Noslēdzies atklāts konkurss par jauno Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ( LVĢMC) valdi, un noskaidrojies, ka turpmāk LVĢMC valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inita Stikute. Par LVĢMC valdes locekļiem izvēlēti Matīss Zakarītis un Ansis Grantiņš.

I. Stikute LVĢMC strādā jau kopš 2005. gada un bijusi direktora vietniece informācijas nodrošinājuma un attīstības jautājumos, vēlāk kļuvusi par komercdirektori, bet kopš pagājušā gada jūlija - arī valdes locekle.

M. Zakarītis kopš 2007. gada strādājis Latvijas Valsts prezidenta kancelejā finanšu uzskaites nodaļas vadītāja amatā. Savukārt A. Grantiņš pieredzi guvis, strādājot Salaspils novada domē par Attīstības nodaļas vadītāju un pildot Latvijas Universitātes projekta «Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai» vadītāja asistenta pienākumus.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Pirmdien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dalībnieku sapulcē no amata atsaukta tā valdes locekle Daiga Falkane.

Šāds lēmums pieņemts, jo D.Falkane ir zaudējusi valsts kapitāla daļu turētāja uzticību, tā kā viņa ilglaicīgi nav pildījusi Pilnvarojuma līgumu, kurā noteikts, ka viņai ir pienākums pārstāvēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), proti valsts, intereses kā krietnam un rūpīgam saimniekam, informē VARAM.

Saskaņā ar Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Komerclikuma normām valde sabiedrību, t.i., LVĢMC, pārstāv kopīgi. Tāpēc LVĢMC darbības rezultāti ir cieši saistīti ar tās valdes spēju strādāt kā vienotai komandai. Šajā gadījumā vienotas komandas darba nodrošināšana nav pilnībā izdevusies.

Šā gada laikā Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) organizēs radona gāzes koncentrācijas mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās, informē VVD.

Savukārt par radona koncentrācijas mērījumiem dzeramajā ūdenī un informatīvā bukleta par radona gāzi izveidi atbildīgs ir VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

VVD RDC radona gāzes koncentrācijas mērījumus plāno veikt aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās sešu līdz 10 mēnešu garumā. Iegūtie dati vides dienestam sniegs priekšstatu par radona koncentrāciju mājokļos. Paralēli LVĢMC veiks radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī un izstrādās informatīvu bukletu par radona gāzi.

Iegūtā informācija ļaus VARAM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt radona rīcības plānu, sniedzot ieteikumus gadījumos, ja radona gāzes satura līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju dzīvojamās telpās.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludinājis oranžo brīdinājumu.

LVĢMC informē, ka otrdien ap plkst.16 uzlūza un sāka iet ledus Gaujā pie Carnikavas. Patlaban ledus kustība ir apstājusies, bet ūdens līmenis turpina paaugstināties. Plkst.22 ūdens līmenis minētajā vietā bija 2,93 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 1,97 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

LVĢMC prognozē, ka naktī uz trešdienu, turpinoties ledus kustībai un blīvēšanai, Gaujā pie Carnikavas turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Otrdien ledus sakustējās un gāja arī Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Plkst.22 ūdens līmenis šajā vietā bija 4,85 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 74,21 metri LAS.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Ogres novada pašvaldību apciemojusi Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.

9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Šonedēļ Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, to ietekmē aprīļa pirmajā pusē ūdens līmenis likteņupē ievērojami paaugstināsies, liecina jaunākās prognozes.

Ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā var kāpt vēl par vairākiem metriem. Gaidāmi lielākie pali kopš 2013.gada aprīļa, bet pie Jēkabpils ūdens līmenis nepakāpsies tik augstu kā šā gada janvāra lielajos plūdos.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem patlaban pie Daugavas sāk applūst zemākās palienes. Pēdējās divās nedēļās ūdens līmenis Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas cēlies par piecarpus metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.

Lai sasniegtu 2013.gada palu maksimālo atzīmi, ūdens līmenim Daugavā pie Daugavpils vēl jākāpj par divarpus metriem.

Liela daļa no šonedēļ gaidāmajiem nokrišņiem būs sniegs, kas kusīs pakāpeniski. Pastāv risks, ka spēcīgi nokrišņi būs arī nākamnedēļ, tādēļ augstākais ūdens līmenis, iespējams, būs tikai aprīļa vidū vai otrajā pusē. Ja nokrišņu daudzums būs ļoti liels, ūdens līmenis Daugavā šopavasar var pakāpties augstāk nekā 2013.gada palos.

Šorīt plkst.6.28 Ogrē plūdu dēļ slēgta transporta kustība Lašupes ielā abos virzienos, informēja Valsts policijā.

