«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Kopš 1992. gada sarkanās LED gaismas arvien biežāk tika izmantotas bremzēšanas apgaismojumam, kā arī aizmugurējos lukturos. Audi ir pirmais ražotājs, kas ieviesa papildu baltos LED dienas gaismas lukturos - vispirms Audi A8 W12 jau 2004. gadā, pēc tam arī Audi S6, Audi R8 un Audi A5/S5.

Tagad Audi piedāvā pirmos un vienīgos priekšējo gaismu lukturus pasaulē, kuros visu priekšējā apgaismojuma funkciju veikšanai izmantotas LED spuldzes. Papildus dienas apgaismojuma lukturiem šīs funkcijas ietver arī pagrieziena signālus, kā arī priekšējās tuvās un tālās gaismas. Vairākas LED grupas, veido precīzu gaismas starošanu un gaišumu. Katrā priekšējā lukturī ir iestrādāti 54 LED gaismas avoti.

LED tehnoloģiju priekšrocības ir zemais enerģijas patēriņš (50 vati priekšējām tuvajām gaismām, 6 vati priekšējām dienas gaismām), krāsa, kas ir līdzīga dienasgaismai un sniedz lielāku kontrastu un patīkamāku vizuālo izskatu, zemāka voltāža, kompakti izmēri un lielāka dizaina brīvība. Īpaša ES izsniegta atļauja ir ļāvusi ietvert priekšējā apgaismojuma LED tehnoloģiju sērijveida ražošanas procesā ātrāk nekā plānots. Tas ir tāpēc, ka atbilstošā ES regula stāsies spēkā ne ātrāk kā 2008. gadā. Audi ir viens no dalībniekiem darba grupā, kura tika izveidota 2003. gadā, ar mērķi panākt ātrāku atļauju modernizētas un spēcīgas apgaismojuma tehnoloģijas izmantošanai.

Vācu limuzīnu ražotāja Maybach jaudīgākajam eksemplāram ar 640 zirgspēku motoru ir dots nosaukums Zeppelin.

Maybach paredzējis izlaist tikai 100 Zeppelin eksemplāru un lielākais šī auto pielūgsmes objekts būs 640 ZS jaudīgais 12 cilindru motors, kura griezes moments aizstiepsies līdz galvu reibinošai 1000 ņūtonmetru atzīmei. Zeppelin izmantos pazīstamo Maybch 57 S vai pagarinātās versijas 62 S platformu. Lielākā atšķirība ir meklējma vēl izsmalcinātākā aprīkojuma klāstā, kurā varēs atrast speciāli Zeppelin modelim radītos 20 collu vieglmetāla diskus, augstas raudzes beige-black ādas salonu, īpašo šampanieša glāžu komplektu, kā arī trīs dažādus un ekskluzīvus Zeppelin parfīmus. Piemaksājot 4700 eiro (!) Zeppelin klienti var piepirkt klāt vēl divus, pēc cenas spriežot, vēl glaunākas smaržas. Maybach 57 Zeppelin cena būs nieka 483 140 eiro, bet pagarinātās versijas 62 S Zeppelin 563 108 eiro.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Leģendārā rokgrupa Led Zeppelin ziedojusi VIP biļetes grupas vienīgajam atkalapvienošanās koncertam, kas notiks šā gada 10. decembrī Londonas O2 arēnā, ziņo Breakingnews.

Db.lv jau ziņoja, ka visi trīs Led Zeppelin dalībnieki ir apvienojušies vienam koncertam, kas veltīts ierakstu kompānijas Atlantic Records dibinātājam Ahmetam Ertegunam (Ahmet Ertegun), kurš 1968. gadā parakstīja līgumu ar Led Zeppelin.

Labdarības izsolei veltītās biļetes ļauj tās īpašniekam ierasties arī ballītē, kas notiks pēc koncerta. Izsolē savāktā nauda tiks ziedota Ahmeta Erteguna izglītības mūzikas terapijas fondam.

Biļetes vairāksolīšanai pieejamas mājaslapā CharityFolks.com.

Gadsimta parks (Centennial Park) lielākā kapsēta un krematorija Austrālijas pilsētā Adelaidā piedāvā jaunu pakalpojumu, ierastā bēru marša vietā iespējams izvēlēties Led Zeppelin Stairway to Heaven vai AC/DC - Highway Hell, raksta Associated Press.

Gadsimta parka īpašnieks paziņojis, ka šobrīd populārāko melodiju topa desmitniekā ir palikušas tikai divas kristiešu himnas - AmazingGrace un Abide With Me.

Bēru melodiju topa virsotnē ierindojas Frenka Sinatras hīts My Way, otro vietu ieņem Luisa Ārmstronga Wonderful World. Savukārt Led Zeppelin un AC/DC vēl nav iekarojuši klientu simpātijas, tomēr kopš apbedītāji vairs nepiedāvā tradicionālās kristiešu melodijas arī Led Zeppelin un AC/DC kļūst pieprasīti.

„Pašas neparastākās dziesmas vairāk iederas gadījumos, kad tām jāraksturo mirušo,” paziņojis Gadsimta parka administrācijas pārstāvis Braiens Eliots. Kas attiecas uz mazāk tradicionālām kompozīcijām, klienti var pasūtīt arī komēdijseriāla Monty Python AlwaysLook on the Bright Side of Life, Barbaras Strezandas un Gordona Arlēna Ding Dong the Witch is Dead, Reja Čārlza Hit the Road Jack un Queen Another One Bites the Dust.

