Finanses

Hārvarda universitātes profesors pieprasa Krugmanam atzīt kļūdas savās prognozēs

LETA,10.10.2013

Jaunākais izdevums

Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

N. Fergusons savā rakstā norāda uz virkni P. Krugmana apgalvojumu, kas izrādījušies nepatiesi. 2008. gada 1. janvārī P. Krugmans savā rakstā pauda pārliecību, ka Eiropa ekonomisko krīzi pārcietīs labāk nekā ASV, jo Eiropā ir konkurētspējīgāks tirgus, spēcīgāki sociālās drošības tīkli un augusti nodokļi. Tomēr jau 2008. gada decembrī P. Krugmans atzina, ka Eiropa patiesībā ir «ekonomikas haoss», taču tajā vainoja Vācijas valdības nespēju atpazīt «nepieciešamību pēc lielas Eiropas mēroga finanšu stimulācijas».

«Tas viss interesantā gaismā parāda P. Krugmana lepošanos intervijā šā gada martā, kad viņš apgalvoja, ka bijis viens no nedaudzajiem komentētājiem, kas «paredzēja ekonomisko krīzi Eiropā». Tas nebūt nav vienīgais retrospektīvais P. Krugmana pareģojums, bet tas pārliecinoši ir visnekaunīgākais,» norāda N. Fergusons.

«Eiropas krīze patiesībā sākās 2009. gada decembrī, kad P. Krugmans vēl līksmoja par Eiropas ekonomikas panākumiem, bet jaunievēlētā Grieķijas sociālistu valdība atklāja valsts fiskālās krīzes patiesos apmērus,» norāda N. Fergusons. Tikmēr divus mēnešus vēlāk P. Krugmans nāca klajā ar apgalvojumu, ka Eiropas un arī Grieķijas problēmu pamatā nav fiskālās disciplīnas neievērošana un politiķu izšķērdība, bet gan «elites iedomība».

Tālākajos rakstos P. Krugmans nemitīgi pareģojis eirozonas sabrukumu. Pēc N. Fergusona veiktās izpētes, P. Krugmans laika posmā no 2010. gada aprīļa līdz 2012. gada jūlijam vismaz 11 reizes rakstījis par tūlītēji draudošu eiro sabrukumu. «Daudzi novērotāji tagad sagaida, ka grieķu traģēdija beigsies ar maksātnespēju. Es aizvien vairāk esmu pārliecināts, ka viņi ir pārāk optimistiski. [Grieķijas] maksātnespēju pavadīs vai tai sekos eiro aiziešana,» P. Krugmens rakstīja 2010. gada maijā.

2011. gada septembrī P. Krugmans sludināja, ka «tagad eiro draud sabrukšana [..], Eiropas vienotās valūtas pastāvēšana ir apdraudēta», bet pēc mēneša - «[Eiropas] monetārā sistēma pārvērtusies par nāvējošām lamatām. [..] Aizvien vairāk izskatās, ka eiro sistēma ir lemta nāvei», vēl pēc mēneša - «šādi pienāk eiro gals».

2012. gada publikācijās P. Krugmans sludina, ka finanšu krīzē nonākušajām valstīm labākais risinājums ir atteikšanās no eiro un atgriešanās pie nacionālajām valūtām, iesakot Spānijai un Grieķijai pēc tam paļauties uz devalvāciju konkurētspējas atjaunošanai.

2012. gada 17. maijā ekonomists paredz «drīzu apokalipsi», paziņojot, ka eiro ir «liels, kļūdains eksperiments, kas drīzumā sabruks. Mēs nerunājam par tālu nākotni. Viss sabruks satriecošā ātrumā dažu mēnešu laikā».

Jūnijā P. Krugmans brīdina, ka «katastrofa jau ir aiz stūra», bet jūlijā ekonomists pauž pārliecību, ka eiro vairs nav glābjams.

Tāpat P. Krugmans sniedzis kopumā vismaz 22 paziņojumus par Grieķijas nenovēršamo aiziešanu no eirozonas, vairākas reizes paredzot, ka tas notikšot «tuvāko nedēļu laikā».

N. Fergusons norāda, ka viņš pats kā brits būtībā ir eiroskeptiķis, tomēr «šodien eiro vēl joprojām ir neskarts. Turklāt eirozonai kopš krīzes sākuma ir pievienojušās divas valstis un janvārī pievienosies vēl Latvija».

«Tas pilnībā neizslēdz eirozonas sabrukšanu kaut kad nākotnē. Taču paredzamā nākotnē tas ir daudz nereālāks scenārijs nekā tā izdzīvošana,» raksta N. Fergusons.

