Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

«Ir daudz cilvēku, kuri patiešām, patiešām ienīst to, ko es saku,» atzinis Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Pols Krugmans. Viņš bieži tiekot zākāts, piemēram, par komunistu vai meli, raksta CNBC.

Krugmans ir profesors Prinstonas universitātē.Viņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām, taču dusmas izsauc tieši viņa komentāri izdevumā New York Times.

«Tas ir šokējoši, kad pirmoreiz ar to jāsastopas. Tas ir tā - ak Dievs, viņi ienīst mani,» atminējies Krugmans. Taču, pēc Krugmana vārdiem, ar šādu naidu jāsaskaras vairumam cilvēku, kuri medijos publicē savus komentārus, un tagad viņš tos pat gandrīz vai izbaudot. Ekonomistu uzjautrinot arī cilvēku atstātie balss ziņojumi viņa biroja tālrunī, kas bieži esot «ļoti neķītras skaļas frāzes».

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

Latvijas ekonomikas attīstības stāsts ir unikāls, tādēļ to nevarēs izmantot neviena citas valsts, uzskata ASV ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti izveidojuši ziņojumu par Latviju, un Baltijas valstsir kļuvusi par fiskālās politikas karu simbolu, taupības aizstāvji tai piešķir ikonas statusu, norāda P. Krugmans. Viņš norāda, ka Latvija piedzīvojusi milzīgu ekonomikas kritumu pēc 2007. gada, kam sekoja ātra, bet vēl nepabeigta atgūšanās, un pēdējie dati liecina, ka atveseļošanās varētu sākt palēnināties, un bezdarba līmenis ir daudz augstākā līmenī nekā tas bija pirms krīzes.

Latvijas dati no 2007. līdz 2013. gadam izskatās līdzīgi ASV datiem no 1929. līdz 1935. gadam, kad liela daļa uzskatīja, ka ASV 1935. gadā aizvien bija Lielās Depresijas laikā, tādēļ, ja uz Latviju raugās no šī skatu punkta, tā neziskatās īpaši labi – labāk gan nekā Grieķija, bet ne labi, saka ekonomists.

Vairākos, tostarp konservatīvos, pasaules ziņu portālos izplatījušās ziņas, ka izšķērdīgs dzīvesveids un neapdomīgas investīcijas līdz bankrotam novedušas ekonomistu Polu Krugmanu.

Pati ziņa par slavenā ekonomista bankrotu ir izplatījusies no interneta satīras izdevuma The Daily Currant. Savukārt pēc tam to esot publicējis kāds Austrijas tiešsaistes izdevums, ko savukārt pārpublicējuši citi portāli. Businessinsider.com ziņo, ka ziņas par Krugmana bankrotu, lai gan šorīt vēl bija redzamas, daudzviet jau esot izņemtas.

Arī pats P. Krugmans savā blogā norādījis, ka redzējis ziņas par savu bankrotu un šajā sakarā jau nācies atbildēt kādas Krievijas televīzijas žurnālistiem. Ekonomists tāpat norāda, ka nav agrāk reaģējis uz nepatiesajām ziņām par savu bankrotu, jo gribējis redzēt, kuri mediji uz šo joku iekritīs.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

Latvijas premjerministrs piektdien devis prettriecienu Pola Krugmana kritikai par Latvijas taupības pasākumiem, sakot, ka Nobela prēmiju ieguvušajam ekonomistam ir «grūtības atzīt savu kļūdu», vēsta CNBC. Premjers arī norādījis, ka nav pareizi pretstatīt taupību pret izaugsmi, jo ir nepieciešamas abas.

«Krugmans 2008. gada decembrī slaveni pateica, ka Latvija ir jaunā Argentīna, ka tā neizbēgami bankrotēs un tagad viņam acīmredzot ir grūtības atzīt, ka viņš kļūdījās un tāpēc viņš cenšas meklēt problēmas saistībā ar to, kā Latvija atlabst no ekonomikas krīzes,» intervijā CNBC stāstījis Valdis Dombrovskis.

«Bet es domāju - skaidrs fakts, ka pēdējos divus gadus mēs baudām strauju izaugsmi, liecina - tā, iespējams, bija pareizā stratēģija,» stāstījis Latvijas premjers.

CNBC atgādina, ka pēc ekonomikas «sabrukuma» 2008. gadā Latvijas valdība ķērās pie apjomīgiem taupības pasākumiem, kas noveda pie iekšzemes kopprodukta būtiska krituma.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Polijai vajadzētu izvairīties no iekrišanas «eiro lamatās», uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizējis «Latvijas veiksmes stāstu».

