Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.

Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu, konstatēts Naudas plānošanas centra (NPC) un AS GE MoneyBank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.

Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.

GE Money veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 3000 britu sievietes, atklājās, ka vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties. Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un pārvēršot to stundās sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu. Šādas preces sievietes iegādājas 90 reizes gadā, no tām 30 reizes iegādājoties apģērbu, 15 reizes - apavus, 18 reizes - aksesuārus un 27 reizes - kosmētiku. 12 mēnešu periodā sievietes velta 100 stundas un 48 minūtes tam, lai izvēlētos sev izdevīgākos un modernākos apģērbus. Papildus 40 stundas un 30 minūtes tiek tērtas, mekljot un iegādājoties apavus, taču 29 stundas un 31 minūte, izvēloties aksesuārus, piemēram, somas, rotaslietas, šalles u.c.Pat tik ikdienišķu lietu kā dezodorantu, dušas želeju un matu kopšanas līdzekļu iegādei, sievietes patērē aptuveni 17 stundas un 33 minūtes gadā. Savukārt, lai iepriecinātu savus ģimenes locekļus un draugus, britu sievietes dāvanu izvēlei un iegādei velta 36 stundas un 17 minūtes ik gadu. Ne mazāk laika tiek veltīts grāmatu un žurnālu iegādei - kopā 31 stundu un 21 minūti.

Vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties, liecina GE Money veiktais pētījums. Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu.

Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un, pārvēršot to stundās, sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

Atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis savā rīcībā esošus statistikas un pētījuma datus, kā arī Centrālā statistikas pārvaldes datus, piedāvājot uzzināt, kādas ir Latvijas sievietes, viņu paradumi un veselība.

Kā liecina statistikas dati, 54% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, un sieviešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz 79 gadi, kas ir par desmit gadiem ilgāks nekā vīriešiem.

No minētajiem 79 gadiem 56,5 gadus sievietes nodzīvo veselīgi bez nopietnām veselības problēmām. Vairāk nekā puse - 52% - Latvijas sieviešu savu veselību vērtē kā labu vai diezgan labu. Galvenās veselības problēmas sievietēm Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji. Visbiežāk sievietes sūdzas par galvassāpēm, muguras, locītavu, mugurkaula sāpēm kakla - plecu daļā, kā arī par bezmiegu.

Dati par sieviešu ģimenes stāvokli liecina, ka 37% Latvijas sieviešu ir neprecējušās, 35% ir precējušās, 14% ir šķīrušās no laulātā drauga, 14% sieviešu ir atraitnes. Vidējais sievietes vecums, piedzimstot bērnam, ir 29,1 gads. Pirmais bērns dzimst vidēji 26,4 gadu vecumā. Aptuveni 15% dzemdētāju ir vecumā virs 35 gadiem.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

http://www.db.lv/images/article/2008/05/23/cb4b1273-e59b-4c71-bb89-279d81165272.jpg

«Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā vīriešiem un sievietēm piemīt patoloģiska vēlme būt seksīgiem līdz pat zārka vākam,» ar vieglu ironiju saka Konstantīns Bogomolovs. «Zvaigžņu parādīšanās uz sarkanajiem paklājiem Losandželosā, Kannās un Venēcijā to tikai apstiprina. Mēs redzam maksimāli atkailinātus plecus, rokas un dekoltē neatkarīgi no vecuma. Karikatūras ar pigmentācijas pleķiem, grumbām un savītušu ādu! Un nevienam tas nešķiet nenormāli!»

Iespējams, es pārspīlēju, bet arī ikdienas dzīvē sievietes neatkarīgi no vecuma šķiet nodarbinātas tikai ar vienu vienīgu domu – cik īsi drīkst būt mani svārki un cik atkailināts vēders. Šī uzbāzīgā atkailināšanās, manuprāt, atņem visus imidža jaukumus. Jo seksualitāte ir līdz galam nepateiktais. Mūsu erotiskās fantāzijas parasti darbojas, kad nav iespējas ieraudzīt visu.

Trešā daļa jeb 33,21% no viesiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pieder sievietēm, savukārt uzņēmumu, kuru valdēs darbojas sievietes, īpatsvars ir 33,43%, apkopojis Lursoft.