«Es gribētu, lai viņš atzīst, ka lielākos notikumus pēdējo gadu laikā viņš interpretējis nepareizi, atkal un atkal, un atkal. Viņam vajadzētu atzīt ne tikai, ka viņš ir kļūdījies, bet arī atvainoties tiem miljoniem cilvēku, kas tādēļ ir cietuši. Vai viņš tiešām domā, ka viņa neskaitāmās, daudz lasītās prognozes par nenovēršami draudošu valūtas sabrukumu nekādā veidā neietekmē Eiropas investoru un patērētāju plānus?» norāda N. Fergusons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krugmana atbilde uz jautājumu, ko Latvijas piemērs var iemācīt citām valstīm, joprojām ir – neko

Žanete Hāka,20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstības stāsts ir unikāls, tādēļ to nevarēs izmantot neviena citas valsts, uzskata ASV ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti izveidojuši ziņojumu par Latviju, un Baltijas valstsir kļuvusi par fiskālās politikas karu simbolu, taupības aizstāvji tai piešķir ikonas statusu, norāda P. Krugmans. Viņš norāda, ka Latvija piedzīvojusi milzīgu ekonomikas kritumu pēc 2007. gada, kam sekoja ātra, bet vēl nepabeigta atgūšanās, un pēdējie dati liecina, ka atveseļošanās varētu sākt palēnināties, un bezdarba līmenis ir daudz augstākā līmenī nekā tas bija pirms krīzes.

Latvijas dati no 2007. līdz 2013. gadam izskatās līdzīgi ASV datiem no 1929. līdz 1935. gadam, kad liela daļa uzskatīja, ka ASV 1935. gadā aizvien bija Lielās Depresijas laikā, tādēļ, ja uz Latviju raugās no šī skatu punkta, tā neziskatās īpaši labi – labāk gan nekā Grieķija, bet ne labi, saka ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krugmans Latvijas bezdarba līmeni salīdzina ar ASV Lielās Depresijas periodu

Žanete Hāka,16.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nožēlojami redzēt, ka Eiropas līderi apgalvo par atgūšanos pēc viena ceturkšņa pozitīva pieauguma ar 1,2% gada likmi, savā blogā New York Times norāda ASV ekonomists Pols Krugmans.

«Ja jūs esat cietis milzīgu ražošanas apjomu un nodarbinātības kritumu, vajadzētu būt ilgam straujas izaugsmes periodam, lai atgūtu zaudēto, citādāk veiksmīga atgūšanās tiek definēta pārāk viegli,» viņš norāda.

Lai ilustrētu pamatojumu, P. Krugmans publicējis grafiku, kurā salīdzināts Latvijas bezdarba līmenis no krīzes sākuma līdz pašreizējam brīdim un ASV laika posmā no 1929. gada līdz 1935. gadam.

«Dīvaini ir to teikt, bet lielākā daļa no mums uzskata, ka ASV aizvien 1935. gadā atradās Lielās Depresijas laikā,» viņš norāda. «Zinu, ka latvieši norāda, ka iepriekšējā izaugsme nebija ilgtspējīga, tādēļ patlaban Latvija tuvojas pilnai nodarbinātībai. Es tikai vēlos uzsvērt, ka maza izaugsme pēc dziļas lejupslīdes, un Eiropai kopumā tā ir maza izaugsme – ne uz ko nenorāda,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts vērtē: Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Žanete Hāka,02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

10 fakti, kuri šonedēļ, visticamāk, tev paslīdējuši garām

Dienas Bizness,20.09.2013

Zooloģiskais dārzs Pakistānā izvietos dinozauru modeļus, lai tādējādi aizpildītu tukšās vietas. Dažādu dzīvnieku krātiņi jau vairākus gadus galvaspilsētā Islamabadā stāv tukši, jo pilsētai pietrūkst naudas dzīvniekus uzturēšanai. Lai apmeklētāji nebūtu vīlušies, zooloģiskā dārza administrācija iecerējusi tajā demonstrēt dinozaurus.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ekonomists Pols Krugmans joprojām uzskata, ka Latvijas «veiksmes stāsts» citām valstīm neko nevar iemācīt. Viņaprāt, Baltijas valstis kļuvušas par fiskālās politikas karu simbolu un taupības aizstāvji tām piešķir ikonas statusu.

Pasaulē aizejošā nedēļa aizvadīta gaidot gan jaunāko Apple iPhone nonākšanu tirdzniecībā, gan ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumu turpināt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas programmu.

