Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Vairs tikai divas dienas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 5 198 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 6 277 zemes vienību izpirkšanu. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 26% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Lai lauku zemes izpirkšanas process noritētu sekmīgi, Valsts zemes dienests atgādina, ka tikai nepilnu pusgadu, līdz 31. augustam, lauku apvidus zemes izpircējiem ir iespēja pieteikties uz zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.

Visiem, kuriem izpērkamā zeme jau ir uzmērīta un sagatavots zemes robežu plāns, ne vēlāk kā līdz 31. augustam jāiesniedz Valsts zemes dienesta (VZD) reģionālās nodaļas birojā iesniegumus lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Tiem, kuru zemes izpirkšanai pieprasītā zeme Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauta ar nosacījumu, papildus iepriekš minētajam jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina tiesības izpirkt zemi, piemēram, zemes lietošanas vai izpirkšanas tiesību mantošanas apliecinošs dokuments.

Arī tiem zemes izpircējiem, kuri līdz 2008. gada 1. septembrim ir veikuši priekšapmaksu par izpērkamo zemi, bet tā vēl nav kadastrāli uzmērīta, līdz 2009. gada 31. augustam VZD reģionālajā nodaļā jāiesniedz iesniegums lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Līdz iesnieguma iesniegšanai, ir jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana un jāpārliecinās vai VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts zemes robežu plāns. Personām, kuru robežu plāns nav reģistrēts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet, kuras ir pasūtījušas mērniecības darbu veikšanu, VZD iesaka sazināties ar mērnieku, kurš izgatavo viņa zemes robežu plānu, un painteresēties par tā izstrādes gaitu.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Valsts kontrole konstatējusi: Valsts zemes dienests, veicot reorganizāciju, nav nodrošinājis tās pilnīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Valsts zemes dienesta (VZD) reorganizācija tikusi veikta saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Par VZD institucionālās attīstības koncepciju un Ministru kabineta rīkojumu Par VZD reorganizāciju taču, veicot reorganizāciju, ir pieļauti būtiski likumu pārkāpumi, informēja Valsts kontrole.

2006.gadā, izmantojot VZD nodoto kustamo mantu, tika palielināts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts mērnieks (LVM) pamatkapitāls, taču lielākā daļa mantas nebija izmantojama saimnieciskā darbībā, tāpēc LVM 57% no pārbaudītajām mantiskā ieguldījuma vienībām īsā laikā likvidēja kā saimnieciskā darbībā neizmantojamas. Valsts kontrole uzskata, ka, šādi rīkojoties, nav ievērotas Komerclikuma prasības.

Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka kopš šī gada septembra Rīgas reģionālās nodaļas darbības teritorijā izveidojusies saspringta situācija pakalpojuma Būves kadastrālā uzmērīšana nodrošināšanā. VZD ir būtiski pieaudzis apjomīgu pasūtījumu skaits, līdz ar to gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem pašreiz jārēķinās ar pasūtījumu izpildes termiņa pagarinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem, inform VZD pārstāve Ksenija Vītola.

Lai risinātu radušos situāciju, VZD kopš septembra ir piesaistījis papildu speciālistus un veicis darbu pārdali starp reģioniem. Šobrīd Rīgas reģiona pasūtījumu izpildē ir iesaistīti visu pārējo VZD reģionālo nodaļu – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales – speciālisti. Slodzes izlīdzināšana savukārt izraisīja nelielus termiņu kavējumus VZD reģionālajās nodaļās. Pieņemot pasūtījumus, klienti tiek informēti, ka pasūtījuma izpilde tiks kavēta, paskaidrojot kavējuma iemeslus.

VZD aicina būvniecības procesā iesaistītos, kam ir svarīgi īsā laikā pēc būvniecības darbu pabeigšanas saņemt būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu un nodot būvi ekspluatācijā, laikus veikt būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu. Pasūtījumu iespējams noformēt vēl pirms būvniecības darbu pabeigšanas. Īpaši svarīgi tas ir klientiem, kas realizē Eiropas Savienības investīciju fondu līdzfinansētos projektus vai izmanto kredītiestāžu finansējumu.

Lauku zemes izpirkšanai 2009. gads ir pēdējais un tāpēc zemes izpircējiem nepieciešams ievērot dažus svarīgus termiņus.

To atgādina Valsts Zemes dienests (VZD) lai šis process noritētu sekmīgi. Kā norāda VZD Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Miķelsone, pirmkārt, jāpārliecinās, vai Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts zemes robežu plāns. Katrs lauku zemes izpircējs šo informāciju var pārbaudīt Valsts zemes dienesta (VZD) mājas lapā, sadaļā Publikācijas un statistika/Statistika par VZD reģistros uzkrāto informāciju tabulā Pārskats par Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautajām un ar nosacījumu iekļautajām zemes vienībām. Personas var arī sazināties ar mērnieku, kurš izgatavo viņu zemes robežu plānu, un painteresēties par robežu plāna izstrādes norisi. Atkarībā no saņemto iesniegumu skaita, VZD reģionālā nodaļa lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņems mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2009. gada 30. oktobrim.