Lielāks sieviešu īpatsvars ir starp mazkapitāla SIA dalībniekiem un matpersonām. 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām SIA dalībnieces ir sievietes, savukārt 38,53% gadījumu sievietes darbojas mazkapitāla SIA valdēs.

Biznesā visaktīvākās sievietes ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, savukārt 11,14% gadījumu uzņēmumu dalībnieces ir no 18 līdz 29 gadus vecas. Vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%), noskaidrojis Lursoft.

Jau vairāki Igaunijas lieli koncertu organizatori paziņojuši, ka pasaules mēroga superzvaigžņu koncertus plāno rīkot Rīgā nevis Tallinā, ziņo laikraksts Telegraf.

Igaunijas holdings Baltic Development Group (BDG), kura pieder aģentūra F.B.I., norādījis, ka turpmāk lielie pasaules zvaigžņu koncerti norisināsies nevis Tallinā, bet Rīgā. Kā norāda BDG pārstāvis Kristaps Kārkliņš, tas nozīmē, ka F.B.I. rīkoto koncertu skaits Rīgā palielināsies par aptuveni 20%.

Ja kādreiz kādas zvaigznes koncerts notika tikai vienā Baltijas pilsētā, tad parasti tā bija Tallina. Tagad par šo vietu kļūs Rīga. Šāda BDG plāna pamatā ir Igaunijas valdības lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli uzņēmumiem, kas darbojas tūrisma un izklaides biznesā, no 5% līdz 18%, kas nenovēršami novestu pie biļešu cenu pieauguma. Latvijā šāds nodoklis attiecīgās nozares uzņēmumiem ir 0%.

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā – 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % – vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 – vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

Kad runa ir par naudu, sievietes ir atbildīgākas nekā vīrieši. Sievietes biežāk cenšas izvairīties no iekļūšanas parādos un pūlas vairāk, lai kļūtu finansiāli neatkarīgas, teikts Reuters Synovate veiktajā aptaujā.

Šajā aptaujā par finanšu jautājumiem piedalījās 4 500 sievietes no 12 valstīm (Austrālijā, Brazīlijā, Bulgārijā, Kanādā, Francijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā un ASV). Identiskam skaitam vīriešu arī tika uzdoti jautājumi saistībā ar finansēm.

Rezultāti parādīja, ka aptuveni puse abu dzimumu pārstāvju atzina sievietes par atbildīgākām naudas jautājumos. It sevišķi tas ir uzskatāms Meksikā, kur šim apgalvojumam piekrīt 72% respondentu. Kaut arī 40% sieviešu daļu savu ikmēneša ienākumu lieto kredītkaršu atmaksai, 70% sieviešu atzīst, ka, lietojot vairāk nekā vienu kredītkarti, varētu nokļūt parādos, tādējādi parādot šādas iespējas apzināšanos.

Kā ziņo Eiropas Komisija, visā ES ekonomikā sievietes joprojām saņem vidēji par 15 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Jaunā, trešdien pieņemtā ziņojumā ir izklāstīti veidi, kādā ES var novērst minētās atšķirības, kas pēdējos desmit gados tikpat kā nav mainījušās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Kopumā visai ekonomikai ir raksturīga nevienlīdzīga darba samaksa starp dzimumiem attiecībā uz vidējo samaksu par stundu, ko pirms nodokļu atskaitījumiem saņem sievietes un vīrieši. Tas atspoguļo darba tirgū pastāvošo diskrimināciju un nevienlīdzību, kas skar galvenokārt sievietes.

"Skolā meitenes gūst labākus rezultātus, un, salīdzinot ar vīriešiem, darba tirgū iesaistās vairāk sieviešu, kurām ir augstskolas diploms, taču darba samaksa joprojām atšķiras par 15 %. Šī ir absurda situācija, un tā ir jāmaina," teica ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. "Darba samaksas atšķirības ir sarežģīts jautājums, kam ir daudz iemeslu. Dažreiz ir skaidri saskatāma diskriminācija. Taču bieži vien minētās problēmas cēloņi ir slēpti: sievietes strādā vairāk darbu, par ko nesaņem samaksu, piemēram, viņas rūpējas par mājsaimniecību un aprūpē apgādājamos; vairāk ir tādu sieviešu, kas strādā nepilnu darba laiku, un bieži vien nozarēs, kurās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, atalgojuma skala ir zemāka. Mums tagad ir jāievieš pārmaiņas. Vienīgais ceļš uz panākumiem ir panākt to, ka vīrieši un sievietes, NVO, sociālie partneri un valdības vienoti sadarbojas, lai visos līmeņos risinātu šo problēmu.

