«Protams, vajag siltināt mājas, par to nevienam nav ko strīdēties. Bet māju siltināšana aizņems vēl gadus 15. Vismaz. Tas ir ilgs process, par kuru ir jāmaksā, starp citu, pašiem iedzīvotājiem. Bet rēķini ir jāapmaksā jau tagad. Un jāmeklē operatīvi risinājumi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.
«Pirmkārt, ir jāsamazina PVN likme siltumam no 12% līdz 5% un jāatceļ akcīzes nodoklis gāzei. Šie lēmumi ir jāpieņem valdībai un Saeimai.
Otrkārt, valdībai nepieciešams atsākt līdzfinansēt komunālos pabalstus. Grūti saprast valdības loģiku, tieši šogad no 1. janvāra atceļot savu līdzfinansējumu un visu slogu pārliekot uz pašvaldību pleciem. Šī bija pilnīgi amorāla rīcība no Vienotības puses – zinot, cik dārga ir Krievijas gāze un cik augsti būs apkures tarifi, atteikties maksāt savu daļu par komunālajiem pabalstiem trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Bet mēs Rīgā, gribētu uzsvērt, neskatoties uz šo cūcību no valdības puses, turpināsim pilnā mērā izmaksāt komunālos pabalstus, kaut gan slogs Rīgas budžetam no tā vairāk nekā divkāršosies.
Plus Rīgas namu pārvaldnieks piedāvās saviem klientiem iespēju apmaksāt ziemas rēķinus pa daļām, pārnesot daļu no sloga uz vasaras mēnešiem,» turpinājis Rīgas mērs.
«Esam reālisti. Lai veiktu siltināšanu visos Rīgas dzīvojamos namos, būs nepieciešami vismaz 15 gadi. Jā! Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms 8 gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās. Mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā. Darām to laikā, kad cilvēki baidās un nevēlas ņemt kredītus, kad daudzi netic siltināšanas efektivitātei un daudzi, īpaši pensionāri, neredz jēgu veikt tēriņus pasākumam, kas atmaksāsies 15 gadu laikā. Turklāt lēmums ir jāpieņem nevis īrniekiem, bet gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Lēmumu var pieņemt sapulce, kas pārstāv īpašnieku vairākumu, bet to panākt ir ļoti grūti. Tas ir pietiekami ilgs process,» Neatkarīgajai stāstījis Ušakovs.
«Nosiltinot visas Rīgas daudzdzīvokļu mājas par pašreizējām cenām, vajadzētu aptuveni 900 miljonus latu. Lielākajai daļai Rīgas mājsaimniecību tādas naudas nav, un valdība tik lielu naudu Rīgai nedos. Tāpēc vainot mūs par siltināšanas kavēšanu ir tīrākais populisms, turklāt uz meliem balstīts populisms,» viņš akcentējis.
Db.lv jau rakstīja, ka otrdien skaļā protesta akcijā pie valdības mājas vairāki simti cilvēku prasīja samazināt PVN apkurei. Protesta akciju rīkoja arodbiedrība LABA, aicinot valdību samazināt PVN likmi apkurei. Iepriekš interneta vidē gan akcija tika saistīta tieši ar Rīgas mēru Ušakovu un viņa līdzšinējām aktivitātēm.
Situācija ar apkures rēķiniem Rīgā ir ļoti bēdīga, pašvaldība ēku siltināšanas virzienā nav izdarījusi praktiski neko, šodien sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. LNT raidījumā 900 sekundes Sprūdžs piekrita iepriekš premjera Valda Dombrovska teiktajam, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli apkurei, efekts uz rēķiniem būtu neliels, tāpēc nepieciešams skatīties ēku siltināšanas un energoefektivitātes virzienā.