Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Prokuratūra prasīs Lielbritānijai sniegt papildu informāciju par partijas "Latvijai un Ventspilij" līdera Aivara Lemberga meitai Līgai šajā valstī noteiktajām sankcijām un to pamatojumu.

Latvijas prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir iepazinusies ar publiski izskanējušo informāciju un "turpina tai sekot". Ja atklāšoties, ka Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir veikuši noziedzīgas darbības, tikšot lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Vienlaikus šī informācija tiks pārrunāta ar citām izmeklēšanas iestādēm.

Prokuratūrā apliecināja, ka patlaban tās uzraudzībā nav neviena kriminālprocesa pret Līgu Lembergu. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA apliecināja, ka biroja lietvedībā nav bijis un patlaban nav neviena kriminālprocesa, kurā figurētu Lemberga.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir iemaksājis drošības naudu 100 000 eiro un iznācis no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma turpinās darbu Ventspils domē kā deputāts, kā arī turpinās vadīt politisko partiju "Latvijai un Ventspilij", šodien pēc iznākšanas no ieslodzījumu vietas žurnālistiem paziņoja politiķis.

Lembergs pavēstīja, ka drošības naudu 100 000 eiro apmērā ir iemaksājusi viņa sieva un nauda ir no personīgajiem uzkrājumiem.

Politiķis norāda, ka viņš vēlas tikties ar savu ģimeni, kā arī pievērsties savai veselībai.

Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

«Jā, protams,» tā, vaicāts, vai bankas SEB un Swedbank, pēc viņa domām, kontrolē amerikāņi, atbildējis šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jautāts, kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šobrīd pieder vara Latvijā - pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, A. Lembergs laikrakstam Diena atbildējis: «Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.»

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc nacionālā buržuāzija tā ļauj nostiprināties šiem sorosiešiem, Lembergs sacījis: «Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka.»

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vēlmi samazināt deputātu skaitu pašvaldībā, aicina ministru nodarboties ar svarīgākām lietām un izteicies neticami daiļrunīgi, liecina intervija vietnē ventasbalss.lv.

«Jūs zināt, sēž Sprūdžs, urbina degunu, vai ausi, vai kasa galvu un domā - mēs esam Reformu partija, mums kaut ko vajag reformēt. Nu, protams, ooo, deputātu skaits. Kruta skan. Bij 13, ja būtu 12 tā būtu baigā reforma, bet - ja 11, mmmmm, es būtu lielākais reformētājs pasaulē. Vispār vajag noreformēt vienkārši līdz vienam deputātam, viens deputāts, to, ko ievēl, tas ir viens deputāts. Citiem vārdiem, nu ko mocīties ar tiem pārējiem. Tāpēc es aicinu Sprūdžu neurbināt degunu, vai nekasīt ausi, vai nekasīt galvu, ir svarīgākas lietas reģionālajā attīstībā, vides politikā, pašvaldību darba pilnveidošanā,» norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, apstiprināja pats Lembergs.

Viņš skaidroja, ka to izdarījis, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju. "Esmu lūdzis Ventspils pilsētas domi, uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, manā vietā iecelt citu valdes locekli," norādīja Lembergs.

Viņš informēja, ka otrdien pēcpusdienā ir sasaukta Ventspils domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par jauna domes pārstāvja iecelšanu Ventspils brīvostas pārvaldes valdē.

Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.

Cik zinu, Aivars Lembergs joprojām sevi uzskata par Ventspils domes priekšsēdētāju, tāpēc pieļauju, ka juristi vēl ilgi strīdēsies par to, vai viņš ir vai nav uzskatāms par pašvaldības vadītāju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Skaidrs ir tikai tas, ka Lembergs jau vairākus gadus ir atstādināts no Ventspils pašvaldības priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas,» teica valdības vadītājs.

Viņaprāt, tas «sausais atlikums», kas ir sasniegts pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīcības pret Lembergu, ir pārāk mazs. Ja šis «sausais atlikums» izrādās tik vien, ka Lembergs nesaņems algu kā domes priekšsēdētājs, tad tas neatbilst tai retorikai, kas ap šo jautājumu ir sacelta, uzskata premjers.

Viņš atgādināja, ka arī Vienotība un arī pirms tam partija Jaunais laiks kā vienu no darbības prioritātēm bija izvirzījusi oligarhu izskaušanu, taču ir svarīgi saprast - vai notiek cīņa pret oligarhiem vai tikai cīņas imitācija.

«Uzticību pašvaldību vadītājiem neveicina viņu nespēja norobežoties no tādiem piemēriem kā Aivars Lembergs,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs, vienlaikus paužot viedokli, ka valsts un pašvaldības vadītāju attiecībās nepieciešams uzticību atgūt.

Šādas atziņas E. Sprūdžs pauda piektdien, uzrunājot pirmā Latvijas reģionālo pārstāvji foruma «Kā izdzīvot Latvijas reģionos?» dalībniekus.

«Pašvaldību pārstāvji bieži pārmet, ka valdībā viņiem it kā neuzticas. Taču jums, cienījamie pašvaldību vadītāji, ir jāsaprot, ka neuzticēšanos veicina arī nespēja paškritiski novērtēt savus kolēģus, tai skaitā, Aivaru Lembergu. Tas var mest ēnu uz pārējiem pašvaldību vadītājiem,» viņš norādīja.

E. Sprūdžs pauda neizpratni, kādēļ pašvaldību vadītāji pieļauj un atbalsta A. Lemberga «savtīgu un negodīgu rīcību». Proti, to, ka A. Lembergs «kā tribīni savām iniciatīvām bieži izmanto Latvijas Pašvaldību savienību».

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij!) nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo, pēc viņa domām, valsts liegusi viņam Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Par to šodien Lembergs paziņoja preses konferencē.

«Esmu sagatavojis iesniegumu ECT. Iesniegums ir par to, ka, pēc manām domām, Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu,» informēja Ventspils mērs.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.

Nākamā reize, kad Ventspils mēram Aivaram Lembergam atkal jāierodas Londonā, lai liecinātu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā, noteikta 20. aprīlī. Tiesvedība Londonā Ventspils mēram izmaksā ļoti dārgi.

Tā liecina portāla Pietiek rīcībā esošā informācija. Tāpat nenosaukti avoti portālam pastāstījuši, ka A. Lembergs par tiesvedības procesu esot ļoti satraukts un prognozes par lietas iztiesāšanas gaitu vedinot spriest, ka Ventspils mēra nepatikšanas ir tuvu.

Pēc Pietiek avotu atzītā, A. Lembergs tiesvedībai, kas risinājās februāra beigās Londonā, bija noalgojis divas britu advokātu komandas. Civiltiesību advokātu komanda sastāv no viena vadošā advokāta un jaunākā advokāta, un kopā ar to strādājusi arī krimināltiesību advokātu komanda, tas ir, vēl viens vadošais advokāts un divi jaunākie advokāti. Papildus šiem advokātiem Lembergs algojis arī divu juristu komandu no biroja Pinsent Masons. Klāt visās februāra tiesas sēdes bijuši arī Lemberga juristi no Latvijas.