Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

Ir nožēlojami redzēt, ka Eiropas līderi apgalvo par atgūšanos pēc viena ceturkšņa pozitīva pieauguma ar 1,2% gada likmi, savā blogā New York Times norāda ASV ekonomists Pols Krugmans.

«Ja jūs esat cietis milzīgu ražošanas apjomu un nodarbinātības kritumu, vajadzētu būt ilgam straujas izaugsmes periodam, lai atgūtu zaudēto, citādāk veiksmīga atgūšanās tiek definēta pārāk viegli,» viņš norāda.

Lai ilustrētu pamatojumu, P. Krugmans publicējis grafiku, kurā salīdzināts Latvijas bezdarba līmenis no krīzes sākuma līdz pašreizējam brīdim un ASV laika posmā no 1929. gada līdz 1935. gadam.

«Dīvaini ir to teikt, bet lielākā daļa no mums uzskata, ka ASV aizvien 1935. gadā atradās Lielās Depresijas laikā,» viņš norāda. «Zinu, ka latvieši norāda, ka iepriekšējā izaugsme nebija ilgtspējīga, tādēļ patlaban Latvija tuvojas pilnai nodarbinātībai. Es tikai vēlos uzsvērt, ka maza izaugsme pēc dziļas lejupslīdes, un Eiropai kopumā tā ir maza izaugsme – ne uz ko nenorāda,» viņš saka.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Polijai vajadzētu izvairīties no iekrišanas «eiro lamatās», uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizējis «Latvijas veiksmes stāstu».

Savā interneta blogā ASV laikraksta The New York Times vietnē, P. Krugmans norāda, ka Polija ir viens no Eiropas relatīviem «veiksmes stāstiem» - valstij izdevies izvairīties no tautsaimniecības krituma un tās rīcībā ir viena no kontinenta spēcīgākajām valūtām.

Ekonomists raksta, ka, lai gan Polijas ekonomikas izaugsmes temps pēdējā laikā sagrīļojies, tomēr, salīdzinot ar Eiropas standartiem, valstī ir atsvaidzinošs ekonomisko šausmu trūkums.

P. Krugmens pauž, ka Polijas ekonomikas relatīvajam veiksmīgumam palīdzējis fakts, ka valsts ne tikai saglabājusi savu valūtu, bet arī tas, ka zlotam ir «peldošs» kurss, tādējādi krīzes apstākļos tā varējusi izmantot savus monetāros instrumentus.

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Svētdien Tallinā uz operas skatuves debitēja kantāte, ko iedvesmoja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa tvitera ķilda ar amerikāņu ekonomistu Polu Krugmanu, ziņo nacionālā raidorganizācija ERR.

15 minūtes garais priekšnesums nodēvēts par Nostra Culpa, un abu strīdnieku partijas izpilda mecosoprāns Irisa Oja. Libretu sarakstījis komentētājs Skots Dīls, bet mūzikas autors ir latviešu komponists Eižens Birmanis.

Kā jau ziņots, Nobela prēmijas laureāts Krugmans 2012.gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» tviterī rakstīja Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

Viena lieta ir cilvēka kļūšana par ofisa planktonu, bet pārlieka fokusēšanās uz veiksmi nav laba arī kapitālismam kā sistēmai

Sieviete spēka gados darba dienas vidū sabrūk uz datora tastatūras mirusi. Visai jauns vīrietis pēc darba dienas saļimst tautas deju mēģinājumā un turpat mirst. Tie nav šausmu stāsti no Ķīnas vai Korejas – zemēm, kas ir bēdīgi slavenas ar letāliem gadījumiem skrējienā pēc veiksmes, bet gan tepat no Rīgas.

Ārstu slēdziens abos traģiskajos gadījumos, par kuriem esmu dzirdējis šai decembrī, ir – pārstrādāšanās.

Mana personīgā, tāpat kā šā laikraksta, pozitīvā attieksme pret kapitālisma loģiku ir zināma (sk. kaut vai otrdienas komentāru), tomēr tā reizē nav arī ideoloģiska. Ir jāapzinās jebkuras metodes ierobežojumi, jebkuru izvēļu riski, jo cilvēki vien esam, kas nozīmē – maldīgi, nepilnīgi un ar nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām, vēlams, pašu apzinātām un brīvprātīgām.

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.