Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.
Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.
Lai pieteiktos zemes izpirkšanai, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 30.novembrim VZD reģionālās nodaļas birojā pēc izpērkamās zemes atrašanās vietas jāiesniedz aizpildīta zemes izpirkšanas pieprasījuma veidlapa. Veidlapai jāpievieno ar pašvaldību noslēgtā zemes nomas līguma kopija. Pieprasījuma iesniegšana ir bez maksas, to var iesniegt gan personiski ierodoties VZD reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centrā, gan sūtot pa pastu ierakstītā vēstulē. Saņemto zemes izpirkšanas pieprasījumu VZD reģionālās nodaļas speciālisti izskata viena mēneša laikā un pieņemto lēmumu pieprasījuma iesniedzējam nosūta ierakstītā vēstulē uz pieprasījumā norādīto adresi.
Lietošanā zemi sāka nodot deviņdesmito gadu sākumā un jau deviņdesmitajos varēja sākt šo zemi iegūt īpašumā, līdz ar to, ikviens, kam ir bijusi patiesa interese, to jau sen ir varējis izdarīt. Tas, ka joprojām ir zemes platības, kuras nav izpirktas, visbiežāk ir saistīts ar to, ka bijušais zemes lietotājs ir miris un mantinieki nezina, ka viņiem ir iespēja iesniegt pieteikumus, vai arī agrākie lietotāji ir pārcēlušies uz kādu citu valsti un viņus vairs neinteresē agrāk lietošanā piešķirtās zemes apsaimniekošana. Bez tam, no pastāvīgajiem zemes lietotājiem saņemtie zvani liecina, ka pārsteidzoši daudzi zemes lietotāji ir aizmirsuši, ka viņiem ir nodota lietošanā zeme un kur tā atrodas. Tāpat nereti pastāvīgie zemes lietotāji uzskata lietošanā piešķirto zemi, ko tie apsaimniekojuši daudzus gadus, par savu īpašumu, ko tiem neviens nevar atņemt, kaut arī tie nav nokārtojuši formalitātes zemes iegūšanai īpašumā. Lielākā daļa neizpirkto zemju – ap 80 procenti – atrodas Latgalē.
Lai nodrošinātu, ka potenciālie zemes izpircēji ir informēti par viņu pēdējo iespēju iegūt īpašumā agrāk lietošanā piešķirto zemi un līdz ar to izdarītu apzinātu izvēli par zemes iegūšanu vai neiegūšanu īpašumā, VZD ir nosūtījis informatīvas vēstules visiem, kam saskaņā ar VZD reģistru datiem varētu būt tiesības zemi izpirkt. Potenciālo zemes izpircēju informēšanā VZD sadarbojas arī ar pašvaldībām, aicinot tās savu iespēju robežās informēt cilvēkus par viņu tiesībām iegūt zemi īpašumā.
Pēc 30. novembra zemes lietotājus, kas nevēlas zemi izpirkt, saprotams, no zemes nekur nepadzīs – būs iespēja pusgada laikā noslēgt nomas līgumu ar pašvaldību un turpināt zemi apstrādāt. Taču jāuzsver, ka, ja zemes pastāvīgais lietotājs līdz 30.novembrim nebūs izrādījis nekādu interesi par lietošanā piešķirto zemi - nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību - zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot. Šī zeme tiks izmantota zemes reformas pabeigšanai, lai to piešķirtu bijušo īpašnieku mantiniekiem kā kompensācijas gadījumos, kad viņu agrāko īpašumu atdot nav iespējams.
Ir vēl arī liels skaits mantinieku, pat pirmās šķiras, kuri gan ir, gan vēl nav pieteikušies uz īpašumtiesību atjaunošanu. Arī zemes īpašnieku mantinieki, kas nokavējuši visus iepriekšējos termiņus, vēl līdz 28. decembrim var pieteikties Centrālajā zemes komisijā. Joprojām turpina pieteikties zemes īpašnieki no Abrenes apriņķa, kas tagad atrodas Krievijas federācijas teritorijā.
Līdz šim daudziem, kas bija iegādājušies zemi no baltvāciešiem, un viņu mantiniekiem, nebija iespējas pierādīt, ka šāds darījums noticis, un atgūt zemi savā īpašumā, jo viņi nebija paguvuši savas īpašumtiesības nostiprināt zemesgrāmatā līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Tagad vēstures arhīvos atrasti dokumenti, kas Vēstures arhīvos atrastu dokumenti par darījumiem, kas veikti 1939. gadā, pierādījumi, ka ļaudis samaksājuši naudu baltvāciešiem caur Zemes banku. Līdz ar to viņi un viņu mantinieki arī var pretendēt uz zemi, vai, ja tieši to zemes gabalu nav iespējams atgūt, tad uz zemi citā vietā kā kompensāciju.
Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas jau iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumus, arī jāievēro, ka no 2008.gada 1.janvāra stāsies spēkā aktualizētās kadastrālās vērtības. Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī – aptuveni 2 reizes. Lai pagūtu izpirkt zemi pēc šobrīd spēkā esošās kadastrālās vērtības, zemes izpircējam ir vai nu jāizmanto iespēja līdz gada beigām veikt priekšapmaksu par izpērkamo zemi (ja zeme nav uzmērīta), vai laikus jāiesniedz VZD iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (ja zeme ir uzmērīta), ņemot vērā, ka lēmuma sagatavošanai nepieciešamais laiks ir viens mēnesis no iesnieguma iesniegšanas brīža. Normatīvie akti paredz, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme jāizpērk par kadastrālo vērtību, kāda tā ir zemes izpirkšanas brīdī.
