Latvijas ekonomikas attīstības stāsts ir unikāls, tādēļ to nevarēs izmantot neviena citas valsts, uzskata ASV ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti izveidojuši ziņojumu par Latviju, un Baltijas valstsir kļuvusi par fiskālās politikas karu simbolu, taupības aizstāvji tai piešķir ikonas statusu, norāda P. Krugmans. Viņš norāda, ka Latvija piedzīvojusi milzīgu ekonomikas kritumu pēc 2007. gada, kam sekoja ātra, bet vēl nepabeigta atgūšanās, un pēdējie dati liecina, ka atveseļošanās varētu sākt palēnināties, un bezdarba līmenis ir daudz augstākā līmenī nekā tas bija pirms krīzes.

Latvijas dati no 2007. līdz 2013. gadam izskatās līdzīgi ASV datiem no 1929. līdz 1935. gadam, kad liela daļa uzskatīja, ka ASV 1935. gadā aizvien bija Lielās Depresijas laikā, tādēļ, ja uz Latviju raugās no šī skatu punkta, tā neziskatās īpaši labi – labāk gan nekā Grieķija, bet ne labi, saka ekonomists.

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

Ir nožēlojami redzēt, ka Eiropas līderi apgalvo par atgūšanos pēc viena ceturkšņa pozitīva pieauguma ar 1,2% gada likmi, savā blogā New York Times norāda ASV ekonomists Pols Krugmans.

«Ja jūs esat cietis milzīgu ražošanas apjomu un nodarbinātības kritumu, vajadzētu būt ilgam straujas izaugsmes periodam, lai atgūtu zaudēto, citādāk veiksmīga atgūšanās tiek definēta pārāk viegli,» viņš norāda.

Lai ilustrētu pamatojumu, P. Krugmans publicējis grafiku, kurā salīdzināts Latvijas bezdarba līmenis no krīzes sākuma līdz pašreizējam brīdim un ASV laika posmā no 1929. gada līdz 1935. gadam.

«Dīvaini ir to teikt, bet lielākā daļa no mums uzskata, ka ASV aizvien 1935. gadā atradās Lielās Depresijas laikā,» viņš norāda. «Zinu, ka latvieši norāda, ka iepriekšējā izaugsme nebija ilgtspējīga, tādēļ patlaban Latvija tuvojas pilnai nodarbinātībai. Es tikai vēlos uzsvērt, ka maza izaugsme pēc dziļas lejupslīdes, un Eiropai kopumā tā ir maza izaugsme – ne uz ko nenorāda,» viņš saka.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Viena lieta ir cilvēka kļūšana par ofisa planktonu, bet pārlieka fokusēšanās uz veiksmi nav laba arī kapitālismam kā sistēmai

Sieviete spēka gados darba dienas vidū sabrūk uz datora tastatūras mirusi. Visai jauns vīrietis pēc darba dienas saļimst tautas deju mēģinājumā un turpat mirst. Tie nav šausmu stāsti no Ķīnas vai Korejas – zemēm, kas ir bēdīgi slavenas ar letāliem gadījumiem skrējienā pēc veiksmes, bet gan tepat no Rīgas.

Ārstu slēdziens abos traģiskajos gadījumos, par kuriem esmu dzirdējis šai decembrī, ir – pārstrādāšanās.

Mana personīgā, tāpat kā šā laikraksta, pozitīvā attieksme pret kapitālisma loģiku ir zināma (sk. kaut vai otrdienas komentāru), tomēr tā reizē nav arī ideoloģiska. Ir jāapzinās jebkuras metodes ierobežojumi, jebkuru izvēļu riski, jo cilvēki vien esam, kas nozīmē – maldīgi, nepilnīgi un ar nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām, vēlams, pašu apzinātām un brīvprātīgām.

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Latvijas iestāšanos eirozonā neaizkavēs nedz iekšēji, nedz ārēji faktori, pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norāda, ka citu eirozonas valstu vidū Latvijas pievienošanās eirozonai pausts pilnīgi vienbalsīgs atbalsts, un it visas eirozonas valstis saprot, ka Latvija atbilst rādītājiem, lai pievienotos vienotās valūtas blokam, finanšu ministrs norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas iekšienē atbalsts iestāšanās eirozonai «aug un turpinās augt». Finanšu ministrs uzskata, ka lielākais satraukums iedzīvotāju vidū līdz šim bijis par eirozonas sabrukumu, vērojot notikumus krīzes skartajās eirozonas valstīs. Viņš norāda, ka negatīvās ziņas par eirozonu samazinās, un redzams, ka sabrukums nav gaidāms. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomika piedzīvo izaugsmi, un tas ir rādītājs, ka esam spējīgi izturēt triecienus, pārliecināts A. Vilks.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Kiprai «pie galvas tika pielikta pistole» un tāpēc nācās piekrist nodevu piemērošanai noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, kas glāba valsti no maksātnespējas, pavēstījis Kipras prezidents Niks Anastasiads.

Sniedzot liecības Izmeklēšanas komisijai, kuras uzdevums ir noskaidrot Kipras finanšu krīzes cēloņus, salas prezidents pastāstīja, ka 15. martā pirms Eirogrupas tikšanās viņš esot atgādinājis, ka iedzīvotāji un valsts ekonomika jau smagi cietuši 1974. gada Turcijas iebrukuma laikā. Tomēr viņam ticis atgādināts par Kipras republikas ekonomikas kāpumu pēdējo gadu laikā.