Tikmēr Db.lv piedāvā ieskatīties interesantos notikumos, kuri palikuši mazāk pieminēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kaut kad ir arī jādzīvo; nepārņemieties ar progresu

Didzis Meļķis, DB žurnālists,18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena lieta ir cilvēka kļūšana par ofisa planktonu, bet pārlieka fokusēšanās uz veiksmi nav laba arī kapitālismam kā sistēmai

Sieviete spēka gados darba dienas vidū sabrūk uz datora tastatūras mirusi. Visai jauns vīrietis pēc darba dienas saļimst tautas deju mēģinājumā un turpat mirst. Tie nav šausmu stāsti no Ķīnas vai Korejas – zemēm, kas ir bēdīgi slavenas ar letāliem gadījumiem skrējienā pēc veiksmes, bet gan tepat no Rīgas.

Ārstu slēdziens abos traģiskajos gadījumos, par kuriem esmu dzirdējis šai decembrī, ir – pārstrādāšanās.

Mana personīgā, tāpat kā šā laikraksta, pozitīvā attieksme pret kapitālisma loģiku ir zināma (sk. kaut vai otrdienas komentāru), tomēr tā reizē nav arī ideoloģiska. Ir jāapzinās jebkuras metodes ierobežojumi, jebkuru izvēļu riski, jo cilvēki vien esam, kas nozīmē – maldīgi, nepilnīgi un ar nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām, vēlams, pašu apzinātām un brīvprātīgām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA,02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists,21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2008. gada strupceļš atkārtosies

Didzis Meļķis,07.06.2018

Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iestāšanos eirozonā neaizkavēs nedz iekšēji, nedz ārēji faktori, pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norāda, ka citu eirozonas valstu vidū Latvijas pievienošanās eirozonai pausts pilnīgi vienbalsīgs atbalsts, un it visas eirozonas valstis saprot, ka Latvija atbilst rādītājiem, lai pievienotos vienotās valūtas blokam, finanšu ministrs norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas iekšienē atbalsts iestāšanās eirozonai «aug un turpinās augt». Finanšu ministrs uzskata, ka lielākais satraukums iedzīvotāju vidū līdz šim bijis par eirozonas sabrukumu, vērojot notikumus krīzes skartajās eirozonas valstīs. Viņš norāda, ka negatīvās ziņas par eirozonu samazinās, un redzams, ka sabrukums nav gaidāms. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomika piedzīvo izaugsmi, un tas ir rādītājs, ka esam spējīgi izturēt triecienus, pārliecināts A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB,15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipras prezidents: valstij «pie galvas tika pielikta pistole», lai piekristu nodevām noguldījumiem

Jānis Rancāns,28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiprai «pie galvas tika pielikta pistole» un tāpēc nācās piekrist nodevu piemērošanai noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, kas glāba valsti no maksātnespējas, pavēstījis Kipras prezidents Niks Anastasiads.

Sniedzot liecības Izmeklēšanas komisijai, kuras uzdevums ir noskaidrot Kipras finanšu krīzes cēloņus, salas prezidents pastāstīja, ka 15. martā pirms Eirogrupas tikšanās viņš esot atgādinājis, ka iedzīvotāji un valsts ekonomika jau smagi cietuši 1974. gada Turcijas iebrukuma laikā. Tomēr viņam ticis atgādināts par Kipras republikas ekonomikas kāpumu pēdējo gadu laikā.

«[Tomēr] lēmums jau bija pieņemts. Diemžēl daudzi uzskatīja, ka tas ir piemērots brīdis, lai pārbaudītu šādu risinājumu,» norādīja N. Anastasiads. Prezidentam atlikusi tikai izvēle vai akceptēt nodevas piemērošanu noguldījumiem, vai arī ļaut valsts lielākajām bankām sabrukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Savienība neveiks radikālas pārmaiņas eirozonas fiskālajā politikā un patvēruma meklētāju politikā, tas kritiski ietekmēs uzticību un sadarbību starp valstīm, liekot šaubīties arī par savstarpējām drošības garantijām.

