Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs lemšot par palikšanu amatā. Tam par iemeslu esot Saeimas deputātu lemtais par kriminālvajātu pašvaldību deputāta pilnvaru ierobežošanu.

To ministrs pavēstījis telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes, vēsta raidījums savā Twitter kontā.

Ministrs tuvāko dienu laikā izlemšot, vai turpināt darbu, jo uzskata, ka ceturtdien Saeimā bija neuzticības balsojums viņam, ziņo raidījums.

Ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Par likuma grozījumiem balsoja 38 deputāti, pret bija 41 un pieci deputāti balsojumā atturējās.

Sākotnējie priekšlikumu iesniedzēji bija Sprūdžs (RP) un Lolita Čigāne (V). Pēc balsojuma E. Sprūdžs pauda, ka tas, ka vairākums Saeimas deputātu pauda atbalstu kriminālvajātiem deputātiem, ir nepatīkams un ļoti uztraucošs signāls.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), uzstājoties UNESCO Pasaules informācijas sabiedrības samitā (World Summit on the Information Society, WSIS) Parīzē, atzinis, ka politikas veidotāji atpaliek no tehnoloģiju pārmaiņām pasaulē.

«Pasaulē ārkārtīgi strauji notiek pārmaiņas un mēs - politikas veidotāji - no tām atpaliekam. 2012. gadā internetu ikdienā lietoja 2,4 miljardi cilvēku. Lai kādas būtu prognozes 2013. gadam, tās nāksies pārskatīt,» sacīja ministrs.

«Planšetdatori maina interneta vidi, mūsu paradumus un prasības, ir muļķīgi ar to nerēķināties,» klāstīja Edmunds Sprūdžs, piebilstot, ka pašreizējās prognozes liecina, ka jau 2016. gadā planšetdatoru pārdošanas apjomi apsteigs klēpjdatoru pārdošanas apjomus.

Ministrs atzinis, ka patlaban mērķis ir identificēt aktuālās tendences un izaicinājumus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un arī zināšanu sabiedrības attīstībā, lai «kopīgi plānotu integrētu, papildinošu un visām iesaistītajām pusēm piemērotu informācijas sabiedrības rīcības plānu periodam pēc 2015. gada».

Labs signāls pašvaldību deputātiem būt godīgiem ir likuma grozījumu gatavošana par noziegumos apsūdzēto pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu, sacīja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar LNT raidījumu 900 sekundes viņš norādīja, ka tas esot labs signāls, lai deputāti, ja pret viņiem ir aizdomas, aizdomātos būt godīgiem un atteikties no deputātu mandāta.

E. Sprūdžs arī noliedza, ka šādi ietekmē politiskos spēkus priekšvēlēšanu laikā. Ministrs norādīja, ka vēloties tikai ietekmēt krimināli vajātus deputātus, kas kavē pašvaldību darbu.

Runājot par savu iespējamo demisiju, ministrs norādīja, ka patlaban notiek virzība uz priekšu un viņam nav tiesību «mest plinti krūmos». E. Sprūdžs atzina, ka viņam ir žēl, ka rezultātu izdevies panākt tikai, sperot radikālus soļus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.

Jau vēstīts, ka aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latus lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva - 1400 latu. Ņemot vērā, ka K. Pelša ir arī E. Sprūdža draudzene, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu.

«Brīdī, kad parakstīju rīkojumu par prēmiju piešķiršanu ministrijas darbiniekiem, vadījos tikai pēc pierādāmiem profesionāliem kritērijiem un labas pārvaldības principiem. Tobrīd nebūt neapzinājos, ka prēmijas piešķiršana ministra biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, kas bija tikai viena no daudziem apbalvotajiem darbiniekiem, varētu tikt uzlūkota kā ētikas normu pārkāpums,» paziņojumā norādījis E. Sprūdžs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(32).jpg

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savu Twitter kontu ir pārsaucis par Mazo brīnumzemi. Twitter kontam šobrīd ir vairāk nekā 5,3 tūkst. sekotāju.

Pavisam drīz durvis vērs vieta, kas ļaus ieskatīties un arī piedalīties modelisma brīnumainās un pacietīga darba radītās miniatūrās pasaules notikumos, tā norādīts Twitter konta aprakstā.

