Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Lai arī iecere zemniekiem maksāt 65% no ES vidējā ir vairāk nekā pašreiz, laukos ir sašutuši par saglabāto nevienlīdzību. Vairums zemnieku uzskata, ka tas nav pieņemami un Latvijas amatpersonām un lobijiem jādara viss, lai kauja par vienlīdzīgākiem maksājumiem beigtos Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi. Pretējā gadījumā protesta akcijas un streiki būšot neizbēgami.

Pēc pusotras nedēļas - 19. jūnijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli tiks prezentēti kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātie priekšlikumi, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs deputāts Luiss Manuels Kapoulašs Santušs. Viņš rosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru, informē Lauksaimniecības komitejas deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. Sandra Kalniete šos grozījumus vērtē kā soli pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzinot līdzšinējo nevienlīdzību. Deputāte uzskata, ka pagaidām noiets tikai pusceļš un svarīgākais vēl priekšā. Viņa sola iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanas ziņojumā, lai paaugstinātu tiešmaksājumus Latvijai un aizstāvētu grozījumus tālākajās sarunās, kuras sāksies septembrī. Pēc tam, kad komitejā būs notikusi sagatavoto priekšlikumu apspriešana, līdz jūnija beigām varēs iesniegt grozījumus. Šobrīd plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām.

Labs signāls pašvaldību deputātiem būt godīgiem ir likuma grozījumu gatavošana par noziegumos apsūdzēto pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu, sacīja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar LNT raidījumu 900 sekundes viņš norādīja, ka tas esot labs signāls, lai deputāti, ja pret viņiem ir aizdomas, aizdomātos būt godīgiem un atteikties no deputātu mandāta.

E. Sprūdžs arī noliedza, ka šādi ietekmē politiskos spēkus priekšvēlēšanu laikā. Ministrs norādīja, ka vēloties tikai ietekmēt krimināli vajātus deputātus, kas kavē pašvaldību darbu.

Runājot par savu iespējamo demisiju, ministrs norādīja, ka patlaban notiek virzība uz priekšu un viņam nav tiesību «mest plinti krūmos». E. Sprūdžs atzina, ka viņam ir žēl, ka rezultātu izdevies panākt tikai, sperot radikālus soļus.

Joprojām nerimst diskusijas – vajadzētu vai nevajadzētu ļaut tiesnešiem kļūt par politisko partiju biedriem. Ideja nenoliedzami interesanta, bet ne pilnīga. Protams, var teikt, ka mēs jebkurā gadījumā neesam pasargāti no tiesnešu lojalitātes vienai vai otrai partijai, ka, piemēram, Vācijā, kas savā attīstībā ir tikusi krietni tālāk nekā Latvija, partijnieki drīkst arī vilkt tiesnešu mantijas un tamlīdzīgi. Tomēr šis ir viens no gadījumiem, kad, ja reiz ir pateikts «A», noteikti ir jāpasaka arī «B».

Latvija jau ne reizi vien ir iedzīvojusies problēmās, pārņemdama kādas citas valsts pieredzi vienā šaurā jomā, nepievēršot uzmanību faktam, kā šī «pieredze» darbojas kopējā attiecīgās valsts sistēmā. Redz, ir jau tā, ka pieminētajā Vācijā tiesneši drīkst būt ar politiskās partijas biedra biļeti kabatā, bet... Tur tiesnešus neievēl parlaments! Kā ir Latvijā?! Kļūšana vai nekļūšana par tiesnesi viestiešākajā mērā ir atkarīga no politiķu labvēlības, noskaņojuma un tamlīdzīgiem aspektiem. Kā zināms, lielākā teikšana Saeimā parasti ir koalīcijai, un, tieši ņemot vērā šo faktoru, var uzdot nākamo jautājumu – kādas gan izredzes tikt ievēlētam par tiesnesi būtu koalīcijas partijas biedram? Faktiski nekādas! Un tā ir tikai viena medaļas puse...

Eirozonas gada inflācija februārī pirmo reizi četru gadu laikā pārkāpusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēlamo mērķi, ko veicinājis enerģētikas sektora cenu pieaugums, raksta MarketWatch.

Janvārī gada inflācija bija 1,8%.

