Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) izdevies pamatīgi sakaitināt Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu pēc tam, kad viņš savā blogā New York Times apšaubīja Igaunijas ekonomiskos sasniegumus.

Krugmans savā blogā, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja Eurostat datiem, norāda, ka krīzes laikā – 2008., 2009. gads – Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) «nogāzās» rekordlielos tempos. Lai arī pēc krīzes valsts IKP ievērojami audzis, tas tomēr joprojām atrodas tālu no pirmskrīzes līmeņa. «Labāk nekā nekas, laikam – bet, vai tā ir caurlaide ekonomikas triumfam?» raksta Krugmans.

Šī informācija pamatīgi aizkaitinājusi Igaunijas prezidentu, kurš savā Twitter kontā Krugmanam veltījis vairākus asus ierakstus, piemēram: «Let's sh*t on East Europeans: their English is bad, won't respond & actually do what they've agreed to & reelect govts that are responsible.» («Uzd******m austrumeiropiešiem: viņu angļu valodas zināšanas ir sliktas, neatbild un tik tiešām dara to, par ko ir vienojušies, un pārvēl valdības, kas ir atbildīgas»)

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

«Ir daudz cilvēku, kuri patiešām, patiešām ienīst to, ko es saku,» atzinis Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Pols Krugmans. Viņš bieži tiekot zākāts, piemēram, par komunistu vai meli, raksta CNBC.

Krugmans ir profesors Prinstonas universitātē.Viņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām, taču dusmas izsauc tieši viņa komentāri izdevumā New York Times.

«Tas ir šokējoši, kad pirmoreiz ar to jāsastopas. Tas ir tā - ak Dievs, viņi ienīst mani,» atminējies Krugmans. Taču, pēc Krugmana vārdiem, ar šādu naidu jāsaskaras vairumam cilvēku, kuri medijos publicē savus komentārus, un tagad viņš tos pat gandrīz vai izbaudot. Ekonomistu uzjautrinot arī cilvēku atstātie balss ziņojumi viņa biroja tālrunī, kas bieži esot «ļoti neķītras skaļas frāzes».

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Strīds ar Nobela prēmijas ekonomikā laureātu Polu Krugmanu ļāvis Igaunijas prezidentam Tomasam Hendriksam Ilvesam iegūt vietu prestižā žurnāla Foreign Policy izveidotajā svarīgāko Twitter lietotāju sarakstā Twitterati 100.

«Igaunijas prezidents regulāri izsaka savas domas par tehnoloģijām un ekonomiku, bet spēja iekarot virsrakstus ar saviem asajiem izteikumiem pret Polu Krugmanu,» raksta medijs. Igaunijas prezidents ir viens no astoņiem pasaules politiķiem un diplomātiem, kas iekļuvuši sarakstā.

Sarakstā Twitterati 100 žurnāls iekļāvis svarīgākos mikroblogošanas vietnes lietotājus. Starp tiem ir pasaules politiķi, analītiķi, žurnālisti, tehnoloģiju speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kā svarīgākie Twitter lietotāji, kuriem jāseko, lai cilvēks būtu informēts par pasaulē notiekošo, tostarp minēti arī Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, ASV senators Džons Makeins, ekonomists Noriels Raubini un ASV vēstniece ANO Sjūzena Raisa. Pilnu sarakstu iespējams aplūkot klikšķinot šeit.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras izvēlējušās neieviest eiro, katrai ir sava motivācija, bet eiro skeptiķi visbiežāk ignorē šos individuālos argumentus un parasti šīs valstis min kā vienotu grupu, kas izvēlējusies nostāties pret eiro, vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs.

Savā rakstā LB ekonomists koncentrējas uz četrām valstīm - Zviedriju, Poliju, Lielbritāniju un Dāniju. Kā būtisku aspektu viņš min šo valstu tautsaimniecības lielumu, kuru labi raksturojot iekšzemes kooprodukta (IKP) īpatsvars kopējā ES IKP. Saskaņā ar Eurostat datiem, Lielbritānija veido 13.8% no ES IKP (2011. gada dati), Zviedrija – 3.1%, Polija – 2.9%, Dānija – 1.9%. Ekonomists norāda, ka salīdzinājumā Latvija veido vien 0.2% no ES IKP.

Ar šiem datiem ekonomists norāda, ka minēto četru valstu iekšzemes tirgi ir ievērojami lielāki nekā Latvijā, kas nozīmē to, ka tautsaimniecībā lielāku nozīmi veido iekšējais tirgus – tas spēj ģenerēt pieprasījumu pēc vietējās rūpniecības produkcijas (un tādējādi darba vietas).

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.