No pirmdienas, 18.jūnija, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nebūs nepieciešams nest tā saukto kadastra izziņu no Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) uz zemesgrāmatu nodaļām, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski - tiešsaistes pārraides režīmā.

Jau ziņots, ka no 2006. gada 1. septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.

No 18.jūnija tāda pati kārtība tiks ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) 5. jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (turpmāk - TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu. TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Sākot ar šā gada 4.jūniju Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) ir nodrošināta datu par fiziskām personām – nekustamo īpašumu vai to objektu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem vai nomniekiem – saņemšana tiešsaistē no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzturētā Iedzīvotāju reģistra, ieviešot atbilstošu tiešsaistes programmatūru.

Par šo datu saņemšanu VZD ar PMLP 2008. gada 14. martā noslēdzis starpresoru vienošanos, Db.lv informē Ilze Goba,

VZD sabiedrisko attiecibu specialiste.

No PMLP Iedzīvotāju reģistra tiks saņemti šādi aktuālie dati par fiziskām personām: personas kods; uzvārds, vārds, citi vārdi; deklarētā dzīvesvietas adrese; valstiskā piederība (pilsonība) un personas statuss (dzīvs/miris/bezvēsts prombūtnē).

Līdz šim fiziskās personas Kadastra informācijas sistēmā tika reģistrētas, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Ņemot vērā fizisko personu datu mainību, VZD nevarēja nodrošināt šo datu aktualitāti, piemēram, sekot līdzi personu uzvārda maiņai un deklarētajām adresēm.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Līdz šā gada 1.septembrim Liepājas pilsētas izpirkšanas reģistrā var nokārtot dokumentus zemes privatizācijai par sertifikātiem, informē pašvaldība.

Tie ir dzīvojamo ēku īpašnieki, kuriem atzītas tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem, kā arī bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuriem atjaunojamā platība ir lielāka par vēsturisko. Šīm personām jāiesniedz Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālajā nodaļā reģistrācijai zemes robežu plāns vai jāveic priekšapmaksu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma noslēgšanas.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. pantu dzīvojamās ēkas īpašniekiem, kuri nav izpirkuši lietošanā esošo zemi, zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja līdz 2008. gada 1. septembrim nav iesniegts Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā reģistrācijai zemes robežu plāns vai apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes pirkuma līguma slēgšanas, informē Liepājas pilsētas Zemes komisijas sekretāre Inga Krivcova. Jau 2007. gada oktobrī Liepājas pilsētas Zemes komisija visas Liepājas pilsētas izpirkšanas reģistrā iekļautās personas ierakstītās vēstulēs aicināja nekavēt īpašuma tiesību noformēšanu, jo bija paredzams, ka ar 2008. gada 1. janvāri krietni pieaugs zemesgabalu kadastrālās vērtības, bet līdz 2007. gada beigām vēl bija iespēja izpirkt zemi par tā gada kadastrālo vērtību, veicot priekšapmaksu.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas procedūra, jāpabeidz līdz 1.septembrim. Tie, kas nepagūs sākt šo procedūru, zaudēs tiesības to privatizēt par sertifikātiem kadastra vērtībā.

Pieteikšanos privatizācijai galvenokārt kavē nesen paaugstinātā kadastra vērtība, kas par zemi naudas izteiksmē liek maksāt daudz vairāk nekā agrāk. Šobrīd zemes lietotājiem papildus jāpērk sertifikāti, kuru cena tirgū vidēji ir 20 latu, otrdien, 5.augustā ziņo Diena.lv.

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora vietniece Ilona Kalniša norāda, ka jūlija vidū no visiem reģistrētajiem zemes lietotājiem nekādu interesi par privatizāciju nebija izrādījusi aptuveni piektdaļa. Iespēja izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību tiek zaudēta, ja līdz 1. septembrim VZD nebūs iesniegts zemes robežu plāns un veikta priekšapmaksa sertifikātos. Kā norāda speciāliste, cilvēki tomēr varēs turpināt zemi nomāt no pašvaldības, noslēdzot līgumu un maksājot par lietošanu nekustamā īpašuma nodokli, kā arī nomas maksu 0.5% no kadastrālās vērtības.

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju, Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu – vairāk kā 35 000 – prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju – vairāk nekā 2 miljonu objektu – prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo v��rtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu - vairāk kā 35 000 - prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Tieslietu ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu uz vakanto Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amatu, liecina oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētais sludinājums.

Pretendentam ir jābūt maģistra grādam tiesību zinātnēs vai ekonomikā, teicamām krievu un angļu valodas zināšanām, darba pieredzei vadošā amatā ne mazāk kā pieci gadi un valsts pārvaldē ne mazāk kā divi gadi, kā arī jāpiemīt labām zināšanām administratīvajās tiesībās un procesā un jābūt zināšanām par nekustamā īpašuma vērtēšanu, reģistrāciju, mērniecību un citiem dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem.

Uz šo amatu var pieteikties kandidāts, kam ir zināšanas par Eiropas Savienību (ES), izpratne par budžetu un finanšu vadību un VZD darbību un attīstību, augsta atbildības sajūta, spēja argumentēt, kā arī labas komunikācijas prasmes.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.