Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

«Uzticību pašvaldību vadītājiem neveicina viņu nespēja norobežoties no tādiem piemēriem kā Aivars Lembergs,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs, vienlaikus paužot viedokli, ka valsts un pašvaldības vadītāju attiecībās nepieciešams uzticību atgūt.

Šādas atziņas E. Sprūdžs pauda piektdien, uzrunājot pirmā Latvijas reģionālo pārstāvji foruma «Kā izdzīvot Latvijas reģionos?» dalībniekus.

«Pašvaldību pārstāvji bieži pārmet, ka valdībā viņiem it kā neuzticas. Taču jums, cienījamie pašvaldību vadītāji, ir jāsaprot, ka neuzticēšanos veicina arī nespēja paškritiski novērtēt savus kolēģus, tai skaitā, Aivaru Lembergu. Tas var mest ēnu uz pārējiem pašvaldību vadītājiem,» viņš norādīja.

E. Sprūdžs pauda neizpratni, kādēļ pašvaldību vadītāji pieļauj un atbalsta A. Lemberga «savtīgu un negodīgu rīcību». Proti, to, ka A. Lembergs «kā tribīni savām iniciatīvām bieži izmanto Latvijas Pašvaldību savienību».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir apturējis grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, kas paredzēja iespēju īpašu apstākļu gadījumā - stipras snigšanas vai masu pasākumu laikā, sabiedrisko transportu izmantot bez biļetes.

(Papildināts ar 3., 4. un 5. rindkopu.)

Šāds lēmums pieņemts, jo noteikumi ir pretrunā ar vairākām tiesību aktu normām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka arī Rīgas domes skaidrojumi neliecina, ka noteikumu piemērošana ir tiesiska.

Nav pareizi, ka sniegputeņa laikā bez maksas sabiedriskajā transportā var pārvietoties tikai autovadītāji, - šāda iespēja Rīgā jānodrošina visiem, kam šādā laikā ir nepieciešams kaut kur nokļūt, uzskata ministrs E. Sprūdžs (RP), ziņo LETA.

Skaidrojot, kāpēc viņš apturējis Rīgas domes saistošo noteikumu grozījumus, kas paredz šādas priekšrocības autovadītājiem, Sprūdžs šodien žurnālistiem skaidroja, ka daudzus rīdziniekus interesē, kāpēc autovadītājiem ir šādas priekšrocības, bet ģimenēm ar bērniem, skolēniem un studentiem, kam arī sniegputeņa laikā ir kaut kur jānokļūst, tādu nav.

Situācija ar apkures rēķiniem Rīgā ir ļoti bēdīga, pašvaldība ēku siltināšanas virzienā nav izdarījusi praktiski neko, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, pašvaldības šajā jautājumā ir autonomas.

Atbildot uz jautājumu, ko ministrija var darīt, lai risinātu situāciju ar dārgajiem rēķiniem, Sprūdžs norādīja, ka tas novados šī lieta strādā, nozīmē, ka ministrija savu darbu dara. Tas, ka Rīgā tas nenotiek, ir tāpēc, ka Rīgā tiek prioritāras ir citas lietas.

LNT raidījumā 900 sekundes Sprūdžs piekrita iepriekš premjera Valda Dombrovska teiktajam, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli apkurei, efekts uz rēķiniem būtu neliels, tāpēc nepieciešams skatīties ēku siltināšanas un energoefektivitātes virzienā.

Sprūdžs uzsvēra, ka, siltinot ēku, tiek garantēts, ka apkures patēriņš samazinās no 30 līdz 50 procentiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs lemšot par palikšanu amatā. Tam par iemeslu esot Saeimas deputātu lemtais par kriminālvajātu pašvaldību deputāta pilnvaru ierobežošanu.

To ministrs pavēstījis telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes, vēsta raidījums savā Twitter kontā.

Ministrs tuvāko dienu laikā izlemšot, vai turpināt darbu, jo uzskata, ka ceturtdien Saeimā bija neuzticības balsojums viņam, ziņo raidījums.

Ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Par likuma grozījumiem balsoja 38 deputāti, pret bija 41 un pieci deputāti balsojumā atturējās.

Sākotnējie priekšlikumu iesniedzēji bija Sprūdžs (RP) un Lolita Čigāne (V). Pēc balsojuma E. Sprūdžs pauda, ka tas, ka vairākums Saeimas deputātu pauda atbalstu kriminālvajātiem deputātiem, ir nepatīkams un ļoti uztraucošs signāls.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), uzstājoties UNESCO Pasaules informācijas sabiedrības samitā (World Summit on the Information Society, WSIS) Parīzē, atzinis, ka politikas veidotāji atpaliek no tehnoloģiju pārmaiņām pasaulē.