Tā sarunā ar DB spriež Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Viņš norāda, ka eirozonas fiskālā integrācija ir nonākusi strupceļā, jo sevišķi Itālijas jaunā valdība, kurai ir liels sabiedrības atbalsts, nepiekritīs ne ES fiskālajai, ne banku savienībai, kur spēles noteikumi ir Ziemeļeiropas diktēti. Lai izbeigtu pirkstu rādīšanu vienam uz otru un spriedzi starp tautām publisko finanšu dēļ, Ī. Kērnss fiskālās savienības vietā iesaka pretējo – fiskālo decentralizāciju. Tas prasītu Māstrihtas kritēriju aizvietošanu ar citiem, piemēram, ar pretcikliskas fiskālās politikas noteikumu, nosakot taupīgu fiskālo politiku augšupejošā ekonomiskajā ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi

Žanete Hāka,12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eirozonas spēcīgākā finanšu institūcija – tā nosaka 19 valstu monetāro politiku un uzrauga bloka nozīmīgākos aizdevējus, taču ABLV Bank sabrukums parāda, ka ECB rīcībā nav pietiekamu instrumentu, kas būtu nepieciešami, raksta Bloomberg.

Tādējādi saglabājas trūkumi, kas rada riskus Eiropas finanšu sistēmai.

Februāra beigās ECB paziņoja, ka ABLV, kas ir Latvijas trešā lielākā banka, sabruks vai visdrīzāk sabruks. Pēc ASV FinCen ziņojuma no bankas aizplūda apjomīgs līdzekļu daudzums. ECB paziņoja, ka ABLV ir pārāk maza, lai radītu sistēmisku risku, tādējādi tika dodot zaļo gaismu bankas likvidācijai. ABLV akcionāru sapulcē lēma par pašlikvidāciju un gaida vietējā uzrauga apstiprinājumu. Gaidot to, banka ir saglabājusi darbības licenci, neskatoties uz ECB paziņojumu par sabrukumu.

Tajā pašā laikā Luksemburgas tiesa neslēdza ABLV Bank meitassabiedrību šajā valstī, norādot, ka tā ir finansiāli spēcīga, kas pilnībā ir pretrunā ar ECB novērtējumu. Šis haoss zem jautājuma zīmes nostāda eirozonas galvenā finanšu uzrauga ticamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mājokļu aizdevumi ver tautsaimniecības slūžas

Mārtiņš Apinis, žurnālists,25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji augušais hipotekārās kreditēšanas apmērs var veicināt valsts tautsaimniecības izkļūšanu no gadiem ilgstošas stagnācijas, turklāt pagaidām nedraud ar līdzīgām sekām kā iepriekšējās desmitgades izskaņā

Atziņa, ka iepriekšējos gados iedzīvotāji naudu pieturējuši, lai krātu pirmajām iemaksām jaunu mājokļu pirkšanai, ir materializējusies – gada laikā izsniegto hipotekāro kredītu apmērs ir palielinājies par 71%. Pirmajā pusgadā komercbankas mājsaimniecībām izsniegušas hipotekāros kredītus 217,1 milj. eiro apmērā. Pieauguma temps šķiet vērienīgs un daudziem var atgādināt tā dēvētos treknos gadus. Tomēr pašlaik potenciālo ieguvumu ir vairāk nekā iespējamo risku, jo būtu nekorekti teikt, ka tādu nav. Tomēr situācija ekonomikā un atziņas iedzīvotāju prātos stipri atšķiras no tām, kas valdīja trekno gadu periodā. Ikkatra krīze kaut ko iemāca, un arī iepriekšējais patēriņa ekonomikas sabrukums nebija nekāds izņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pazīstamais ekonomists Nuriels Rubini, kurš izteica precīzas prognozes, ka mājokļu tirgus sabrukums novedīs pie tirgus kraha 2007.gadā, šonedēļ izteicis salīdzinoši optimistiskas prognozes pasaules ekonomikas izaugsmei 2014.gadā.

«Pēc gada ar vāju 2,9% globālo izaugsmi, kas 2014.gadā sagaida pasaules ekonomiku?» Rubini raksta Project Syndicate interneta vietnē. «Labās ziņas ir tādas, ka ekonomiskā aktivitāte nedaudz palielināsies gan attīstītajās, gan attīstības valstīs.»

Viņš arī uzskata, ka šķēršļi pasaules ekonomikas izaugsmei mazinās. «Draudi, piemēram, par eirozonas sabrukumu, vēl vienu valdības darbības apturēšanu vai parādsaistību griestu paaugstināšanas cīņu ASV, nestabilitāti Ķīnā vai karu starp Izraēlu un Irānu par kodolieroču izplatību būs krietni mazāki,» norāda ekonomists.

Rubini prognozē, ka attīstītās ekonomikas šogad palielināsies par aptuveni 1,9%, salīdzinot ar 1% izaugsmi pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru