Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) uzvarējis konkursā un noslēdzis līgumu ar Lietuvas Vides aizsardzības aģentūru, un veiks Lietuvas virszemes ūdenstilpņu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanu.

Kopējais līguma termiņš ir trīs gadi, kuru laikā jābūt izpildītiem visiem paredzētajiem darbiem saistībā ar makrofītu monitoringu Lietuvas virszemes ūdenskrātuvēs.

Līgumcenu LVĢMC gan nevarēja atklāt, norādot, ka līgumā ar Lietuvas pusi noteikts, ka finanšu jautājumu komentē tikai pasūtītājs.

Šobrīd Lietuvā LVĢMC veic pētījumu sagatavošanas darbus un tehnisko sagatavošanos. Tiek plānots, ka darbi varētu sākties vasaras beigās, Db.lv stāstīja LVĢMC pārstāvji.

Pašlaik centrs veic arī vides paraugu testēšanu Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā un citur.

Līdz šim LVĢMC jau ir īstenojis dažāda mēroga līdzīgus pakalpojumus, piemēram, pārrobežu sadarbības projektā par Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību, izstrādājot novērtējumu Ventas upes tīrīšanas darbiem Kuldīgā. Līdzīgus projektus LVĢMC īstenojis ilgtspējīgai ezeru apsaimniekošanai Kurzemē un Lietuvā. Pašlaik centrs izstrādā Durbes ezera ūdeņu kvalitātes novērtējumu, tajā skaitā sagatavojot priekšlikumus pasākumiem ūdens stāvokļa uzlabošanai, veicot makrofītu apsekojumu un ekoloģiskā stāvokļa novērtējumu Durbes ezeram un tajā ietekošajām un iztekošajām upēm. Savukārt Latvijas Nacionālā vides monitoringa programmas ietvaros LVĢMC veica ūdens kvalitātes monitoringu visos Latvijas ūdensobjektos, ieskaitot makrofītu apsekojumu 222 upēs.

Noslēdzies atklāts konkurss par jauno Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ( LVĢMC) valdi, un noskaidrojies, ka turpmāk LVĢMC valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inita Stikute. Par LVĢMC valdes locekļiem izvēlēti Matīss Zakarītis un Ansis Grantiņš.

I. Stikute LVĢMC strādā jau kopš 2005. gada un bijusi direktora vietniece informācijas nodrošinājuma un attīstības jautājumos, vēlāk kļuvusi par komercdirektori, bet kopš pagājušā gada jūlija - arī valdes locekle.

M. Zakarītis kopš 2007. gada strādājis Latvijas Valsts prezidenta kancelejā finanšu uzskaites nodaļas vadītāja amatā. Savukārt A. Grantiņš pieredzi guvis, strādājot Salaspils novada domē par Attīstības nodaļas vadītāju un pildot Latvijas Universitātes projekta «Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai» vadītāja asistenta pienākumus.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Pirmdien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dalībnieku sapulcē no amata atsaukta tā valdes locekle Daiga Falkane.

Šāds lēmums pieņemts, jo D.Falkane ir zaudējusi valsts kapitāla daļu turētāja uzticību, tā kā viņa ilglaicīgi nav pildījusi Pilnvarojuma līgumu, kurā noteikts, ka viņai ir pienākums pārstāvēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), proti valsts, intereses kā krietnam un rūpīgam saimniekam, informē VARAM.

Saskaņā ar Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Komerclikuma normām valde sabiedrību, t.i., LVĢMC, pārstāv kopīgi. Tāpēc LVĢMC darbības rezultāti ir cieši saistīti ar tās valdes spēju strādāt kā vienotai komandai. Šajā gadījumā vienotas komandas darba nodrošināšana nav pilnībā izdevusies.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludinājis oranžo brīdinājumu.

LVĢMC informē, ka otrdien ap plkst.16 uzlūza un sāka iet ledus Gaujā pie Carnikavas. Patlaban ledus kustība ir apstājusies, bet ūdens līmenis turpina paaugstināties. Plkst.22 ūdens līmenis minētajā vietā bija 2,93 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 1,97 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

LVĢMC prognozē, ka naktī uz trešdienu, turpinoties ledus kustībai un blīvēšanai, Gaujā pie Carnikavas turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Otrdien ledus sakustējās un gāja arī Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Plkst.22 ūdens līmenis šajā vietā bija 4,85 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 74,21 metri LAS.

Šā gada laikā Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) organizēs radona gāzes koncentrācijas mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās, informē VVD.

Savukārt par radona koncentrācijas mērījumiem dzeramajā ūdenī un informatīvā bukleta par radona gāzi izveidi atbildīgs ir VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

VVD RDC radona gāzes koncentrācijas mērījumus plāno veikt aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās sešu līdz 10 mēnešu garumā. Iegūtie dati vides dienestam sniegs priekšstatu par radona koncentrāciju mājokļos. Paralēli LVĢMC veiks radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī un izstrādās informatīvu bukletu par radona gāzi.

Iegūtā informācija ļaus VARAM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt radona rīcības plānu, sniedzot ieteikumus gadījumos, ja radona gāzes satura līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju dzīvojamās telpās.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.

Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, vēsta Neatkarīgā.

Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, tajā pat laikā viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), raksta laikraksts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.

2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

«Uzticību pašvaldību vadītājiem neveicina viņu nespēja norobežoties no tādiem piemēriem kā Aivars Lembergs,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs, vienlaikus paužot viedokli, ka valsts un pašvaldības vadītāju attiecībās nepieciešams uzticību atgūt.

Šādas atziņas E. Sprūdžs pauda piektdien, uzrunājot pirmā Latvijas reģionālo pārstāvji foruma «Kā izdzīvot Latvijas reģionos?» dalībniekus.

«Pašvaldību pārstāvji bieži pārmet, ka valdībā viņiem it kā neuzticas. Taču jums, cienījamie pašvaldību vadītāji, ir jāsaprot, ka neuzticēšanos veicina arī nespēja paškritiski novērtēt savus kolēģus, tai skaitā, Aivaru Lembergu. Tas var mest ēnu uz pārējiem pašvaldību vadītājiem,» viņš norādīja.

E. Sprūdžs pauda neizpratni, kādēļ pašvaldību vadītāji pieļauj un atbalsta A. Lemberga «savtīgu un negodīgu rīcību». Proti, to, ka A. Lembergs «kā tribīni savām iniciatīvām bieži izmanto Latvijas Pašvaldību savienību».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vēstuli saistībā ar viņa «saimniekošanu» Ventspilī.

VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprināja, ka Lemberga atbildes vēstule ir saņemta un ministrijas juristi to jau sākuši izvērtēt. Pagaidām gan ministrija nevēlas atklāt vēstules saturu, tomēr ministrija ar izvērtēšanu garumā nevilkšot.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) sacīja, ka pagaidām komentārus par vēstuli nesniegs, vien apstiprināja, ka tāda ministrijā ir saņemta.Tikmēr Lembergs sacīja, ka vēstulē ministram norādījis, ka «viņš esot ļoti mīļš, bet neskaidrs cilvēks», paužot cerību, ka ministrija publiskos gan viņa vēstules saturu, gan saraksti ar Ģenerālprokuratūru.

Šonakt īsu brīdi pēc pusnakts Mazsalacas novadā novērota neliela seismiska aktivitāte.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija liecina, ka 8.aprīlī plkst.00.09 seismiskajā stacija Igaunijā reģistrēja seismisko notikumu, un lokalizācijas rezultāti ar Baltijas virtuālā seismiskā tīkla palīdzību liecināja, ka seismiskā notikuma epicentrs atrodas Mazsalacas novadā, ziemeļos no Burtnieku ezera.

LVĢMC aicina cilvēkus, kuri sajuta satricinājumus, trokšņus vai vibrāciju, viļņus ezerā, ziņot par to centram vai aizpildīt anketu, kuru var atrast mājaslapā meteo.lv.

Centra speciālisti vērš uzmanību uz to, ka seismiskais notikums notika svētdien vēlu naktī, līdz ar to nekāda tehnogēna darbība netika veikta.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Vismaz četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās sasniegts jauns 28. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Piemēram, Ainažos sestdien gaiss iesilis līdz plus 6,8 grādiem pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika novērots 2006. gadā, gaisam iesilstot līdz 5,7 grādiem pēc Celsija.

Tāpat jauns rekords ir Rūjienā, kur termometra stabiņš sasniedz plus 6,4 grādus pēc Celsija. Tādējādi pārspēts 1975. gada rekords, kad bija plus 6,3 grādu pēc Celsija silta diena.

Rekordi pārspēti arī Skultē (plus 6,8 grādi pēc Celsija; iepriekšējais rekords 1998. gadā – 6,3 grādi pēc Celsija), un Ventspilī (6,9 grādi pēc Celsija, bet iepriekš, 1975. gadā – plus 6,4 grādi pēc Celsija).

Ilgtermiņa prognozes šobrīd rāda, ka vēl līdz Vecgada dienai Latvijā pieturēsies silts un mitrs laiks, tomēr Jaunā gada pirmajās dienās varētu kļūt nedaudz vēsāks. Latvijas austrumos gaisa temperatūra šajā periodā pieturēsies -1...-3 grādu robežās visas diennakts garumā, bet Latvijas rietumos, izņemot jūras piekrasti, neliels sals ir gaidāms vien nakts stundās, bet dienas laikā gaisa temperatūra sasniegs jau pozitīvas termometra stabiņa atzīmes, ziņo LVĢMC.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Otrdienas rītā debesis virs Latvijas ir daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā ir visai liels daudzums Sahāras putekļu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti.

Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām - galvenokārt pilsētās - gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.

No rīta vējš lēni pūš galvenokārt no austrumiem, dienvidaustrumiem. Nav būtisku nokrišņu, vietām izveidojusies migla. Gaisa temperatūra plkst.5 atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija no +4,5 grādiem Kolkā līdz +11,7 grādiem Rēzeknē.