«Pasaulē ārkārtīgi strauji notiek pārmaiņas un mēs - politikas veidotāji - no tām atpaliekam. 2012. gadā internetu ikdienā lietoja 2,4 miljardi cilvēku. Lai kādas būtu prognozes 2013. gadam, tās nāksies pārskatīt,» sacīja ministrs.

«Planšetdatori maina interneta vidi, mūsu paradumus un prasības, ir muļķīgi ar to nerēķināties,» klāstīja Edmunds Sprūdžs, piebilstot, ka pašreizējās prognozes liecina, ka jau 2016. gadā planšetdatoru pārdošanas apjomi apsteigs klēpjdatoru pārdošanas apjomus.

Ministrs atzinis, ka patlaban mērķis ir identificēt aktuālās tendences un izaicinājumus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un arī zināšanu sabiedrības attīstībā, lai «kopīgi plānotu integrētu, papildinošu un visām iesaistītajām pusēm piemērotu informācijas sabiedrības rīcības plānu periodam pēc 2015. gada».

Esošais administratīvi teritoriālais iedalījums nenodrošina vienādas iespējas visiem Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem. Tāds ir viens no secinājumiem, kas iekļauts reformas izvērtējumā, atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija ap 500 pašvaldībām, tās bija līdzvērtīgas. Savukārt novadi ir krasi atšķirīgi un līdz ar to nespēj nodrošināt vienādas iespējas iedzīvotājiem. Ministrs norādīja, ka pašlaik ir novadi ar trīs tūkstošiem un 30 tūkstošiem iedzīvotājiem un nav nekādu izredžu, ka tik atšķirīgas pašvaldības spēj nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iedzīvotājiem.

E. Sprūdžs arī norādīja, ka mazajos novados ievērojami lielāka ir iedzīvotāju samazināšanās, kas tādējādi kļūst aizvien vājāki. Ministrs arī uzsvēra, ka viņš neuzskatot, ka «mazs ir slikts», tomēr jautājums ir par to – kā tikt uz priekšu.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.

Jau vēstīts, ka aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latus lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva - 1400 latu. Ņemot vērā, ka K. Pelša ir arī E. Sprūdža draudzene, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu.

«Brīdī, kad parakstīju rīkojumu par prēmiju piešķiršanu ministrijas darbiniekiem, vadījos tikai pēc pierādāmiem profesionāliem kritērijiem un labas pārvaldības principiem. Tobrīd nebūt neapzinājos, ka prēmijas piešķiršana ministra biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, kas bija tikai viena no daudziem apbalvotajiem darbiniekiem, varētu tikt uzlūkota kā ētikas normu pārkāpums,» paziņojumā norādījis E. Sprūdžs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nolēmis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrī.

Par to DB informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

E. Sprūdžs paziņojumā skaidro, ka savu turpmāko profesionālo darbību nesaista ar politiku un, sākoties aktīvam 12. Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, saprotis, ka viņa izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa. «Turpmākajos mēnešos reformas, kas joprojām veicamas nebūs nedz populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ,» savu lēmumu atstāt amatu pamato E. Sprūdžs.

«Turpmākajos mēnešos ministra amatā un arī pēc tam palikšu uzticīgs Reformu partijas ideāliem un pārliecībai par pārmaiņu nepieciešamību, kas bija mana motivācija tam, ka pirms diviem gadiem izlēmu ienākt politikā,» viņš piebilst.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(32).jpg

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savu Twitter kontu ir pārsaucis par Mazo brīnumzemi. Twitter kontam šobrīd ir vairāk nekā 5,3 tūkst. sekotāju.

Pavisam drīz durvis vērs vieta, kas ļaus ieskatīties un arī piedalīties modelisma brīnumainās un pacietīga darba radītās miniatūrās pasaules notikumos, tā norādīts Twitter konta aprakstā.

Jau ziņots, ka E. Sprūdžs Cēsu pusē attīsta izklaides un izziņas projektu. Bijušais politiķis intervijā aģentūrai LETA atklājis, ka Cēsīs tiks veidots izklaides un izziņas centrs, kurā tiks izveidots pasaules makets ar kustīgiem modelīšiem – gan cilvēkiem, gan tehniku un transportu.

Nesagaidot Saeimas vēlēšanas, no politiskās skatuves turpina nokāpt cilvēki, kuri reiz uz tās uzkāpuši, lielā mērā pateicoties eksprezidenta Valda Zatlera izdotajam rīkojumam nr.2. Proti, par demisiju paziņojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Nav pārsteidzoši, ka visai liela daļa pašvaldību līderu šo viņa soli uztver ar aplausiem. Nevar teikt, ka Sprūdžam nebija vēlmes vai ieceru, kā kaut ko manīt pašreizējā pašvaldību sistēmā, un nebūtu pareizi arī apgalvot, ka tur nekas nebūtu jāmaina. Problēma lielā mērā ir apstāklī, ka Sprūdžs politikā ir totāls iesācējs, bet ietekmīgāko pašvaldību līderi visu šo virtuvi pārzina jau desmit gadu un vairāk. Tādējādi spēku samēri ir bijuši nevienlīdzīgi. Vienkāršāk sakot, daļā pašvaldību būtu vajadzīgas ļoti būtiskas reformas, bet acīm redzami Sprūdžs nav tas cilvēks, kurš tās veiktu. Tomēr nespēja tikt galā ar nereti iesīkstējušajiem vietvalžiem nav vienīgais aspekts, par ko jārunā Sprūdža demisijas sakarā.

«Protams, vajag siltināt mājas, par to nevienam nav ko strīdēties. Bet māju siltināšana aizņems vēl gadus 15. Vismaz. Tas ir ilgs process, par kuru ir jāmaksā, starp citu, pašiem iedzīvotājiem. Bet rēķini ir jāapmaksā jau tagad. Un jāmeklē operatīvi risinājumi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Pirmkārt, ir jāsamazina PVN likme siltumam no 12% līdz 5% un jāatceļ akcīzes nodoklis gāzei. Šie lēmumi ir jāpieņem valdībai un Saeimai.

Otrkārt, valdībai nepieciešams atsākt līdzfinansēt komunālos pabalstus. Grūti saprast valdības loģiku, tieši šogad no 1. janvāra atceļot savu līdzfinansējumu un visu slogu pārliekot uz pašvaldību pleciem. Šī bija pilnīgi amorāla rīcība no Vienotības puses – zinot, cik dārga ir Krievijas gāze un cik augsti būs apkures tarifi, atteikties maksāt savu daļu par komunālajiem pabalstiem trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Bet mēs Rīgā, gribētu uzsvērt, neskatoties uz šo cūcību no valdības puses, turpināsim pilnā mērā izmaksāt komunālos pabalstus, kaut gan slogs Rīgas budžetam no tā vairāk nekā divkāršosies.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu, piešķirot naudas balvu sava biroja vadītājai un savai draudzenei Kristīnai Pelšai.

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs savas kompetences ietvaros vērtēs, vai šajā gadījumā ministrs nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» teikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

«Ikviens cilvēks, kas strādā Latvijas galvaspilsētā, dod pievienoto vērtību gan tiem Rīgas uzņēmumiem, kuros strādā, gan tiem, kuru preces un pakalpojumus iegādājas,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, norādot, ka ir «dīvaini, ka Rīgas domes vadība Rīgā strādājošos, bet citās pašvaldībās dzīvojošos uztver kā slogu pilsētai».

«Līdz ar jauno kārtību cilvēki, kuri brauc uz Rīgu strādāt, tiks nostādīti neapskaužamas izvēles priekšā - deklarēties Rīgā, jo pretējā gadījumā dubultosies sabiedriskā transporta izmaksas, vai palikt pierakstītiem savās mājvietās, kur skolās un dārziņos iet viņu bērni un tiek saņemta virkne citu pašvaldības pakalpojumu,» pauda E. Sprūdžs. «Ja šos noteikumus būsim spiesti atstāt spēkā - izvēle ir neapskaužama,» pauda ministrs.

9. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Rīgas domes saņēma saistošos noteikumus par diferencētu maksu sabiedriskajā transportā un, ņemot vērā jautājuma nozīmi un lielo rezonansi sabiedrībā, noteikumus plāno izvērtēt pēc iespējas ātrāk, paziņojuši ministrijas pārstāvji.

Tiek plānots isztrādāt likumu par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu. Paredzēts, ka likumam jāregulē valsts un pašvaldības pienākumu sadale, piemēram sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūras jomā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs vienojušies, ka darba grupa likuma izstrādei tiks izveidota šomēnes.

