Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

«Uzticību pašvaldību vadītājiem neveicina viņu nespēja norobežoties no tādiem piemēriem kā Aivars Lembergs,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs, vienlaikus paužot viedokli, ka valsts un pašvaldības vadītāju attiecībās nepieciešams uzticību atgūt.

Šādas atziņas E. Sprūdžs pauda piektdien, uzrunājot pirmā Latvijas reģionālo pārstāvji foruma «Kā izdzīvot Latvijas reģionos?» dalībniekus.

«Pašvaldību pārstāvji bieži pārmet, ka valdībā viņiem it kā neuzticas. Taču jums, cienījamie pašvaldību vadītāji, ir jāsaprot, ka neuzticēšanos veicina arī nespēja paškritiski novērtēt savus kolēģus, tai skaitā, Aivaru Lembergu. Tas var mest ēnu uz pārējiem pašvaldību vadītājiem,» viņš norādīja.

E. Sprūdžs pauda neizpratni, kādēļ pašvaldību vadītāji pieļauj un atbalsta A. Lemberga «savtīgu un negodīgu rīcību». Proti, to, ka A. Lembergs «kā tribīni savām iniciatīvām bieži izmanto Latvijas Pašvaldību savienību».

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Aivars Lembergs nevar atbildēt par iepriekšējo sasaukumu pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem - tāda ir Ventspils pilsētas domes sagatavotā atbilde vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam uz viņa 12. oktobrī atsūtīto vēstuli Par paskaidrojumu sniegšanu.

Vēstulē, ko parakstījis Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, norādīts, ka Aivars Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts ar 2009. gada 1.jūlija Ventspils pilsētas domes lēmumu Nr. 103, atbilstoši A.Lemberga pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada jūnijā. Līdz ar to ministrs E.Sprūdžs nav tiesīgs prasīt paskaidrojumus par laika periodu pirms 2009. gada 1. jūlija, kas nav šo pilnvaru termiņa ietvaros.

Tāpat vēstulē norādīts, ka, izvērtējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža pieprasījumu Par paskaidrojumu sniegšanu, secināms, ka tas ir pārrakstīts no Ģenerālprokuratūras apsūdzībā minētajiem apgalvojumiem. Dome informē Sprūdžu, ka jau četrus gadus notiek tiesvedība, un par apgalvojumiem, kuri minēti ministra E.Sprūdža vēstulē, nav notiesājoša sprieduma, ar kuru būtu nostiprināta apsūdzētā vaina. Pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Satversmē nostiprinātajiem principiem, attiecībā pret apsūdzēto darbojas nevainības prezumpcija. Dome norāda, ka 2009.gadā ievēlētajai domei atbildēt par 11 gadu veciem, citas domes pieņemtajiem lēmumiem ir nelikumīgi.

«Jā, protams,» tā, vaicāts, vai bankas SEB un Swedbank, pēc viņa domām, kontrolē amerikāņi, atbildējis šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jautāts, kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šobrīd pieder vara Latvijā - pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, A. Lembergs laikrakstam Diena atbildējis: «Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.»

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc nacionālā buržuāzija tā ļauj nostiprināties šiem sorosiešiem, Lembergs sacījis: «Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.

Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, vēsta Neatkarīgā.

Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, tajā pat laikā viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), raksta laikraksts.

Cik zinu, Aivars Lembergs joprojām sevi uzskata par Ventspils domes priekšsēdētāju, tāpēc pieļauju, ka juristi vēl ilgi strīdēsies par to, vai viņš ir vai nav uzskatāms par pašvaldības vadītāju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Skaidrs ir tikai tas, ka Lembergs jau vairākus gadus ir atstādināts no Ventspils pašvaldības priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas,» teica valdības vadītājs.

Viņaprāt, tas «sausais atlikums», kas ir sasniegts pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīcības pret Lembergu, ir pārāk mazs. Ja šis «sausais atlikums» izrādās tik vien, ka Lembergs nesaņems algu kā domes priekšsēdētājs, tad tas neatbilst tai retorikai, kas ap šo jautājumu ir sacelta, uzskata premjers.

Viņš atgādināja, ka arī Vienotība un arī pirms tam partija Jaunais laiks kā vienu no darbības prioritātēm bija izvirzījusi oligarhu izskaušanu, taču ir svarīgi saprast - vai notiek cīņa pret oligarhiem vai tikai cīņas imitācija.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vēlmi samazināt deputātu skaitu pašvaldībā, aicina ministru nodarboties ar svarīgākām lietām un izteicies neticami daiļrunīgi, liecina intervija vietnē ventasbalss.lv.