Jau ziņots, ka E. Sprūdžs Cēsu pusē attīsta izklaides un izziņas projektu. Bijušais politiķis intervijā aģentūrai LETA atklājis, ka Cēsīs tiks veidots izklaides un izziņas centrs, kurā tiks izveidots pasaules makets ar kustīgiem modelīšiem – gan cilvēkiem, gan tehniku un transportu.

Esošais administratīvi teritoriālais iedalījums nenodrošina vienādas iespējas visiem Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem. Tāds ir viens no secinājumiem, kas iekļauts reformas izvērtējumā, atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija ap 500 pašvaldībām, tās bija līdzvērtīgas. Savukārt novadi ir krasi atšķirīgi un līdz ar to nespēj nodrošināt vienādas iespējas iedzīvotājiem. Ministrs norādīja, ka pašlaik ir novadi ar trīs tūkstošiem un 30 tūkstošiem iedzīvotājiem un nav nekādu izredžu, ka tik atšķirīgas pašvaldības spēj nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iedzīvotājiem.

E. Sprūdžs arī norādīja, ka mazajos novados ievērojami lielāka ir iedzīvotāju samazināšanās, kas tādējādi kļūst aizvien vājāki. Ministrs arī uzsvēra, ka viņš neuzskatot, ka «mazs ir slikts», tomēr jautājums ir par to – kā tikt uz priekšu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nolēmis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrī.

Par to DB informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

E. Sprūdžs paziņojumā skaidro, ka savu turpmāko profesionālo darbību nesaista ar politiku un, sākoties aktīvam 12. Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, saprotis, ka viņa izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa. «Turpmākajos mēnešos reformas, kas joprojām veicamas nebūs nedz populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ,» savu lēmumu atstāt amatu pamato E. Sprūdžs.

«Turpmākajos mēnešos ministra amatā un arī pēc tam palikšu uzticīgs Reformu partijas ideāliem un pārliecībai par pārmaiņu nepieciešamību, kas bija mana motivācija tam, ka pirms diviem gadiem izlēmu ienākt politikā,» viņš piebilst.

Nesagaidot Saeimas vēlēšanas, no politiskās skatuves turpina nokāpt cilvēki, kuri reiz uz tās uzkāpuši, lielā mērā pateicoties eksprezidenta Valda Zatlera izdotajam rīkojumam nr.2. Proti, par demisiju paziņojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Nav pārsteidzoši, ka visai liela daļa pašvaldību līderu šo viņa soli uztver ar aplausiem. Nevar teikt, ka Sprūdžam nebija vēlmes vai ieceru, kā kaut ko manīt pašreizējā pašvaldību sistēmā, un nebūtu pareizi arī apgalvot, ka tur nekas nebūtu jāmaina. Problēma lielā mērā ir apstāklī, ka Sprūdžs politikā ir totāls iesācējs, bet ietekmīgāko pašvaldību līderi visu šo virtuvi pārzina jau desmit gadu un vairāk. Tādējādi spēku samēri ir bijuši nevienlīdzīgi. Vienkāršāk sakot, daļā pašvaldību būtu vajadzīgas ļoti būtiskas reformas, bet acīm redzami Sprūdžs nav tas cilvēks, kurš tās veiktu. Tomēr nespēja tikt galā ar nereti iesīkstējušajiem vietvalžiem nav vienīgais aspekts, par ko jārunā Sprūdža demisijas sakarā.

«Ikviens cilvēks, kas strādā Latvijas galvaspilsētā, dod pievienoto vērtību gan tiem Rīgas uzņēmumiem, kuros strādā, gan tiem, kuru preces un pakalpojumus iegādājas,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, norādot, ka ir «dīvaini, ka Rīgas domes vadība Rīgā strādājošos, bet citās pašvaldībās dzīvojošos uztver kā slogu pilsētai».

«Līdz ar jauno kārtību cilvēki, kuri brauc uz Rīgu strādāt, tiks nostādīti neapskaužamas izvēles priekšā - deklarēties Rīgā, jo pretējā gadījumā dubultosies sabiedriskā transporta izmaksas, vai palikt pierakstītiem savās mājvietās, kur skolās un dārziņos iet viņu bērni un tiek saņemta virkne citu pašvaldības pakalpojumu,» pauda E. Sprūdžs. «Ja šos noteikumus būsim spiesti atstāt spēkā - izvēle ir neapskaužama,» pauda ministrs.

9. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Rīgas domes saņēma saistošos noteikumus par diferencētu maksu sabiedriskajā transportā un, ņemot vērā jautājuma nozīmi un lielo rezonansi sabiedrībā, noteikumus plāno izvērtēt pēc iespējas ātrāk, paziņojuši ministrijas pārstāvji.

«Varu gan pateikt, kas tieši «visu laiku labākajā» Dombrovska valdībā ir sapostīts pilnīgi neatgriezeniski. Tādu ministru-katastrofu, kāds bija Edmunds Sprūdžs, Latvija vēl nebija pieredzējusi,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījusi ekspolitiķe Helēna Demakova.

Viņa pēc smagas slimības atgriezusies dzīvē, bet politikā atgriezties nevēloties.

«Mana dzīve divas trešdaļas gada rit Skrīveros. Ja man atbrauc viesi, dodamies uz Likteņdārzu, tās ir manas dzimtās vietas. Starp Ķegumu un Pļaviņām Daugavā slūžu ietekmē nemitīgi notiek ūdens svārstības. Tās izskalo Daugavas krastus. Kad Sprūdžs atnāca uz ministriju, viņa darbību rezultātā krastus pārstāja stiprināt. Līdz tam Latvenergo maksāja, šķiet, 800 000 latu gadā krastu stiprināšanai. Tagad Likteņdārzā un citur Daugavas krastā gada laikā jau ir izskaloti daudzi, daudzi koki. Stalti bērzi iekrituši Daugavā. Mana vietējā apokalipse,» stāstījusi Demakova.

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas operatoram visa iegūtā peļņa būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā – šāds regulējums paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajos grozījumos Iepakojuma likumā, ko otrdien akceptēja Ministru kabinets.

Kā informē MK, sistēmai jāsāk darboties 2015. gada pirmajā pusē un lai tas būtu iespējams, ministrs Edmunds Sprūdžs par vienu no galvenajiem uzdevumiem vēl šogad izvirzījis tam nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu.

VARAM sagatavotie grozījumi Iepakojuma likumā nosaka, ka depozīta sistēma ir vienota visā valstī un tās piemērošanu nodrošina operators, kuru kopīgi veidos dzērienu tirgotāji un ražotāji. Visu iegūto peļņu operatoram būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā.

Ministrs uzsver, ka šādu risinājumu atbalsta nozares pārstāvji, kuri paši ir pauduši gatavību veidot atklāti un caurspīdīgi strādājošu depozīta sistēmu ar operatoru, kas visu iespējamo peļņu iegulda sistēmas attīstībā.

Nav nekā nosodāma, ka pašvaldības konkurē savā starpā, ja vien tas nediskriminē citu pašvaldību iedzīvotājus, LNT raidījumā 900 sekundes pauda Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Savukārt, komentējot galvaspilsētas vadības centienus ieviest biļešu diferencēšanu sabiedriskajā transportā, viņš norādīja, ka tas tomēr ir «juridisks brāķis».

Db.lv jau rakstīja, ka pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu. To paredz Saeimā ceturtdien, 7. novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimas trešajā lasījumā.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs īsi pēc Saeimas lēmuma pauda, ka tomēr atradīs citu veidu, kā ieviest biļešu cenu diferencēšanu.

Arī iepriekš galvaspilsētas vadītājs norādīja, ka Rīgas dome atradīšot juridiskus ceļus, kā ieviest dažādu maksu sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija [Vides un reģionālās attīstības ministrija, VARAM – red.] nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» galvaspilsētas vadītājs pauda vēl oktobra beigās.

Ņemot vērā to, ka ar dzērienu ražošanas un tirgošanas nozari ir panākta vienošanās par būtiskākajiem ar depozīta ieviešanu saistītajiem jautājumiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir uzdevis nekavējoties iesniegt valdībā koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai dzēriena iepakojumam.

Ministrs šodien sarunā ar valsts sekretāra vietnieku vides jautājumos Juriju Spiridonovu apsprieda progresu diskusijās ar dzēriena ražotājiem un tirgotājiem par katras puses lomu depozīta sistēmas ieviešanā, informē ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Spiridonovs informēja, ka ir panākta pamatvienošanās par būtiskākajiem šī jautājuma aspektiem, bet diskusijas vēl turpinās par praktisko sistēmas ieviešanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzver, ka tehniskos aspektus vēl varēs apspriest un precizēt pēc Ministru kabineta konceptuāla atbalsta.