Savā interneta blogā ASV laikraksta The New York Times vietnē, P. Krugmans norāda, ka Polija ir viens no Eiropas relatīviem «veiksmes stāstiem» - valstij izdevies izvairīties no tautsaimniecības krituma un tās rīcībā ir viena no kontinenta spēcīgākajām valūtām.

Ekonomists raksta, ka, lai gan Polijas ekonomikas izaugsmes temps pēdējā laikā sagrīļojies, tomēr, salīdzinot ar Eiropas standartiem, valstī ir atsvaidzinošs ekonomisko šausmu trūkums.

P. Krugmens pauž, ka Polijas ekonomikas relatīvajam veiksmīgumam palīdzējis fakts, ka valsts ne tikai saglabājusi savu valūtu, bet arī tas, ka zlotam ir «peldošs» kurss, tādējādi krīzes apstākļos tā varējusi izmantot savus monetāros instrumentus.

Ir nožēlojami redzēt, ka Eiropas līderi apgalvo par atgūšanos pēc viena ceturkšņa pozitīva pieauguma ar 1,2% gada likmi, savā blogā New York Times norāda ASV ekonomists Pols Krugmans.

«Ja jūs esat cietis milzīgu ražošanas apjomu un nodarbinātības kritumu, vajadzētu būt ilgam straujas izaugsmes periodam, lai atgūtu zaudēto, citādāk veiksmīga atgūšanās tiek definēta pārāk viegli,» viņš norāda.

Lai ilustrētu pamatojumu, P. Krugmans publicējis grafiku, kurā salīdzināts Latvijas bezdarba līmenis no krīzes sākuma līdz pašreizējam brīdim un ASV laika posmā no 1929. gada līdz 1935. gadam.

«Dīvaini ir to teikt, bet lielākā daļa no mums uzskata, ka ASV aizvien 1935. gadā atradās Lielās Depresijas laikā,» viņš norāda. «Zinu, ka latvieši norāda, ka iepriekšējā izaugsme nebija ilgtspējīga, tādēļ patlaban Latvija tuvojas pilnai nodarbinātībai. Es tikai vēlos uzsvērt, ka maza izaugsme pēc dziļas lejupslīdes, un Eiropai kopumā tā ir maza izaugsme – ne uz ko nenorāda,» viņš saka.

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) izdevies pamatīgi sakaitināt Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu pēc tam, kad viņš savā blogā New York Times apšaubīja Igaunijas ekonomiskos sasniegumus.

Krugmans savā blogā, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja Eurostat datiem, norāda, ka krīzes laikā – 2008., 2009. gads – Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) «nogāzās» rekordlielos tempos. Lai arī pēc krīzes valsts IKP ievērojami audzis, tas tomēr joprojām atrodas tālu no pirmskrīzes līmeņa. «Labāk nekā nekas, laikam – bet, vai tā ir caurlaide ekonomikas triumfam?» raksta Krugmans.

Šī informācija pamatīgi aizkaitinājusi Igaunijas prezidentu, kurš savā Twitter kontā Krugmanam veltījis vairākus asus ierakstus, piemēram: «Let's sh*t on East Europeans: their English is bad, won't respond & actually do what they've agreed to & reelect govts that are responsible.» («Uzd******m austrumeiropiešiem: viņu angļu valodas zināšanas ir sliktas, neatbild un tik tiešām dara to, par ko ir vienojušies, un pārvēl valdības, kas ir atbildīgas»)

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Svētdien Tallinā uz operas skatuves debitēja kantāte, ko iedvesmoja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa tvitera ķilda ar amerikāņu ekonomistu Polu Krugmanu, ziņo nacionālā raidorganizācija ERR.

15 minūtes garais priekšnesums nodēvēts par Nostra Culpa, un abu strīdnieku partijas izpilda mecosoprāns Irisa Oja. Libretu sarakstījis komentētājs Skots Dīls, bet mūzikas autors ir latviešu komponists Eižens Birmanis.

Kā jau ziņots, Nobela prēmijas laureāts Krugmans 2012.gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» tviterī rakstīja Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Viena lieta ir cilvēka kļūšana par ofisa planktonu, bet pārlieka fokusēšanās uz veiksmi nav laba arī kapitālismam kā sistēmai

Sieviete spēka gados darba dienas vidū sabrūk uz datora tastatūras mirusi. Visai jauns vīrietis pēc darba dienas saļimst tautas deju mēģinājumā un turpat mirst. Tie nav šausmu stāsti no Ķīnas vai Korejas – zemēm, kas ir bēdīgi slavenas ar letāliem gadījumiem skrējienā pēc veiksmes, bet gan tepat no Rīgas.