«Jūs zināt, sēž Sprūdžs, urbina degunu, vai ausi, vai kasa galvu un domā - mēs esam Reformu partija, mums kaut ko vajag reformēt. Nu, protams, ooo, deputātu skaits. Kruta skan. Bij 13, ja būtu 12 tā būtu baigā reforma, bet - ja 11, mmmmm, es būtu lielākais reformētājs pasaulē. Vispār vajag noreformēt vienkārši līdz vienam deputātam, viens deputāts, to, ko ievēl, tas ir viens deputāts. Citiem vārdiem, nu ko mocīties ar tiem pārējiem. Tāpēc es aicinu Sprūdžu neurbināt degunu, vai nekasīt ausi, vai nekasīt galvu, ir svarīgākas lietas reģionālajā attīstībā, vides politikā, pašvaldību darba pilnveidošanā,» norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs kā pērn deklarētos ienākumus savā valsts amatpersonas deklarācijā norādījis 6,7 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta šā gada 31.martā. Jāatzīmē, ka E. Sprūdžs amatā stājās pērnā gada 17. oktobrī, raksta Dienas bizness.

3,8 tūkst. Ls viņš saņēmis no Valsts kancelejas, bet 2,8 tūkst. Ls kā dividendes no SIA Burāšana.LV Grupa, 122 Ls bija alga no Saeimas. E. Sprūdžs deklarējis arī 0,29 Ls ieņēmums kā procentus no Swedbank un 8,35 Ls no AS Citadele banka. Ministrs norādījis arī 113,2 tūkst. eiro un 329,4 tūkst. Ls parādsaistības un 37,1 tūkst. Ls aizdevumus, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministra kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Salīdzinājumam, E. Sprūdžs, stājoties ministra amatā, deklarēja aptuveni 307 tūkst. Ls parādus un 38,6 tūkst. Ls aizdevumus.

Atbilstoši, viņa deklarācijas datiem, ministram īpašumā kopumā ir daļas astoņos uzņēmumos: SIA Sensum Solutions; SIA Hansa Business Consulting; SIA Experience Cafe; SIA Experience Hospitality Management; SIA Burāšana.lv grupa; SIA Ideju cafe; SIA Lobyte un HansaWorld INC. Ltd. Ministram lietošanā ir arī 2008.gada Audi automašīna.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Latvija par atrašanos Eiropas Savienības (ES) sastāvā maksā ar savu atpalicību, taču mums ir visas iespējas, lai atkārtotu, piemēram, vāciešu veiksmi, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). «Latvijai jābūt bagātākai un pārtikušākai uz vienu iedzīvotāju nekā Vācijai un Zviedrijai,» atzina Lembergs.

«Vācija pazaudēja Otro pasaules karu un ir galvenā ekonomika Eiropā. Mums tikai jāatkārto vāciešu veiksme. Tikai mēs to varam izdarīt labāk, jo esam kompaktāki. Arī Ventspilij ir vieglāk, jo mēs esam kompaktāki. Viss potenciāls gan Latvijai, gan Ventspilij tam ir,» uzskata Lembergs.

«Man neder Eiropas Savienības 27 valstu vidējais līmenis, man Rumānija un Bulgārija nav kritērijs. Es vēlos, lai Latvijai uz vienu iedzīvotāju dzīves kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ir virs Vācijas un Zviedrijas līmeņa, lai vācieši un zviedri brauc pie mums strādāt, bet pirmā pilsēta, uz kuru brauc, lai ir Ventspils. Tāds ir mans uzstādījums. Ja mēs pieejam tam savādāk un ja cenšamies būt labāki nekā bulgāri, rumāņi vai poļi... Atvainojiet, kāpēc mēs gribam būt mazliet labāki nekā tie švakākie?» uzsvēra Ventspils mērs.

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Ģenerālprokuratūra spērusi vairākus soļus, kas liecina, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Aivaram Lembergam, liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija.

Ja lēmums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam tiks pieņemts, viņu būs iegāzusi «zīmēšanās» TV kameru priekšā kā Ventspils «saimniekam», lai gan viņam noteikts aizliegums pildīt Ventspils mēra pienākumus, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm vizinoties Ventspils brīvostas Audi, lai gan arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus Lembergam kā apsūdzētajam aizliegts pildīt.

Tieši šie fakti pēc portāla rīcībā esošajām ziņām pamudinājuši Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību.

Valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecākais prokurors Juris Juriss pieprasījis informāciju no Ventspils brīvostas pārvaldes un pašvaldību darbību uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lai gūtu apstiprinājumu Ģenerālprokuratūras pārliecībai, ka Lembergs pārkāpis pirms gandrīz pieciem gadiem noteikto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. «Faktiski Lembergs par šiem aizliegumiem ir ņirgājies, izmantodams sev labvēlīgas likuma normu interpretācijas, ko 2010. gada nogalē sniegusi toreizējā pašvaldību ministre Dagnija Staķe (ZZS),» raksta portāls.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij!) nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo, pēc viņa domām, valsts liegusi viņam Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Par to šodien Lembergs paziņoja preses konferencē.

«Esmu sagatavojis iesniegumu ECT. Iesniegums ir par to, ka, pēc manām domām, Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu,» informēja Ventspils mērs.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.