«Depozīta sistēmas ieviešanai ir absolūts Latvijas iedzīvotāju vairākuma atbalsts, un būtu nepiedodami turpināt mīņāties uz vietas birokrātisku iemeslu dēļ,» uzskata Sprūdžs, tādēļ VARAM virzīs koncepciju izskatīšanai 23.aprīļa Ministru kabineta sēdē.

Otrdien Administratīvā rajona tiesa atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu pārcelt bijušo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Jāni Strautnieku Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora amatā par pamatotu.

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji,19.jūnijā J. Strautnieks tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu tiesai atzīt par prettiesisku ministra izdoto rīkojumu par viņa pārcelšanu. Vienlaikus ar šo J.Strautnieks iesniedza arī lūgumu par pagaidu noregulējumu – apturēt šī rīkojuma darbību un atjaunot viņu DAP ģenerāldirektora amatā.

Pieteikumā J. Strautnieks norādīja, ka nepiekrīt ministra rīkojumam par pārcelšanu LVAFA amatā, jo ar pārcelšanu aizskartas viņa cilvēktiesības.

Tiesa, izskatot lietas materiālus un iepazīstoties ar pieteikumā un paskaidrojumos izteiktajiem argumentiem, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, secinājusi, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama. Lēmumā tiesa atzinusi, ka nav konstatējamas būtiska pieteicēja cilvēktiesību aizskāruma pazīmes, un līdz ar to rīkojums par pieteicēja pārcelšanu citā amatā nav administratīvais akts, bet ir valsts pārvaldes iekšējs lēmums.

Valdība šodien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šovakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. «Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,» teica Pabriks.

Galvaspilsētas uzņēmums Rīgas satiksme sācis izsniegt Rīdzinieka kartes, kuras kalpos, lai diferencētu biļešu cenas sabiedriskajā transportā.

Rīdzinieka karšu izsniegšana sākusies otrdien, 19. novembrī. Lai tās saņemtu, Rīgas iedzīvotājiem ir jāaizpilda pieteikums un, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, jādodas uz klientu apkalpošanas centru.

Plkst. 15.00 kartes saņems Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Db.lv jau informēja, ka karšu saņemšanas kārtība atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas secinājumiem un ieteikumiem, ir parakstījis rīkojumu par Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora Jāņa Strautnieka atbrīvošanu no amata, informē ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Lai uzlabotu iestāžu darbību un veicinātu amatpersonu izaugsmi, ministrs šā gada maijā parakstīja rīkojumu par LVAF administrācijas vadītājas Sandras Bērziņas pārcelšanu uz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Strautnieka rotāciju uz LVAFA.

Pret bijušo DAP vadītāju Strautnieku disciplinārlieta tika ierosināta, jo viņš kopš 12.jūnija nebija ieradies savā darbā LVAFA, ko paredzēja Sprūdža izdotais rīkojums.

Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā secināts, ka Strautnieks, neskatoties uz to, ka ministra rīkojums ir tiesisks un stājies spēkā, ilgstoši un nepamatoti nav pildījis sev uzdotos pienākumus, nav ieradies darbā un kavējies ar materiālo vērtību nodošanu bijušajai darba vietai - DAP.

Inčukalna gudrona dīķu izsmelšana un šīs vēsturiski piesārņotās vietas attīrīšana varētu izmaksāt līdz 11,6 miljoniem latu vairāk nekā sākotnēji tam paredzētie 20,3 miljoni, raksta Diena.

Lai gan precīzu summu neviens vēl nemin, jo turpinās diskusijas, valdība otrdien atbalstīja pāri palikušo Eiropas struktūrfondu finansējuma pārdali, lai nepieciešamības gadījumā varētu segt šo sadārdzinājumu.

Zināms, ka 11,6 miljoni ir maksimālie «juridiski iespējamie griesti» Inčukalna gudrona dīķu projekta sadārdzinājumam, pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Izmaksu pieaugums saistīts ar to, ka gudrona dīķu ķīmiskais sastāvs ir citāds, nekā sākotnēji bija domāts. Līdz ar to - lai gan daudzuma ziņā plānotie termiņi pat pārsniegti, projekta pabeigšanai ir nepieciešama fundamentāla tehnoloģiju maiņa, norādīja Sprūdžs.

