Nav šaubu, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eirozonas spēcīgākā finanšu institūcija – tā nosaka 19 valstu monetāro politiku un uzrauga bloka nozīmīgākos aizdevējus, taču ABLV Bank sabrukums parāda, ka ECB rīcībā nav pietiekamu instrumentu, kas būtu nepieciešami, raksta Bloomberg.
Tādējādi saglabājas trūkumi, kas rada riskus Eiropas finanšu sistēmai.
Februāra beigās ECB paziņoja, ka ABLV, kas ir Latvijas trešā lielākā banka, sabruks vai visdrīzāk sabruks. Pēc ASV FinCen ziņojuma no bankas aizplūda apjomīgs līdzekļu daudzums. ECB paziņoja, ka ABLV ir pārāk maza, lai radītu sistēmisku risku, tādējādi tika dodot zaļo gaismu bankas likvidācijai. ABLV akcionāru sapulcē lēma par pašlikvidāciju un gaida vietējā uzrauga apstiprinājumu. Gaidot to, banka ir saglabājusi darbības licenci, neskatoties uz ECB paziņojumu par sabrukumu.
Tajā pašā laikā Luksemburgas tiesa neslēdza ABLV Bank meitassabiedrību šajā valstī, norādot, ka tā ir finansiāli spēcīga, kas pilnībā ir pretrunā ar ECB novērtējumu. Šis haoss zem jautājuma zīmes nostāda eirozonas galvenā finanšu uzrauga ticamību.
ABLV gadījums izgaismo vēl citu anomāliju. ECB ir atbildīga par prudenciālo uzraudzību, taču naudas atmazgāšana, kas bija galvenais ABLV Bankas nepatikšanu iemesls, paliek nacionālā atbildība. ECB visdrīzāk varēja darīt vairāk, lai pārliecinātos par ABLV darbību, taču tās vara ir ierobežota. Kamēr vien naudas atmazgāšanas jautājumi būs dalībvalstu pārziņā, dažās valstīs bankas tiks uzraudzītas vairāk, bet citās – mazāk. Tas grauj kopējo uzraudzības sistēmu un padara grūtāk izveidot vienotu kapitāla tirgu visā eirozonā.
Līdz ar to naudas atmazgāšanas jautājumi būtu jānodod Eiropas institūcijas pārziņā, un būtu jāmaina Eiropas Savienības noteikumi, lai dotu ECB vairāk brīvības atņemt bankām licences. Ja ES kaut ko iemācīsies no ABLV sāgas, tad šī banka eirozonai būs devusi kādu labumu, noslēdz Bloomberg.