropas Čempionāta un Pasaules Čempionāta kvalifikācijas spēlēs, UEFA Čempionu līgas spēlēs, kā arī vairākām spēlēm Eiropas valstu līgās. Papildus 380 futbola spēlēm Eiropas Savienībā, Europol aizdomīgas likušās arī vēl vismaz 300 spēles Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā un Centrālamerikā.

Dalība Eiropas elites līgā futbola klubam Ventspils palīdzēs izkulties no zaudējumiem.

Šogad pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē Latvijas futbola klubs Ventspils ir izcīnījis tiesības spēlēt UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā. Arī notikušajā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā šim klubam izdevās bīstami pietuvoties slavenās līgas grupu turnīram. Šie panākumi Ventspilij varētu palīdzēt noslēgt gadu ar peļņu.

Nenoliedzams ir fakts, ka dalība šajā līgā ir saistīta arī ar finansiālu ieguvumu. FK Ventspils vadība lēš, ka, lielā mērā pateicoties tieši dalībai šajā līgā, šo sezonu izdosies pabeigt ar «+» zīmi. «Nav daudz uzņēmumu, kas šogad varēs palepoties ar peļņu, bet izskatās, ka mēs būsim viens no tiem,» atzīst FK Ventspils direktors Sergejs Barkovskis. Savukārt Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Indriksons Db norādīja, ka tieši dalība UEFA FK Ventspils varētu ļaut izkulties no vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Runājot par citu mūsu valsts klubu izredzēm izcīnīt tiesības spēlēt UEFA līgā, G. Indriksons ir visai skeptisks, norādot, ka pašreiz tādu vairs nav. «Latvijā futbols nekad nav bijis pelnošs bizness, tāds tas nav šobrīd, un esmu pārliecināts, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē arī nebūs,» tā G. Indriksons.