ECB pārstāvji jau daudzas reizes uzsvēruši, ka vēlamais inflācijas līmenis ir tuvu, bet nedaudz zem 2%, līdz ar to šīs cenu izmaiņas iezīmē ievērojamu pagriezienu inflācijas rādītājā. Vēl decembrī cenu pieaugums pirmo reizi trīs gadu laikā sasniedza 1% līmeni.

Eksperti gan uzskata, ka diez vai šis inflācijas kāpums varētu likt ECB amatpersonām spert radikālus soļus tuvākajā laikā, turklāt ECB pārstāvji pēdējā laikā vairākkārt uzsvēruši, ka nav pārliecības, ka esošais inflācijas rādītājs ir ilgtermiņā uzturams, ja enerģētikas cenu kāpums atkal bremzēsies.

Gada laikā enerģētikas cenas augušas par 9,2%, bet pārtikas cenas – par 5,2%. Pamatinflācija, no kuras izslēgtas iepriekšminētās pozīcijas, palika nemainīga – 0,9%.

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Valdošās koalīcijas partijas atbalsta ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.

Ministru prezidents Māris Kučisnkis (ZZS) šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka partneri vienojušies izveidot šādu darba grupu, tomēr ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ierosinājums tiks precizēts, tāpēc šo jautājumu valdība skatīs pēc nedēļas. Ašeradens rosināja uzticēt darba grupas vadību Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Ērikam Eglītim, bet premjers uzskata, ka tā būtu jāvada ekonomikas ministram. Tāpat koalīcijas partijas plāno deleģēt darba grupai arī savus pārstāvjus.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka valdība arī līdz šim ir veikusi darbus OIK sistēmai pilnveidošanai, tomēr tagad ir precizējusi savu pozīciju un gatava spert «ļoti radikālus soļus».

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežos Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci.

LLAP vēstule adresēta EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Ciološam, Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai. Padome uzsver, ka Latvija var piedzīvot virkni starptautisko un vietējā mēroga tiesvedību jautājumos par īpašumtiesību autonomiju. Turklāt, ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par zemes iegādes moratorija ārvalstu pircējiem pagarināšanu, Latvijai var draudēt miljonos mērāmas soda sankcijas.

Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi Par zemes privatizāciju lauku apvidos nelabvēlīgi ietekmēšot, pirmkārt, vietējos iedzīvotājus, kuriem turpmāk zemes iegāde un pārdošana tiks būtiski apgrūtināta. Biedrība uzskata, ka šobrīd grozījumos iekļautās izmaiņas ir nepārdomātas, turklāt tās neveicinās galveno mērķi - Latvijā sekmēt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu un šīs tautsaimniecības nozares attīstību.

Investīcijas būvniecībā Latvijā neredzēt, dienas laikā iespējams apturēt jebkuru būvprojektu, tostarp arī valsts un pašvaldību projektus.

To atzīst gan aptaujātie attīstītāji un būvnieki, gan ekspertu grupa, kas ZAB LEXTAL un investīciju un biznesa konsultāciju kompānijas Baltic Office vadībā izstrādājuši savus ierosinājumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka investīciju objektu būvniecību un attiecīgi investīciju piesaistes kapacitāti valstij kopumā. Savā paziņojumā viņi skarbi norāda, ka pašlaik eksistē iespēja vienas dienas laikā likumīgā ceļā apturēt jebkuru vai pat visus iesāktos būvprojektus, tostarp arī valsts un pašvaldību projektus.

Kā piemēru var minēt jau DB aprakstīto situāciju, kad tiesā ir apstrīdēta 2002. gadā izsniegta būvatļauja, un tas ir iesaldējis Karvas HES izveidi. Šis ir viens no piemēriem, kas rosina domāt, ka, iespējams, nepieciešami normatīvie grozījumi, jo būvatļaujas pagarināšanas apstrīdēšana īsi pirms objekta pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā bez kādiem konstatētiem normatīvu vai būvniecības projekta pārkāpumiem ir dīvaina. Šajā situācijā projekta īstenotājs SIA Patina cieš finansiālus zaudējumus, jo spiests no citiem ienākumiem projektu finansētājai bankai maksāt kredīta pamatsummas daļu un procentus, jo šim projektam bija jābūt nodotam ekspluatācijā jau 2011. gada 1. decembrī.

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Problēma pastāv un starpnieki nosmeļ krējumu.

Tā, atbildot uz jautājumu, vai Rīgas centrāltirgus pārbauda, kurš ir zemnieks un kurš ne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē skaidroja Rīgas pašvaldībai piederošā a/s Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš sacīja, ka uzņēmuma rīcībā nav attiecīgas datu bāzes, tāpēc Zemkopības ministrijai tikšot prasītas visas nepieciešamās ziņas par saimniecībām. A. Abramovs sola ar darbiem pagriezties pret zemniekiem un palielināt tirgū esošo vietu skaitu, kur vietējie lauksaimnieki var tirgot savu produkciju. Jau šobrīd Nakts tirgū, kas darbojas trīs paralēlās ielās – Gaiziņa, Spīķeru un Pūpolu – ir 92 vietas, kur zemnieki var realizēt savu produkciju. Lai to izdarītu, jāiegādājas abonements, kura cena uz 2 nedēļām ir 75 Ls. Tiesa, pieprasījums pēc šīm vietām ir liels un jau šobrīd abonementi ir rezervēti un aptuveni 60 zemnieki maksā par vietām, lai gan uz tirgu reāli brauc tikai ap 30. Visus gan nevarēsim pieņemt, piebilda A. Abramovs.

Ceturtdien, nogalināto protestētāju skaitam Maidan laukumā strauji pieaugot, opozīcijas līderis Vitālijs Kličko izplatījis video paziņojumu, kurā pauž, ka vienīgais veids, kā apturēt vardarbību, ir ārkārtas vēlēšanu rīkošana, vēsta BBC. Tikmēr pasaules medijos izskanējušas dažādas versijas par to, kā būtu jārīkojas šajā situācijā.

Savā nesenākajā video paziņojumā V. Kličko pauda, ka katram pilsonim ir jāpieliek pūles, lai aizsargātu savas dzīvības, veselību un īpašumu. Tikmēr vairāk nekā divas stundas ilgstošās sarunas starp Eiropas līderiem un V. Janukoviču vēl nav beigušās.

Vairāku scenāriju vidū, kā varētu attīstīties krīze Ukrainā, ir ekonomiskās sankcijas. Piemēram, Eiropas Savienība (ES) diskutējusi par iespēju iesaldēt, pēc Eiropas domām, atbildīgo personu aktīvus, kā arī piemērot ceļošanas aizliegumus. Tiesa gan, diplomāti pauduši šaubas, ka šādi pasākumi varētu būt efektīvi.

Kamēr ES vēl spriež par iespējamajiem risinājumiem, ASV jau ir piemērojusi 20 Ukrainas valdības pārstāvjiem liegumu ieceļot valstīs, norādot, ka šīs personas tiek uzskatītas par atbildīgām cilvēktiesību pārkāpumos.

No 13.oktobra līdz 27.novembrim Rīgas Mākslas telpā skatāma Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk.

Kā norāda organizatori, izstādē apskatāmas 16 pilnīgi svaigas idejas, ko īpaši šai izstādei ir izstrādājuši pazīstami arhitekti, industriālie, modes un grafiskie dizaineri no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Darbu kopīgā tēma ir Baltijas jūra un tās nākotne, tā ir redzējums par tīru un dzīvības pilnu Baltijas jūru. «Mēs ticam, ka sešpadsmit dažādie dizaina risinājumi ar vienu kopīgu mērķi – kā Baltijas jūru padarīt tīrāku un dzīvi pie tās – skaistāku, palīdzēs Baltijas jūras krastā dzīvojošajiem kļūt atbildīgākiem un vairāk domāt par nākotni,» vēsta organizatori.

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts nesaskata iespēju spert tālākus soļus atvieglojumu virzienā, izriet no abu amatpersonu sacītā vakar pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Pavļuts teica, ka epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību ir nestabila un bīstama, tāpēc nevaram atļauties spert tālākās soļus atvieglojumu virzienā. Pavļuts vērsa uzmanību, ka brīvdienu laikā saslimstības rādītāji ir kāpuši.