Kā sacīja Ogres novada domes preses sekretārs Nikolajs Sapožņikovs, ledus Ogres upē iziet, taču pārāk lēni, tāpēc Ogre vēl arvien atrodas plūdu draudu situācijā.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka situācija Ogrē joprojām vērtējama kā kritiska. Vairākas mājsaimniecības palikušas bez elektrības. Cilvēkiem, kuriem ir urbumi, sāk pietrūkt ūdens, tāpēc dome šodien lems par dzeramā ūdens piegādi mājām plūdu skartajās zonās.

Ogres upes lejtecē ledus sablīvējies vairāku kilometru garumā un uz Daugavas ūdeņiem virzās ļoti lēni. Lai veicinātu ledus iziešanu, vakar civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē tika nolemts spridzināt ledu.

Šonakt īsu brīdi pēc pusnakts Mazsalacas novadā novērota neliela seismiska aktivitāte.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija liecina, ka 8.aprīlī plkst.00.09 seismiskajā stacija Igaunijā reģistrēja seismisko notikumu, un lokalizācijas rezultāti ar Baltijas virtuālā seismiskā tīkla palīdzību liecināja, ka seismiskā notikuma epicentrs atrodas Mazsalacas novadā, ziemeļos no Burtnieku ezera.

LVĢMC aicina cilvēkus, kuri sajuta satricinājumus, trokšņus vai vibrāciju, viļņus ezerā, ziņot par to centram vai aizpildīt anketu, kuru var atrast mājaslapā meteo.lv.

Centra speciālisti vērš uzmanību uz to, ka seismiskais notikums notika svētdien vēlu naktī, līdz ar to nekāda tehnogēna darbība netika veikta.

Ceturtdien visā Latvijā, izņemot Kurzemi, spēkā sinoptiķu izsludinātais oranžā līmeņa brīdinājums par stipru vēju.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka priekšpusdienā teritorijas lielākajā daļā rietumu, ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20-22 metriem sekundē, bet pēcpusdienā vietām Latvijā - tai skaitā galvaspilsētā - vēja brāzmas sasniegs 25 metrus sekundē.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozēta salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Ceturtdien Latvijā gaidāms stiprs karstums - teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniegs 27-32 grādus, bet dažviet pat 33-34 grādus, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) paziņojums.

Tāpat centrs prognozē, ka dažviet spēcīgs karstums līdz 27-31 grādiem saglabāsies arī piektdien, 9. augustā.

LVĢMC skaidro, ka šonedēļ virs Latvijas atrodas anticiklona rietumu mala, līdz ar to Latvijas teritorijas lielākajā daļā mākoņu ir maz, un tikai rietumu rajonos atsevišķās dienās gaidāms neliels īslaicīgs lietus ar pērkona negaisu.

Tomēr tuvākajās dienās pāri Latvijai virzīsies aukstā atmosfēras fronte, daudzviet nesot pērkona lietusgāzes, kas dienā vietām būs stipras. Negaisa laikā iespējamas arī krasas vēja brāzmas. Gaisa temperatūra strauji kritīsies un dienas laikā teritorijas lielākajā daļā nebūs siltāks par 21-26.

Nedēļas nogalē pāri Latvijai virzīsies vairākās mākoņu zonas, kas nesīs nelielu līdz mērenu lietu un pērkona negaisu. Naktīs gaiss atdzisīs līdz 12-17 grādiem, savukārt dienā maksimālā gaisa temperatūra nepārsniegs 19-24 grādu atzīmi, bet jūras piekrastē temperatūra gaidāma vēl par pāris grādiem zemāka.

Valmieras pilsētas pašvaldība gatavojas situācijai, kad ūdens līmenis varētu sasniegt kritisko atzīmi, pie kuras tiktu apdraudēti daudzdzīvokļu nami aptuveni ar 2000 iedzīvotājiem, tādēļ pašvaldība aicina iedzīvotājus būt gataviem evakuēties, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Šodien ap plkst.11 ūdens līmenis Gaujā Valmierā bija sasniedzis 4,01 metra atzīmi virs stacijas «nulles» atzīmes, appludinot Daliņu pludmali, Kazu krāces un mazdārziņu teritoriju Leona Paegles ielā, taču vēl par 80 centimetriem atpaliekot no 2010.gada plūdu līmeņa, kas bija 4,81 metrs un izraisīja plašu pilsētas dabas, rūpniecisko un dzīvojamo teritoriju applūšanu, informēja Melece.

Valmieras pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības komisija šodien plkst.16 sasauks atkārtotu tikšanos par plūdu situāciju Valmierā, mudinot tajā ierasties arī applūstošajās teritorijās esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājus un privāto māju īpašniekus.

Arī šodien gaidāms ļoti karsts laiks, vietām gaisa temperatūra var sasniegt plus 37 grādus.

Kā prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķi, lielākajā daļā valsts teritorijas gaiss iesils līdz plus 32, plus 35 grādiem, bet vietām termometra stabiņš var uzkāpt līdz pat 37 grādiem.

Vietām nedaudz īslaicīgi uzlīs, iespējams arī pērkona negaiss. Pūtīs austrumu vējš.