Ir kāda Facebook lapa, kas pēdējās dienās piesaistījusi manu (un, spriežot pēc dažiem ierakstiem sociālajos medijos, - ne tikai manu) uzmanību, liekot domāt par to, cik liela ir «aiz» dažādiem sociālo mediju profiliem, fanu lapām un komūnām esošu uzņēmumu atbildība pret saviem sekotājiem.

Sociālo tīklu pētnieks Andrē Burks kādā no savām prezentācijām norādījis, ka, domājot par sekotājiem virtuālajā vidē, «tas vairs nav stāsts par mūsu interesēm, tas ir stāsts par viņu interesēm». Citiem vārdiem – mums, kas radām šīs lapas, protams, ir savi biznesa vai kādi citi mērķi, bet cilvēkiem, kas tām sāk sekot, - viņu intereses un vēlme saņemt noteikta rakstura informāciju. Ja liekam viņiem vilties un to nesniedzam, viņi agrāk vai vēlāk mūsu fanu pulku pamet.

Pirms gada – 2011. gada jūlijā – Latvijas Facebook lietotāju uzmanību piesaistīja tikko izveidota virtuālā «komūna» Bring H&M to Latvia (atvediet/atvedīsim H&M uz Latviju). Tā kā diskusijas par Zviedrijā tapušā, bet nu jau visā pasaulē pieejamā zīmola Hennes & Mauritz iespējamo ienākšanu Latvijā uzvirmoja ik pa laikam un zīmols šeit bija gaidīts, minētā fanu lapa diezgan ātrā laikā savāca ievērojamu skaitu sekotāju. Jāatzīst, ka Latvijas mērogā 3 265 fani kādai Facebook lapai gada laikā ir ievērojams skaits (ņemot vērā, ka esam viena no aptuveni 10 valstīm pasaulē, kur Facebook joprojām nav absolūts sociālo mediju līderis).

Pateicoties vērīgajiem Db.lv lasītājiem, esam secinājuši, ka internetā parādījušies daudzi sludinājumi, ar kuru palīdzību cilvēki vēlas iegūt Dziesmu svētku biļetes.

Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv atrodami sekojoši sludinājumi:

"Ļoti gribu iegādāties 6 biļetes uz Dziesmu svētku deju lieluzveduma koncertu un 6 uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Ja ir kāda lieka biļete, ļoti labprāt nopirkšu."

"Vēlos ļoti nopirkt biļeti uz atklāšanas dziesmu svētku koncertu un noslēguma koncertu.. ."

"Pērku trīs biļetes uz dziesmu noslēguma koncertu mežaparka estrādē, ļoti, ļoti, ļoti."

"Vajag 2-5 biļetes uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu Mežaparkā un 2-5 biļetes uz Deju svētku koncertu."

utt.

Līdzīgi sludinājumi atrodami arī portālā reklama.lv.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Laikā, kad energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, uzņēmumiem ir pēdējais brīdis atvērt acis un rīkoties – nomainīt veco apgaismoju pret jaunu, ekonomisku LED apgaismojumu, un ik mēnesi samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 80%.

SIA “RCG Lighthouse” piedāvā pakalpojumu “apgaismojums kā ārpakalpojums,” kas ir jauns industriālais apgaismojums uz “nomaksu”. Astoņos gados esam realizējuši jau vairāk nekā 400 projektus komerciālā un industriālā sektora klientiem visā Baltijā. Orkla Latvija, Coca-Cola, Jysk – tie ir tikai daži no mūsu klientiem, kas rīkojās krietni pirms energoresursu krīze pieklauvēja pie namdurvīm. Jā, lauvas tiesu tie ir starptautiski uzņēmumi, kuru fokuss uz energoefektivitāti nav pēdējā gada tendence. Tomēr līdz ar krīzi aizvien pieaug pieprasījums arī no vietējā kapitāla uzņēmumiem. Lai gan pieprasījuma kāpums pēc LED apgaismojumiem ir ar strauji pieaugošu tendenci, mēs spējam to apmierināt. Mūsu fokuss ir uzņēmumi, kuru izmantojamo objektu platība ir virs 1000 m2 – biroju ēkas, loģistikas centri, noliktavas, mazumtirdzniecības veikali, ražošanas telpas un tirdzniecības centri, kā arī dažādas āra teritorijas.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Uz nākamajā nedēļas nogalē Salacgrīvā gaidāmo Positivus festivālu internetā tiek pārdotas viltotas biļetes, aģentūru LETA informēja kāda viltotu biļešu pircēja, savukārt festivāla rīkotāji aicina mūzikas mīļotājus nekādā gadījumā nepirkt biļetes no rokas, lai festivāla dienā nenāktos palikt aiz sētas.

Kā aģentūru LETA informēja kāda biļešu pircēja, interneta portālā www.ss.lv viņa atradusi sludinājumu, kurā kāds Sergejs piedāvājis iegādāties biļeti, jo viņš pats uz pasākumu netiekot.

Divu dienu festivāla ieejas biļeti sieviete iegādājās par 22 latiem un, kā solīts sludinājumā, līdzi tika iedots pirkuma čeks. Sergejs apgalvoja, ka savu biļeti pārdodot, jo neesot naudas dzīvokļa īres nomaksai. Sākumā nekas neradīja aizdomas, līdz pāris dienas vēlāk tajā pat portālā sieviete pamanīja identisku sludinājumu. Tāpēc viņa devās pārbaudīt savu nopirkto biļeti uz Biļešu servisa kasi, kur apstiprinājās aizdomas, proti, attiecīgajā Biļešu servisa kasē neviena biļete uz Positivus festivālu netika iegādāta.

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.