Šāda likuma nepieciešamību Rīgas pašvaldības vadītājs skaidroja ar to, ka nepieciešams regulēt valsts un pašvaldības pienākumu un tiesību sadali. «Rīga kā galvaspilsēta veic specifiskas funkcijas,» pauda Rīgas mērs, kā piemēru minot sabiedrisko transportu, ko dotē galvaspilsētas pašvaldība, bet kuru izmanto visas valsts iedzīvotāji. Līdzīgi esot arī ar ceļu infrastruktūru, kas pamatā tiek uzturēta par Rīgas iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem, bet kalpo visas valsts vajadzībām. Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur nav speciāla likuma par galvaspilsētu, norādīja pilsētas mērs.

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas operatoram visa iegūtā peļņa būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā – šāds regulējums paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajos grozījumos Iepakojuma likumā, ko otrdien akceptēja Ministru kabinets.

Kā informē MK, sistēmai jāsāk darboties 2015. gada pirmajā pusē un lai tas būtu iespējams, ministrs Edmunds Sprūdžs par vienu no galvenajiem uzdevumiem vēl šogad izvirzījis tam nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu.

VARAM sagatavotie grozījumi Iepakojuma likumā nosaka, ka depozīta sistēma ir vienota visā valstī un tās piemērošanu nodrošina operators, kuru kopīgi veidos dzērienu tirgotāji un ražotāji. Visu iegūto peļņu operatoram būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā.

Ministrs uzsver, ka šādu risinājumu atbalsta nozares pārstāvji, kuri paši ir pauduši gatavību veidot atklāti un caurspīdīgi strādājošu depozīta sistēmu ar operatoru, kas visu iespējamo peļņu iegulda sistēmas attīstībā.

«Varu gan pateikt, kas tieši «visu laiku labākajā» Dombrovska valdībā ir sapostīts pilnīgi neatgriezeniski. Tādu ministru-katastrofu, kāds bija Edmunds Sprūdžs, Latvija vēl nebija pieredzējusi,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījusi ekspolitiķe Helēna Demakova.

Viņa pēc smagas slimības atgriezusies dzīvē, bet politikā atgriezties nevēloties.

«Mana dzīve divas trešdaļas gada rit Skrīveros. Ja man atbrauc viesi, dodamies uz Likteņdārzu, tās ir manas dzimtās vietas. Starp Ķegumu un Pļaviņām Daugavā slūžu ietekmē nemitīgi notiek ūdens svārstības. Tās izskalo Daugavas krastus. Kad Sprūdžs atnāca uz ministriju, viņa darbību rezultātā krastus pārstāja stiprināt. Līdz tam Latvenergo maksāja, šķiet, 800 000 latu gadā krastu stiprināšanai. Tagad Likteņdārzā un citur Daugavas krastā gada laikā jau ir izskaloti daudzi, daudzi koki. Stalti bērzi iekrituši Daugavā. Mana vietējā apokalipse,» stāstījusi Demakova.

Māju siltināšana Rīgā prasīs 10 līdz 15 gadus, jo kopējās izmaksas, lai nosiltinātu visas galvaspilsētas ēkas, veido 900 miljonus latu, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš norāda, ka «sliktākais, kas ir noticis» - kopš 2009. gada gāze ir kļuvusi vismaz 2,5 reizes dārgāka, ko neviens apkures uzņēmums nosegt nevar, tāpēc tas parādās tarifos. Paralēli tam gāzei tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī tika ieviests akcīzes nodoklis gāzei. Ušakovs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja – ja atceltu gāzei atceltu akcīzi un samazinātu PVN, rīdzinieki šogad vien ietaupītu 10 līdz 15 miljonus latu.

Ušakovs norāda, ka, lai tas notiktu, Dombrovska valdībai būtu jāatzīst, ka ieviest akcīzi gāzei, kas notika Dombrovska valdības laikā, bijusi kļūda.

Nav nekā nosodāma, ka pašvaldības konkurē savā starpā, ja vien tas nediskriminē citu pašvaldību iedzīvotājus, LNT raidījumā 900 sekundes pauda Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Savukārt, komentējot galvaspilsētas vadības centienus ieviest biļešu diferencēšanu sabiedriskajā transportā, viņš norādīja, ka tas tomēr ir «juridisks brāķis».

Db.lv jau rakstīja, ka pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu. To paredz Saeimā ceturtdien, 7. novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimas trešajā lasījumā.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs īsi pēc Saeimas lēmuma pauda, ka tomēr atradīs citu veidu, kā ieviest biļešu cenu diferencēšanu.

Arī iepriekš galvaspilsētas vadītājs norādīja, ka Rīgas dome atradīšot juridiskus ceļus, kā ieviest dažādu maksu sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija [Vides un reģionālās attīstības ministrija, VARAM – red.] nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» galvaspilsētas vadītājs pauda vēl oktobra beigās.