Kā ziņots, vakar Latvijā fiksēts jauns karstuma rekords - Ventspilī temperatūra sasniegusi plus 36,7 grādu atzīmi, tādējādi tā kļuvusi pagaidām par visu laiku augstāko reģistrēto gaisa temperatūru novērojumu vēsturē.

Kā vēstīja (LVĢMC), līdz šim augstākā gaisa temperatūra bija reģistrēta 1943.gada 4.augustā Daugavpilī, kad gaiss bija iesilis līdz plus 36,4 grādiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Otrdienas rītā debesis virs Latvijas ir daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā ir visai liels daudzums Sahāras putekļu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti.

Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām - galvenokārt pilsētās - gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.

No rīta vējš lēni pūš galvenokārt no austrumiem, dienvidaustrumiem. Nav būtisku nokrišņu, vietām izveidojusies migla. Gaisa temperatūra plkst.5 atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija no +4,5 grādiem Kolkā līdz +11,7 grādiem Rēzeknē.

Vismaz četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās sasniegts jauns 28. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Piemēram, Ainažos sestdien gaiss iesilis līdz plus 6,8 grādiem pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika novērots 2006. gadā, gaisam iesilstot līdz 5,7 grādiem pēc Celsija.

Tāpat jauns rekords ir Rūjienā, kur termometra stabiņš sasniedz plus 6,4 grādus pēc Celsija. Tādējādi pārspēts 1975. gada rekords, kad bija plus 6,3 grādu pēc Celsija silta diena.

Rekordi pārspēti arī Skultē (plus 6,8 grādi pēc Celsija; iepriekšējais rekords 1998. gadā – 6,3 grādi pēc Celsija), un Ventspilī (6,9 grādi pēc Celsija, bet iepriekš, 1975. gadā – plus 6,4 grādi pēc Celsija).

Ilgtermiņa prognozes šobrīd rāda, ka vēl līdz Vecgada dienai Latvijā pieturēsies silts un mitrs laiks, tomēr Jaunā gada pirmajās dienās varētu kļūt nedaudz vēsāks. Latvijas austrumos gaisa temperatūra šajā periodā pieturēsies -1...-3 grādu robežās visas diennakts garumā, bet Latvijas rietumos, izņemot jūras piekrasti, neliels sals ir gaidāms vien nakts stundās, bet dienas laikā gaisa temperatūra sasniegs jau pozitīvas termometra stabiņa atzīmes, ziņo LVĢMC.

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālā nodaļa apturējusi Ālandes upes tīrīšanas darbus Grobiņas pilsētā. Darbu veicējs Grobiņas HES nav saskaņojis ar inspekciju veicamo darbu apjomu, tādējādi apdraudot kultūrvēsturisko mantojumu, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Ar siltumtrases būvniecību un darbiem ap Pilskalnu viss ir kārtībā, bet administratīvā lietvedība uzsākta par to, lai noskaidrotu kas un kāpēc veic tīrīšanu Ālandes upes krastos, jo konstatēti pārkāpumi,» skaidrojusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane. Inspekcija darbus upes krastā apturējusi 18. decembrī, pagājušā nedēļā vēl veikusi apsekošanas darbus. Pēc paskaidrojumu un pārbaužu saņemšanas inspekcija lems vai ierosināt administratīvo procesu, kas var beigties ar soda naudu pašvaldībai par darbu nesaskaņošanu.

«Nolīdzinot krastus un tīrot gultni var būt nodarījumi kultūrslānim, arheologs to pārbaudīs un izdarīs secinājumus, no kuriem tad arī lemsim par tālāko rīcību,» skaidrojusi I. Zikmane. Inspekcija savu lēmumu varētu pieņemt tuvāko divu trīs nedēļu laikā.

Patlaban viskritiskākā situācija ar plūdiem Daugavas baseinā ir Pļaviņās, sarunā ar radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sarunā ar Latvijas Radio, K. Eklons sacīja, ka VUGD jau naktī pieņēmis lēmumu par papildus resursu piesaisti situācijas normalizēšanai Pļaviņās. Uz pilsētu tiks nosūtītas papildus ekipāžas, lai varētu veikt glābšanas operācijas, ja būs nepieciešams. Plūdi Pļaviņās pārrāvuši arī jaunuzcelto dambi un likuši slēgt galveno ielu.

Savukārt VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja, ka glābēji Pļaviņās pulcē papildspēkus un gatavojas cilvēku evakuācijai.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tikmēr norādīja, ka plūdu dēļ ārkārtas situācija varētu tikt izsludināta Daugavpilī. R. Kozlovskis norādīja, ka galvenais mērķis šobrīd ir izglābt cilvēkus, ja tas būs nepieciešams Viņš piebilda, ka patlaban nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu būs vajadzīgi, lai veiktu glābšanas darbus.