Veselības ministrs atgādināja, ka pagājušajā nedēļā pret Covid-19 ir vakcinēti vairāk nekā 43 000 cilvēku. Šonedēļ ir gaidāmi lieli vakcīnu piegāžu apjomi un tiks turpināts kāpināt vakcinācijas tempu, skaidroja politiķis.

Tikmēr Kariņš teica, ka būtiskai drošības pasākumu un ierobežojumu maiņai nav pamata, jo valstī lēnām pieaug saslimstība ar Covid-19. Viņš stāstīja, ka šonedēļ valdība izskatīs visus jautājumus, kas saistās ar Covid-19 apstākļiem, taču pēc tā, kas redzams šobrīd, premjers neredz pamatu drošai ierobežojumu būtiskai mainīšanai.

Latvijas Biškopības biedrība (LBB) nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai ar lūgumu skaidri un saprotami notiekt jēdzienu «dīvāna zemnieks» un noteikt jaunus kritērijus «dīvāna zemnieku» ierobežošanai.

Tas darīts ar mērķi, lai nepamatoti neciestu biškopji un citi vienkāršie lauku iedzīvotāji no nelielām lauku saimniecībām ar maziem ražošanas apjomiem. LBB atzīst, ka ministrija rīkojusies pareizi, nosakot atbalstu par bišu saimēm, taču plānotie un pastāvošie ierobežojumi mazāk labvēlīgā platību maksājuma (MLA) un vienotā platību maksājuma (VPM) atbalstam samazina ražotāju ienākumus un nav attīstību veicinoši.

Visi līdz šim likumdošanā noteiktie ierobežojumi visvairāk ietekmēja nelielās lauku saimniecības ar maziem ražošanas apjomiem un šajā kategorijā visbiežāk ir biškopji, savukārt īstie «dīvāna zemnieki» atraduši risinājumus kā apiet likumdošanā noteiktos ierobežojumus. Lai saudzētu nelielās saimniecības un neradītu draudus biškopjiem LBB iesaka ZM noteikto liellopu vienību/ha kritēriju VPM un MLA nepiemērot mazām saimniecībām ar platību līdz 50 ha.

Jauno piena regulu, kas ļaus ražotājorganizācijām vienoties par cenu un piegādēm, zemnieki uztver pozitīvi.

Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātās izmaiņas Kopējā tirgus organizācijas regulā, dodot lielākas tiesības zemniekiem vienoties par piena piegādes līgumiem un cenām ir skaidrs signāls, ka ES iestādes ir gatavas uzlabot piena ražotāju tirgus varu kopējā tirdzniecības ķēdē. ES iestādes beidzot oficiāli atzinušas, kas zemnieks piena tirgus svārstībās ir lielākais cietējs. Zemnieku kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs: «Regulas nosacījums, kas rekomendē zemniekiem apvienoties ražotāju organizācijās ir tas, par ko Latvijas kooperatīvi, zemnieki ir runājuši gadiem – tikai kooperējoties zemniekiem ir iespēja tuvoties godīgai cenai par savu produkciju. Pēc 2009.gada piena krīzes beidzot arī EP ir ieviesis šo atbalstu dzīvē ar reālu likumu. Tomēr jāsaprot, ka nosacījums, kas ļauj vienoties par līgumiem un cenām piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no valsts svaigpiena tirgus daļas, ir tikai iespēja zemniekiem labāk pārdot savu produkciju. Vai zemnieki to spēs izmantot, būs atkarīgs no pašu zemnieku spējas un velēšanās veidot stiprākus kooperatīvus.»

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā, taču vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.

Tas secināts pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un biedrības Zemnieku saeima vadību ārkārtas sanāksmes, kurā tika izvērtēts Eiropas Savienības budžets 2014. – 2020.gadam.

Tikšanās reizē organizāciju vadītāji uzsvēra, ka tuvākajos mēnešos uzsvars tiks likts uz lēmumu pieņemšanu Latvijā – svarīgi, lai, sadalot naudu valsts līmenī, tas tiktu darīts efektīvi un nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.

«Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, šī efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka valsts talkā nāks ar saprātīgu nodokļu politiku un likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību,» saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.