Ārstu slēdziens abos traģiskajos gadījumos, par kuriem esmu dzirdējis šai decembrī, ir – pārstrādāšanās.

Mana personīgā, tāpat kā šā laikraksta, pozitīvā attieksme pret kapitālisma loģiku ir zināma (sk. kaut vai otrdienas komentāru), tomēr tā reizē nav arī ideoloģiska. Ir jāapzinās jebkuras metodes ierobežojumi, jebkuru izvēļu riski, jo cilvēki vien esam, kas nozīmē – maldīgi, nepilnīgi un ar nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām, vēlams, pašu apzinātām un brīvprātīgām.

ASV popularitāti strauji ieguvusi ideja, kura nosaka, ka Valsts kases departamentam vajadzētu izkalt platīna monētu ar nominālvērtību viena triljona ASV dolāru apmērā, lai tādējādi izvairītos no valsts parādu griestu kārtējās palielināšanas.

Saskaņā ar šo ideju, kuru apskatījuši vairāki pazīstami ASV ekonomisti, tostarp Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, ASV likumdošana ļauj Valsts kases departamentam kalt platīna monētas jebkurā nominālvērtībā. Šādu monētu ASV Valsts kase varētu noguldīt savā kontā Federālo rezervju sistēmā, lai pēc tam izmantotu savu parādsaistību segšanai, tā vietā, lai kārtējo reizi palielinātu ASV valsts parāda griestus. Patlaban ASV Valsts kasi finansē Federālo rezervju sistēma.

Ideja popularitāti ieguvusi sociālajos tīklos, kur tās plusus un mīnusus apskatījuši pazīstami ekonomikas eksperti un speciālisti, vēsta Business Insider. Ideja par viena triljona platīna monētas kalšanu iesniegta arī Baltā nama petīciju vietnē We The People, kurā ASV iedzīvotāji prezidenta administrācijai var piedāvāt savas idejas, tām, kuras iegūst lielu atbalstu, jāsniedz oficiāla atbilde.

Starptautiskajā biznesa laikrakstā Wall Street Journal publicēts ekonomikas ministra Daniela Pavļuta raksts, kurā ministrs oponē ekonomistam Polam Krugmanam, kas kritizējis Latvijas krīzes pārvarēšanu.

Rakstā Smart Austerity and the Latvian turnaround (Gudrā taupība un Latvijas atkopšanās) ministrs uzsver, ka pirmskrīzes izaugsme nav uzskatāma par piemērotu mērauklu veselīgas ekonomikas attīstības noteikšanai.

Latvijas izaugsme un straujie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma radītāji periodā no 2005. līdz 2007. gadam balstījās lēta ārvalstu kapitāla ieplūšanā nekustamā īpašuma darījumos – iekšējā patēriņā, nevis reālajā – ražojošajā un eksportējošajā – ekonomikas sektorā.

Tā rezultātā, lai arī bezdarba līmenis bija zems un IKP izaugsme strauja, ekonomikas struktūra bija nesabalansēta, izveidojās nekustamo īpašumu tirgus burbulis, valsts dzīvoja pāri saviem ienākumiem un nonāca tuvu bankrota stāvoklim.

Mazas valstis, devalvējot savu valūtu, ir daudz lielākas zaudētājas un piedzīvo daudz lielāku emigrāciju nekā gadījumā, ja tiek piekopta stingra fiskālā politika, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, sakot, ka to arī atzinis ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizēja Latvijas izvēli krīzes risināšanā.

LTV raidījumā Labrīt, Latvija! Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka gadījumā, ja Latvija būtu devalvējusi latu, no valsts būtu aizbraukuši daudz vairāk cilvēku.

Kā piemēru Rimšēvičs minēja Islandi, kura valūtas devalvācijas rezultātā piedzīvoja lielāko emigrācijas vilni kopš 1888. gada.

Jau vēstīts, ka krīzes risināšana Latvijā netiek vērtētā viennozīmīgi – kamēr vieni apgalvo, ka stingra fiskālā politika, kas šobrīd rezultējusies straujākajā ekonomikas izaugsmē Eiropas Savienībā, bija pareizais solis un kalpo par piemēru citām grūtībās nonākušajām valstīm, citi norāda uz reālo situāciju valstī - ievērojamo emigrācijas vilni, lielo bezdarbu un straujo iekšzemes kopprodukta kritumu, kas piedzīvots laikā, kad tika ieviesti konsolidācijas pasākumi.

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.