Eiropas Savienība (ES) nav sašķēlusies ziemeļu un dienvidu daļā, drīzāk šāds dalījums vērojams starp austrumiem un rietumiem. Šķelšanās notiek «Vecās Eiropas» valstu augstprātīgās attieksmes dēļ pret it kā «primitīvajām un neizglītotajām» Austrumeiropas valstīm, citējot Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) aizvadītajā nedēļā Austrijas laikrakstam Die Presse teikto, raksta Igaunijas mediji.

«Ir diezgan nomācoši sekot «spēles noteikumiem» un rezultātā novērot, ka citi spēles dalībnieki tos nievājoši pārkāpj,» norādīja Igaunijas prezidents. Kā piemēru viņš min ES lauksaimniecības politiku – neņemot vērā to, ka savienība bāzēta uz vienotu tirgu, tā dēvētajām «Vecās Eiropas» valstīm, ir trīs reizes lielākas subsīdijas nekā, piemēram, Baltijas valstīm.

Tāpat T. H. Ilvess norādīja, ka starptautiskie mediji Austrumeiropas valstis Eiropas parādu krīzes kontekstā atspoguļo pozitīvi. Saskaņā ar viņa pausto mediji bijuši labvēlīgi Baltijai, jo tie labprāt izceļ neordinārus fenomenus un atbildību finanšu lietās.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Īstermiņa izmaksās eiro ieviešanai ir tikai negatīva ietekme – pati jaunās valūtas ieviešana maksā naudu, tāpat ienākumi pazūd arī valūtas konvertācijā. Savukārt ilgtermiņā eiro ieviešana Latviju padarīs izturīgāku pret krīzēm, intervijā Latvijas Radio pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Nav jādomā, ka līdz ar iestāšanos eiro laikapstākļi visu cauru gadu būs tikpat labi kā tagad,» ekonomists skaidro, ka pievienošanās vienotās valūtas blokam nepaveiks brīnumu. «Taču eiro dos dažas labas lietas – automātiski izzudīs devalvācijas riski, un tas ir sevišķi svarīgi sliktos laikos. Tādējādi eiro var uzskatīt par apdrošināšanas polisi krīzes laikiem,» norādīja M. Kazāks.

Viņš norāda, ka sabiedrības attieksmi attiecībā pret eiro pasliktina fakts, ka patlaban par eirozonas valstīm dominē negatīvas ziņas. «Medijos pārsvarā atrodamas ziņas, ka eirozonā ir problēmas, lai arī, ja skatāmies pēc būtības – tās nav eiro problēmas, bet gan eirozonas valstu problēmas. Negatīvā attieksme iedzīvotāju vidū rodas tādēļ, ka cilvēkiem nav pietiekami daudz skaidroti ieguvumi, kas radīsies pēc iestāšanās eirozonā,» norādīja ekonomists. Viņš min, ka, lai mainītu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret eiro, informācijas plūsmai būtu bijis jābūt sabalansētākai. «Ja no valdības cilvēki dzird tikai pozitīvas ziņas par eirozonu, bet no medijiem - tikai negatīvas, iedzīvotāji vairs nezina, kam ticēt,» M. Kazāks min eiro ieviešanas skaidrošanas trūkumus.

Pat ja Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā bija straujāka, nekā gaidīts tas nenozīmē, ka tā turpināsies. Bažas par situācijas attīstību eiro zonā liek prognozēt diezgan strauju izaugsmes tempu samazināšanos - vēl arvien pozitīvu, bet krietni vien lēnāku, uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Vēstīts, ka šā gada pirmajā pusgadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos iekasējis 2,21 miljardu latu, kas ir par 13,2% jeb 265 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Gada pirmajā pusē plānotie ieņēmumi no nodokļiem ir par 7,3% jeb 146 miljoniem latu lielāki nekā plānots iepriekš. Šādu kāpumu M. Kazāks skaidroja ar trīs faktoriem.

Pirmkārt – iespējams, VID strādā labāk, un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir kļuvusi grūtāka, pieļāva ekonomists. Otrkārt, ekonomika aug un līdz ar to aug arī nodokļu ieņēmumi, bet treškārt – atsitiena efekts. «Proti, ir empīriski pierādīts, ka recesijas laikā nodokļu ieņēmumi sarūk straujāk nekā ekonomiskā aktivitāte, un viens no iemesliem ir plašāka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, lai samazinātu izmaksas, saglabātu konkurētspēju un pārdzīvotu krīzi. Atsākoties izaugsmei, šāda motivācija kļūst vājāka, nemaksāt nodokļus atkal kļūst dārgāk, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu no šādas rīcības, un nodokļu ieņēmumi kādu laiku aug straujāk nekā IKP jeb ekonomiskā aktivitāte,» skaidroja Swedbank ekonomists.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.