Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk - VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā - 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Tikai divas trešdaļas zemes izpircēju jeb 80 000 pasūtījuši uzmērīšanu vai samaksājuši par izpērkamo zemi.

Neizpirkto zemi aptuveni 120 000 hektāru kopplatībā bijušajiem lietotājiem ir tiesības nomāt. Par nomu jāmaksā nomas maksa – 0.5 % un nekustamā īpašuma nodoklis – 1% no zemes kadastrālās vērtības. Ja ar pašvaldību nav noslēgts nomas līgums, tad šo zemi vairs nebūs tiesību izmantot. Nomas līgumi ar pašvaldību jānoslēdz pats vēlākais līdz 2009. gada 1. septembrim, 11. septembrī raksta Latvijas Avīze (LA).

Gandrīz 30 000 izpircēju šā gada 1.septembrī zaudēja pēdējo iespēju izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi par sertifikātiem un pēc kadastrālās vērtības, kas neapšaubāmi būtu lētāk, nekā iegādājoties zemi par naudu pēc tirgus vērtības.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Vairs tikai divas dienas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 5 198 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 6 277 zemes vienību izpirkšanu. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 26% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Lai lauku zemes izpirkšanas process noritētu sekmīgi, Valsts zemes dienests atgādina, ka tikai nepilnu pusgadu, līdz 31. augustam, lauku apvidus zemes izpircējiem ir iespēja pieteikties uz zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.

Visiem, kuriem izpērkamā zeme jau ir uzmērīta un sagatavots zemes robežu plāns, ne vēlāk kā līdz 31. augustam jāiesniedz Valsts zemes dienesta (VZD) reģionālās nodaļas birojā iesniegumus lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Tiem, kuru zemes izpirkšanai pieprasītā zeme Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauta ar nosacījumu, papildus iepriekš minētajam jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina tiesības izpirkt zemi, piemēram, zemes lietošanas vai izpirkšanas tiesību mantošanas apliecinošs dokuments.

Arī tiem zemes izpircējiem, kuri līdz 2008. gada 1. septembrim ir veikuši priekšapmaksu par izpērkamo zemi, bet tā vēl nav kadastrāli uzmērīta, līdz 2009. gada 31. augustam VZD reģionālajā nodaļā jāiesniedz iesniegums lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Līdz iesnieguma iesniegšanai, ir jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana un jāpārliecinās vai VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts zemes robežu plāns. Personām, kuru robežu plāns nav reģistrēts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet, kuras ir pasūtījušas mērniecības darbu veikšanu, VZD iesaka sazināties ar mērnieku, kurš izgatavo viņa zemes robežu plānu, un painteresēties par tā izstrādes gaitu.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Aptuveni trešā daļa no agrāko lauku zemes lietotāju kopskaita likumā noteiktajā laikā nav ne pasūtījuši zemes robežu plānus, ne maksājuši iepriekš par izpērkamo zemi, intervijā Latvijas Avīzei norādījusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Agnese Kveska.

Šobrīd nav zemes robežu plānu vai nav priekšapmaksas par izpirkšanai reģistrētajiem zemes gabaliem aptuveni 120 000 hektāru kopplatībā. „No sarunām ar mūsu klientiem var noprast, ka viens iemesls, kāpēc neizpirka zemi, – cilvēkiem trūkst naudas. Pieļauju, ka otrs iemesls, kas liedza īstenot izpirkšanas procedūru, bija sertifikāti. Pērn bankās tos varēja nopirkt ar pārtraukumiem. Trešais iemesls – daļa cilvēku atlika zemes izpirkšanu uz pēdējo brīdi, kad pasūtīt zemes mērīšanu un robežu plānus vairs nebija iespējams. Domāju, ka vēl kāda daļa apzināti neizpirka zemi, uzskatīdami, ka nomāt to no pašvaldībām būs izdevīgāk nekā izpirkt. Pēc likuma, bijušajiem zemes lietotājiem ir tā sauktās pirmās rokas tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi,” norādīja A.Kveska. Viņa izteikusies, ka būs cilvēki, kuri gribēs neizpirkto zemi nomāt.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.