Ceturtdien visā Latvijā, izņemot Kurzemi, spēkā sinoptiķu izsludinātais oranžā līmeņa brīdinājums par stipru vēju.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka priekšpusdienā teritorijas lielākajā daļā rietumu, ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20-22 metriem sekundē, bet pēcpusdienā vietām Latvijā - tai skaitā galvaspilsētā - vēja brāzmas sasniegs 25 metrus sekundē.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozēta salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Šonedēļ Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, to ietekmē aprīļa pirmajā pusē ūdens līmenis likteņupē ievērojami paaugstināsies, liecina jaunākās prognozes.

Ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā var kāpt vēl par vairākiem metriem. Gaidāmi lielākie pali kopš 2013.gada aprīļa, bet pie Jēkabpils ūdens līmenis nepakāpsies tik augstu kā šā gada janvāra lielajos plūdos.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem patlaban pie Daugavas sāk applūst zemākās palienes. Pēdējās divās nedēļās ūdens līmenis Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas cēlies par piecarpus metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.

Lai sasniegtu 2013.gada palu maksimālo atzīmi, ūdens līmenim Daugavā pie Daugavpils vēl jākāpj par divarpus metriem.

Liela daļa no šonedēļ gaidāmajiem nokrišņiem būs sniegs, kas kusīs pakāpeniski. Pastāv risks, ka spēcīgi nokrišņi būs arī nākamnedēļ, tādēļ augstākais ūdens līmenis, iespējams, būs tikai aprīļa vidū vai otrajā pusē. Ja nokrišņu daudzums būs ļoti liels, ūdens līmenis Daugavā šopavasar var pakāpties augstāk nekā 2013.gada palos.

Ceturtdien Latvijā gaidāms stiprs karstums - teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniegs 27-32 grādus, bet dažviet pat 33-34 grādus, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) paziņojums.

Tāpat centrs prognozē, ka dažviet spēcīgs karstums līdz 27-31 grādiem saglabāsies arī piektdien, 9. augustā.

LVĢMC skaidro, ka šonedēļ virs Latvijas atrodas anticiklona rietumu mala, līdz ar to Latvijas teritorijas lielākajā daļā mākoņu ir maz, un tikai rietumu rajonos atsevišķās dienās gaidāms neliels īslaicīgs lietus ar pērkona negaisu.

Tomēr tuvākajās dienās pāri Latvijai virzīsies aukstā atmosfēras fronte, daudzviet nesot pērkona lietusgāzes, kas dienā vietām būs stipras. Negaisa laikā iespējamas arī krasas vēja brāzmas. Gaisa temperatūra strauji kritīsies un dienas laikā teritorijas lielākajā daļā nebūs siltāks par 21-26.

Nedēļas nogalē pāri Latvijai virzīsies vairākās mākoņu zonas, kas nesīs nelielu līdz mērenu lietu un pērkona negaisu. Naktīs gaiss atdzisīs līdz 12-17 grādiem, savukārt dienā maksimālā gaisa temperatūra nepārsniegs 19-24 grādu atzīmi, bet jūras piekrastē temperatūra gaidāma vēl par pāris grādiem zemāka.

Arī šodien gaidāms ļoti karsts laiks, vietām gaisa temperatūra var sasniegt plus 37 grādus.

Kā prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķi, lielākajā daļā valsts teritorijas gaiss iesils līdz plus 32, plus 35 grādiem, bet vietām termometra stabiņš var uzkāpt līdz pat 37 grādiem.

Vietām nedaudz īslaicīgi uzlīs, iespējams arī pērkona negaiss. Pūtīs austrumu vējš.

Kā ziņots, vakar Latvijā fiksēts jauns karstuma rekords - Ventspilī temperatūra sasniegusi plus 36,7 grādu atzīmi, tādējādi tā kļuvusi pagaidām par visu laiku augstāko reģistrēto gaisa temperatūru novērojumu vēsturē.

Kā vēstīja (LVĢMC), līdz šim augstākā gaisa temperatūra bija reģistrēta 1943.gada 4.augustā Daugavpilī, kad gaiss bija iesilis līdz plus 36,4 grādiem.

Valmieras pilsētas pašvaldība gatavojas situācijai, kad ūdens līmenis varētu sasniegt kritisko atzīmi, pie kuras tiktu apdraudēti daudzdzīvokļu nami aptuveni ar 2000 iedzīvotājiem, tādēļ pašvaldība aicina iedzīvotājus būt gataviem evakuēties, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Šodien ap plkst.11 ūdens līmenis Gaujā Valmierā bija sasniedzis 4,01 metra atzīmi virs stacijas «nulles» atzīmes, appludinot Daliņu pludmali, Kazu krāces un mazdārziņu teritoriju Leona Paegles ielā, taču vēl par 80 centimetriem atpaliekot no 2010.gada plūdu līmeņa, kas bija 4,81 metrs un izraisīja plašu pilsētas dabas, rūpniecisko un dzīvojamo teritoriju applūšanu, informēja Melece.

Valmieras pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības komisija šodien plkst.16 sasauks atkārtotu tikšanos par plūdu situāciju Valmierā, mudinot tajā ierasties arī applūstošajās teritorijās esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājus un privāto māju īpašniekus.