Ņemot vērā to, ka ar dzērienu ražošanas un tirgošanas nozari ir panākta vienošanās par būtiskākajiem ar depozīta ieviešanu saistītajiem jautājumiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir uzdevis nekavējoties iesniegt valdībā koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai dzēriena iepakojumam.

Ministrs šodien sarunā ar valsts sekretāra vietnieku vides jautājumos Juriju Spiridonovu apsprieda progresu diskusijās ar dzēriena ražotājiem un tirgotājiem par katras puses lomu depozīta sistēmas ieviešanā, informē ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Spiridonovs informēja, ka ir panākta pamatvienošanās par būtiskākajiem šī jautājuma aspektiem, bet diskusijas vēl turpinās par praktisko sistēmas ieviešanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzver, ka tehniskos aspektus vēl varēs apspriest un precizēt pēc Ministru kabineta konceptuāla atbalsta.

«Depozīta sistēmas ieviešanai ir absolūts Latvijas iedzīvotāju vairākuma atbalsts, un būtu nepiedodami turpināt mīņāties uz vietas birokrātisku iemeslu dēļ,» uzskata Sprūdžs, tādēļ VARAM virzīs koncepciju izskatīšanai 23.aprīļa Ministru kabineta sēdē.

Ventspils pilsētas dome lūgs Ministru prezidentu Valdi Dombrovski izvērtēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža atbildību, jo viņš nav ņēmis vērā pašvaldības prasību uzrādīt pierādījumus Aivara Lemberga apsūdzībām.

Ventspils pilsētas dome uzskata, ka E. Sprūdžs ignorējis Ventspils pilsētas domes 2012.gada 26.oktobra lēmumu saistībā ar ministra rīkojumu Nr.343, jo viņš nav sniedzis atbildes uz pašvaldības izteiktajiem lūgumiem sagādāt dokumentārus pierādījumus, uz kuru pamata pieņemts rīkojums. Ministrs arī nav informējis par savu dalību Ventspils pilsētas domes sēdē, norāda pašvaldība.

2012.gada 10.decembrī domē saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieces parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka «ministrija nav subjekts, kas izlemj, kam un kādā apjomā ir uzrādāmi vai izsniedzami krimināllietas materiāli», no kā dome secina, ka nedz ministra Sprūdža, nedz ministrijas pārziņā šādi pierādījumi neatrodas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir pieprasījis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Andra Leitasa paskaidrojumus saistībā ar centra darbībā atklātajiem pārkāpumiem, ziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

«Ministrijas rīcībā ir informācija, ka centrs nepietiekami veicis nekustamo īpašumu un darījumu ar tiem uzraudzību, tāpat arī grāmatvedības uzskaite nav notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem,» teikts ministrijas paziņojumā.

«Kapitālsabiedrības vadītāja kompetencē ir divi svarīgi jautājumi - tās pamatdarba nodrošināšana, ienākumu palielināšana, bet vienlīdz būtiski ir arī nodrošināt likumdošanai atbilstošu un pilnīgu finašu dokumentāciju. Tikai kopā šīs divas lietas liecina par vadītāja spēju kontrolēt, uzraudzīt un sekmīgi vadīt kapitālsabiedrības darbu,» norāda E. Sprūdžs. Viņš ceturtdien A. Leitusu bija aicinājis uz tikšanos, lai lai iztaujātu LVĢMC vadītāju par atklātajiem pārkāpumiem, un sarunas laikā pieprasīja iesniegt rakstisku paskaidrojumu par pārkāpumiem un informēt par to novēršanu.

Latgales reģiona attīstības rīcības plāns Iespēju Latgale beidzot pievērsis uzmanību reģiona reālajām problēmām un ir aktualizēti jautājumi, ko neviens nevēlējās redzēt un risināt gadiem, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

«Latgalē joprojām ir daudz problēmu. Tomēr sasniegtais rāda, ka ilgākā laika periodā ieguvumus izjutīs daudzi,» pauda E. Sprūdžs, uzsverot, ka šī gada laikā Latgalē cilvēki ir kļuvuši drošāki un sāk ticēt rītdienai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritāte šajā plānā ir infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam, norāda ministrijas pārstāvji.

Kopumā ir piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 55,7 miljonu latu apmērā un valsts budžets 5,9 milj. latu apmērā, kuru apgūšanā šogad aktīvi jāiesaistās pašvaldībām.

Kā līdz šim paveiktos darbus Latgales reģiona attīstībā VARAM norāda