Latvijā sieviešu skaits, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, vairāk nekā divas reizes pārsniedz tādu pašu vecumu sasniegušo vīriešu skaitu. Šis rādītājis ir augstākais Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu robežu, uz simts vīriešiem vidēji ir 207,6 sievietes. Līdzīga situācija ir Lietuvā (uz simts vīriešiem 197 sievietes) un Igaunijā (uz simts vīriešiem 204 sievietes).

Vismazākais 65 gadus pārsniegušu sieviešu īpatsvars ir Kiprā, kurā uz simts vīriešiem vidēji ir 120 sievietes un Zviedrijā (uz simts vīriešiem 122,8 sievietes).

Vismazākais pensijas vecuma sieviešu īpatsvars ES ir Kiprā, kur uz simtu vīriešu ir vidēji 120,3 sievietes, kas sasniegušas 65 gadu vecumu. Kopumā ES uz simts vīriešiem, kas sasnieguši 65 gadus, ir 138 šāda paša vecuma sieviešu.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Visaugstākais sieviešu amatpersonu īpatsvars uzņēmumos ir Jūrmalā. Latvijas lielākajās pilsētās vadošus amatus uzņēmumos vienlīdz bieži ieņem kā vīrieši, tā sievietes. Dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā sieviešu īpatsvars amatpersonu vidū ir sarucis par 5,8%, tomēr par teju par 3% palielinājies uzņēmumu īpašnieču skaits, liecina Lursoft apkopotā statistika.

«Jāatzīst, ka sievietes kā uzņēmumu amatpersonas Latvijā ir pirmajās pozīcijās arī Eiropā un uz mums noteikti nav attiecināma Eiropas Parlamenta iniciatīva, kas paredz paaugstināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu augstākajā vadībā ar kvotu palīdzību. Tieši otrādi – pētījums norāda, ka citu ES valstu pārstāvjiem būtu jābrauc uz Latviju peiredzes apmaiņā,» uzskata sabiedriksās organizācijas Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Pēdējo piecu gadu laikā par 2,46% ir palielinājies ir to sieviešu skaits, kuras dibinājušas pašas savu uzņēmumu. Dati liecina, ka 2006. gadā no visām Latvijā reģistrētajām aktīvajām amatpersonām 41,15% ir bijušas sievietes, savukārt šogad sieviešu amatpersonu īpatsvars uzņēmumos veido 35,35%.

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Vīrieši uzkrājumiem novirza lielākas summas nekā sievietes, secināts GE Money Bank pētījumā.

Sievietes dod priekšroku skaidrai naudai un biežāk izmanto īstermiņa uzkrājumu veidus, bet vīrieši – grib pelnīt procentus, tādēļ nogulda ilgtermiņā.

Vīrieši uzkrājumiem ik mēnesi atvēl lielākas summas nekā sievietes. Piemēram, 14 % mēnesī uzkrāj 36-50 latu, 10 % - 51-100 latu. Sieviešu vidū šie rādītāji attiecīgi ir 10% un 8%.

Savukārt sievietes ir vairāk nodrošinātas īsākam laikam, paliekot bez regulāriem ienākumiem, 42 % sieviešu ar jau izveidotajiem uzkrājumiem pietiktu labākajā gadījumā mēnesim, vīriešiem šis procents ir mazāks – 32 %.

Pētījuma dati liecina, ka vīriešiem jau ir uzkrāts ilgākam laika periodam – 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19 % un 4 %, norāda GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Latvijā sievietes biežāk ieņem vadošus amatus nekā jebkur citur Eiropā – 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes, liecina Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Baltijas valstis ir izteiktas līderes Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Lietuvā 39% vadošo amatu ieņem sievietes, savukārt Igaunijā – 37% vadītāju ir sievietes. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts - šajā Austrumeiropas valstī katru trešo vadošo amatu ieņem sieviete (34%). Polijai seko Beļģija ar 30% sieviešu īpatsvaru vadošos amatos. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes.

40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%).