«[Tomēr] lēmums jau bija pieņemts. Diemžēl daudzi uzskatīja, ka tas ir piemērots brīdis, lai pārbaudītu šādu risinājumu,» norādīja N. Anastasiads. Prezidentam atlikusi tikai izvēle vai akceptēt nodevas piemērošanu noguldījumiem, vai arī ļaut valsts lielākajām bankām sabrukt.

Ja Eiropas Savienība neveiks radikālas pārmaiņas eirozonas fiskālajā politikā un patvēruma meklētāju politikā, tas kritiski ietekmēs uzticību un sadarbību starp valstīm, liekot šaubīties arī par savstarpējām drošības garantijām.

Tā sarunā ar DB spriež Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Viņš norāda, ka eirozonas fiskālā integrācija ir nonākusi strupceļā, jo sevišķi Itālijas jaunā valdība, kurai ir liels sabiedrības atbalsts, nepiekritīs ne ES fiskālajai, ne banku savienībai, kur spēles noteikumi ir Ziemeļeiropas diktēti. Lai izbeigtu pirkstu rādīšanu vienam uz otru un spriedzi starp tautām publisko finanšu dēļ, Ī. Kērnss fiskālās savienības vietā iesaka pretējo – fiskālo decentralizāciju. Tas prasītu Māstrihtas kritēriju aizvietošanu ar citiem, piemēram, ar pretcikliskas fiskālās politikas noteikumu, nosakot taupīgu fiskālo politiku augšupejošā ekonomiskajā ciklā.

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Nav šaubu, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eirozonas spēcīgākā finanšu institūcija – tā nosaka 19 valstu monetāro politiku un uzrauga bloka nozīmīgākos aizdevējus, taču ABLV Bank sabrukums parāda, ka ECB rīcībā nav pietiekamu instrumentu, kas būtu nepieciešami, raksta Bloomberg.

Tādējādi saglabājas trūkumi, kas rada riskus Eiropas finanšu sistēmai.

Februāra beigās ECB paziņoja, ka ABLV, kas ir Latvijas trešā lielākā banka, sabruks vai visdrīzāk sabruks. Pēc ASV FinCen ziņojuma no bankas aizplūda apjomīgs līdzekļu daudzums. ECB paziņoja, ka ABLV ir pārāk maza, lai radītu sistēmisku risku, tādējādi tika dodot zaļo gaismu bankas likvidācijai. ABLV akcionāru sapulcē lēma par pašlikvidāciju un gaida vietējā uzrauga apstiprinājumu. Gaidot to, banka ir saglabājusi darbības licenci, neskatoties uz ECB paziņojumu par sabrukumu.

Tajā pašā laikā Luksemburgas tiesa neslēdza ABLV Bank meitassabiedrību šajā valstī, norādot, ka tā ir finansiāli spēcīga, kas pilnībā ir pretrunā ar ECB novērtējumu. Šis haoss zem jautājuma zīmes nostāda eirozonas galvenā finanšu uzrauga ticamību.

Strauji augušais hipotekārās kreditēšanas apmērs var veicināt valsts tautsaimniecības izkļūšanu no gadiem ilgstošas stagnācijas, turklāt pagaidām nedraud ar līdzīgām sekām kā iepriekšējās desmitgades izskaņā

Atziņa, ka iepriekšējos gados iedzīvotāji naudu pieturējuši, lai krātu pirmajām iemaksām jaunu mājokļu pirkšanai, ir materializējusies – gada laikā izsniegto hipotekāro kredītu apmērs ir palielinājies par 71%. Pirmajā pusgadā komercbankas mājsaimniecībām izsniegušas hipotekāros kredītus 217,1 milj. eiro apmērā. Pieauguma temps šķiet vērienīgs un daudziem var atgādināt tā dēvētos treknos gadus. Tomēr pašlaik potenciālo ieguvumu ir vairāk nekā iespējamo risku, jo būtu nekorekti teikt, ka tādu nav. Tomēr situācija ekonomikā un atziņas iedzīvotāju prātos stipri atšķiras no tām, kas valdīja trekno gadu periodā. Ikkatra krīze kaut ko iemāca, un arī iepriekšējais patēriņa ekonomikas sabrukums nebija nekāds izņēmums.

ASV pazīstamais ekonomists Nuriels Rubini, kurš izteica precīzas prognozes, ka mājokļu tirgus sabrukums novedīs pie tirgus kraha 2007.gadā, šonedēļ izteicis salīdzinoši optimistiskas prognozes pasaules ekonomikas izaugsmei 2014.gadā.

«Pēc gada ar vāju 2,9% globālo izaugsmi, kas 2014.gadā sagaida pasaules ekonomiku?» Rubini raksta Project Syndicate interneta vietnē. «Labās ziņas ir tādas, ka ekonomiskā aktivitāte nedaudz palielināsies gan attīstītajās, gan attīstības valstīs.»

Viņš arī uzskata, ka šķēršļi pasaules ekonomikas izaugsmei mazinās. «Draudi, piemēram, par eirozonas sabrukumu, vēl vienu valdības darbības apturēšanu vai parādsaistību griestu paaugstināšanas cīņu ASV, nestabilitāti Ķīnā vai karu starp Izraēlu un Irānu par kodolieroču izplatību būs krietni mazāki,» norāda ekonomists.

Rubini prognozē, ka attīstītās ekonomikas šogad palielināsies par aptuveni 1,9%, salīdzinot ar 1% izaugsmi pērn.