Visi uzbrukumi Rīgas Brīvostai ir faktiski arī uzbrukumi pašai valdībai, kā arī premjeram, norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka pašreizējā Brīvostas pārvaldes «modelī, tādā paritātē, ir gan ministriju pārstāvji, gan pašvaldības pārstāvji, un, lasot visu to pacelto pārkāpumu skaitu - par to ir balsojuši tie paši cilvēki, kas šobrīd arī norāda uz to».

Komentējot situāciju Brīvostā, Kučinskis LNT raidījumā 900 sekundes norāda: «Ja mēs pasekojam jau no paša sākuma, kopš Reformu partija ir parādījusies ar fokusu tieši kaut ko mainīt Brīvostā, tad man šķiet, ka tur ir daudz vairāk politikas nekā iemesli. Tas ir tāpēc, ka brīvostu apjomi visā Latvijā aug, neskatoties arī uz krīzes laiku.»

Kučinskis pieļauj, ka reāls situāciujas risinājums diez vai šobrīd arī būs. «Tā ir tāda vairāk vai mazāk rosīšanās, kas kaut kad acīmredzot var beigties. Man šķiet, ka arī mums Latvijā ir tāds ieradums – parādās uz rokas augonis, tad jānogriež visa roka, tāpēc diez vai bija pareizi ostā šobrīd ministrijām ļaut sūtīt faktiski ieliktus cilvēkus, kur paši viņi nevar pieņemt nekādus lēmumus. Tad lai sēž pats Pavļuta kungs tur pie galda, lai sēž citi ministri un kā līdzīgs ar līdzīgu ar pilsētu mēriem un pieņem šos lēmums,» tā viņš.

Ne izpratnes par uzņēmējdarbību un nodokļu politikas izmaiņas iespējamajām sekām, ne elementāras fantāzijas... Tā varētu raksturot Latvijas politiķu un amatpersonu centienus palielināt valsts budžeta ienākumus uz nodokļu sloga rēķina.

Jāpiekrīt, ka pēdējo nedēļu laikā dazādu nodokļu likmju palielināšanas ierosinājumu bijis tik daudz, ka varētu sākt rakstīt absurda izpausmju aprakstu vairākos turpinājumos. Šoreiz stāsts ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu palielinār dabas resursu nodokli dažādiem reklāmmateriāliem, to nosakot 91 santīma apmērā par katru reklāmmateriālu kilogramu.

Pirmkārt, ir vairāk nekā skaidrs šāda ierosinājuma iemesls – dabūt budžetā vairāk naudas, tādējādi faktiski turpinot jau vairākus gadus ilgstošo budžeta konsolidāciju. Līdz ar to VARAM paziņojumi, ka minētā nodokļa likme esot jāpalielina, lai samazinātu dažādu bezmaksas reklāmmateriālu apjomu iedzīvotāju pastkastītēs, ir tikai pasaka, lai uzņēmējiem nebūtu skaidri jāpasaka – ziniet, mums vienkārši gribas iekasēt vairāk naudas! Turklāt tiek noklusēts, ka ar šāda dabas resursu nodokļa palielinājumu sāpīgi tiks sists tiem uzņēmumiem, kuriem ar pastkastīšu piedrazošanu nav vispār nekāda sakara. Proti, ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izgatavo reklāmmateriālus, bukletus un tamlīdzīgas lietas oficiālām prezentācijām un citiem ar biznesa attīstību un arī elementāru iedzīvotāju informēšanu saistītiem pasākumiem.

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

2013. gada oktobrī Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme kopumā pārvadāja vairāk nekā 14 miljonus pasažieru, kas ir par 4 % vairāk nekā pērn oktobrī, liecina uzņēmuma jaunākā statistika.

Tāpat pārvadāto pasažieru skaits par 7% pieaudzis arī mēneša griezumā, informē pašvaldības uzņēmums.

Visvairāk pasažieru pārvadāts 3. autobusu maršrutā (vairāk nekā 841 tūkst. pasažieru), 15. trolejbusu maršrutā (vairāk nekā 785 tūkst. pasažieru) un 6. tramvaju maršrutā (vairāk nekā 886 tūkst. pasažieru).

Nakts transportu oktobrī izmantoja 7,9 tūkstoši pasažieru.

Oktobrī Rīgas satiksmes transportā «noķerti» vairāk nekā 7,9 tūkstoši bezbiļetnieku. Visvairāk pasažieri par braukšanu bez biļetes sodīti 6. tramvaja maršrutā - 1073 pasažieri, savukārt neviens nav sodīts 47. autobusa maršrutā.