Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.
ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».
«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.
Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.
«Abas valstis piemeklējusi nopietna krīze, tomēr valsts I ar to tiek galā labāk, un tās produktivitāte sarūk vien par 10%, bet valsts L piedzīvo 20% lejupslīdi. Tad abas ekonomikas sāk atgūties, un valsts L produktivitāte pieaug ievērojami vairāk nekā valstij I. Tomēr tas ir noticis tikai tādēļ, ka L arī krīzes laikā zaudēja daudz vairāk. Tomēr Council on Foreign Relations cilvēki vēl aizvien uzskata, ka par veiksmes stāstu jāsauc L nevis I,» savā blogā skaidro P. Krugmans.
Iepriekš Council on Foreign Relations pauda, ka Islandes «pēckrīzes brīnums» nav īsts, jo vērā ņemts tik īss laika posms, ko P. Krugmans izvēlējies tādēļ, lai apliecinātu savu uzskatu pareizību.
Šā gada jūnija P. Krugmans savā blogā The New York Times aplūkoja IKP procentuālās izmaiņas, sākot no 2005. gada pirmā ceturkšņa līdz 2012. gada pirmajam ceturksnim. Šajā attēlā no visām līknēm visbēdīgāk izskatījās Latvijas līkne, bet Islandes – ievērojami labāk. P. Krugmans retoriski jautāja - «Raugoties uz šo, vai jūs domājat, ka Latvijai būtu jātiek pasludinātai par krīzes varoni?»
Council on Foreign Relations savukārt piedāvāja IKP izmaiņu grafiku, kas veidots, ņemot vērā, ka Latvija 2007. gadā faktiski pārsniedza savas ekonomikas potenciālu par 9%, kā iepriekš secinājis Starptautiskais Valūtas fonds. Tādējādi Latvijas, Islandes, Īrijas, Lietuvas un Igaunijas IKP izmaiņu līknes izskatās nedaudz citādāk, Latvijai patiešām uzrādot ievērojami labākus rezultātus. Savukārt, ja ņem vērā IKP izaugsmi kopš 2001. gada, situācija izskatās vēl vairāk par labu Latvijai, un Islandes «pēckrīzes brīnums» nemaz nepastāv. Council of Foreign Relations norāda, ka kopš 2009. gada Baltijas valstis uzrādījušas ievērojamu izaugsmi, bet Īrijas un Islandes ekonomikas ir stagnējušas.
Tikmēr, atsaucoties uz Islandes un Latvijas krīzes pārvarēšanas piemēriem, Petersona Institūta ekonomists Arvinds Sabramanians (Arvind Subramanian) norāda – salīdzinot tik dažādu valstu ekonomikas, būtu jāņem vērā IKP uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijai un Islandei ievērojami atšķiras. Tā kā 2000. gadā Baltijas valstis bija daudz nabadzīgākas nekā Islande, tika paredzēts, ka to izaugsme būs daudz lielāka, nekā Islandei. Tādējādi laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam Baltijas valstu ekonomikas vidēji augušas par 4% (tajā pašā laikā – Islandes ekonomika par 1%). Rezultātā Baltijas valstu krīzes pārvarēšanas modelis, paliekot piesaistītām eiro, nav bijis sliktākais, lai saglabātu izaugsmi, cerībā panākt bagātās valstis, norāda A. Sabramanians.